← Latvija

Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2013-14-01

Satversmes tiesas lēmums Rīgā 2013.gada 6.novembrī Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2013-14-01 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, rīcības sēdē izskatījusi lietas Nr. 2013-14-01 "Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas

  1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  2. panta pirmajam teikumam" materiālus, konstatēja:
  3. Satversmes tiesā
  4. gada
  5. septembrī pēc Daiņa Rozenfelda konstitucionālās sūdzības tika ierosināta lieta Nr. 2013-14-01 "Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas
  6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  7. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2013-14-01).
  8. gada
  9. oktobrī Satversmes tiesa pēc Jērana Hartmana (Göran Hartmann) konstitucionālās sūdzības ierosināja lietu Nr. 2013-16-01 "Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas
  10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  11. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2013-16-01).
  12. gada
  13. oktobrī Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis pieņēma lēmumu apvienot lietas Nr. 2013-14-01 un Nr. 2013-16-01 vienā lietā ar nosaukumu "Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas
  14. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  15. panta pirmajam teikumam". Apvienotajai lietai tika saglabāts lietas Nr. 2013-14-
  16. Satversmes tiesa
  17. gada
  18. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-02-01 "Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas
  19. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  20. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2013-02-01). Tas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
  21. gada
  22. oktobrī un tajā pašā dienā stājies spēkā. Satversmes tiesa secināja:
  23. Satversmes tiesas likuma
  24. panta pirmās daļas
  25. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Satversmes tiesas likuma
  26. panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas
  27. gada
  28. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.
  29. punktu). Ar spriedumu lietā Nr. 2013-02-01 Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas
  30. punkts tika atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes
  31. panta pirmajam teikumam. Prasījums, kuru Satversmes tiesa izvērtēja spriedumā lietā Nr. 2013-02-01, bija analoģisks tam, kuru savās konstitucionālajās sūdzībās ietvēruši pieteikumu iesniedzēji lietā Nr. 2013-14-
  32. Tādējādi lietā Nr. 2013-14-01 ietvertais prasījuma priekšmets uzskatāms par jau izspriestu un Satversmes tiesai ir tiesības izbeigt tiesvedību šajā lietā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
  33. panta pirmās daļas
  34. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2013-14-01 "Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas
  35. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  36. panta pirmajam teikumam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.