Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-82 Rīgā 2015.gada 14.aprīlī Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

1. panta otro daļu un Ministru kabineta
2. gada
3. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473)
4. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
5. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par patēnas, kausa, altāra ar divām gleznām un divu svečturu (turpmāk - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
6. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
7. gada
8. septembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/16; 1.
9. informācija par Objektu nosaukumu; 1.
10. informācija par Objektu atrašanās vietu; 1.
11. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
12. Objektu apraksts; 1.
13. Objektu fotofiksācijas materiāli; 1.
14. ziņas par Objektu īpašnieku; 1.
15. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
16. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473
17. punktu Inspekcijā
18. gada
19. septembrī izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļu statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
20. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
21. panta pirmo daļu ar
22. gada
23. oktobra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/2434 informēts par ierosinājumu. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
24. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
25. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.
26. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
27. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
28. gada
29. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 8.
30. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz
31. gadsimtam ieskaitot), un saskaņā ar Noteikumu Nr.474 13.
32. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslinieciski mazāk nozīmīgus profesionālu autoru parakstītus darbus.
33. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.
34. un 13.
35. punktā noteiktajiem kritērijiem. 4.
36. Patēna ir nozīmīga kā sudraba kalumu paraugs ar unikālu kompozīciju, kas ietver
37. gs. medaļu un raksturo
38. gs. lietišķās mākslas tradīcijas. Tā iezīmē māksliniecisko tradīciju areālu, kas veido Latvijas lietišķās mākslas mantojuma kontekstu. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.
39. punktam. 4.
40. Kauss ir ievērojams kā augstvērtīgs sudrabkaļu izstrādājums, kas raksturo
41. gs. lietišķās mākslas tradīcijas un liecina par kultūrvēsturiskajiem sakariem ar Krievijas meistaru loku. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.
42. punktam. 4.
43. Altāris ar divām gleznām nozīmīgs kā
44. gs. sakrālās mākslas paraugs, kas sasaucas ar baroka laikmeta tradīcijām Vidzemes luterāņu dievnamu iekārtu veidošanā. Tas pārstāv gan glezniecības, gan kokgriezuma mantojumu un parāda Vidzemes
45. gs. mākslas tradīciju savdabību. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls baznīcas iekārtas priekšmets, mensa, retabls, gleznas, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls, virsmas apdare, krāsojums un dekoratīvi rotājošie elementi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
46. punktam. 4.
47. Svečturi