← Latvija

Grozījumi darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā

Ministru kabineta rīkojums Nr.271 Rīgā 2013.gada 25.jūnijā (prot. Nr.34 23.§) Grozījumi darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā

  1. Izdarīt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.236 "Par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma apstiprināšanu") šādus grozījumus: 1.
  2. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība"
  3. un 311.punktu šādā redakcijā: "
  4. Aktivitātes mērķis: Attīstīt kvalitatīvu kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta dzelzceļa transporta infrastruktūru, izveidojot to par multimodālu transporta sistēmu, kas savienota ar ostām, palielinot Austrumu-Rietumu transporta koridora caurlaides spējas un samazinot vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzumu, kā arī uzsākt Baltijas valstu savienošanu ar Centrāleiropu, izmantojot efektīvu dzelzceļa sistēmu (projekts Rail Baltica).
  5. Atbalsta veids: Jaunas infrastruktūras izveide vai jaunu maršrutu attīstība, vai esošās infrastruktūras rekonstrukcija."; 1.
  6. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība"
  7. un 317.punktu; 1.
  8. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" 352.punktā vārdus ""Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija""; 1.
  9. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā: "Finanšu plāns Nr. p.k. Investīciju joma Kopā, EUR Publiskais finansējums, EUR KF, EUR Nacionālais publiskais finansējums, EUR Privātais finansējums, EUR 1=2+5 2=3+4 3 4 5
  10. 3.3.
  11. Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība 989 820 785 907 484 462 826 374 816 81 109 646 82 336 323
  12. 3.3.1.
  13. TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi 362 815 026 362 815 026 308 392 773 54 422 253 0
  14. 3.3.1.
  15. TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica) 285 064 194 249 160 346 242 304 565 6 855 781 35 903 848
  16. 3.3.1.
  17. Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros 195 528 793 169 149 474 166 199 474 2 950 000 26 379 319
  18. 3.3.1.
  19. Lidostu infrastruktūras attīstība 93 652 699 76 378 955 64 631 943 11 747 012 17 273 744
  20. 3.3.1.
  21. Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T 34 230 661 34 230 661 29 096 061 5 134 600 0
  22. 3.3.1.
  23. Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana 18 529 412 15 750 000 15 750 000 0 2 779 412" 1.
  24. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā: "Uzraudzības rādītāji Rādītājs Kvantifikācija 2004.gadā Kvantifikācija 2009.gadā Kvantifikācija 2013.gadā Kvantifikācija 2015.gadā Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums Aprēķina skaidrojums Iznākuma rādītāji
  25. Izbūvētā un rekonstruētā TEN autoceļa kopgarums 0 9,74 km 56,4 km 3.3.1.1.aktivitāte 3,8 milj. EUR/viena km vidējā cena
  26. Izbūvētā TEN dzelzceļa kopgarums 0 0 52 km 3.3.1.2.aktivitāte 1,35 milj. EUR/viena km vidējā cena
  27. Rekonstruēto sliežu ceļu kopgarums 0 0 0 90 km 3.3.1.2.aktivitāte 0,45 milj. EUR/viena km vidējā cena (tikai materiāli, daļēji - darbs)
  28. Nomainītās pārmiju pārvedas 0 0 0 180 gab. 3.3.1.2.aktivitāte 0,09 milj. EUR/vienas pārmijas nomaiņa
  29. Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā 0 0 3 3.3.1.3.aktivitāte TEN-T tīkla ostu skaits
  30. Lidostu skaits, kurās veikta infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija 0 0 4 3.3.1.4.aktivitāte TEN-T tīkla lidostu skaits
  31. Īstenoto projektu skaits lielajās pilsētās 0 0 2 3.3.1.5.aktivitāte Pašvaldības, kurās ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju
  32. Piesārņotās vietas platība, kas attīrīta no vēsturiskā piesārņojuma, ha 0 0 43 3.3.1.6.aktivitāte - Rezultāta rādītāji
  33. Laika ietaupījuma vērtība pasažieriem saistībā ar izbūvēto un rekonstruēto TEN autoceļu 0 0 10,3 milj. EUR/gadā 3.3.1.1.aktivitāte Projekts "Ludza- Terehova" - būvniecība jaunā trasē, kur laika ietaupījums rodas sakarā ar to, ka nav jāšķērso dzelzceļš, kā arī kilometru skaita samazināšanos. Esošajā trasē braukšanas ātrums sakarā ar neatbilstošām plāna un garenprofila līknēm un seguma stāvokli ir vidēji par 20 km/h mazāks nekā jaunajā trasē. Projekts "Tīnūži-Koknese" - esošajā trasē braukšanas ātrums sakarā ar neatbilstošām plāna un garenprofila līknēm un seguma stāvokli ir vidēji par 20 km/h mazāks nekā jaunajā trasē, kura pēc izbūves būs ātrsatiksmes autoceļš
  34. Dzelzceļa posma Rīga- Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides spēja 28 miljoni tonnu gadā 28 miljoni tonnu gadā 55 miljoni tonnu gadā 3.3.1.2.aktivitāte 2004.gadā dzelzceļa posma Rīga-Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides spēja ir 28 milj. t gadā, 2009.gadā atbilstoši projekta īstenošanas plānam caurlaides spēja saglabājās iepriekšējā līmenī, 2013.gadā pēc projekta īstenošanas posma caurlaides spēja būs 55 milj. t gadā, t.i., praktiski bez ierobežojumiem
  35. Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja 26,1 miljoni tonnu gadā 26,1 miljoni tonnu gadā 39,3 miljoni tonnu gadā 3.3.1.2.aktivitāte 2004.gadā Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja - 26,1 milj. tonnu, kas ierobežo kravu plūsmu caur Rīgas dzelzceļa mezglu, 2009.gadā situācija saglabājās tāda pati (projektēšanas un būvniecības darbu sākums), 2013.gadā Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja palielināta līdz 39,3 milj. tonnu
  36. Palielināta ostu caurlaides spēja 0 0 Par 7 % 3.3.1.3.aktivitāte -
  37. Lidostas "Rīga" termināļa jaudas palielinājums 0 % 0 % Par 25 % 3.3.1.4.aktivitāte Apkalpotie pasažieri (prognoze)
  38. Radīti priekšnoteikumi regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās lidostās 0 0 3 reģionālās lidostas 3.3.1.4.aktivitāte Reģionālo lidostu skaits" 1.
  39. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā: "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums Rādītāji Plānošanas reģions Kvantifikācija 2004.gadā Kvantifikācija 2009.gadā Kvantifikācija 2013.gadā Kvantifikācija 2015.gadā Iznākuma rādītāji
  40. Izbūvētā un rekonstruētā TEN autoceļa kopgarums Rīga 0 0 23,7 km Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 0 9,74 km 32,7 km
  41. Izbūvētā TEN dzelzceļa kopgarums Rīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 0 0 52 km
  42. Rekonstruēto sliežu ceļu kopgarums Rīga Vidzemes reģionā darbi netiks veikti. Pārējais teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu posmos Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  43. Nomainītās pārmiju pārvedas Rīga Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu posmos Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  44. Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā Rīga 0 0 1 Vidzeme Kurzeme 0 0 2 Zemgale Latgale
  45. Lidostu skaits, kurās veikta infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija Rīga 0 0 1 Vidzeme Kurzeme 0 0 2 Zemgale Latgale 0 0 1
  46. Īstenoto projektu skaits lielajās pilsētās Rīga 0 0 1 Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 0 0 1
  47. Piesārņotās vietas platība, kas attīrīta no vēsturiskā piesārņojuma, ha Rīga 0 0 0 Vidzeme 0 0 0 Kurzeme 0 0 43,0 Zemgale 0 0 0 Latgale 0 0 0 Rezultāta rādītāji
  48. Laika ietaupījuma vērtība pasažieriem saistībā ar izbūvēto un rekonstruēto TEN autoceļu Rīga 0 0 7,05 milj. EUR gadā Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 0 0 3,25 milj. EUR gadā
  49. Dzelzceļa posma Rīga-Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides spēja Rīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 28 miljoni tonnu gadā 28 miljoni tonnu gadā 55 miljoni tonnu gadā 55 miljoni tonnu gadā
  50. Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja Rīga 26,1 milj. t gadā 26,1 milj. t gadā 39,3 milj. t gadā 39,3 milj. t gadā Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  51. Palielināta ostu caurlaides spēja Rīga 0 0 Par 15,42 % Vidzeme Kurzeme 0 0 Par 2,22 % Zemgale Latgale
  52. Lidostas "Rīga" termināļa jaudas palielinājums Rīga 0 0 Par 25 % Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  53. Radīti priekšnoteikumi regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās lidostās Rīga Vidzeme Kurzeme 0 0 2 Zemgale Latgale 0 0 1 " 1.
  54. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" 360.punktu šādā redakcijā: "
  55. Aktivitātes mērķis: Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizēšana un integrācija Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, pasažieru pārvadājumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana Rīgā un ārpus Rīgas, ieviešot jaunas tehnoloģijas, attīstot ritošo sastāvu (t.sk. elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana - jaunu vilcienu iegāde, renovācija) un infrastruktūru, tādējādi atslogojot Rīgas ielu tīklu, īpaši tiltus, vienlaikus samazinot apkārtējās vides piesārņojumu, ko rada autotransports, un vides piesārņojuma risku, kas var rasties satiksmes negadījumu dēļ."; 1.
  56. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" 364., 365.,
  57. un 367.punktu; 1.
  58. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā: "Finanšu plāns Nr. p.k. Investīciju joma Kopā, EUR Publiskais finansējums, EUR KF, EUR Nacionālais publiskais finansējums, EUR Privātais finansējums, EUR 1=2+5 2=3+4 3 4 5
  59. 3.3.
  60. Ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstība 32 886 016 30 591 635 30 591 635 0 2 294 381
  61. 3.3.2.
  62. Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība 32 886 016 30 591 635 30 591 635 0 2 294 381" 1.
  63. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā: "Uzraudzības rādītāji Rādītājs Kvantifikācija 2013.gadā Kvantifikācija 2014.gadā Kvantifikācija 2015.gadā Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums Aprēķina skaidrojums Iznākuma rādītāji
  64. Modernizēto 3 vagonu dīzeļvilcienu skaits 0 3 2 3.3.2.1.aktivitāte
  65. Modernizēto 4 vagonu dīzeļvilcienu skaits 0 0 1 3.3.2.1.aktivitāte
  66. Izbūvēti peroni un labiekārtotas staciju teritorijas 0 0 13 3.3.2.1.aktivitāte Rezultāta rādītāji
  67. Pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienu zonā 1,895 miljoni 1,927 miljoni 35,789 miljoni 3.3.2.1.aktivitāte Pārvadāto pasažieru skaita pieauguma prognoze
  68. Vidējais viena vagona atlikušais kalpošanas laiks 7 gadi 9 gadi 10 gadu 3.3.2.1.aktivitāte Modernizācijas gaitā iegūtais derīgā kalpošanas laika pagarinājums dīzeļvilcienu ritošā sastāva parkam kopumā" 1.
  69. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā: "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums Rādītāji Plānošanas reģions Kvantifikācija 2013.gadā Kvantifikācija 2014.gadā Kvantifikācija 2015.gadā Iznākuma rādītāji
  70. Modernizēto 3 vagonu dīzeļvilcienu skaits Rīga Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  71. Modernizēto 4 vagonu dīzeļvilcienu skaits Rīga Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  72. Izbūvēti peroni un labiekārtotas staciju teritorijas Rīga 11 Vidzeme Kurzeme Zemgale 2 Latgale Rezultāta rādītāji
  73. Pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienu zonā Rīga Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo starpreģionālajos pārvadājumos pasažieri pārvietojas divu vai vairāku reģionu robežās Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  74. Vidējais viena vagona atlikušais kalpošanas laiks Rīga Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem" Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
  75. Satiksmes ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumu Valsts kancelejā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.