← Latvija

Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1314 Rīgā 2013.gada 12.novembrī (prot. Nr.60 44.§) Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu I. Vispārīgie jautājumi

  1. Noteikumi nosaka: 1.
  2. dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību; 1.
  3. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību. 2
  4. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās augu sugas, īpaši Sibīrijas mēlziedi, kā arī īpaši aizsargājamus biotopus – minerālvielām bagātus avotus un avoksnājus, mitrus zālājus periodiski izžūstošās augsnēs un citus. 3
  5. Dabas lieguma platība ir 51,4 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā. 4
  6. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. 5
  7. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: 5.
  8. dabas lieguma zona; 5.
  9. dabas parka zona. 6
  10. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. 7
  11. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama: 7.
  12. šo noteikumu 8.12.apakšpunktā, 13.punktā, 15.
  13. un 20.5.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi vai jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums; 7.
  14. šo noteikumu 8.7.2.apakšpunktā minētajai darbībai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence. 8 II. Vispārīgie aprobežojumi dabas lieguma teritorijā
  15. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts: 8.
  16. ierīkot atkritumu poligonus; 8.
  17. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā; 8.
  18. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai; 8.
  19. uzstādīt vēja elektrostacijas; 8.
  20. dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 8.
  21. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem; 8.
  22. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot: 8.7.
  23. pazemes ūdens ieguvi; 8.7.
  24. dziedniecisko dūņu ieguvi dabas parka zonā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas; 8.
  25. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža pļavas un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu; 8.
  26. nosusināt avoksnājus, kā arī mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs; 8.
  27. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem; 8.
  28. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē; 8.
  29. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to rekonstrukciju, izņemot gadījumus, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, lai: 8.12.
  30. novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūstošu teritoriju applūšanu dabas liegumā; 8.12.
  31. atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm piegulošo teritoriju hidroloģisko režīmu; 8.12.
  32. veiktu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumus. 9
  33. Meža zemēs aizliegts: 9.
  34. no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot: 9.1.
  35. meža nekoksnes vērtību ieguvi; 9.1.
  36. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus; 9.1.
  37. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora; 9.1.
  38. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu; 9.
  39. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi. 10
  40. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru. 11
  41. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 10.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. 12
  42. Uz mežaudzēm, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības. 13
  43. Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts: 13.
  44. veikt arheoloģiskās izpētes darbus; 13.
  45. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu); 13.
  46. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus); 13.
  47. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk par 60 cilvēkiem (izņemot pasākumus, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās). 14 III. Dabas lieguma zona
  48. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu retu un īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu (piemēram, Sibīrijas mēlziedes Ligularia sibirica) aizsardzību, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību. 15
  49. Dabas lieguma zonā aizliegts: 15.
  50. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas un lauces; 15.
  51. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē; 15.
  52. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: 15.3.
  53. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu; 15.3.
  54. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu; 15.3.
  55. apšu audzēm – 30 gadu; 15.
  56. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvaldes un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai; 15.
  57. ieaudzēt mežu (stādot vai sējot) meža pļavās un laucēs; 15.
  58. veikt darbības, kuru rezultātā platība tiek atmežota, izņemot šādu darbību veikšanu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas: 15.6.
  59. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu; 15.6.
  60. inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju pārbūvi (rekonstrukciju), ja tiek mainīts trases platums un novietojums; 15.6.
  61. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu; 15.
  62. meža zemēs ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces; 15.
  63. ierīkot mežsaimniecības (komersantu) ceļus. 16
  64. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. 17
  65. Kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgos ekoloģiskos kokus, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. 18
  66. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts: 18.
  67. atjaunot mežu stādot un sējot; 18.
  68. veikt zinātniskos pētījumus. 19 IV. Dabas parka zona
  69. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgās ekosistēmas, sekmētu dabas lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī lai samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu. 20
  70. Dabas parka zonā aizliegts: 20.
  71. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; 20.
  72. cirst augtspējīgos kokus sanitārajā cirtē; 20.
  73. veicot koku ciršanu galvenajā cirtē: 20.3.
  74. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus; 20.3.
  75. mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru; 20.
  76. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: 20.4.
  77. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu; 20.4.
  78. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu; 20.4.
  79. apšu audzēm – 30 gadu; 20.
  80. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā platība tiek atmežota. 21
  81. Galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 15 augtspējīgus ekoloģiskos kokus, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. 22 V. Dabas pieminekļi
  82. Dabas parkā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). 23
  83. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts: 23.
  84. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība; 23.
  85. ieaudzēt mežu (stādot vai sējot) meža pļavās un laucēs, kā arī veikt darbības, kuru rezultātā platība tiek atmežota; 23.
  86. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu; 23.
  87. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību; 23.
  88. iznīcināt dabisko zemsedzi; 23.
  89. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. 24
  90. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā. 25
  91. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. 26
  92. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē. 27 Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs Artis Pabriks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 1.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314 Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" funkcionālo zonu shēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 2.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314 Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" funkcionālo zonu robežu apraksts I. Dabas lieguma zona
  93. Dabas lieguma zonas robežpunktu koordinātas.Nr.p.k.Robežpunktsx koordinātay koordināta1.1.13287255592181.2.23286875592971.3.33287075592961.4.43287195592961.5.53287285592911.6.63287405592911.7.73287465592841.8.83287555592841.9.93286275594661.10.1032871455953210–1 pa dabas lieguma robežuII. Dabas parka zona
  94. Dabas lieguma "Zušu–Staiņu sēravoti" teritorija, kas neietilpst dabas lieguma zonā, ir dabas parka zona.Piezīme. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Par kartogrāfisko pamatu izmantoti valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" ortofotouzņēmumi mērogā 1:10 000 un Valsts zemes dienesta kadastra informācija pēc stāvokļa uz 2013.gadu. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 3.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314 Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
  95. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.
  96. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:2.
  97. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));2.
  98. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;2.
  99. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));2.
  100. zīmes ietvars – baltā krāsā.
  101. Zīmes lietošanas kārtība:3.
  102. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:3.1.
  103. 300 x 300 mm;3.1.
  104. 150 x 150 mm;3.1.
  105. 75 x 75 mm;3.
  106. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;3.
  107. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.
  108. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;3.
  109. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).
  110. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 4.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1314 Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma) Nr.p.k.Nosaukums latviešu valodāNosaukums latīņu valodāApkārtmērs 1,3 m augstumā (m)Augstums (m)I. Vietējās sugas1.Āra bērzs (kārpainais bērzs)Betula pendula (Betula verrucosa)3,0332.BaltalksnisAlnus incana1,6253.Blīgzna (pūpolvītols)Salix caprea1,9224.Eiropas segliņšEuonymus europaeus1,065.Hibrīdais alksnisAlnus x pubescens1,5326.MelnalksnisAlnus glutinosa2,5307.Meža bumbierePyrus pyraster1,5138.Meža ābeleMalus sylvestris1,5149.Parastā apsePopulus tremula3,53510.Parastā eglePicea abies3,03711.Parastā gobaUlmus glabra4,02812.Parastā ievaPadus avium1,72213.Parastā (ogu) īveTaxus baccata0,6814.Parastais kadiķisJuniperus communis0,81115.Parastā kļavaAcer platanoides3,52716.Parastā liepaTilia cordata3,53317.Parastais osisFraxinus excelsior3,53418.Parastais ozolsQuercus robur4,03219.Parastais pīlādzisSorbus aucuparia1,52120.Parastā priedePinus sylvestris2,53821.Parastais skābardisCarpinus betulus1,52022.Parastā vīksnaUlmus laevis4,03023.Purva bērzs (pūkainais bērzs)Betula pubescens (Betula alba)3,03224.ŠķetraSalix pentandra1,62225.Trauslais vītolsSalix fragilis4,0–II. Citzemju sugas26.Baltais vītolsSalix alba4,52027.Baltā robīnijaRobinia pseudoacacia1,92028.Balzama baltegleAbies balsamea1,52429.Eiropas baltegleAbies alba2,73230.Eiropas ciedrupriedePinus cembra1,62231.Eiropas lapegleLarix decidua3,23932.Holandes liepaTilia x europaea2,82633.Kalnu kļavaAcer pseudoplatanus2,22034.Lēdebūra lapegleLarix ledebourii3,03435.Krimas liepaTilia x euchlora1,92036.Lauku kļavaAcer campestre1,51837.Mandžūrijas riekstkoksJuglans mandshurica1,61838.Melnā priedePinus nigra1,92339.Menzīsa duglāzijaPseudotsuga menziesii2,43040.PapelePopulus spp.5,03541.Parastā zirgkastaņaAesculus hippocastanum3,02342.Eiropas dižskābardisFagus sylvatica3,83043.Pensilvānijas osisFraxinus pennsylvanica2,02344.Platlapu liepaTilia platyphyllos3,12745.Pelēkais riekstkoksJuglans cinerea2,82046.Rietumu tūjaThuja occidentalis1,51647.Saldais ķirsisCerasus avium1,61248.Sarkanais ozolsQuercus rubra1,92749.Sarkstošais vītolsSalix x rubens3,12550.Sibīrijas baltegleAbies sibirica1,83051.Sibīrijas ciedrupriedePinus sibirica1,92252.Sudraba kļavaAcer saccharinum3,22653.Veimuta priedePinus strobus2,73654.Vienkrāsas baltegleAbies concolor1,732 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.