Zaudējis spēku - Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. decembra noteikumus Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu". Ministru kabineta noteikumi Nr.45 Rīgā 2001.gada 30.janvārī (prot. Nr.5 11.§) Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 4.punktu, Meža likuma 36.pantu un 37.panta otro daļu I. Vispārīgie jautājumi
3. Šie noteikumi nosaka mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību. 2
4. Ja mikroliegums tiek izveidots kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, papildus šajos noteikumos noteiktajām tiesību normām piemērojamas normas, kas noteiktas īpaši aizsargājamai dabas teritorijai. 3 II. Mikroliegumu noteikšana
5. Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā. 4
6. Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, un mikroliegumu platības noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. 5
7. Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kurām nārsta vietās izveidojami mikroliegumi, noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā. 6
8. Mikroliegumus īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveido biotopiem, kas noteikti Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu". Meža biotopus, kuriem izveidojami mikroliegumi, nosaka atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai. 7
9. Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju sugu un biotopu saglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu un biotopu izplatībai. Šīs platības tiek noteiktas 0,1-20 hektāru robežās. 8
10. Mikroliegumi īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai tiek noteikti atsevišķiem upju posmiem, ezeru daļām vai ezeriem visā to platībā. 9
11. Mikroliegumus, kas tiek izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, atsevišķos upju posmos nosaka ne vairāk kā piecu kilometru garumā, bet ezeru daļās vai ezeros - ne vairāk kā 20 hektāru platībā. 10
12. Valsts institūcija, kas saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu ir atbildīga par mikrolieguma izveidošanu (turpmāk - atbildīgā valsts institūcija), atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar attiecīgās nozares eksperta atzinumu nosaka mikrolieguma teritoriju. 11 III. Mikroliegumu izveidošanas kārtība
13. Priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu atbildīgajai valsts institūcijai var iesniegt rakstiski jebkura fiziska vai juridiska persona. 12
14. Atbildīgā valsts institūcija 30 dienu laikā iesniedzējam sniedz motivētu atbildi par priekšlikuma turpmāko izskatīšanas gaitu vai tā noraidīšanu. 13
15. Atbildīgā valsts institūcija saskaņā ar attiecīgās nozares eksperta atzinumu pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai par mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma noraidīšanu. 14
16. Ja jauna mikrolieguma izveidošanas gaitā atklājas, ka tā plānotā teritorija pārklājas ar jau esoša mikrolieguma teritoriju, attiecīgo nozaru eksperti izvērtē attiecīgo mikroliegumu aizsardzības prasību savietojamību. Attiecīgo izvērtējumu ietver atzinumā, kuru iesniedz atbildīgajai valsts institūcijai. 15
17. Attiecīgās nozares eksperti, sagatavojot atzinumu par mikrolieguma izveidošanu, pamatojas uz šo noteikumu
18. un 17.punktā noteiktajiem mikroliegumu izveidošanas kritērijiem. 16
19. Mikroliegumu īpaši aizsargājamo putnu sugu indivīdu dzīvotņu aizsardzībai var izveidot, ja ir konstatētas apdzīvotas ligzdas vai riesta vietas teritorijā, kurā ir attiecīgās sugas prasībām piemēroti ligzdošanas vai riesta apstākļi. 17
20. Mikroliegumu īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu vai sēņu sugu indivīdu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai var izveidot saskaņā ar vienu no šādiem kritērijiem: 17.
21. valsts teritorijā konstatēts ne vairāk par desmit attiecīgās sugas indivīdu dzīvotnēm vai īpaši aizsargājamiem biotopiem; 17.
22. valsts teritorijā konstatēts no desmit līdz piecdesmit attiecīgās sugas indivīdu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamu biotopu, vai to skaits strauji samazinās, kas var izraisīt šīs sugas vai biotopa izzušanu. 18
23. Lai pieņemtu lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, nepieciešami šādi dokumenti: 18.
24. mikrolieguma izveidošanas pamatojums (sugas vai biotopa nosaukums, sugas indivīdu skaits, atrašanās vietas apraksts, aptuvenā platība); 18.
25. mikrolieguma shēma (mērogā 1 : 10000) un tā robežas; 18.
26. (svītrots ar MK 31.05.
27. noteikumiem Nr.378); 18.
28. attiecīgās nozares eksperta atzinums. 19
29. Mikrolieguma izveidošanas ierosinātājs nodrošina šo noteikumu 18.punktā minēto dokumentu sagatavošanu un aizpilda īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas (4.pielikums) pirmo daļu. Attiecīgās nozares eksperts aizpilda īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas otro daļu. 20
30. Mikrolieguma izveidošanas ierosinātājs iesniedz atbildīgajā valsts institūcijā šo noteikumu 18.punktā minētos dokumentus un īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu. 21
31. Atbildīgā valsts institūcija pirms lēmuma par mikrolieguma izveidošanu pieņemšanas nosūta tās rīcībā esošo izveidojamo mikroliegumu raksturojošo informāciju pašvaldībai, zemes īpašniekam vai lietotājam, kura teritorijā tiek plānota mikrolieguma izveidošana. Pašvaldība, zemes īpašnieks vai lietotājs iesniedz atbildīgajā valsts institūcijā attiecīgus priekšlikumus, kurus tā izskata, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu. 22
32. Atbildīgā valsts institūcija informē Valsts vides dienestu, Valsts zemes dienestu, pašvaldības, zemes īpašniekus vai lietotājus un mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma iesniedzēju par pieņemto lēmumu izveidot mikroliegumu, kā arī par tā aizsardzības prasībām, atrašanās vietu un platību. 23 (MK 31.05.
33. noteikumu Nr.378 redakcijā)
34. Atbildīgā valsts institūcija nosūta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma noraidījumu, aizpildītu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju. 24 (Grozīts ar MK 31.05.
35. noteikumiem Nr.378) 23.1 Atbildīgā valsts institūcija 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par mikrolieguma izveidošanu informāciju par attiecīgo lēmumu nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 25 (MK 31.05.
36. noteikumu Nr.378 redakcijā)
37. Vides ministrs un zemkopības ministrs apstiprina attiecīgo nozaru ekspertus šajos noteikumos noteikto atzinumu sniegšanai. 26 (Grozīts ar MK 31.05.
38. noteikumiem Nr.378) IV. Mikroliegumu aizsardzība
39. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, tai skaitā: 25.
40. mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus; 25.
41. grāvju rakšana; 25.
42. ceļu būve un to remonts; 25.
43. mežacūku barotavu ierīkošana; 25.
44. medību torņu ierīkošana un izmantošana no 1.februāra līdz 1.augustam. 27
45. Laikposmā no 1.augusta līdz 1.februārim cauri mikroliegumiem, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauta meža materiālu izvešana no cirsmām citās mežaudzēs, kā arī cita veida transportēšanas pasākumi, ja nav citas alternatīvas. 28
46. Mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegtas darbības, kas negatīvi ietekmē vai maina mikroliegumā esošās veģetācijas stāvokli, tai skaitā: 27.
47. darbības, kas maina ūdens režīmu gruntsūdeņos, pazemes ūdeņos, ūdenstilpēs un ūdenstecēs (arī meliorācijas pasākumi, dambju, aizsprostu ierīkošana upēs, ūdens ņemšanas vietu ierīkošana); 27.
48. neattīrītu notekūdeņu ievadīšana ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos vai citas darbības, kas var piesārņot ūdeni; 27.
49. derīgo izrakteņu ieguve, kas maina grunts stāvokli ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos; 27.
50. niedru pļaušana, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai; 27.
51. peldvietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs; 27.
52. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai; 27.
53. tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana. 29
54. Laikposmā no 1.augusta līdz 31.martam mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs un ūdenstecēs ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļautas šo noteikumu 27.
55. un 27.6.apakšpunktā noteiktās darbības, ja tās neapdraud īpaši aizsargājamo sugu vai tās dzīvotni. Attiecīgo darbību iniciators pirms šo darbību uzsākšanas saskaņo tās ar atbildīgo valsts institūciju. 30
56. Mikroliegumos, kas izveidoti augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu un biotopu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, negatīvi ietekmē ekosistēmas struktūru, tai skaitā: 29.
57. darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (arī meliorācija); 29.
58. būvniecības darbi, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana, ja tā nav saskaņota ar atbildīgo valsts institūciju; 29.
59. darbības, kas izraisa augsnes eroziju; 29.
60. derīgo izrakteņu ieguve; 29.
61. mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus; 29.
62. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai; 29.
63. tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana; 29.
64. peldvietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs; 29.
65. minerālmēslu, pesticīdu un citu ķīmisko vielu lietošana; 29.
66. zemju transformācija; 29.
67. zivju saimnieciska audzēšana; 29.
68. grunts uzbēršana, zemes virskārtas nostumšana. 31
69. Mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai bojā attiecīgo sugu vai biotopu, negatīvi ietekmē ūdens ekosistēmas struktūru, tai skaitā: 30.
70. darbības, kas izmaina ūdensrežīmu ūdenstilpēs un ūdenstecēs; 30.
71. derīgo izrakteņu ieguve, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču gultnes un krasta transformācija; 30.
72. būvniecības darbi (arī laivu piestātņu būvniecība, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana); 30.
73. ūdens ņemšanas vietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs; 30.
74. rūpnieciskā zveja; 30.
75. neattīrītu notekūdeņu ievadīšana ūdenstilpēs un ūdenstecēs vai citas darbības, kas var piesārņot ūdeni; 30.
76. brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana; 30.
77. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai; 30.
78. ūdensaugu vākšana un dedzināšana, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai; 30.
79. ūdens mājputnu saimnieciska audzēšana. 32
80. Laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, atļautas šo noteikumu 30.3., 30.4., 30.
81. un 30.8.apakšpunktā noteiktās darbības, ja tās neapdraud nārsta vietu. Attiecīgo darbību iniciators pirms šo darbību uzsākšanas saskaņo tās ar atbildīgo valsts institūciju. 33 V. Mikroliegumu apsaimniekošanas kārtība
82. Mikroliegumu apsaimniekošana šo noteikumu izpratnē ir dzīvotnes uzturēšana tādā stāvoklī, kas ir labvēlīgs sugai vai biotopam, kura aizsardzībai mikroliegums izveidots, kā arī mikroliegumu robežu nostiprināšana zemesgrāmatā. 34
83. Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu, īsteno šādus biotehniskos pasākumus (attiecīgo darbību iniciators pirms šo darbību uzsākšanas saskaņo tās ar atbildīgo valsts institūciju): 33.
84. niedru un zāles pļaušana un dedzināšana; 33.
85. lauksaimniecības dzīvnieku ganīšana; 33.
86. nevēlamo koku un krūmu izciršana; 33.
87. ligzdas nostiprināšana, ja ligzdas koks ir bojāts vai nestabils; 33.
88. mākslīgās ligzdas būve līdzās esošai ligzdai, ja ligzdas nostiprināšana nenodrošina tās stabilitāti; 33.
89. pielidošanas koridoru uzturēšana; 33.
90. zemsedzes tīrīšana medņu riesta vietās. 35
91. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt mikroliegumu aizsardzības noteikumu ievērošanu un ziņot Valsts meža dienestam par meža zemēs izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei - par pārējā valsts teritorijā izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kā arī par notikušajām vai iespējamām izmaiņām mikroliegumos. 36
92. Veicot teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību, meža inventarizāciju un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro mikroliegumu teritoriju izvietojums un to aizsardzības prasības. 37
93. Mikroliegumu apsaimniekošanas un aizsardzības valsts kontroli īsteno Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas un Valsts zivsaimniecības pārvalde. 38 (Grozīts ar MK 31.05.
94. noteikumiem Nr.378)
95. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra apkopo mikroliegumus raksturojošo informāciju un uzglabā to īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumu datu bāzē. 39 (Grozīts ar MK 31.05.
96. noteikumiem Nr.378)
97. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pēc Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Valsts zivsaimniecības pārvaldes, Dabas aizsardzības pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vadītāju pieprasījuma izsniedz visu tās rīcībā esošo informāciju, kas raksturo mikroliegumus. 40 (MK 31.05.
98. noteikumu Nr.378 redakcijā)
99. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pēc pārējo fizisko un juridisko personu pieprasījuma izsniedz šādu tās rīcībā esošo mikroliegumus raksturojošo informāciju: 39.
100. mikrolieguma atrašanās vieta; 39.
101. mikrolieguma plāns un robežas; 39.
102. mikrolieguma aizsardzības prasības. 41 (Grozīts ar MK 31.05.
103. noteikumiem Nr.378)
104. Mikroliegumos paredzētie zinātniskie pētījumi ir jāsaskaņo ar atbildīgo valsts institūciju un zemes īpašnieku vai lietotāju. Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst pasliktināt mikrolieguma stāvokli. 42
105. Informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atradnēm drīkst izplatīt tikai ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras atļauju. 43 (Grozīts ar MK 31.05.
106. noteikumiem Nr.378)
107. Izveidoto mikroliegumu iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests. 44
108. Mikroliegumu platības mežu zemēs tiek atzīmētas meža zemju plānos, reģistrētas Meža valsts reģistrā un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzē. Valsts meža dienests nodrošina grozījumu izdarīšanu Meža valsts reģistrā un informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, ja meža inventarizācijā vai citu apstākļu dēļ tiek mainīta mikroliegumā iekļauto meža kvartālu un nogabalu numerācija. 45 (Grozīts ar MK 31.05.
109. noteikumiem Nr.378) VI. Mikrolieguma statusa likvidēšana
110. Mikrolieguma statusu likvidē tikai tad, ja atradne neatgriezeniski zaudējusi savu nozīmi attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzībai. Pamatotu priekšlikumu par mikrolieguma statusa likvidēšanu var ierosināt rakstiski fiziska vai juridiska persona. 46
111. Lēmumu par mikrolieguma statusa likvidēšanu, pamatojoties uz attiecīgās nozares eksperta atzinumu, pieņem tā atbildīgā valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par mikrolieguma izveidošanu. 47
112. Atbildīgā valsts institūcija lēmumu par mikrolieguma statusa likvidēšanu nosūta Valsts vides dienestam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai, Valsts zemes dienestam, pašvaldībai un zemes īpašniekam vai lietotājam, kura zemes teritorijā bija izveidots attiecīgais mikroliegums. 48 (MK 31.05.
113. noteikumu Nr.378 redakcijā)
114. Atbildīgā valsts institūcija 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par mikrolieguma statusa likvidēšanu informāciju par attiecīgo lēmumu nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 49 (MK 31.05.
115. noteikumu Nr.378 redakcijā) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(MK 31.05.
116. noteikumu Nr.378 redakcijā) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību; 2) Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. 50 Ministru prezidents A.Bērziņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 1.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.45 Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi(Pielikums grozīts ar MK 31.05.
117. noteikumiem Nr.378)
118. Zīdītāji1.
119. Lidvāvere Pteromys volans1.
120. Susuris, lielais Glis glis1.
121. Susuris, meža Dryomys nitedula
122. Abinieki2.
123. Krupis, smilšu Bufo calamita2.
124. Ugunskrupis, sarkanvēdera Bombina bombina2.
125. Tritons, lielais/Triturus cristatus
126. Bezmugurkaulnieki3.
127. Briežvabole, bērzu Ceruchus chrysomelinus3.
128. Dēle, medicīnas Hirudo medicinalis3.
129. (svītrots ar MK 31.05.
130. noteikumiem Nr.378)3.
131. Dižkoksngrauzis, lielais Ergates faber3.
132. Dižkoksngrauzis, skujkoku Tragosoma depsarium3.
133. (svītrots ar MK 31.05.
134. noteikumiem Nr.378)3.
135. Kamene, lielacu Bombus confusus3.
136. Peldvabole, divkupru Brychius elevatus3.
137. Pumpurgliemezis, četrzobu Vertigo geyeri3.
138. Pumpurgliemezis, slaidais Vertigo angustior3.
139. Pumpurgliemezis, spožais Vertigo genesii3.
140. (svītrots ar MK 31.05.
141. noteikumiem Nr.378)3.
142. Racējlapsene, garlūpas Bembix rostrata3.
143. Sfings, zobspārnu Proserpinus proserpina3.
144. (svītrots ar MK 31.05.
145. noteikumiem Nr.378)3.
146. Strautuspāre Cordulegaster annulata3.
147. Sveķotājkoksngrauzis, priežu Nothorina punctata3.
148. Torņgliemezis, lielais Ena montana3.
149. Upjuspāre, dzeltenkāju Stylurus flavipes3.
150. Upespērlene, ziemeļu Margaritifera margaritifera3.
151. Vārpstiņgliemezis, asribu Clausilia cruciata3.
152. Vārpstiņgliemezis, skrajribu Macrogastra latestriata3.
153. Vīngliemezis, lēcveida Helicigona lapicida3.
154. Vīngliemezis, liellūpas Isognomostoma isognomostoma3.
155. Airvabole, divjoslu/Graphoderus bilineatus3.
156. Airvabole, platā/Dytiscus latissimus3.
157. Briežvabole, dižā/Lucanus cervus cervus3.
158. Ēnvabole, dzeltenkrūšu/Phryganophilus ruficollis3.
159. Īsspārnis, Mannerheima/Oxyporus mannerheimii3.
160. Koksngrauzis, lielais ozolu/Cerambyx cerdo3.
161. Māņskorpions, dobumu/Anthrenochernes stellae3.
162. Mizmīlis, Šneidera/Boros schneideri3.
163. Plakanis, sarkanais/Cucujus cinnaberinus3.
164. Pļavraibenis, ošu/Hypodryas maturna3.
165. Pļavraibenis, skabiosu/Euphydryas aurinia3.
166. Praulgrauzis, blāvais/Gnorimus variabilis3.
167. Praulgrauzis, lapkoku/Osmoderma eremita3.
168. Praulgrauzis, spīdīgais/Gnorimus nobilis3.
169. Sisenis, īsspārnu/Podisma pedestris
170. Ziedaugi un paparžaugi4.
171. Akmeņlauzīte, dzeltenā Saxifraga hirculus L.4.
172. Āmulis, baltais Viscum album L.4.
173. Asinszāle, pūkainā Hypericum hirsutum L.4.
174. Auzene, meža Festuca altissima All.4.
175. Bezgale, prūšu Laserpitium prutenicum L.4.
176. Bitene, sarmatainā Geum hispidum Fr.4.
177. Brūngalvīte, lielziedu Prunella grandiflora (L.) Scholler4.
178. Brūnkāte, bālziedu Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab.4.
179. Brūnkāte, lielā Orobanche elatior Sutton4.
180. Brūnvālīte, ārstniecības Sanguisorba officinalis L.4.
181. Cefalantēra, sarkanā Cephalanthera rubra (L.) Rich.4.
182. Cekuliņš, piramidālais Ajuga pyramidalis L.4.
183. Cekuliņš, Ženēvas Ajuga genevensis L.4.
184. Cietpaparde, Brauna Polystichum braunii (Spenn.) Feé4.
185. Cietpaparde, daivainā Polystichum aculeatum (L.) Roth4.
186. (svītrots ar MK 31.05.
187. noteikumiem Nr.378)4.
188. Cietpiene, krūmu Crepis praemorsa (L.) Tausch4.
189. Cietpiene, mīkstā Crepis mollis (Jacq.) Asch.4.
190. Cietsēkle, ārstniecības Lithospermum officinale L.4.
191. Cinna, platlapu Cinna latifolia (Trevir.) Griseb.4.
192. Cīrulītis, dobais Corydalis cava (L.) Schweigg. et Körte4.
193. Cīrulītis, vidējais Corydalis intermedia (L.) Mérat4.
194. Cirvene, šaurlapu Alisma lanceolatum With.4.
195. Cirvene, zālainā Alisma gramineum Lej.4.
196. Cūknātre, spārnainā Scrophularia umbrosa Dumort.4.
197. Dedestiņa, kalnu Lathyrus linifolius (Reichard) Bässler4.
198. Dedestiņa, melnā Lathyrus niger (L.) Bernh.4.
199. Dedestiņa, zirņveida Lathyrus pisiformis L.4.
200. Dievkrēsliņš, purva Euphorbia palustris L.4.
201. Dižmeldrs, brūnais Cyperus fuscus L.4.
202. Dobziede, zaļā Coeloglossum viride (L.) Hartm.4.
203. Donis, kūdrāja Juncus stygius L.4.
204. Donis, sīpoliņu Juncus bulbosus L.4.
205. Drudzene, krustlapu Gentiana cruciata L.4.
206. Drudzene, tumšzilā Gentiana pneumonanthe L.4.
207. Drudzenīte, rūgtā Gentianella amarella (L.) Börner4.
208. Dzegužkurpīte, dzeltenā Cypripedium calceolus L.4.
209. Dzegužpirkstīte, asinssarkanā Dactylorhiza cruenta (O. F. Müll.) Soó4.
210. Dzegužpirkstīte, Rusova Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub4.
211. Dzegužpuķe, bruņcepuru Orchis militaris L.4.
212. Dzegužpuķe, deguma Orchis ustulata L.4.
213. Dzegužpuķe, vīru Orchis mascula (L.) L.4.
214. Dzegužpuķe, zalkšu Orchis morio L.4.
215. Efeja, Baltijas Hedera helix var. baltica Rehder4.
216. Embotiņš, ķiploku Teucrium scordium L.4.
217. Ēnpaparde, vārpu Blechnum spicant (L.) Roth4.
218. Epipogija, bezlapainā Epipogium aphyllum Sw.4.
219. Esparsete, smiltāju Onobrychis arenaria (Kit.) DC.4.
220. Ežgalvīte, kamolainā Sparganium glomeratum (Laest.) Neuman4.
221. Gaiļpiesis, augstais Delphinium elatum L.4.
222. Gladiola, jumstiņu Gladiolus imbricatus L.4.
223. Grīslis, akotainais Carex atherodes Spreng.4.
224. Grīslis, divsēklu Carex disperma Dewey4.
225. Grīslis, knābja Carex rhynchophysa C. A. Mey.4.
226. Grīslis, kūdrāja Carex heleonastes Ehrh.4.
227. Grīslis, Ligeras Carex ligerica J. Gay4.
228. Grīslis, Makenzija Carex mackenziei V. I. Krecz.4.
229. Grīslis, matainais Carex pilosa Scop.4.
230. Grīslis, palu Carex paupercula Michx.4.
231. Grīslis, pēdveida Carex rhizina Blytt ex Lindblom4.
232. Grīslis, pleznveida Carex ornithopoda Willd.4.
233. Grīslis, Reihenbaha Carex reichenbachii Bonnet4.
234. Grīslis, Skandināvijas Carex scandinavica E. W. Davies4.
235. Grīslis, ūdeņu Carex aquatilis Wahlenb.4.
236. Grīslis, vizuļu Carex brizoides L.4.
237. Gundega, sīpoliņu Ranunculus bulbosus L.4.
238. Gundega, villainā Ranunculus lanuginosus L.4.
239. Ģipsene, garkātu Gypsophila fastigiata L.4.
240. Hermīnija, vienguma Herminium monorchis (L.) R. Br.4.
241. Īve, parastā Taxus baccata L.4.
242. Jāņeglīte, dižā Pedicularis sceptrum-carolinum L.4.
243. Jāņeglīte, meža Pedicularis sylvatica L.4.
244. Kāpumiezis, Eiropas Hordelymus europaeus (L.) Harz4.
245. Kazroze, tumšzaļā Epilobium obscurum Schreb.4.
246. Klintene, melnā Cotoneaster niger (Wahlb.) Fr.4.
247. Klintene, Skandināvijas Cotoneaster scandinavicus B. Hylmö4.
248. Knīdija, mānīgā Cnidium dubium (Schkuhr) Thell.4.
249. Koraļsakne, trejdaivu Corallorrhiza trifida Chtel.4.
250. Kosa, lielā Equisetum telmateia Ehrh.4.
251. Kosa, meldru Equisetum scirpoides Michx.4.
252. Kurpīte, dzeltenā Aconitum lasiostomum Rchb.4.
253. Ķekarpaparde, plūksnu Botrychium multifidum (S. G. Gmel.) Rupr.4.
254. Ķekarpaparde, vienkāršā Botrychium simplex E. Hitchc.4.
255. Ķekarpaparde, Virdžīnijas Botrychium virginianum (L.) Sw.4.
256. Ķekarpaparde, zarainā Botrychium matricariifolium A. Braun ex W. D. J. Koch4.
257. Ķērsa, izlocītā Cardamine flexuosa With.4.
258. Ķērsa, pūkainā Cardamine hirsuta L.4.
259. Ķiverene, šķēplapu Scutellaria hastifolia L.4.
260. Lakacis, šaurlapu Pulmonaria angustifolia L.4.
261. Laksis Allium ursinum L.4.
262. Linlape, Alpu Thesium alpinum L.4.
263. Linlape, pļavas Thesium ebracteatum Hayne4.
264. (svītrots ar MK 31.05.
265. noteikumiem Nr.378)4.
266. Madara, Šultesa Galium schultesii Vest4.
267. Madara, trejziedu Galium triflorum Michx.4.
268. Mārsmilga, dienvidu Hierochloe australis (Schrad.) Roem. et Schult.4.
269. Mātsakne, purva Angelica palustris (Besser) Hoffm.4.
270. Mēlziede, Sibīrijas Ligularia sibirica (L.) Cass.4.
271. Mēnesene, daudzgadīgā Lunaria rediviva L.4.
272. Miķelīte, jūrmalas Aster tripolium L.4.
273. Mugurene, mieturu Polygonatum verticillatum (L.) All.4.
274. Nārbulis, sekstainais Melampyrum cristatum L.4.
275. Neļķe, Fišera Dianthus fischeri Spreng.4.
276. Neļķe, krāšņā Dianthus superbus L.4.
277. Neotiante, cepurainā Neottianthe cucullata (L.) Schltr.4.
278. Ofrīda, mušu Ophrys insectifera L.4.
279. (svītrots ar MK 31.05.
280. noteikumiem Nr.378)4.
281. Pameldrs, sīkais Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer4.
282. Plakanstaipeknis, parastais Diphasiastrum complanatum (L.) Holub4.
283. Plakanstaipeknis, trejvārpu Diphasiastrum tristachyum (Pursh.) Holub4.
284. Plaukšķene, sīkziedu Silene borysthenica (Gruner) Walters4.
285. Pukcinelija, matveida Puccinellia capillaris (Lilj.) Jansen4.
286. Pūķgalve, Ruiša Dracocephalum ruyschiana L.4.
287. Pundurgrimonis, Zviedrijas Chamaepericlymenum suecicum (L.) Asch. et Graebn.4.
288. Pūslene, gaišdzeltenā Utricularia ochroleuca R. W. Hartm.4.
289. Raganzālīte, lielā Circaea lutetiana L.4.
290. Rasene, vidējā Drosera intermedia Hayne4.
291. Retējs, Kranca Potentilla crantzii (Crantz) Beck ex Fritsch4.
292. (svītrots ar MK 31.05.
293. noteikumiem Nr.378)4.
294. Rūgtene, ārstniecības Gratiola officinalis L.4.
295. Rūgtlape, Igaunijas Saussurea esthonica Baer ex Rupr.4.
296. Sārtene, grīņa Erica tetralix L.4.
297. Saulrietenis, atvašu Jovibarba sobolifera (L.Sims) Opiz4.
298. (svītrots ar MK 31.05.
299. noteikumiem Nr.378)4.
300. Septiņvīre, apaļā Phyteuma orbiculare L.4.
301. Silpurene, meža Pulsatilla patens (L.) Mill.4.
302. Skalbe, Sibīrijas Iris sibirica L.4.
303. Skarene, skrajziedu Poa remota Forselles4.
304. Smiltenīte, zāļlapu Arenaria procera Spreng.4.
305. Staipeknītis, palu Lycopodiella inundata (L.) Holub4.
306. Suņburkšķis, spožais Anthriscus nitida (Wahlenb.) Hazsl.4.
307. Sūrene, vairvasiņu Polygonum viviparum L.4.
308. Tofīldija, kauslapu Tofieldia calyculata (L.) Wahlenb.4.
309. Tragantzirnis, nokarenais Astragalus penduliflorus Lam.4.
310. Ūdenszāle, Lietuvas Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski4.
311. Ūdenszāle, svītrainā Glyceria striata (Lam.) Hitchc.4.
312. Vairoglape, parastā Hydrocotyle vulgaris L.4.
313. Veronika, kalnu Veronica montana L.4.
314. Vijolīte, augstā Viola elatior Fr.4.
315. (svītrots ar MK 31.05.
316. noteikumiem Nr.378)4.
317. Vīrcele, Lēzeļa Linaria loeselii Schweigg.4.
318. Zaķauza, Benekena Bromopsis benekenii (Lange) Holub4.
319. Zeltlape, krāsu Serratula tinctoria L.4.
320. Zeltstarīte, iesārtā Gagea erubescens (Besser) Schult. et Schult. f.4.
321. Ziemciete, vidējā Pyrola media Sw.4.
322. Zobainīte, sīpoliņu Dentaria bulbifera L.4.
323. Asinszāle, kalnu/Hypericum montanum L.4.
324. Brūnkāte, zilganā/Orobanche coerulescens Stephan4.
325. Dzegužpirkstīte, iedzeltenā/Dactylorhiza ochroleuca (Wüstnei ex Boll) Holub4.
326. Lipare, Lēzeļa/Liparis loeselii (L.) Rich.4.
327. Sūnene, purva/Hammarbya paludosa (L.) Kuntze
328. Sūnas5.
329. Apaļlape, kailā Odontoschisma denudatum (Nees) Dum5.
330. Bacānija, trejdaivu Bazzania trilobata (L.) S. Grey5.
331. Bārkstlape, tūbainā Trichocolea tomentella (Ehrh.) Dumort5.
332. Buksbaumija, zaļā Buxbaumia viridis (Moug.ex Lam.& DC) Brid.ex Moug. & Nestl.5.
333. Frulānija, tamariska Frullania tamarisci (L.)Dum.5.
334. Jungermannija, gludkausiņa Jungermannija leiantha Grolle5.
335. Ķīļlape, Hellera Anastrophyllum hellerianum (Lindenb.) Schust.5.
336. Lāpstīte, birztalu Scapania nemorea (L.)Grolle5.
337. Leženeja, doblapu Lejeunea cavifolia (Ehrh.)Lindb.5.
338. Nekera, viļņainā Neckera crispa Hedw.5.
339. Smaillape, astīšu Lophozia ascendens (Warnst.)Schust.5.
340. (svītrots ar MK 31.05.
341. noteikumiem Nr.378)5.
342. Stardzīslene, nokarenā Antitrichia curtipendula (Hedw.)Brid.5.
343. Stāvaine, ēnāja Hylocomium umbratum (Hedw.)B.,S.& G.5.
344. Šķībvācelīte, nemanāmā Plagiothecium latebricola B.,S.&G.5.
345. Zemessomenīte, smaržīgā Geocalyx graveolens (Schrad.)Nees5.
346. Āķīte, Lapzemes/Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenäs5.
347. Āķīte, spīdīgā/Hamatocaulis vernicosus (Mitt.) Hedenäs5.
348. Dumbrene, apaļlapu/Calliergon trifarium (Web. et Mohr) Kindb.5.
349. Dzīparene, spurainā/Paludella squarrosa (Hedw.) Brid.5.
350. Krāčsūna, Donavas/Cinclidotus danubicus Schiffn. et Baumg.5.
351. Merkija, Īrijas/Moerckia hibernica (Hook.) Gott.5.
352. Mēzija, trīsrindu/Meesia triquetra (Richter) Ångstr.5.
353. Ričijvācelīte, peldošā/Ricciocarpos natans (L.) Corda
354. Ķērpji6.
355. Alektorija, atvasainā Alectoria sarmentosa (Ach. ) Ach.6.
356. Artonija, sīkpunktainā Arthonia byssacea6.
357. Baktrosporas Bactrospora spp.6.
358. Briorija, divkrāsainā Bryoria bicolor (Ehrh.) Brodo et D. Hawksw.6.
359. Cetrēlija, olīvzaļā Cetrelia olivetorum (Nyl.) W. L. Culb. et C. F. Culb.6.
360. Gialekta, gobu Gyalecta ulmi (Sw.) Zahlbr.6.
361. Hipogimnija, lentveida Hypogymnia vittata (Ach.) Parrique6.
362. Kladonija, lapveida Cladonia foliacea (Huds.) Willd.6.
363. Kladonija, paresninātā Cladonia incrassata Flörke6.
364. Kollemas Collema spp.6.
365. Ksantoparmēlija, Mužo Xanthoparmelia mougeotii (Schaer. ex D. Dieter) Hale6.
366. (svītrots ar MK 31.05.
367. noteikumiem Nr.378)6.
368. Menegacija, caurumainā Menegazzia terebrata (Hoffm.) A. Massal.6.
369. Opegrafa, izlocītā Opegrapha vermicellifera (Kunze) J.R. Laundon6.
370. Parmeliella, koraļveida Parmeliella triptophylla6.
371. Piknotēlija, knupjveida Pycnothelia papillaria (Ehrh.) Dufour6.
372. Plaukšķēpis, dobumainais Lobaria scrobiculata (Scop.) DC.6.
373. Telotrēma, zvīņainā Thelotrema lepadinum (Ach.) Ach.6.
374. Umbilikārija, daudzlapu Umbilicaria polyphylla (L.) Baumg.6.
375. Akrokordija, dobumainā/Acrocordia cavata (Ach.) R.Harris6.
376. Artonija, artonijveida/Arthonia arthonioides (Ach.) A.L.Sm.6.
377. Bacīdija, bālā/Bacidia rosella (Pers.) De Not.6.
378. Biatora, lodveida/Biatora sphaeroides (Dicks.) Körb.6.
379. Evernija, izplestā/Evernia divaricata (L.) Ach.6.
380. Henotēka, brūngalvainā/Chaenotheca phaeocephala (Turner) Th. Fr.6.
381. Henotēka, zaļganā/Chaenotheca chlorella (Ach.) Müll. Arg.6.
382. Kalīcija, apsarmotā/Calicium adspersum Pers.6.
383. Kalīcija, ozolu/Calicium quercinum Pers.6.
384. Kladonija, parazītiskā/Cladonia parasitica (Hoffm.) Hoffm.6.
385. Leptoģijs/Leptogium spp. (Ach.) Gray6.
386. Mikoblasts, asinssārtais/Myco­blastus sanguinarius (L.) Norman6.
387. Nefromas/Nephroma spp. Ach.6.
388. Parmelīna, liepu/Parmelina tiliacea (Hoffm.) Hale6.
389. Pertuzārija, caurumainā/Pertusaria pertusa (Weigel) Tuck.6.
390. Ramalīna, trauslā/Ramalina thrausta (Ach.) Ach.6.
391. Skleroforas/Sclerophora spp.
392. Sēnes7.
393. Cietpiepe, melnsvītras Phellinus nigrolimitatus (Rom.)Bourd.7.
394. Piepe, rožainā Fomitopsis rosea (Alb.Et.Schw.:Fr.)P.Karst7.
395. Plakanpiepe, lakas Ganoderma lucidum (Curt.: Fr.) P. Karst.7.
396. Rūsassēne, sarainā Asterodon ferruginosus Pat.7.
397. Rūtaine, plaisājošā Xylobolus frustulatus (Pers.: Fr.) Boidin7.
398. Samtbeka, parazītiskā Xerocomus parasiticus (Bull.: Fr.) Quél.7.
399. Sārtaine, vēdekļa Rhodotus palmatus (Bull.: Fr.) Maire7.
400. Skropstzvaigzne, milzu Trichaster melanocephalus Czern.7.
401. Tintene, kāpu Coprinus dunarum Stoll7.
402. Zeltpore, košā Hapalopilus croceus (Pers.:Fr.)Murr.7.
403. Zemestauki, Hadriāna Phallus hadriani Vent.: Pers.7.
404. Zvīņbeka, melnā Strobilomyces floccopus (Vahl: Fr.) P. Karst
405. Rāpuļi8.
406. Bruņrupucis, purva/Emys orbicularis8.
407. Čūska, gludenā/Coronella austriaca
408. Mieturaļģes9.
409. Nitella, caurspīdīgā/Nitella translucens (Persoon) Agardh Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 2.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.45 Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, un mikroliegumu platība(Pielikums grozīts ar MK 31.05.
410. noteikumiem Nr.378)
411. Putnu sugas, kurām izveidojami liegumi ligzdošanas vai riesta vietāsNr.p.k.Putnu sugaMikroliegums un tā platība1231.1.Apodziņš Glaucidium passerinumLigzdošanas vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu suga ligzdo) 2-10 hektāru platībā1.2.Apogs, bikšainais Aegolius funereusLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.3.Balodis, meža Columba oenasLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.4.Dzenis, baltmuguras Dendrocopos leucotosLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.5.Čūskērglis Circaetus gallicusLigzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā1.6.Dumpis, lielais Botaurus stellarisLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju1.7.Dzenis, vidējais Dendrocopos mediusLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.8.Dzenis, trīspirkstu Picoides tridactylusLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.9.Dzilna, zaļā Picus viridisLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.10.Ērglis, jūras Haliaetus albicillaLigzdošanas vietā 50-200 hektāru platībā1.11.Ērglis, vidējais Aquila clangaLigzdošanas vietā 10-200 hektāru platībā1.12.Ērglis, klinšu Aquila chrysaetosLigzdošanas vietā 50-200 hektāru platībā1.13.Ērglis, mazais Aquila pomarinaLigzdošanas vietā 5-30 hektāru platībā1.14.Gaura, lielā Mergus merganserLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.15.Gulbis, ziemeļu Cygnus cygnus100 metru rādiusā ap ligzdošanas vietu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju1.16.Klija, melnā Milvus migransLigzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā1.17.Klija, sarkanā Milvus milvusLigzdošanas vietā, 10-30 hektāru platībā1.18.Mednis Tetrao urogallusRiesta vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu sugas īpatņi pulcējas vairošanās periodā) 10-200 hektāru platībā1.19.Piekūns, lielais Falco peregrinusLigzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā1.20.Stārķis, melnais Ciconia nigraLigzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā1.21.Ūpis Bubo buboLigzdošanas vietā 20-40 hektāru platībā1.22.Zaļvārna Coracias garrulusLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.23.Zivjērglis Pandion haliaetusLigzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā1.24Čipste, stepes/Anthus campestris
412. Putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi to koloniju vietāsNr.p.k.Putnu sugaMikroliegums un tā platība1232.1.Ķīris, lielais Larus ridibundus100 metru rādiusā ap kolonijas (pastāvīga teritorija, kur vienas vai vairāku putnu sugu ligzdojošo indivīdu skaits vairošanās periodā nav mazāks par divdesmit pāriem) ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju2.2.Ķīris, mazais Larus minutus100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju2.3.Zīriņš, baltspārnu Chlidonias leucopterus100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju2.4.Zīriņš, baltvaigu Chlidonias hybrida100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju2.5.Zīriņš, jūras Sterna paradisaea100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju2.6.Zīriņš, mazais Sterna albifrons100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju2.7.Zīriņš, melnais Chlidonias niger100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju2.8.Zīriņš, upes Sterna hirundo100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 3.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.45 Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru nārsta vietām izveidojami mikroliegumi
413. Alata Thymallus thymallus
414. Lasis Salmo salar
415. Nēģis, upes Lampetra fluviatilis
416. Salate Aspius aspius
417. Sīga Coregonus lavaretus
418. Taimiņš Salmo trutta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 4.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.45(Pielikums MK 31.05.
419. noteikumu Nr.378 redakcijā)