← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos Nr.646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām

Ministru kabineta noteikumi Nr.64 Rīgā 2015.gada 10.februārī (prot. Nr.7 17.§) Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos Nr.646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām" Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 18.panta otro daļu un 20.panta trešo daļu Izdarīt Ministru kabineta

  1. gada
  2. jūnija noteikumos Nr. 646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām" (Latvijas Vēstnesis, 2009,
  3. nr.) šādus grozījumus:
  4. Aizstāt 7.
  5. apakšpunktā vārdus "novērtē punktveida piesārņojuma avotu radīto piesārņojumu" ar vārdiem "uzskaita upju baseinu apgabalā esošos punktveida piesārņojuma avotus, norāda ūdensobjektus, kurus šie avoti ietekmē vai var ietekmēt, un izvērtē piesārņojuma ietekmi".
  6. Aizstāt 15.
  7. apakšpunkta ievaddaļā vārdu "pielikumam" ar skaitli un vārdu "
  8. pielikumam".
  9. Papildināt noteikumus ar 15.1 punktu šādā redakcijā: "15.1 Ja monitoringa rezultāti liecina, ka ir pārsniegti atsevišķi šo noteikumu
  10. pielikumā minēto prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi, kas noteikti normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, centrs izvērtē nepieciešamību plānam pievienot papildu kartes. Papildu kartēs: 15.1
  11. norāda ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti attiecībā uz šādām vielām: 15.1 1.
  12. ūdens vidē visur esošām vielām, kuru aprite ir līdzīga noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku vielu apritei un kuras minētas šo noteikumu
  13. pielikuma 2., 5., 8., 9., 11., 13.,
  14. un
  15. punktā; 15.1 1.
  16. prioritārām vielām, kuras minētas šo noteikumu
  17. pielikuma 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19.,
  18. un
  19. punktā; 15.1 1.
  20. vielām, kurām ir noteikti stingrāki vides kvalitātes normatīvi un kuras minētas šo noteikumu
  21. pielikuma 1., 2., 3., 4., 6.,
  22. un
  23. punktā; 15.1
  24. ja nepieciešams, iekļauj kritērijus, kas raksturo vides kvalitātes normatīvu pārsniegumu apmēru attiecībā uz šo noteikumu 15.1
  25. apakšpunktā norādītajām vielām. Minētos kritērijus izvēlas tā, lai nodrošinātu kartēs attēlotās informācijas iespējami labāku savstarpēju salīdzināmību attiecībā uz upju baseiniem un Eiropas Savienības valstu līmenī."
  26. Papildināt noteikumus ar 17.6., 17.
  27. un 17.
  28. apakšpunktu šādā redakcijā: "17.
  29. tabulu ar prioritāro vielu un bīstamo vielu analīzei izmantoto metožu kvantitatīvās noteikšanas robežām un informāciju par šo metožu veiktspējas raksturlielumiem atbilstoši normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu monitoringu minētajām prasībām attiecībā uz ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu; 17.
  30. informāciju par tām prioritārajām un bīstamajām vielām, attiecībā uz kurām atbilstoši normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu minētajām prasībām ir veikts virszemes ūdeņu alternatīvais monitorings, tai skaitā: 17.7.
  31. pamato alternatīvā monitoringa izvēles iemeslus; 17.7.
  32. norāda virszemes ūdensobjektus un matricas (ūdens vides segmentus, tai skaitā sedimentus un biotas organismus), uz kurām attiecas noteiktie alternatīvie vides kvalitātes normatīvi; 17.7.
  33. norāda alternatīvos vides kvalitātes normatīvus; 17.7.
  34. ja nepieciešams, pamato, ka alternatīvie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdeņu ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai, kā arī sniedz ziņas par datiem un metodēm, kas izmantotas alternatīvo vides kvalitātes normatīvu noteikšanai; 17.7.
  35. lai salīdzinātu attiecīgo informāciju ar šo noteikumu 17.
  36. apakšpunktā minēto informāciju, norāda informāciju par prioritāro un bīstamo vielu analīzes metožu kvantitatīvās noteikšanas robežām un šo metožu veiktspējas raksturlielumiem tajās matricās, kas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību noteiktas virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai; 17.
  37. pamato prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa biežumu biotā un sedimentos, ja ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai izmanto biotas un sedimentu vides kvalitātes normatīvus un monitorings šajās matricās tiek veikts retāk nekā reizi gadā."
  38. Papildināt noteikumus ar 20.
  39. apakšpunktu šādā redakcijā: "20.
  40. novērstu riska cēloņus visos ūdensobjektos, kuri, pamatojoties uz šo noteikumu
  41. punktā minētās informācijas izvērtējumu un normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem, atzīstami par tādiem, kuros pastāv risks, ka Ūdens apsaimniekošanas likumā paredzētajā termiņā netiks sasniegts šajā likumā noteiktais labs virszemes ūdeņu stāvoklis."
  42. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar
  43. punktu šādā redakcijā: "3) Eiropas Parlamenta un Padomes
  44. gada
  45. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā."
  46. Aizstāt pielikumā vārdu "Pielikums" ar skaitli un vārdu "
  47. pielikums".
  48. Papildināt noteikumus ar
  49. pielikumu šādā redakcijā: "2.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.646 Prioritāro vielu saraksts ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes atainošanai papildu kartēs Nr.p.k. CAS numurs1 Vielas nosaukums2 Ūdens videi īpaši bīstama viela
  50. 120-12-7 Antracēns X
  51. Nav piemērojams Bromdifenilēteri3 X
  52. 206-44-0 Fluorantēns
  53. 7439-92-1 Svins un tā savienojumi
  54. 7439-97-6 Dzīvsudrabs un tā savienojumi X
  55. 91-20-3 Naftalīns
  56. 7440-02-0 Niķelis un tā savienojumi
  57. Nav piemērojams Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)4 X
  58. Nav piemērojams Tributilalvas savienojumi5 X
  59. 115-32-2 Dikofols
  60. 1763-23-1 Perfluoroktānskābe un tās atvasinājumi (PFOS) X
  61. 124495-18-7 Hinoksifēns X
  62. Nav piemērojams Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi6 X
  63. 74070-46-5 Aklonifēns
  64. 42576-02-3 Bifenokss
  65. 28159-98-0 Cibutrīns
  66. 52315-07-8 Cipermetrīns7
  67. 62-73-7 Dihlorfoss
  68. Nav piemērojams Heksabromciklododekāni (HBCDD)8 X
  69. 76-44-8/1024-57-3 Heptahlors un heptahlorepoksīds X
  70. 886-50-0 Terbutrīns Piezīmes. 1 Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemicals Abstracts Service. 2 Vielu grupām raksturīgās vielas ūdeņu ķīmiskās kvalitātes kontrolei norāda pie attiecīgiem vides kvalitātes normatīviem, ja nav noteikts citādi. 3 Tikai tetra-, penta-, heksa- un heptabromdifenilēteris (CAS numurs attiecīgi 40088-47-9, 32534-81-9, 36483-60-0, 68928-80-3). 4 Ar benz(a)pirēnu (CAS Nr. 50-32-8, ES Nr. 200-028-5), benz(b)fluorantēnu (CAS Nr. 205-99-2, ES Nr. 205-911-9), benz(g,h,i)perilēnu (CAS Nr. 191-24-2, ES Nr. 205-883-8), benz(k)fluorantēnu (CAS Nr. 207-08-9, ES Nr. 205-916-6), indeno(1,2,3-cd)pirēnu (CAS Nr. 193-39-5, ES Nr. 205-893-2) un izņemot antracēnu, fluorantēnu un naftalīnu, kuri sarakstā iekļauti atsevišķi. 5 Ar tributilalvas katjonu (CAS Nr. 36643-28-4). 6 Tas attiecas uz šādiem savienojumiem: 7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8- H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9); 10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0); 12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3',4,4'-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3',4',5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3',4,4'-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4',5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3',4,4',5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3',4,4',5'-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3',4,4',5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28-8), 2,3,3',4,4',5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3',4,4',5'-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3',4,4',5,5'-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9). 7 CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8). 8 Tas attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CA Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8). Ministru prezidente Laimdota Straujuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.