Konkurences padomes lēmums Nr.32 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2014.gada 2.jūnijā (prot. Nr.27, 2.§) Par lietas izpētes izbeigšanu Lieta Nr.607/13/03.01./9 Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Eurosport SA, MTV Networks Europe un Discovery Communications Europe Limited darbībās un par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta
(61)Konkurences iestādes var definēt tirgus šaurāk, pamatojoties uz raidīšanas tipu (komerciāla TV vai publiskā), platformas tipu (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija u.c.), maksas televīzijas tipu (maksa par kanālu, maksa par skatīšanu, video pēc pieprasījuma u.c.), premium satura tipu (respektīvi, premium sporta kanāli un premium filmu kanāli). 3.1.3.5. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti 35 KP, lai izpētītu TV skatītāju priekšrocības un viedokli par TV programmām DC, AP, TLC, Eurosport un Eurosport2, veica iedzīvotāju16 aptauju (turpmāk - Aptauja). Aptaujā netika iekļauti jautājumi attiecībā par programmām MTV Europe un VH1, jo saskaņā ar zemāk sniegto izvērtējumu (par TV programmu skatīšanas daļām) MTV NE programmas ir acīmredzami viegli aizvietojamas un nav nepieciešams papildus izvērtējums. Aptaujas, kuras bāze ir 1020 respondenti, rezultāti rāda, ka: 1) iedzīvotāji, izvēloties MTO, orientējas pēc piedāvājuma cenas (44% aptaujāto), piedāvājuma satura (32%), MTO piedāvājuma unikalitātes (7%). 11% aptaujāto iedzīvotāju bija pieejami tikai viena MTO pakalpojumi. 2) attiecībā uz programmu DC, AP, TLC, Eurosport un Eurosport2 pieejamību skatītājiem, atpazīstamību to vidū, popularitāti, aizvietojamības iespējām un skatītāju lojalitāti tām dati apkopoti tabulā 1: Tab.1. Atsevišķu TV programmu pieejamība, atpazīstamība, popularitāte un aizvietojamība no skatītāju viedokļa Programma Pieejamība (aptaujāto daļa, n=1020) No respondentiem, kuriem programma ir pieejama: to atpazīst to skatās uzskata, ka programma ir aizvietojama ar citu programmu apsvērs MTO maiņu, ja programma nebūs pieejama, bet būs pieejama līdzīga žanra programma skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % DC 749 73 749 100 61417 82 178 24 147 20 AP 746 73 746 100 589 79 177 24 135 18 TLC 356 35 356 100 192 54 79 22 48 13 Eurosport 762 74 762 100 480 63 163 21 120 16 Eurosport2 483 47 483 100 270 56 100 21 84 17 36 Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai aptuveni 1/6 daļa iedzīvotāju, kuriem ir pieeja minētajām TV programmām, to aizvietošanas ar tā paša žanra programmu gadījumā apsvērtu domu mainīt MTO, turklāt jāņem vērā, ka 44% iedzīvotāju izvēlas lētāko MTO piedāvājumu un tikai 32% meklē piedāvājumu atbilstoši savām prasībām pēc satura. Aptuveni 5/6 iedzīvotāju konkrētas programmas aizvietošana ar tā paša žanra programmu nerada problēmas. T.i., lojālo abonentu īpatsvars, kuri aizvietošanas gadījumā apsvērtu domu mainīt MTO, ir nenozīmīgs. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka tas, lai pakā būtu iekļautas konkrētās programmas, ir sekundārs faktors, izvēloties MTO un paku. 37 Par minēto liecina arī sekojošais: daži MTO ir izteikuši viedokli, ka programma TLC nav interesanta skatītājiem, kas sakrīt ar Aptaujas rezultātiem, kuri rāda, ka programmu TLC MTO piedāvā tikai 35% iedzīvotāju un to skatās tikai 54% skatītāju no tiem, kam šī programma tiek piedāvāta (viszemākie rādītāji starp šajā sadaļā apskatāmām piecām TV programmām). Tai pat laikā aizvietojamības potenciālu šai programmai saskata aptuveni tik pat liela skatītāju daļa kā tā, kura saskata aizvietojamības iespējas tādām daudz populārākām programmā, kā DC un AP. T.i., gan populārām, gan ne tik populārām programmām ir vienāds skatītāju īpatsvars, kas atzīst šo programmu aizvietošanas iespējas. 38 KP secina, ka pie jebkuras popularitātes rādītāja, vai programma ir ļoti pieprasīta, vai pieprasījums ir zems, katrai programmai var būt savs lojālo skatītāju loks, aptuveni 1/6, kuriem ir svarīga konkrētā programma (jāpiezīmē, ka Lietā nebija iespējams, un tāpēc tas netika darīts, apkopot datus par reāliem gadījumiem, kad skatītāji maina MTO kādas konkrētās programmas izslēgšanas no MTO piedāvājuma dēļ). 39 Ņemot vērā TV produktu unikalitāti un uzskatot, ka 1/6 iedzīvotāju īpaša lojalitāte konkrētām programmām ir būtisks faktors konkrētās preces definēšanā, KP būtu jānosaka katra speciāla TV programma par atsevišķu preci, t.i., sašaurinot konkrētās preces tirgu līdz minimāli iespējamām robežām. 40 KP, izvērtējot kopsakarā šajā daļā izklāstīto, salīdzinot skatītāju viedokli un paredzamo uzvedību sakarā ar dažādas popularitātes programmām, secina, ka minētais faktors (1/6 auditorijas īpaša lojalitāte kādām konkrētām programmām) nav būtisks faktors, lai noteiktu, ka attiecīgā programma veido atsevišķu konkrētās preces tirgu. Šāds secinājums tapis kopsakarā ar TNS sniegtajiem datiem, kas norāda uz nenozīmīgu skatīšanas daļu. 3.1.4. Secinājumi par konkrētās preces tirgu 41 KP, analizējot iegūto informāciju, ņēma vērā, ka MTO un programmu veidotājiem/izplatītājiem var būt subjektīvs viedoklis par konkrētā preces tirgus robežām, kas pamatojams ar subjektīvo interesi. Tāpēc tādi pierādījumi kā līgumu noteikumu formulējumi, TNS dati, konkurences institūciju pētījumu rezultāti un Aptaujas rezultāti tiek vērtēti augstāk nekā tirgus dalībnieku viedokļi. Apkopojot analīzes rezultātus, KP konstatē: 1) MTO kopumā atbalsta šaurāko tirgus definīciju, t.i., konkrētās preces definēt kā konkrētās TV programmas, pamatojoties uz neaizvietojamību un unikalitāti, vai arī atsevišķi pēc žanra; 2) MTV NE, DCEL un Eurosport SA uzskata, ka ir nepareizi definēt konkrētās preces tirgu kā atsevišķu speciālo programmu vai kā atsevišķu TV žanru; 3) Citi TV programmu piegādātāji uzskata, ka speciālās programmas konkurē savā starpā neatkarīgi no žanra, kā arī konkurē ar vispārējā žanra programmām un pat dažreiz ar bezmaksas programmām; 4) Programmu piegādātāju līgumu nosacījumi liecina, ka programmas primāri konkurē viena žanra ietvaros, bet izjūt arī konkurenci no citu žanru programmām; 5) Katra speciālā TV programma ir savā ziņā unikāla. DCEL un Eurosport SA programmas ir pieprasītas tirgū, atpazīstamas un tām ir sava lojāla auditorija. MTV NE programmām ir augsta pieprasījuma elastība un šīs programmas ir viegli aizvietojamas. Turklāt mūzikas žanrā pastāv konkurences spiediens no citu mediju puses, kas neatrodas tieši šajā tirgū, bet arī izplata mūziku; 6) Starptautiskajā praksē par konkrētām precēm TV jomā tiek definētas premium sporta, premium filmu programmas un "citas TV programmas". Speciālās jeb tematiskās programmas tiek uzskatītas par tādām, kuru atrašanās TV maksas pakā nav izšķiroša veiksmīgā piedāvājuma veidošanā un kuras konkurē savā starpā, kamēr to saturs spēj noturēt skatītāju uzmanību; 7) Skatītāja pārslēgšanās starp dažādām TV programmām ir ļoti vienkārša. Šīs salīdzinoši populārās programmas tiek iekļautas MTO pakās, kuras satur vairākus desmitus programmu (kabeļu TV - 50-60 programmas); 8) Aptuveni 1/6 skatītāju, kuriem konkrētā programma ir pieejama, ir lojāla šai konkrētai TV programmai neatkarīgi no tā, cik šī programma ir populāra, pieprasīta kopumā un nepieciešama MTO veiksmīgā piedāvājuma izveidošanai. Aptuveni 5/6 skatītāju programmu DC, AP, TLC, Eurosport, Eurosport2 izslēgšana no piedāvājuma pie nosacījuma, ka žanrs kopumā piedāvājumā ir pārstāvēts, neliek apsvērt domu mainīt MTO, t.i., šo programmu izslēgšana 5/6 skatītāju acīs neietekmē piedāvājuma konkurētspēju; 9) Minētām programmām konkurenci veido kā vispārīga žanra TV programmas, iekļaujot programmā tematisko saturu, tā arī citu žanru TV programmas ar savu skatītājiem interesantu saturu. 42 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka no pieprasījuma viedokļa nav pamata izdalīt kā atsevišķas konkrētās preces MTV Europe, VH1, DC, AP, TLC, Eurosport un Eurosport2 programmas. Norādītās programmas katra atsevišķi noteikti neveido atsevišķo konkrēto preces tirgu. Konstatētā programmu aizvietojamība liecina, ka arī žanri konkurē savā starpā. Ievērojot aizvietojamību, minētajām programmām nav konstatējama tirgus vara. Līdz ar to nav nepieciešama precīzāka konkrētās preces tirgus definēšana, un jautājums par to paliek atvērts. 43 Vienlaicīgi KP secina, ka citos specifiskos apstākļos konkrētās preces tirgus var tikt definēts šauri. 3.2. KONKRĒTAIS ĢEOGRĀFISKAIS TIRGUS 44 Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, izvērtē teritoriju, kurā teorētiski un reāli iespējams iegādāties konkrēto preci, aizvietojamību no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa. Ņemot vērā to, ka konkrētās preces tirgus ir vairumtirdzniecības tirgus, pieprasījuma pusē ir MTO un piedāvājuma pusē ir TV programmu ražotāji/izplatītāji. 3.2.1. Aizvietojamība no piedāvājuma (programmu piegāde vairumtirdzniecības līmenī) puses 45 MTV NE, DCEL un Eurosport SA ir vismaz Eiropas līmeņa kompānijas. To TV produkcija tiek piedāvāta vairākās valstīs arī ārpus Eiropas. Gadījumā, ja Latvijas teritorijā nelabvēlīgi mainās pieprasījums, biznesa vide, normatīvais regulējums un/vai citi apstākļi, visdrīzāk minētās kompānijas var viegli pārorientēt savu darbību vai atteikties no darbības Latvijā. Tāpēc no piedāvājuma viedokļa konkrētais ģeogrāfiskais tirgus noteikti ir plašāks nekā Latvijas teritorija, tas var būt arī globāls. 46 Saskaņā ar MTV NE sniegto informāciju "konkurences situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir līdzīga, runājot par pieprasījuma īpatnībām, konkurētspēju un pakalpojumu kopu, kas tiek piedāvāti skatītājiem. (..) Turklāt reklāma mūsu kanālos, kuri tiek saņemti Latvijā, nav domāta Latvijas iedzīvotājiem, bet drīzāk satur informāciju, kas ir pan-eiropeiskā satura. (..) tāpēc mēs uzskatām, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija un ietver arī vismaz Lietuvas un Igaunijas teritoriju"18. 47 MTG/Viasat AS filiāles pārstāvji, apsverot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanu ietekmējošos faktorus, norādīja19, ka normatīvā regulējuma ziņā atšķirības starp Baltijas valstīm nepastāv, pieprasījuma ziņā Igaunija ir atšķirīga, jo šajā valstī skatītājiem ir citādas valodu priekšrocības kā Lietuvā un Latvijā. Viasat piedāvājums visur ir vienāds, iepirkums ir uz visu Baltiju. 48 BMA norādīja20, ka "principiālu atšķirību konkurences apstākļiem maksas speciālo žanru televīzijas programmu veidošanā/izplatīšanā starp Latviju un citām teritorijām (Eiropas Savienības) nepastāv, jo ierobežot retranslāciju valsts līmenī ir ļoti problemātiski vai pat gandrīz neiespējami (..) Attiecībā uz šāda veida televīzijas programmām ir iespējams runāt par ģeogrāfisko tirgu Baltijas valstu līmenī, jo katra valsts atsevišķi ir par mazu (abonentu ziņā), lai būtu interesanti šādai maksas speciālo žanru televīzijas programmai. Arī atšķirības regulējošās likumdošanas līmenī nav būtiskas". 49 DCEL norādīja, ka (*). 50 Eurosport SA norādīja21, ka ES valstīs nepastāv tādas atšķirības, lai būtu pamats definēt konkrēto ģeogrāfisko tirgu šauri, kā nacionālo tirgu. 3.2.2. Aizvietojamība no pieprasījuma (programmu iegāde vairumtirdzniecības līmenī) puses 51 KP neatklāja apstākļus, kas ierobežotu MTO iespējas iepirkt TV programmas dažādās valstīs ES ietvaros. 3.2.3. Secinājumi par konkrēto ģeogrāfisko tirgu 52 Ņemot vērā izklāstīto, KP uzskata, ka konkrēto ģeogrāfisko tirgu iespējams definēt gan šauri - kā Latvijas teritoriju, gan plaši - kā Baltijas valstu teritoriju vai kā ES, un tas neietekmēs gala secinājumus par MTV NE, DCEL un Eurosport SA pozīcijām konkrētajā tirgū un darbību atbilstību KL 13.panta pirmās daļas 3. un 4.punktam un LESD 102.panta
- d)apakšpunktam. KP definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu kā Latvijas teritoriju un plašāk. Līdz ar to jautājums par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus precīzu definīciju paliek atklāts. Vienlaicīgi KP norāda, ka citos apstākļos ir iespējama šaura definīcija, un ka pie tirgus varas noteikšanas ir vērtējama ietekme uz konkurences situāciju Latvijā. 4. MTV NE, DCEL UN EUROSPORT SA STĀVOKLIS KONKRĒTAJĀ TIRGŪ 53 Par tirgus dalībnieku dominējošo stāvokli liecina tā pozīcija tirgū un tirgus vara. Par tirgus varas apliecinājumu netieši ir uzskatāma, t.sk. TV programmu popularitāte skatītāju vidū. Par TV programmu popularitāti liecina to skatīšanas daļa. Jo populārāka ir programma, jo lielāka ir MTO nepieciešamība iekļaut šo programmu piedāvājumā, lai apmierinātu skatītājus, un līdz ar to - jo lielākas ir programmu veidotāju iespējas uzspiest MTO savus noteikumus un MTO atkarība no programmu veidotāju/izplatītāju izvirzītajiem noteikumiem. 54 Minētais neizslēdz iespēju ņemt vērā citus faktorus, kas liecina par programmu tirgus dalībnieku tirgus varu, t.sk. tirgus dalībnieka neatkarību no darījuma partneriem. 4.1. TNS dati par skatīšanas daļām 55 KP saņēma no TNS datus par televīzijas programmu skatīšanas daļām (%). Šie TNS dati ir apkopoti par periodu 2009.-2013.gads, un par auditoriju - skatītāji no 4 gadu vecuma. Skatīšanas daļa ir izteikta procentos un apzīmē daļu laika, kas kopumā pavadīts, skatoties TV, ko skatītājs velta konkrētai programmai. Turklāt TNS dati apkopoti arī par top 18 skatītākām programmām un par katru TV platformu - zemes TV, kabeļu TV, satelīta TV - atsevišķi. 4.1.1. Muzikāli izklaidējošo programmu skatīšanas daļu salīdzinājums 56 Apkopojumā par muzikāli izklaidējošā žanra programmām tika iekļautas tikai četras no 11 MTV NE programmām, bet KP uzskata, ka pat ar šādu ierobežojumu rezultāti ir reprezentatīvi, jo MTV Europe un VH1 ir populārākās MTV NE programmas, kuras aptaujātajiem MTO ir iekļautas pamatā to lielajās pakās (ar vairākiem desmitu programmu). Tātad, ja citas MTV NE programmas tiktu iekļautas apkopojumā, tas neietekmētu rezultātu būtiski. Att.1 Muzikāli izklaidējošo programmu skatīšanas daļu salīdzinājums 57 No apkopotajiem datiem var redzēt (sk.Att.1), ka: - žanra absolūtais līderis pēc skatīšanas daļām ir PBMK programma, tai seko MUZ TV Baltija; - PBMK skatīšanas daļa ir aptuveni četras reizes lielāka nekā MTV Europe, MTV Hits, MTV Dance un VH1 vidējās skatīšanas daļas kopā. 58 Šie dati liecina, ka MTV NE grupas programmas nav tik populāras kā citas šī žanra programmas, tātad MTV NE programmas var viegli aizvietot. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka MTV NE nav tādas tirgus varas, kas liecinātu par dominējošo stāvokli. 4.1.2. Dokumentālā žanra programmu skatīšanas daļu salīdzinājums 59 Apkopojumā iekļauti dati par piecām DCEL programmām un tuvākajām (pēc aptaujāto tirgus dalībnieku viedokļiem) alternatīvām. Att.2 Dokumentālā žanra programmu skatīšanas daļu salīdzinājums 60 No 2.attēlā atspoguļotās informācijas ir redzams, ka: - DCEL ar piecām apkopojumā iekļautajām TV programmām (kas nav izsmeļošs saraksts) ir izteikts žanra līderis. Šo TV programmu vidējās skatīšanas daļas kopumā ir 1,4%22. Tuvāko alternatīvo TV programmu kopējā skatīšanas daļa ir tikai 0,725%23, kas ir gandrīz divas reizes mazāk. - skatītākās TV programmas žanrā ir DC, AP un National Geographic Channel, citas programmas stipri atpaliek. 4.1.3. Sporta žanra programmu skatīšanas daļu salīdzinājums 61 Apkopojumā iekļauti dati par Eurosport un Eurosport2 programmām un tuvākām (pēc aptaujāto tirgus dalībnieku viedokļiem) alternatīvām. Att.3 Sporta programmu skatīšanas daļu salīdzinājums 62 No 3.attēla atspoguļotās informācijas ir redzams, ka Eurosport ir sporta programmu līderis, tā skatīšanas daļa vidēji ir sešas reizes lielāka par Eurosport2 skatīšanas daļu, trīs reizes lielāka par KHL un Viasat Sport Baltic skatīšanas daļu. Jāņem vērā, ka Eurosport un Eurosport2 ir viena un tā paša ražotāja TV programmas. 63 KL 1.panta 1.punktā ietvertā dominējošā stāvokļa definīcija paredz noteikt tirgus dalībnieka pilnīgu vai daļēju neatkarību no konkurentiem, klientiem (MTO), piegādātājiem vai patērētājiem, kas ļauj ievērojami kavēt, ierobežot un deformēt konkurenci pietiekami ilgā laika posmā. 4.1.4. Salīdzinājums ar citu programmu skatīšanas daļām 64 Ņemot vērā DCEL un Eurosport SA programmu salīdzinoši augstās skatīšanas daļas žanru ietvaros, kā arī ievērojot iepriekš izdarītos secinājumus par konkrētās preces tirgu un šo programmu pietiekamu aizvietojamību no patērētāju viedokļa, KP izvērtēja visskatītāko TV programmu Latvijā skatīšanas daļas nolūkā noteikt aptuvenu DC, AP, TLC, Eurosport un Eurosport2 vietu starp citām populārām programmām. 65 Saskaņā ar TNS datiem 18 visskatītākās TV programmas Latvijā 2009.-2013.gadā bija TV3, LNT, PBK, LTV1, RTR Planeta Baltija, LTV7, TV5, 3+, NTV Mir Latvija, REN Baltija, TV6, PBMK, Kanāls2, National Geographic Channel, FOX, CTC Baltija, TVOE, Fox Life (sk. Att.4). To kopējā skatīšanas daļa, rēķinot no vidējiem piecu gadu rādītājiem, ir 77,1%. Citu programmu, kuras neietilpst top 18 un kuras pēc skatīšanas daļas ieņem deviņpadsmito un tālākas vietas, kopējā skatīšanas daļa pēc vidējiem piecu gadu rādītājiem ir 22,9%. Minētais liecina par zemu skatīšanas daļu, t.i., salīdzinoši zemu popularitāti DCEL un Eurosport SA piedāvātajām programmām. Att.4. Top 18 TV programmu skatīšanas daļas 2009.-2013.gadā 4.1.5. DCEL, Eurosport SA un MTV NE programmu esamība dažādās platformās 66 No TNS iegūtā informācija apstiprina, ka Lietas dalībnieku izplatītās TV programmas DC, AP, Eurosport, Eurosport2, MTV Europe un VH1 nav ieguvušas pārskatāmajā periodā vienmērīgu skatīšanās daļu katrā TV platformā (sk. att.5), kas izskaidrojams, t.sk. ar to, ka tās nav pieejamas visās platformās (sk. MTG/Viasat viedokli). Tas, savukārt, norāda uz to, ka pastāv šo TV programmu aizstājamība ar citām TV programmām. Att.5. TV programmu esamība dažādās maksas televīzijas platformās 2009.-2013.gadā 67 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka pie konstatētajiem apstākļiem nepastāv pamats uzskatīt, ka DCEL un Eurosport SA varētu pietiekami ilgā laikā posmā darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no citiem tirgus spēkiem, ievērojami kavējot, ierobežojot un deformējot konkurenci, līdz ar ko attiecībā uz to konkrēto rīcību, par ko tika ierosināta lieta, nav piemērojama KL 13.panta pirmā daļa. Nav arī konstatējams pamats KP rīcībai, pamatojoties uz LESD 102.panta d apakšpunktu. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 13.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietas Nr.607/13/03.01./9 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu EUROSPORT SA, MTV Networks Europe un Discovery Communications Europe Limited darbībās un par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta
- d)apakšpunkta pārkāpumu Discovery Communications Europe Limited darbībās" izpēti. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 15.01.2014. MTV NE vēstule, Lietas 3.sējuma 224.lp. 2 Livas 24.04.2013. iesniegums Nr.50-K-13 ar pielikumu 3 03.03.2014. DCEL vēstule, Lietas 4.sējuma 2.lp. 4 27.01.2014. elektroniski saņemtā Eurosport SA vēstule, Lietas 3.sējuma 234.lp. 5 KP 18.06.2009. lēmums Nr.E02-19; http://www.kp.gov.lv/files/pdf/JnLgffNSeV.pdf 6 DCEL 03.03.2014. vēstule, Lietas 4.sējuma 1.-13.lp. 7