← Latvija

Zaudējis spēku - Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību

Skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

  1. gada
  2. oktobra noteikumus Nr. 198 "Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību". Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.145 Rīgā 2014.gada 23.jūlijā (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr.27 2.p.) Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.27 panta otro daļu
  3. Vispārīgie jautājumi
  4. "Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kuras neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piemērojamas Finanšu instrumentu tirgus likuma 121.1 panta prasības un kuras neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām (tālāk tekstā – iestāde). 2
  5. Aprēķina kārtība
  6. Iestāde maksimāli sadalāmo summu aprēķina, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar noteikumu
  7. punkta prasībām, ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar noteikumu
  8. punkta prasībām. Maksimāli sadalāmo summu samazina jebkura Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1.,
  9. un
  10. punktā minētā darbība. 3
  11. Summu, ko reizina saskaņā ar noteikumu
  12. punkta prasībām, veido noteikumu 3.
  13. un 3.
  14. punktā minēto elementu kopsumma, kas samazināta par noteikumu 3.
  15. punktā minēto elementu kopsummu: 3.
  16. starpposma peļņa, ja tā nav iekļauta pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (
  17. gada
  18. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – ES regula Nr. 575/2013)
  19. panta
  20. punkta prasībām un ja tā ir gūta pēc pēdējā lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali vai par jebkuru no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1.,
  21. un
  22. punktā minētajām darbībām; 3.
  23. pārskata gada peļņa, ja tā nav iekļauta pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013
  24. panta
  25. punkta prasībām un ja tā ir gūta pēc pēdējā lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali vai par jebkuru no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1.,
  26. un
  27. punktā minētajām darbībām; 3.
  28. to nodokļu maksājumu kopsumma, kura būtu jāmaksā, ja noteikumu 3.
  29. un 3.
  30. punktā minētie elementi netiktu sadalīti. 4
  31. Koeficientu nosaka šādi: 4.
  32. koeficients ir 0 (nulle), ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu ES regulas Nr. 575/2013
  33. panta
  34. punkta "c" apakšpunkta prasību, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013
  35. panta
  36. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības pirmās (tas ir, zemākās) kvartiles robežās; 4.
  37. koeficients ir 0.2, ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu ES regulas Nr. 575/2013
  38. panta
  39. punkta "c" apakšpunkta prasību, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013
  40. panta
  41. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības otrās kvartiles robežās; 4.
  42. koeficients ir 0.4, ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu ES regulas Nr. 575/2013
  43. panta
  44. punkta "c" apakšpunkta prasību, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013
  45. panta
  46. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības trešās kvartiles robežās; 4.
  47. koeficients ir 0.6, ja pirmā līmeņa pamata kapitāls, kuru iestāde uztur, bet neizmanto, lai izpildītu ES regulas Nr. 575/2013
  48. panta
  49. punkta "c" apakšpunkta prasību, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013
  50. panta
  51. punkta prasībām, ir kopējo kapitāla rezervju prasības ceturtās (tas ir, augstākās) kvartiles robežās. 5
  52. Kopējo kapitāla rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu, ņemot vērā, ka "Qn" ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs, nosaka šādi: 6 Kvartiles zemākā robeža =Kopējo kapitāla rezervju prasībax (Qn ‒ 1)4Kvartiles augstākā robeža =Kopējo kapitāla rezervju prasībax Qn4 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes
  53. gada
  54. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK. 7 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.