← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un

Ministru kabineta noteikumi Nr.65 Rīgā 2015.gada 10.februārī (prot. Nr.7 18.§) Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 20.panta trešo daļu un 22.panta piekto daļu Izdarīt Ministru kabineta

  1. gada
  2. februāra noteikumos Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" (Latvijas Vēstnesis, 2004,
  3. nr.; 2009,
  4. nr.; 2010,
  5. nr.; 2013,
  6. nr.) šādus grozījumus:
  7. Izteikt
  8. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: "Virszemes ūdeņu operatīvā monitoringa programmā izvēlas tos bioloģiskos, hidromorfoloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes parametrus, kurus visvairāk ietekmē konkrētā slodze, kā arī testē prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kuras attiecīgajā ūdensobjektā novada nozīmīgos daudzumos."
  9. Izteikt 18.1, 18.2, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu šādā redakcijā: "18.1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvo monitoringu tajās ūdens vides matricās vai biotas taksonos, kuri normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti nav noteikti vides kvalitātes normatīvu piemērošanai, ja ir izpildītas šādas prasības: 18.1
  10. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi alternatīvajā matricā vai biotas taksonā; 18.1
  11. šo noteikumu 18.1
  12. apakšpunktā minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai; 18.1
  13. konkrētas vielas testēšanas metode izraudzītajā alternatīvajā matricā vai biotas taksonā atbilst šo noteikumu
  14. pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmantoto testēšanas metožu veiktspējas raksturlielumiem. Ja nevienai matricai vai taksonam nav pieejama testēšanas metode, kuras veiktspējas raksturlielumi atbilst šo noteikumu
  15. pielikumā minētajām prasībām, monitoringu veic, izmantojot labākās pieejamās analītiskās metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas. Vienlaikus attiecīgās vielas testēšanas metodei alternatīvajā matricā vai taksonā jānodrošina vismaz tikpat labi veiktspējas raksturlielumi kā metodei, kas ir pieejama tās matricas testēšanai, kas normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikta vides kvalitātes normatīvu piemērošanai. 18.2 Veicot to prioritāro un bīstamo vielu monitoringu, kurām ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai izmanto normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktos biotas vai sedimentu vides kvalitātes normatīvus, paraugus attiecīgajā matricā ņem vismaz reizi gadā. 18.3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1 punktā minēto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai sniedz attiecīgu informāciju, kas noteikta normatīvajā aktā par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām. 18.4 Īpašām prioritārām vielām, kas minētas šo noteikumu
  16. pielikuma 5., 21., 28., 30., 35., 37.,
  17. un
  18. punktā, ņemot vērā šo vielu noturību un plašo izplatību virszemes ūdeņu vidē, monitoringu ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai var veikt retāk nekā noteikts šo noteikumu 18.2 punktā - reizi trijos gados, samazinot monitoringa staciju skaitu vai paraugu ņemšanas biežumu, ja: 18.4
  19. iepriekš iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka minēto vielu klātbūtne ūdeņu vidē ir samazinājusies un sasniegtas statistiski ticamas un stabilas šo vielu bāzes koncentrācijas; 18.4
  20. šāds monitorings nodrošina reprezentatīvus datus turpmākai minēto vielu koncentrāciju izmaiņu analīzei. 18.5 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā iegūto informāciju, šo noteikumu
  21. punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā. Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šo noteikumu
  22. pielikuma 2., 5., 6., 7., 12., 15., 16., 17., 18., 20., 21., 26., 28., 30., 34., 35., 36., 37.,
  23. un
  24. punktā minētajām vielām."
  25. Papildināt noteikumus ar 18.6 un 18.7 punktu šādā redakcijā: "18.6 Lai nodrošinātu datus ticamai ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendenču analīzei, paraugus sedimentu vai biotas uzraudzībai šo noteikumu 18.5 punktā minēto prasību izpildei ņem reizi trijos gados. 18.7 Centrs, izstrādājot šo noteikumu
  26. punktā minēto ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu nekā noteikts šo noteikumu 18.2, 18.4 un 18.6 punktā."
  27. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "VI. Noslēguma jautājumi".
  28. Papildināt noteikumus ar
  29. punktu šādā redakcijā: "
  30. Centrs atbilstoši šo noteikumu
  31. punktam līdz
  32. gada
  33. decembrim izstrādā un iesniedz Eiropas Komisijai papildu monitoringa programmu un pasākumu pagaidu programmu attiecībā uz vielām, kas minētas šo noteikumu
  34. pielikuma 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43.,
  35. un
  36. punktā. Minētajām vielām pasākumu galīgo programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām izstrādā līdz
  37. gada
  38. decembrim un uzsāk tās īstenošanu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā
  39. gada
  40. decembrī."
  41. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar
  42. punktu šādā redakcijā: "6) Eiropas Parlamenta un Padomes
  43. gada
  44. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā."
  45. Izteikt
  46. pielikuma I nodaļas 3.
  47. un 3.
  48. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  49. temperatūra* reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos 3.
  50. skābekļa saturs* reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos"
  51. Izteikt
  52. pielikuma I nodaļas 3.
  53. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  54. prioritārās vielas ūdenī reizi mēnesī reizi mēnesī reizi mēnesī reizi mēnesī"
  55. Papildināt
  56. pielikuma I nodaļu ar 3.
  57. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  58. prioritārās un bīstamās vielas biotā un sedimentos reizi trijos gados reizi trijos gados reizi trijos gados reizi trijos gados"
  59. Izteikt
  60. pielikuma II nodaļas 3.
  61. un 3.
  62. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  63. temperatūra* reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos 3.
  64. skābekļa saturs* reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos reizi trijos mēnešos"
  65. Izteikt
  66. pielikuma II nodaļas 3.
  67. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  68. prioritārās vielas ūdenī ne retāk kā reizi mēnesī ne retāk kā reizi mēnesī ne retāk kā reizi mēnesī ne retāk kā reizi mēnesī"
  69. Papildināt
  70. pielikuma II nodaļu ar 3.
  71. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  72. Prioritārās un bīstamās vielas biotā un sedimentos ne retāk kā reizi gadā ne retāk kā reizi gadā ne retāk kā reizi gadā ne retāk kā reizi gadā"
  73. Papildināt
  74. pielikumu ar piezīmi šādā redakcijā: "Piezīme. * Mērījumi ezeros un mākslīgi izveidotās ūdenskrātuvēs jāveic visā vertikālajā ūdens slānī."
  75. Papildināt noteikumus ar
  76. pielikumu šādā redakcijā: "3.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.92 Prioritārās vielas Nr. p.k. CAS numurs1 ES numurs2 Vielas nosaukums3 Ūdens videi īpaši bīstama viela
  77. 15972-60-8 240-110-8 Alahlors
  78. 120-12-7 204-371-1 Antracēns X
  79. 1912-24-9 217-617-8 Atrazīns
  80. 71-43-2 200-753-7 Benzols
  81. nav piemērojams nav piemērojams Bromdifenilēteri X4
  82. 7440-43-9 231-152-8 Kadmijs un tā savienojumi X
  83. 85535-84-8 287-476-5 C10-13 hloralkāni X
  84. 470-90-6 207-432-0 Hlorfenvinfoss
  85. 2921-88-2 220-864-4 Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss)
  86. 107-06-2 203-458-1 1,2-dihloretāns
  87. 75-09-2 200-838-9 Dihlormetāns
  88. 117-81-7 204-211-0 Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP) X
  89. 330-54-1 206-354-4 Diurons
  90. 115-29-7 204-079-4 Endosulfāns X
  91. 206-44-0 205-912-4 Fluorantēns
  92. 118-74-1 204-273-9 Heksahlorbenzols X
  93. 87-68-3 201-765-5 Heksahlorbutadiēns X
  94. 608-73-1 210-168-9 Heksahlorcikloheksāns X
  95. 34123-59-6 251-835-4 Izoproturons
  96. 7439-92-1 231-100-4 Svins un tā savienojumi
  97. 7439-97-6 231-106-7 Dzīvsudrabs un tā savienojumi X
  98. 91-20-3 202-049-5 Naftalīns
  99. 7440-02-0 231-111-14 Niķelis un tā savienojumi
  100. nav piemērojams nav piemērojams Nonilfenoli X5
  101. nav piemērojams nav piemērojams Oktilfenoli6
  102. 608-93-5 210-172-5 Pentahlorbenzols X
  103. 87-86-5 231-152-8 Pentahlorfenols
  104. nav piemērojams nav piemērojams Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)7 X
  105. 122-34-9 204-535-2 Simazīns
  106. nav piemērojams nav piemērojams Tributilalvas savienojumi X8
  107. 12002-48-1 234-413-4 Trihlorbenzoli
  108. 67-66-3 200-663-8 Trihlormetāns (hloroforms)
  109. 1582-09-8 216-428-8 Trifluralīns X
  110. 115-32-2 204-082-0 Dikofols
  111. 1763-23-1 217-179-8 Perfluoroktānskābe un tās atvasinājumi (PFOS) X
  112. 124495-18-7 nav piemērojams Hinoksifēns X
  113. nav piemērojams nav piemērojams Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi X9
  114. 74070-46-5 277-704-1 Aklonifēns
  115. 42576-02-3 255-894-7 Bifenokss
  116. 28159-98-0 248-872-3 Cibutrīns
  117. 52315-07-8 257-842-9 Cipermetrīns10
  118. 62-73-7 200-547-7 Dihlorfoss
  119. nav piemērojams nav piemērojams Heksabromciklododekāni (HBCDD) X11
  120. 76-44-8/1024-57-3 200-962-3/213-831-0 Heptahlors un heptahlorepoksīds X
  121. 886-50-0 212-950-5 Terbutrīns Piezīmes. 1 Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemicals Abstracts Service. 2 Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) numurs vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksts (ELINCS). 3 Vielu grupām raksturīgās vielas ūdeņu ķīmiskās kvalitātes kontrolei norāda pie attiecīgiem vides kvalitātes normatīviem, ja nav noteikts citādi. 4 Tikai tetra-, penta-, heksa- un heptabromdifenilēteris (CAS numurs attiecīgi 40088-47-9, 32534-81-9, 36483-60-0, 68928-80-3). 5 Nonilfenols (CAS Nr. 25154-52-3, ES Nr. 246-672-0), arī tā izomēri 4-nonilfenols (CAS Nr. 104-40-5, ES Nr. 203-199-4) un 4- nonilfenols (sazarots) (CAS Nr. 84852-15-3, ES Nr. 284-325-5). 6 Oktilfenols (CAS Nr. 1806-26-4, ES Nr. 217-302-5), arī izomērs 4-(1,1',3,3'-tetrametilbutil)-fenols (CAS Nr. 140-66-9, ES Nr. 205-426-2). 7 Ar benz(a)pirēnu (CAS Nr. 50-32-8, ES Nr. 200-028-5), benz(b)fluorantēnu (CAS Nr. 205-99-2, ES Nr. 205-911-9), benz(g,h,i)perilēnu (CAS Nr. 191-24-2, ES Nr. 205-883-8), benz(k)fluorantēnu (CAS Nr. 207-08-9, ES Nr. 205-916-6), indeno(1,2,3-cd)pirēnu (CAS Nr. 193-39-5, ES Nr. 205-893-2) un izņemot antracēnu, fluorantēnu un naftalīnu, kuri sarakstā iekļauti atsevišķi. 8 Ar tributilalvas katjonu (CAS Nr. 36643-28-4). 9 Attiecas uz šādiem savienojumiem: 7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9); 10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0); 12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3',4,4'-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3',4',5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3',4,4'-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4',5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3',4,4',5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3',4,4',5'-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3',4,4',5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3',4,4',5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3',4,4',5'-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3',4,4',5,5'-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9). 10 CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8). 11 Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8)." Ministru prezidente Laimdota Straujuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.