Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

(1). Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuras lietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā. HT = ΣUiAi + Σψjlj + Σχk , kur

(1)Ui - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K); Ai - būvelementa i projektējamais laukums (m2); ψj - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K); lj - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m); χk - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients (W/K). 14 9. Ja būvelementa siltuma caurlaidības koeficientu nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika", ņemot vērā būvelementa konstruktīvo slāņu neviendabību un termiskus tiltus, ēkās aprēķina siltuma zudumu koeficientu HT nosaka saskaņā ar formulu

(2)(norobežojošās konstrukcijas platību nosakot pēc būvelementa ārējiem izmēriem): HT = Σ UjAj

(2)15

1. Termiskais tilts ir jebkurš paaugstinātas siltumvadītspējas konstruktīvs ieslēgums būvelementā. 16
2. Būvelementu pārbauda, lai pārliecinātos, ka termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients nepārsniedz šī būvnormatīva 2.tabulā noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības. 17
3. Normatīvo siltuma zudumu koeficientu HTR (W/K) nosaka saskaņā ar formulu

(3). Normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto šajā būvnormatīvā noteiktās parametru normatīvās vērtības. HTR = ΣURNiAi + ΣψRNjlj , kur

(3)URNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu; ψRNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu. 18 1.tabulaBūvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K) normatīvās vērtībasNr.p. k.BūvelementiDzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārziPubliskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzusRažošanas ēkas1.Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu0,15 κ0,20 κ0,25 κ2.Grīdas uz grunts0,15 κ0,20 κ0,30 κ3.Sienas0,18 κ0,20 κ0,25 κ4.Logi, durvis un citas stiklotās konstrukcijas: 4.1.logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas1,30 κ1,40 κ1,60 κ4.2.ēku ārdurvis1,80 κ2,00 κ2,20 κ5.Termiskie tilti ψRN0,10 κ0,15 κ0,30 κPiezīme. κ – temperatūras faktors. 13. Temperatūras faktoru κ izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām) siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu

(4): κ = 19/(Θi – Θe), kur

(4)Θi – iekštelpu aprēķina temperatūra (°C), kas izvēlēta atbilstoši ēkas izmantošanai; Θe – āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām. Temperatūras faktora vērtības atkarībā no Θi un Θe ir norādītas šī būvnormatīva pielikuma

1. tabulā. 19
2. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR. 20
3. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj var pārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un ψRN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un ψRM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 x K), ψRM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K). 21
4. tabulaBūvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K) maksimālās vērtībasNr. p. k.BūvelementiDzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārziPubliskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzusRažošanas ēkas1.Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu0,20 κ0,25 κ0,35 κ2.Grīdas uz grunts0,20 κ0,25 κ0,40 κ3.Sienas 3.1.Sienas, izņemot 3.2.apakšpunktu0,23 κ0,25 κ0,30 κ3.2.Sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā0,65 κ0,65 κ0,30 κ4.Logi, durvis un citas stiklotās konstrukcijas: 4.1.logi, balkona durvis un citas stiklotās konstrukcijas1,80 κ1,80 κ1,80 κ4.2.ēku ārdurvis2,30 κ2,50 κ2,70 κ5.Termiskie tilti ψRN0,15 κ0,20 κ0,35 κ
5. Normatīvās vērtības URN un maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem, bet grīdām virs neapkurinātiem pagrabiem - tādas pašas kā grīdām uz grunts. 22
6. Logu un gaismu caurlaidīgu stiklotu konstrukciju virsmas laukumi, kurus ņem vērā, veicot šī būvnormatīva 12.punktā minētos aprēķinus, nepārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. Logu laukumu palielinājumu kompensē ar zemākām logu vai citu būvelementu siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām, kas noteiktas atbilstoši šī būvnormatīva 14.punktam. 14.punktā noteiktās prasības un šī būvnormatīva 1.tabulā noteiktās normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības nav obligātas pirmo divu stāvu logiem un ārdurvīm veikalos un līdzīgās telpās, kurām funkcionāli nepieciešami lieli logi vai stikla sienas. 23
7. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2013 L "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma pārejas un telpu vēdināšanās radītās siltuma apmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika". 24 III. Būvmateriālu un būvelementu aprēķina vērtības
8. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību nosaka: 19.
9. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika"; 19.
10. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2013 L "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas metodika"; 19.
11. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2009 L "Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības aprēķināšana.
12. daļa: Vispārīgi"; 19.
13. termiskajiem tiltiem ψj, χk − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības". 25
14. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būvelementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
15. gada
16. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK(turpmāk – regula (ES) Nr. 305/2011). 26
17. Būvmateriāliem, kuru galvenā funkcija būvelementā nav siltumizolācija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu. 27
18. Būvelementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS EN ISO 8990:2007 L "Siltumizolācija. Stacionāru siltumpārvades raksturlielumu noteikšana. Kalibrētas un norobežotas karstās kastes metode". 28 IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji
19. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 24.punktā norādītās vērtības. 29
20. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas robežvērtības: 24.
21. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h); 24.
22. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h); 24.
23. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h). 30
24. Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h). 31
25. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku termiskā efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas metode". Veicot testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei (norobežojošās konstrukcijas testēšana). 32
26. Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā. 33 V. Būvelementu ūdens tvaika caurlaidība
27. Ja būvelements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības minētas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā. 34
28. Viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot formulu

(5): sd= µ x d , kur

(5)sd - būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m); µ - ūdens tvaika pretestības faktors, kuru nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 12086:2014 L "Siltumizolācijas materiāli lietošanai būvniecībā". Ūdens tvaika pārvades raksturojumu noteikšana vai saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma

1. un 7.tabulu, kur noteiktas m vērtības viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem; akmens un stikla vatei bez pārklājuma µ = 1; d - viendabīgā būvmateriāla vai siltumizolācijas materiāla slāņa biezums (m). 35
2. Šī būvnormatīva 28.punktā minētās prasības izpildes tehnisko risinājumu norāda būvprojektā. 36
3. Ja šī būvnormatīva 28.punktā minētās prasības izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir savienota ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 31.
4. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru; 31.
5. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai. 37
6. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 106m 38
7. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šo noteikumu 28.punktā noteiktā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē. 39
8. Atkāpes no šī būvnormatīva 28.punktā noteiktajām prasībām ir pieļaujamas, ja tās pamatotas ar aprēķinu, kas apliecina, ka kondensāta uzkrāšanās bilance gada laikā nav pozitīva un nekaitē konstrukcijai. Koka būvelementos kondensāta rašanās nav pieļaujama. 40 VI. Siltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi
9. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras". 41
10. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras". 42
11. Porainos siltumizolācijas materiālus būvelementos, to savienojumos un montāžas šuvēs iestrādā atbilstoši ražotāja rekomendācijām, izmantojot speciālās funkcionālās tvaika un vēja barjeras, kas pasargā vieglās konstrukcijas no vēja un ārējā mitruma, kā arī no iekšējā un ārējā ūdens tvaika un gaisa spiedienu starpības negatīvās ietekmes. Konvekcijas ietekmi var neņemt vērā, ja siltumizolācijas blīvums nav mazāks par šī būvnormatīva 3.tabulā minētajām vērtībām. Var izmantot zemāka blīvuma siltumizolācijas materiālus, ja to aprēķina siltumvadītspējas koeficienta λd aprēķiniem izmanto šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā minētās siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficienta Δλw vērtības. 43
12. Siltumizolācijai var izmantot brīvi bērtu (arī mehāniski iestrādātu) materiālu, kura īpatnējā gaisa caurlaidības pretestība ir mazāka par 6 kPa x s x m-2, ja aprēķina siltumvadītspējas koeficienta vērtību λd iegūst, deklarētajai siltumvadītspējas koeficienta vērtībai λD pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu. 44
13. Ja siltumizolācijai lieto higroskopiskus materiālus, kuru siltumvadītspēja noteikta sausiem paraugiem ar standartā LVS EN ISO 10456+AC:2013 "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras" minētajām metodēm, iegūto λ10m vērtību konvertē uz normāliem iekštelpu apstākļiem - temperatūru 23 °C un gaisa relatīvo mitrumu 50 %, reizinot to ar korekcijas faktoru Fu, ko nosaka, izmantojot formulu

(6): Fu = exp(fu x u23,50) , kur

(6)Fu - korekcijas faktors pārejai no dažāda mitruma vidēm; fu - mitruma konversijas koeficients attiecīgajam siltumizolācijas materiālam; u23,50 - mitrums (kg/kg) normālos iekštelpu apstākļos. 45 Dažādu siltumizolācijas materiālu robežblīvums

1. Mitruma konversijas koeficienti fu un u23,50 noteikti šī būvnormatīva pielikuma 6.tabulā. 46
2. Nosakot būvelementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām - ne mazāks par 20 %. 47
3. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dla var būt nulle. 48
4. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot formulu

(7)(ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids): λD > λ10m + Δλs + Δλa

(7)λ10m - siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas vērtība vidējā temperatūrā 10 °C saskaņā ar šī būvnormatīva 35.vai 39.punktu; Δλs - korekcijas faktors novērtētajai standartnovirzei saskaņā ar šī būvnormatīva 35.punktu; Δλa - novecošanās korekcijas faktors. 49

1. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m x K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs (izplatītājs) norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai norāda tehniskajā pasē (ja attiecīgajam siltumizolācijas izstrādājumam nav harmonizēto tehnisko noteikumu). 50
2. Visiem siltumizolācijas materiāliem nosaka deklarētās siltumvadītspējas klasi. Siltumizolācijas materiāla klase ir tā garantētā deklarētā siltumvadītspēja, kas izteikta W/(m x K) (vatos uz metru un grādu) un noapaļota uz augstāko tuvāko klases rādītāju. Ražotājs (izplatītājs) siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī uz izstrādājuma iepakojuma. 51
3. Ja siltumizolācijas materiāliem, kas ražoti saskaņā ar harmonizētajiem Eiropas standartiem un marķēti ar CE zīmi, ir deklarēta izstrādājuma siltumpretestība RD (m2K/W), šo izstrādājumu siltumvadītspējas klasi nosaka saskaņā ar formulu

(8)un iegūto vērtību noapaļo uz augšu līdz tuvākajai vērtībai ar precizitāti līdz 0,001 W/(m x K): λ cl = dN/RD, kur

(8)dN – siltumizolācijas izstrādājuma nominālais biezums saskaņā ar attiecīgo harmonizēto Eiropas standartu. Šajā gadījumā ražotājs norāda deklarēto siltumvadītspēju λ D vai būvizstrādājuma deklarēto siltumpretestību RD uz iepakojuma, nenorādot ar atsevišķu apzīmējumu siltumvadītspējas klasi. 52 47. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju λD W/(m x K), ņemot vērā norobežojošās konstrukcijas reālos darba apstākļus, nosaka saskaņā ar standartu LV EN ISO 6946:2009 L "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika" vai izmantojot formulu

(9), iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi: λd = λcl + Δλw

(9)53

1. Būvelementa siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju, kas noteikta saskaņā ar šo būvnormatīvu, norāda būvprojekta specifikācijā. 54
2. Būvelementos biežāk lietojamo siltumizolācijas materiālu labojuma koeficienta Δλw vērtības noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā. 55
3. Šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā noteiktās labojuma koeficienta Δλw vērtības attiecas uz siltumizolācijas materiāliem, kurus izmanto gruntīs, arī pagraba ārsienās, zem grīdas uz grunts vai horizontāli ārpusē kā aizsardzības līdzekli pret grunts izcilāšanos salā. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums atbilst tabulā minētajam diapazonam, labojuma koeficienta Δλw vērtības nosaka, lineāri interpolējot. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums neatbilst tabulā minētajam diapazonam, tā izmantošana šādā veidā nav pieļaujama. 56
4. Labojuma koeficienta Δλw vērtības apvērstā jumta konstrukcijām, kuru siltumizolācijai izmantots ekstrudēts putu polistirols (XPS) vai tā rievotas plāksnes, kuras pārklātas ar filtraudumu, noteiktas šī būvnormatīva pielikuma 4.tabulā. Apvērstais jumts ir tāds jumts, kurā siltumizolācijas slānis novietots virs hidroizolācijas slāņa. 57
5. Aprēķina siltumvadītspēju izmanto, nosakot būvelementa aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību. 58
6. Reglamentētajā sfērā lietojamiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kuru atbilstība nav apliecināta kā siltumizolācijas materiāliem saskaņā ar regulu (ES) Nr. 305/2011, aprēķina siltumvadītspēju λd nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 7.tabulu. 59 VII. Būvelementu siltuma inerce
7. Būvelementa siltuma inerces aprēķins jāveic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790:2009 L "Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana". 60
8. Lielumi λ, ρ un c dažādiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem noteikti šī būvnormatīva pielikuma
9. un 7.tabulā. Dažu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums procentos siltuma inerces aprēķiniem noteikts šī būvnormatīva pielikuma 5.tabulā. Siltumizolācijas materiāliem, kuru aprēķina siltuma vadītspēju λd nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu, inerces aprēķinos λ = λd. 61
10. Būvelementa siltuma inerci izmanto apkures un ventilācijas sistēmu jaudas aprēķinos saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" 62 Ekonomikas ministra vietā – veselības ministrs Guntis Belēvičs Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.339) 1.tabulaŪdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd membrānmateriāliemNr.p.k.Izstrādājums vai materiālsŪdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd (m)1.Polietilēna plēve 0,15 mm502.Polietilēna plēve 0,2 mm753.Polietilēna plēve 0,25 mm1004.Poliestera plēve 0,2 mm505.Polivinilhlorīda (PVC) plēve306.Alumīnija folija 0,05 mm15007.Polietilēna plēve (skavota) 0,15 mm88.Polietilēna plēve (skavota) 0,20 mm129.Pergamīns 1 mm210.Ruberoīds1511.Aluminizēts papīrs 0,4 mm1012.Gaiscaurlaidīga (elpojoša) pretvēja membrāna0,213.Akrila krāsa (0,1–0,2 mm kārta)114.Lateksa krāsa (0,1 mm kārta)0,315.Alkīda krāsa (0,1 mm kārta)416.Poliuretāna krāsa (0,03 mm kārta)417.Silikātkrāsa (0,1 mm kārta)0,218.Vinila tapetes22.tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m x K) būvelementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiemNr.p.k.Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai blīvumsSiltumizolācijas darba apstākļiventilētsbūvelementsΔλw(W/mK)neventilētsbūvelementsΔλw (W/mK)12341.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra ≤ 6 kPa x s x m-20,0060,0082.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra > 6 kPa x s x m-20,0010,0023.Brīvi bērta minerālvate ar Ra ≤ 6 kPa x s x m-20,008nedrīkst lietot4.Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate) r > 25 kg/m3 (Ra > 6 kPa x s x m-2 )0,008nedrīkst lietot5.Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi ρ = 35-75 kg/m3 (Ra> 6 kPa x s x m-2 )0,0080,026.Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes0,0010,0027.Fenola un karbamīda-formaldehīda putuplasta plāksnes0,020,038.Gāzbetons ρ ≤ 400 kg/m30,0150,029.Gāzbetons 400 30,030,0410.Gāzbetons ρ > 600 kg/m30,070,0811.Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m30,035nedrīkst lietot12.Perhlorvinila putuplasta loksnes0,0120,01513.Uzputota polistirola (EPS) plāksnes0,0030,00414.Putu ģipsis ρ = 500 kg/m30,070,0815.Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes0,0120,01516.Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350 kg/m30,045nedrīkst lietot17.Fibrolīta plāksnes0,0020,00318.Arbolīta plāksnes0,0150,01719.Keramzītbetons 400 30,010,0220.Keramzītbetons 600 30,0250,04521.Keramzītbetons 800 30,050,0722.Kūdras plāksnes 200 ≤ ρ ≤ 300 kg/m30,0150,0223.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200 kg/m30,015nedrīkst lietot24.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000 kg/m30,11nedrīkst lietot25.Putustikls ρ = 200 kg/m30,020,02526.Putustikls ρ = 400 kg/m30,0350,04Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.3.tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar gruntiNr.p.k.Izolācijas materiālsVienpusējai saskarei ar gruntiΔλwDivpusējai (abpusējai) saskarei ar gruntiΔλw1.Gāzbetons ρ = 300-600 kg/m30,02-0,04nedrīkst lietot2.Keramzītbetons ρ = 400-600 kg/m30,01-0,02nedrīkst lietot3.Keramzīta bērums ρ = 200-400 kg/m30,05-0,060,06-0,074.Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m30,0050,015.Uzputots polistirols (EPS) ρ ≥ 30 kg/m30,010,026.Ekstrudēts putupolistirols (XPS) ρ ≥ 25 kg/m30,0020,0044.tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m x K) paaugstināta mitruma apstākļos ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnēm, kuru blīvums ρ = 25–40 kg/m3 un kuras atrodas apvērstā jumtāNr.p.k.Konstrukcijas veidsΔλw (W/mK)1.Atklāta ventilēta virsma: 1.1.viens ekstrudēta putupolistirola (XPS) slānis un grants uzbērums0,0011.2.divi ekstrudēta putupolistirola (XPS) slāņi un grants uzbērums0,0032.Slēgta neventilēta virsma: 2.1.jumta terases ar ekstrudēta putupolistirola (XPS) siltumizolāciju un uzbērtu melnzemi0,0082.2.ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem bruģējuma0,0082.3.ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem betona seguma autostāvvietās0,0085.tabulaDažādu būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu svara mitrums w procentos siltuma inerces aprēķināšanaiNr.p.k.MateriālsSvara mitrums ω (%)1.Putupolistirols (EPS)102.Putupoliuretāns53.Dzelzsbetons34.Keramzītbetons105.Izdedžu betons86.Gāzbetons127.Java48.Ķieģeļu mūris49.Skuju koki2010.Ozols1511.Kokskaidu plātnes1212.Smiltis213.Keramzīts314.Izdedži46.tabulaSiltumizolācijas materiālu un būvmateriālu siltumtehniskie raksturlielumi un aprēķina vērtībasNr.p.k.MateriālsBlīvums ρo(kg/m3)Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 50 % un 23 °C temperatūrā u23,50(kg/kg)Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 80 % un 23 °C temperatūrā u23,80(kg/kg)Mitruma konversijas koeficients fuŪdens tvaika pretestības faktors µĪpatnējā siltumietilpībac J/(kg x K)1.Putupolistirols (EPS)10–500,010,010,16014502.Ekstrudētais putupolistirols (XPS)20–650,0010,00150,115014503.Putupoliuretāna plātnes28–550,020,030,36014004.Fenola putuplasti20–500,020,030,25014005.Stikla vate10–1200,0040,0052,5110306.Akmens vate15–2000,0040,0052,5110307.Putustikls100–15000010610008.Perlīta plātnes140–2400,020,030,859009.Korķa plāksnes90–1600,050,071,010156010.Fenola un karbamīda – formaldehīda putuplasti10–300,10,150,72140011.Izpūstas poliuretāna putas10–300,020,030,360140012.Koka vate ar šķidro stiklu30–1500,120,21,05160013.Koka vate ar cementu250–4500,060,11,05147014.Kokšķiedru plāksne (mīkstā)150–2500,10,161,510140015.Beramā stikla vate15–600,0040,0052,51103016.Beramā akmens vate20–600,0040,0052,51103017.Beramā celulozes šķiedra (ekovate)20–600,110,180,52160018.Beramais putuperlīts30–1500,010,023290019.Beramais keramzīts200–40000,00142108020.Beramais putupolistirols (daļiņas)10–300,010,020,22140021.Māla ķieģeļi1000–24000,0060,011016100022.Kalcija silikāts1000–20000,0060,012420100023.Betons ar pumeka pildījumu500–13000,0250,0452,650100024.Betons ar blīviem pildījumiem1600–24000,0110,0186,4150100025.Rūpnieciski ražots akmens1600–24000,0110,0186,4150100026.Betons ar putupolistirola pildījumu600–12000,060,103120100027.Betons ar keramzīta pildījumu400–7000,020,032,6610007.tabulaBūvmateriālu un citu materiālu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtībasNr.p.k.Materiālu grupaMateriālsBlīvums ρo(kg/m3)Siltumvadītspēja λd W/(m x K)Īpatnējā siltumietilpība c J/(kg x K)Ūdens tvaika pretestības faktors µ1.Metālialumīnijs2700220890∞

(106)dūralumīnijs2800160880∞

(106)misiņš8400120380∞

(106)bronza870065380∞

(106)varš8900370380∞

(106)mazoglekļa tērauds790075450∞

(106)čuguns750050450∞

(106)leģētais tērauds780050450∞

(106)stiegrojuma tērauds785058480∞

(106)nerūsējošais tērauds790017460∞

(106)svins1130035130∞

(106)cinks7100110380∞

(106)2.Koks un materiāli uz tā bāzesviendabīgs koks1500,07161040 3000,10161040 5000,13161040 10000,24161040 saplāksnis1500,071610400 3000,101610400 5000,131610400 10000,241610400 kokskaidu plātne3000,10170050 5000,14170050 7000,18170050 kokskaidu plātne ar cementa saistvielu12000,23150050 kokšķiedru plātne4000,09170010 6000,15170010 8000,18170010 presētais kartons10000,23230010 papīrs10000,272300- gofrētais kartons6500,18230073.Ģipsisģipsis6000,18100010 15000,54100010 ģipškartons9000,251050104.Javanormāla mūrjava, iejaukta būvobjektā18000,91100105.Betonilietie betoni ar šķembām vai oļiem16000,71080100 24002,01060130 dzelzsbetons25002,0840100 māls ar salmiem8000,41260- skaidbetons8000,314602 10000,415202,5 izdedžbetons14000,93840306.Akmeņibazalts2700-30003,586010000 granīts2500-30002,880010000 smilšakmens2000-25002,086040 kaļķakmens2000-25002,5870200 dolomīts24002,2880107.Augsnesmāls1200-18001,51670-2500- smiltis un grants1700-22002,0910-1180-8.Ūdens, ledus, sniegsūdens (10 °C)10000,64187- ledus (0 °C)9002,22000- sniegs (svaigs) 1000,062000- sniegs (svaigs) 30-70 mm2000,122000- sniegs (nedaudz nosēdies) 70-100 mm3000,232000- sniegs (stipri nosēdies) > 200 mm5000,702000-9.Apmetumicementa-perlīta10000,38404 cementa-izdedžu putupolistirols (XPS)14000,78406 ģipša-perlīta6000,258404 ģipša13000,658406 kaļķu-smilšu-cementa17000,98406 kaļķu-smilšu16000,88405 polimērcementa18001,08401010.Stiklikvarca stikls-1,4700∞

(106)stikla mozaīka20001,21000∞

(106)parastais logu stikls25001,0720∞

(106)11.Gāzesgaiss1,230,02510081 argons1,70,0175191 kriptons3,560,0092451 ksenons5,900,00551601 oglekļa dioksīds (CO2)1,950,014820112.Plastmasas, cietas (bez porām)akrila10500,20-10000 polikarbonātu12000,2112005000 PTFE22000,23100010000 cietais polivinilhlorīds (PVC)13900,1890050000 polivinilhlorīds (PVC) ar 40 % mīkstinātāju12000,14100050000 polietilēns, augsta blīvuma (HD)9800,401800100000 polietilēns, zema blīvuma (LD)9200,322100100000 polistirols10500,181300100000 poliacetāts14100,301400100000 fenolformaldehīds1400-18000,3-0,71200- polipropilēns9100,22170010000 EPDM11500,2010006000 PMMA (akrilāts)11800,181500- poliuretāns12000,2518006000 poliamīds11300,251700- epoksīdu sveķi12000,23800-14001000013.Silikonitīrs silikons1000-10500,25-0,3510005000 pildīts silikons1300-14500,35-0,51000500014.Gumijapoliisobutilēns9200,131130- butils (karsti kausēts)12000,24-200000 neoprēns12400,232140 porgumija60-800,041500700015.Stiklojuma distanceributila cietā gumija-0,24-200000 poliestera sveķi1,40,191200200000 silikagels-0,13-- silikona putas-0,12--16.Blīvēšanas materiālineilons11400,231700- uretāns (šķidrs)-0,3-- silikona putas-0,12-- elastīgais vinils-0,12-- elastīgā porgumija700,05-- polietilēna putas360,06230010017.Jumta pārklājumiasfalts2100-23000,7150050000 bitums10000,13100050000 ruberoīds11000,23100050000 māla dakstiņi19000,990010 betona dakstiņi21001,410005018.Grīdas pārklājumilinolejs13000,1714005000 korķa linolejs500-7000,1013001500 paklājgrīdas-0,07-5 plastikāti un gumija1200-17000,17-0,2714001000019.Pilnķieģeļu mūriskeramikas ķieģeļi, cementa-smilšu java18000,8188010 silikātķieģeļi, cementa-smilšu java18000,878801020.Dobo ķieģeļu mūriskeramikas ķieģeļi, 1400 kg/m3bruto cementa-smilšu java16000,64880155 keramikas ķieģeļi, 1300 kg/m3bruto cementa-smilšu java14000,5888015 keramikas ķieģeļi, 1000 kg/m3bruto cementa-smilšu java12000,5288015 silikātķieģeļi, cementa-smilšu java15000,8188015 silikātķieģeļi, cementa-smilšu java14000,76880158. tabulaTemperatūras faktora vērtībasĀra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā, Θe(°C)Temperatūras faktors atkarībā no iekštelpu aprēķina temperatūras, Θi (° C)8910111213141516171819202122232425262728−2,01,901,731,581,461,361,271,191,121,061,000,950,900,860,830,790,760,730,700,680,660,63−1,91,921,741,601,471,371,281,191,121,061,010,950,910,870,830,790,760,730,710,680,660,64−1,81,941,761,611,481,381,281,201,131,071,010,960,910,870,830,800,770,740,710,680,660,64−1,71,961,781,621,501,391,291,211,141,071,020,960,920,880,840,800,770,740,710,690,660,64−1,61,981,791,641,511,401,301,221,141,081,020,970,920,880,840,810,770,740,710,690,660,64−1,52,001,811,651,521,411,311,231,151,091,030,970,930,880,840,810,780,750,720,690,670,64−1,42,021,831,671,531,421,321,231,161,091,030,980,930,890,850,810,780,750,720,690,670,65−1,32,041,841,681,541,431,331,241,171,101,040,980,940,890,850,820,780,750,720,700,670,65−1,22,071,861,701,561,441,341,251,171,101,040,990,940,900,860,820,790,750,730,700,670,65−1,12,091,881,711,571,451,351,261,181,111,050,990,950,900,860,820,790,760,730,700,680,65−1,02,111,901,731,581,461,361,271,191,121,061,000,950,900,860,830,790,760,730,700,680,66−0,92,131,921,741,601,471,371,281,191,121,061,010,950,910,870,830,790,760,730,710,680,66−0,82,161,941,761,611,481,381,281,201,131,071,010,960,910,870,830,800,770,740,710,680,66−0,72,181,961,781,621,501,391,291,211,141,071,020,960,920,880,840,800,770,740,710,690,66−0,62,211,981,791,641,511,401,301,221,141,081,020,970,920,880,840,810,770,740,710,690,66−0,52,242,001,811,651,521,411,311,231,151,091,030,970,930,880,840,810,780,750,720,690,67−0,42,262,021,831,671,531,421,321,231,161,091,030,980,930,890,850,810,780,750,720,690,67−0,32,292,041,841,681,541,431,331,241,171,101,040,980,940,890,850,820,780,750,720,700,67−0,22,322,071,861,701,561,441,341,251,171,101,040,990,940,900,860,820,790,750,730,700,67−0,12,352,091,881,711,571,451,351,261,181,111,050,990,950,900,860,820,790,760,730,700,680,02,382,111,901,731,581,461,361,271,191,121,061,000,950,900,860,830,790,760,730,700,68+0,12,412,131,921,741,601,471,371,281,191,121,061,010,950,910,870,830,790,760,730,710,68+0,22,442,161,941,761,611,481,381,281,201,131,071,010,960,910,870,830,800,770,740,710,68+0,32,472,181,961,781,621,501,391,291,211,141,071,020,960,920,880,840,800,770,740,710,69+0,42,502,211,981,791,641,511,401,301,221,141,081,020,970,920,880,840,810,770,740,710,69+0,52,532,242,001,811,651,521,411,311,231,151,091,030,970,930,880,840,810,780,750,720,69+0,62,572,262,021,831,671,531,421,321,231,161,091,030,980,930,890,850,810,780,750,720,69+0,72,602,292,041,841,681,541,431,331,241,171,101,040,980,940,890,850,820,780,750,720,70+0,82,642,322,071,861,701,561,441,341,251,171,101,040,990,940,900,860,820,790,750,730,70+0,92,682,352,091,881,711,571,451,351,261,181,111,050,990,950,900,860,820,790,760,730,70+1,02,712,382,111,901,731,581,461,361,271,191,121,061,000,950,900,860,830,790,760,730,70 Ekonomikas ministra vietā – veselības ministrs Guntis Belēvičs