Zaudējis spēku - Par koncepciju "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā"

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.618 Rīgā 2014.gada 30.oktobrī (prot. Nr.55 47.§) Par koncepciju "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā"

1. Atbalstīt koncepcijas "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" (turpmāk – koncepcija) projektu un uzsākt jaunu politikas iniciatīvu. 2
2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. 3
3. Lai pārbaudītu un noteiktu labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt un līdz
4. gada
5. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.
6. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – pasākums) īstenošanu, ietverot minētajā noteikumu projektā prasības un atlases kritērijus sociālās uzņēmēj­darbības veicējiem. 4
7. Labklājības ministrijai pasākuma ietvaros uzsākt izmēģinājumprojekta īstenošanu no
8. gada
9. janvāra līdz
10. gada
11. decembrim. 5
12. Labklājības ministrijai, pamatojoties uz pasākuma ietvaros veiktā: 5.
13. (svītrots ar MK 13.03.
14. rīkojumu Nr. 108); 5.
15. izmēģinājumprojekta rezultātiem, ja nepieciešams, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot un labklājības ministram līdz
16. gada
17. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. 6 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2014.gada 30.oktobra rīkojums Nr.618) Koncepcijas "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" kopsavilkums Koncepcija "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" (turpmāk – koncepcija) izstrādāta, pamatojoties uz Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
18. punktu1 ("izstrādāsim Koncepciju par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, kurā būs izvērtētas alternatīvas iekļaujošas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, piedāvāsim atbalsta virzienus sociāliem uzņēmumiem, nošķirot tos no cita veida darbībām"), kā arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–
19. gadam noteiktajiem uzdevumiem2, kas paredz sabiedrības iesaisti sociālo problēmu risināšanā, sekmējot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību.Sociālās uzņēmējdarbības veicējiem Latvijā patlaban ir iespējams reģistrēties komersanta statusā vai pieļautajā apjomā veikt pielīdzināmas darbības nevalstiskas organizācijas statusā. Lai arī pastāv iespēja izvēlēties kādu no vairākām juridiskajām formām, tomēr neviena no tām nav izdevīga un pilnībā piemērota ilgtspējīgas sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai. Sociālā uzņēmējdarbība būtībā iekļauj gan komercdarbības, gan sociālos un labdarības atšķirīgos elementus, iegūtā peļņa tiek ieguldīta sociālu mērķu sasniegšanā.Šobrīd nepastāv tiesiskais un institucionālais ietvars, kas ļautu nošķirt vai atpazīt sociālo uzņēmumu un sniegtu efektīvu atbalstu šādam saimnieciskās darbības veidam. Lai arī praksē pastāv zināmi atbalsta mehānismi un nedaudzi finanšu instrumenti sociālām inovācijām un nodarbinātībai, tomēr tie nav īpaši paredzēti un pielāgoti sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai vai atbalstam – tieši sociālu uzņēmumu dibināšanai un attīstībai. Koncepcija paredz Ministru kabinetam iespēju noteikt atbalstāmās prioritātes – gan risināmajām sabiedrības problēmām, gan arī problēmgrupu atbalstam.Latvijas situācijā sociālais uzņēmums būs Komerclikuma subjekts (komercsabiedrība), kam, balstoties uz tiesību aktos definētu kritēriju kopumu, likumā noteiktā kārtībā tiks piešķirts īpašs sociālā uzņēmuma statuss.Koncepcijas mērķis ir atzīt un novērtēt sociālo uzņēmumu potenciālu, uzsākt pilnvērtīgas un efektīvas atbalsta sistēmas veidošanu un tiesiskā ietvara izstrādi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvāt definīciju un atbilstības kritērijus, kā arī atbalsta virzienus sociālajiem uzņēmumiem.Piedāvātā pieeja vispirms tiks aprobēta izmēģinājumprojekta veidā, Labklājības ministrijai šā projekta ietvaros pildot atbildīgās institūcijas funkcijas.Koncepcijā piedāvāts problēmas izklāsts un risinājuma varianti jaunas politikas iniciatīvas īstenošanai.Koncepcija nerisina jautājumu par valsts un pašvaldību sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, īpašu kārtību bezpeļņas organizāciju pieejai finansējumam, labdarību vai sociālo ekonomiku kopumā.Koncepcijas mērķu sasniegšanai analizēti divi risinājuma varianti, iespējamās problēmas, riski un pozitīvie faktori:
20. variants. Atstāt situāciju nemainīgu, neuzsākt jaunu politikas iniciatīvu (5.1.1.)Pastāvot domstarpībām par optimālu problēmas risinājumu un trūkstot pietiekamai informācijai par iespējamo sociālās uzņēmējdarbības apjomu, kā arī ietekmi uz budžetu, neuzsākt jaunu politikas iniciatīvu. Saimnieciskā darbība sociālu mērķu īstenošanai turpināsies esošajā tiesiskajā ietvarā.Pozitīvie faktoriIespējamās problēmas un riski
21. Papildu laiks optimāla risinājuma un kompromisu meklējumiem
22. Nav nepieciešami papildu administratīvie resursi
23. Jauni sociāli uzņēmumi netiks veidoti, esošie pārtrauks šāda veida darbību vai nepaplašināsies
24. Nebūs efektīvas reakcijas uz pārmaiņām un sabiedrībai aktuālām nozīmīgām sociālām problēmām
25. Nepietiekami izmantots sociālās uzņēmējdarbības potenciāls
26. Nepietiekami veidosies darba vietas sociālajā ekonomikā
27. Latvijā savus pakalpojumus sniegs citu valstu sociālie uzņēmējiŠāds risinājuma variants neuzlabos situāciju un nerisinās esošās problēmas sociālās uzņēmējdarbības jomā. Neviena no pastāvošajām darbības formām nav izdevīga un piemērota ilgtspējīgas sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai, jo sociālā uzņēmējdarbība iekļauj gan komercdarbības, gan sociālos un labdarības atšķirīgos elementus.
28. variants. Uzsākt jaunu politikas iniciatīvu (5.1.2.)Lai uzsāktu jaunu politikas iniciatīvu sociālās uzņēmējdarbības (kā īpašas grupas) atzīšanai un attīstībai, tiek izstrādāts jauns normatīvais akts, noteikta atbildīgā institūcija un pakāpeniski un secīgi sagatavoti un īstenoti atbalsta sistēmas pasākumi. Piedāvātā pieeja vispirms tiks aprobēta izmēģinājumprojekta veidā, Labklājības ministrijai šā projekta ietvaros pildot atbildīgās institūcijas funkcijas.Potenciāls sociālo uzņēmumu izveidei ir biedrību un nodibinājumu saimnieciskajā darbībā (pieļautajos apmēros), kā arī sociāli motivētu komersantu darbībā.Sociālais uzņēmums būs Komerclikuma subjekts, kam, balstoties uz tiesību aktos definētu kritēriju kopumu, likumā noteiktajā kārtībā tiks piešķirts īpašs sociālā uzņēmuma statuss.Pozitīvie faktoriIespējamās problēmas un riski
29. Uzlabosies sabiedrības iesaiste un spēja risināt tai būtiskas sociālās problēmas
30. Turpināsies uzsāktais darbs sociālo problēmu risināšanā, tiks attīstīti jauni virzieni
31. Uzlabosies sadarbība starp publisko un privāto sektoru
32. Esošie sociālie uzņēmumi turpinās savu darbību darba vietu un pakalpojumu nodrošināšanā riska grupām un paplašinās darbību
33. Tiks veidoti jauni uzņēmumi, tiks veidotas darba vietas un izmēģinātas jaunas pieejas
34. Tiks izmantotas papildu iespējas paplašināt un padarīt daudzveidīgāku sociālo pakalpojumu piedāvājumu
35. Tiks stiprināts sociālais kapitāls, arī reģionos
36. Tiks efektīvi vai inovatīvi risinātas prioritāras sociālas problēmas (piemēram, mazapdzīvotu teritoriju problēmas, depopulācija, ilgstošs bezdarbs, sabiedrības novecošanās un neredzīgu cilvēku nodarbinātība)
37. Tiks attīstīta sociālās ietekmes izvērtēšana, mentorings, apmācība, informēšana
38. Nepieciešamība vienoties par sabiedrībai būtiskām problēmām, par prioritātēm to risināšanā un risināšanas ceļiem
39. Nepieciešamība stiprināt kapacitāti gan institūcijās, gan pašos sociālajos uzņēmumos, lai varētu vērtēt sociālo mērķi, virzību uz to, sociālo ietekmi
40. Nepieciešamība paredzēt papildu administratīvos resursus
41. Zināms administratīvais slogs, lai nodrošinātu un kontrolētu atbalsta mērķtiecīgu izmantošanuKā atbilstošākās atbildīgās institūcijas par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu vai atņemšanu koncepcijā aplūkotas Finanšu ministrija vai Labklājības ministrija. Pieeja vispirms tiks aprobēta izmēģinājumprojekta veidā, Labklājības ministrijai šā projekta ietvaros pildot atbildīgās institūcijas funkcijas.Papildus sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma variantiem koncepcijā piedāvāti trīs risinājumu varianti atbalsta intensitātei un mērķējumam: 5.3.
42. variants – atbalsts esošajiem uzņēmumiem; 5.3.
43. variants – atbalsts esošajiem uzņēmumiem un jaunu uzņēmumu izveidei prioritārās jomās; 5.3.
44. variants – atbalsts visiem sociālajiem uzņēmumiem.Attiecībā uz atbalsta intensitāti un mērķējumu Labklājības ministrija atbalsta 5.3.
45. variantā piedāvāto pieeju, kas ļauj pārliecināties par nepiecieša­mību pakāpeniski un secīgi veidot jaunu atbalsta sistēmu.Labklājības ministrija atbalsta:risinājuma 5.1.
46. variantu: uzsākt jaunu politikas iniciatīvu;risinājuma 5.2.
47. variantu: noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā;risinājuma 5.3.
48. variantu: atbalsts esošajiem uzņēmumiem un jaunu uzņēmumu izveidei prioritārās jomās. Risinājuma 5.1.
49. varianta ieviešanai (lai aprobētu un noteiktu labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai) Labklājības ministrijai Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.
50. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – pasākums) ietvaros uzsākt izmēģinājumprojekta īstenošanu no
51. gada
52. janvāra līdz
53. gada
54. decembrim.Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt un līdz
55. gada
56. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par pasākuma īstenošanu, ietverot minētajā noteikumu projektā prasības un atlases kritērijus sociālās uzņēmēj­darbības veicējiem. Labklājības ministrijai, pamatojoties uz pasākuma ietvaros veiktā izmēģinājumprojekta rezultātiem, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot un labklājības ministram līdz
57. gada
58. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. 1 Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību,
59. punkts, pieejams http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/Straujumas-valdibas-deklaracija/2 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–
60. gadam (apstiprināts 20.12.2012), [247] paragrāfs, pieejams http://www.pkc.gov.lv/images/NAP2020%20dokumenti/20121220_NAP2020_Saeimā_apstiprināts.pdf Labklājības ministrs Uldis Augulis