Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-88 Rīgā 2015.gada 22.aprīlī Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

1. panta otro daļu un Ministru kabineta
2. gada
3. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473)
4. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
5. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par piecu ornātu ar piederumiem, divu bursu, divu stolu, panno, pluviāles, triju ornātu, veluma un bursas, veluma un pallas (turpmāk - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
6. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
7. gada
8. decembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/21 un
9. gada
10. janvāra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/3; 1.
11. informācija par Objektu nosaukumu; 1.
12. informācija par Objektu atrašanās vietu; 1.
13. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
14. Objektu apraksts; 1.
15. Objektu fotofiksācijas materiāli; 1.
16. ziņas par Objektu īpašnieku; 1.
17. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
18. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473
19. punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
20. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
21. panta pirmo daļu ar
22. gada
23. janvāra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/9 un
24. gada
25. februāra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/278 informēts par ierosinājumu. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
26. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
27. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.
28. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
29. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
30. gada
31. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 8.
32. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz
33. gadsimtam ieskaitot), un saskaņā ar 13.
34. punktu, kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: reģionam raksturīgus mākslas paraugus.
35. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.
36. un 13.
37. punktā noteiktajiem kritērijiem. 4.
38. Bursa (datējums:
39. gs. v.) ir vērtīga kā viens no retajiem Latvijas baznīcu kolekcijās sastopamajiem Rietumeiropas (iespējams, Lionas austuvju)
40. gs. rokoko stila tekstiliju paraugiem. Izstrādājums liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un mežģīņu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, mežģīņu lentas. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
41. punktam. 4.
42. Bursa (datējums: ap 1750.-1760.) ir vērtīga kā viens no retajiem Latvijas baznīcu kolekcijās sastopamajiem Francijas, iespējams, Lionas austuvju,
43. gs. rokoko stila tekstiliju paraugiem. Izstrādājums liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un mežģīņu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
44. punktam. 4.
45. Ornāts ar piederumiem (datējums:
46. gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams
47. gs. baroka stila tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, stola, manipuls, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
48. punktam. 4.
49. Ornāts ar piederumiem (datējums:
50. gs. s.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams
51. gs. sākuma tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, stola, manipuls, bursa, velums, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
52. punktam. 4.
53. Ornāts ar piederumiem (datējums:
54. gs. I p.) ir vērtīgs kā reti sastopams, labi saglabājies
55. gs. pirmās puses tekstiliju paraugs, kas raksturo bīdermeijera laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas tradīcijas un liecina par Latvijas sakrālās mākslas mantojuma plašāku vēsturisko kontekstu. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, velums, stola, manipuls, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
56. punktam. 4.
57. Ornāts (datējums: 18./
58. gs. mija;
59. gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 18./
60. gs. mijas tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko tērpu gatavošanā, tas labi raksturo māksliniecisko tradīciju kontekstu. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, ornāts, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
61. punktam. 4.
62. Ornāts (datējums:
63. gs.; 19.gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams
64. gs. tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām vietējās darbnīcās. Tas sniedz informāciju par dažādu aušanas un izšuvumu tehniku un materiālu pielietojumu un vietējo darbnīcu augsto profesionālo līmeni. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, ornāts, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
65. punktam. 4.
66. Pluviāle (datējums:
67. gs. s.) ir vērtīga kā Latvijā reti sastopams
68. gs. sākuma tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
69. punktam. 4.
70. Panno (datējums:
71. gs. II p.) ir vērtīgs kā unikāls Rietumeiropas (iespējams, Beļģijas)
72. gs. tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu veidošanas tradīcijām, to izplatību, kā arī par dažādu aušanas un izšūšanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
73. punktam. 4.
74. Stola (datējums:
75. gs. (?), 19.gs. (?)) ir vērtīga kā Latvijā reti sastopams
76. gs. baroka stila tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
77. punktam. 4.
78. Velums un bursa (datējums:
79. gs. s. (?);
80. gs. b.) ir vērtīgi kā Latvijā ļoti reti sastopami
81. gs. sākuma tekstiliju paraugi, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Kā sēru komplekta sastāvdaļa, tie raksturo baznīcas liturģisko tekstīliju izmantošanas tradīcijas. Saglabājamās vērtības: oriģināli lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmeti, velums, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
82. punktam. 4.
83. Velums un palla (datējums:
84. gs. I p.) ir vērtīgi kā vieni no retajiem Latvijas baznīcu kolekcijās sastopamajiem Rietumeiropas tekstīliju apdrukas paraugiem no bīdermeijera laikmeta. To izstrādājums liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un audumu apdares veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināli lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmeti, velums, palla, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums, apdruka. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
85. punktam. 4.
86. Ornāts ar piederumiem (datējums:
87. gs. s.;
88. gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā salīdzinoši reti sastopams
89. gs. sākuma baznīcu tekstiliju paraugs. Tas sniedz informāciju arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu tekstīliju gatavošanā, izmantojot īpaši baznīcas vajadzībām darinātus audumus. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, stola, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.
90. punktam. 4.
91. Ornāts ar piederumiem (datējums:
92. gs. s. (?);
93. gs.
94. g.) ir nozīmīgs kā raksturīgs paraugs baznīcu tekstiliju veidošanas tradīcijai, apvienojot dažādu laikmetu darinājumus, saglabājot augstvērtīgu senāku izstrādājumu daļas. Tas pārstāv
95. gs. izšuvumu tradīcijas profesionāli kvalitatīvā izpildījumā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, velums, bursa, stola, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums, izšuvums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.
96. punktam. 4.
97. Ornāts (datējums:
98. gs. II p.,
99. gs. (jaunākais audums)) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams
100. gs. otrās puses tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, izšuvums, gleznojums, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.
101. punktam. 4.
102. Stola (datējums:
103. gs. II p.) ir vērtīga kā Latvijā reti sastopams 18.gs. tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, mežģīņu lentas. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.
104. punktam.
105. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
106. panta otro daļu un Ministru kabineta
107. gada
108. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta"
109. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
110. gada
111. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus: 9057 Valsts nozīmes Māksla Bursa
112. gs. v. 9058 Valsts nozīmes Māksla Bursa Ap 1750.-
113. 9059 Valsts nozīmes Māksla Ornāts ar piederumiem 18.gs. b. 9060 Valsts nozīmes Māksla Ornāts ar piederumiem 19.gs. s. 9061 Valsts nozīmes Māksla Ornāts ar piederumiem
114. gs. I p. 9062 Valsts nozīmes Māksla Ornāts 18./
115. gs. mija,
116. gs. b. 9063 Valsts nozīmes Māksla Ornāts
117. gs.,
118. gs. b. 9064 Valsts nozīmes Māksla Pluviāle
119. gs. s. 9065 Valsts nozīmes Māksla Panno
120. gs. II p. 9066 Valsts nozīmes Māksla Stola
121. gs. (?),
122. gs. (?) 9067 Valsts nozīmes Māksla Velums un bursa
123. gs. s. (?),
124. gs. b. 9068 Valsts nozīmes Māksla Velums un palla
125. gs. I p. 9069 Vietējās nozīmes Māksla Ornāts ar piederumiem
126. gs. s.,
127. gs. b. 9070 Vietējās nozīmes Māksla Ornāts ar piederumiem
128. gs. s. (?),
129. gs.
130. g. 9071 Vietējās nozīmes Māksla Ornāts
131. gs. II p.,
132. gs. 9072 Vietējās nozīmes Māksla Stola
133. gs. II p.
134. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.
135. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
136. pants un
137. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma
138. pants,
139. panta pirmā daļa,
140. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
141. gada
142. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1., 13.
143. punkts, Ministru kabineta
144. gada
145. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
146. un
147. punkts, Ministru kabineta
148. gada
149. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
150. punkts.
151. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
152. panta otro daļu un
153. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401). Kultūras ministre D.Melbārde