Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) (izslēgts ar 16.02.2017. likumu); 2) aktīvu nodalīšanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldes sabiedrībai; 3) aktīvu pārvaldes sabiedrība — juridiskā persona, kurā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un kura atrodas Latvijas Bankas kontrolē un ir izveidota, lai saņemtu un turētu vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības; 4) atbilstīgās saistības — iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst šā likuma 59.1 panta vai 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 72.a panta 1. punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem; 5) atjaunošanas spēja — iestādes spēja atjaunot savu finanšu stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās; 6) ārkārtas likviditātes aizdevums — dalībvalsts centrālās bankas vai Eiropas Centrālās bankas sniegti naudas līdzekļi maksātspējīgai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kurai ir īslaicīgas likviditātes problēmas. Šajā punktā minētais ārkārtas likviditātes aizdevums nav daļa no monetārās politikas; 7) attiecīgie kapitāla instrumenti — pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti; 8) ārvalsts iestāde — sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas ārpus dalībvalsts un kuru, ja tā veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, uzskatītu par iestādi šā likuma izpratnē; 9) ārvalsts mātes sabiedrība — mātes sabiedrība, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic komercdarbību ārvalstī; 10) ārvalsts noregulējuma procedūra — process, ko veic saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu ārvalsts iestādes vai ārvalsts mātes sabiedrības finanšu grūtības, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināms šajā likumā noteiktajām noregulējuma darbībām; 11) centrālās bankas mehānisms — dalībvalsts centrālās bankas monetārās politikas ietvaros iestādei vai finanšu sabiedrībai sniegta finanšu palīdzība; 12) Eiropas Savienības mātes sabiedrība — Eiropas Savienības mātes iestāde, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; 13) Eiropas Savienības meitas sabiedrība — iestāde, kas veic komercdarbību kādā no dalībvalstīm un kas ir meitas sabiedrība ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai; 14) finanšu līgumi ir:

1. a)vērtspapīru līgumi, tostarp vērtspapīru, vērtspapīru grupas vai vērtspapīru indeksa atsavināšanas līgumi un iespēju līgumi,
2. b)preču līgumi, tostarp preču atsavināšanas līgumi ar piegādi nākotnē un iespēju līgumi,
3. c)regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par jebkādas citas preces, īpašuma, pakalpojuma, tiesību atsavināšanu par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē,
4. d)mijmaiņas līgumi, iespēju līgumi attiecībā uz procentu likmēm, ārvalstu valūtas maiņas līgumi, tādi atvasināti līgumi, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kā arī jebkurš šajā apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgs līgums vai darījums,
5. e)starpbanku aizdevuma līgumi, kuros aizdevuma termiņš ir līdz trim mēnešiem,
6. f)jumta līgumi šā punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem līgumiem; 15) galvenās darbības jomas — darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots; 16) grupa — mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības; 17) grupas finansēšanas mehānisms — grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi; 18) grupas līmeņa noregulējuma iestāde — noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija; 19) grupas noregulējuma plāns — plāns, kas izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā; 20) grupas noregulējums — viena no šādām darbībām:
7. a)noregulējuma darbības veikšana mātes sabiedrības vai konsolidētajai uzraudzībai pakļautas iestādes līmenī,
8. b)noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas sabiedrībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem; 21) grupas sabiedrība — juridiskā persona, kas ietilpst grupā; 22) iekšējās rekapitalizācijas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām; 221) iekšēji rekapitalizējamas saistības — iestādes vai šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētās finanšu sabiedrības (turpmāk arī — iestāde vai finanšu sabiedrība) saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas; 23) iestāde — kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6. panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta prasībām; 24) izbeigšanas tiesības — tiesības izbeigt līgumu, paātrināt saistību izpildi, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, groza vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kas novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu; 25) īpašumtiesību instrumenti — akcijas, instrumenti, kas rada īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās un īpašumtiesību instrumentos, kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina no tiem izrietošās īpašumtiesības; 26) konvertācijas koeficients — rādītājs, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību; 261) kopējā kapitāla rezervju prasība — kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi papildināta ar:
9. a)iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm,
10. b)globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,
11. c)sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,
12. d)sistēmiskā riska rezervi; 27) kritiski svarīgas funkcijas — darbības vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu izraisīt būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumu tautsaimniecībā vai izjaukt finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību vai pakalpojumu aizstājamību; 28) krīzes novēršanas pasākums — tiesību īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus noregulējuma darbību veikšanai, agrīnās intervences pasākuma piemērošanai, pilnvarnieka iecelšanai vai norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai; 29) krīzes vadības pasākums — noregulējuma darbība vai īpaša vadītāja iecelšana, vai pilnvarotā pārstāvja iecelšana; 30) līgumisks iekšējās rekapitalizācijas instruments — instruments, kas atbilstoši līguma nosacījumiem tiek norakstīts vai konvertēts tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, pirms citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas un maksātnespējas procesa gadījumā ir pakārtots citām atbilstīgām saistībām un ko nevar atmaksāt pirms citu atbilstīgo saistību dzēšanas; 31) likvidācija — iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu realizācija; 311) likvidējamā vienība:
13. a)juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma plānā vai grupas noregulējuma plānā ir paredzēts likvidēt maksātnespējas gadījumā,
14. b)noregulējamās grupas vienība, kura pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības; 312) meitas sabiedrība — meitasuzņēmums Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē. Lai noregulējamām grupām piemērotu šā likuma prasības, ar meitas sabiedrību saprot arī kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgās meitas sabiedrības, ņemot vērā veidu, kādā noregulējamās grupas nodrošina šā likuma 60.2 panta trešās daļas izpildi; 32) mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums — komercsabiedrība atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 651/2014) I pielikumā lietotajam kritērijam attiecībā uz gada apgrozījumu, kas izriet no sabiedrības gada pārskata; 321) nacionālais noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido iestāžu veiktās un uzkrātās iemaksas; 33) nodošanas tiesības — tiesības nodot noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam; 34) nodrošinātās saistības — saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ar ķīlu vai ar apgrūtinājumu, vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem; 35) norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības — tiesības veikt darbības, kas vērstas uz attiecīgo kapitāla instrumentu vai atbilstīgo saistību samazināšanu vai pārvēršanu pamatkapitāla instrumentos vai citos īpašumtiesību instrumentos šajā likumā noteiktajā kārtībā; 36) noregulējuma darbība — lēmums sākt iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu; 37) noregulējuma iestāde — Latvijas Banka vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, kas ir pilnvarota piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības; 371) noregulējamā vienība:
15. a)juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā iestādi vai finanšu sabiedrību, kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība,
16. b)iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, un kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība; 372) noregulējamā grupa:
17. a)noregulējamā vienība un tās meitas sabiedrības, kuras nav noregulējamās vienības vai nav citu noregulējamo vienību meitas sabiedrības, vai nav noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību ārvalstī un kuras atbilstoši noregulējuma plānam nav iekļautas noregulējuma grupā,
18. b)kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no kredītiestādēm vai centrālā iestāde un tās meitas sabiedrības ir noregulējamās vienības; 38) noregulējuma nosacījumi — šajā likumā minētie nosacījumi noregulējuma darbības veikšanai; 381) noregulējuma plāns — plāns, kurā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kas tiek piemērotas iestādei vai finanšu sabiedrībai, ja tā atbilst noregulējuma nosacījumiem; 39) noregulējamā iestāde — iestāde, finanšu iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība; 40) noregulējums — noregulējuma instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus šajā likumā minētos noregulējuma mērķus; 41) nozīmīga filiāle — filiāle, kuras darbība dalībvalstī atzīstama par finanšu tirgū nozīmīgu; 42) pagaidu iestādes instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu iestādei; 43) parāda instrumenti:
19. a)obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kas dod tiesības iegādāties parāda instrumentus, piemērojot noregulējuma tiesības saskaņā ar šā likuma 85. panta pirmās daļas 7. un 10. punktā noteikto,
20. b)obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri un instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, piemērojot Kredītiestāžu likuma 139.3 pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību; 44) pārrobežu grupa — grupa, kas sastāv no grupas sabiedrībām, kuras veic komercdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī; 441) pirmā līmeņa pamata kapitāls — kapitāls, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 50. pantu; 45) saņēmējs — sabiedrība, kurai no noregulējamās iestādes tiek nodotas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija; 46) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu); 47) savstarpējās dzēšanas līgums — līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo iestādi un līgumslēdzēju pusi var savstarpēji dzēst; 48) sistēmiska krīze — finanšu sistēmas darbības traucējumi, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz tautsaimniecību; 481) subordinēti atbilstīgie instrumenti — instrumenti, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot nosacījumus attiecībā uz 72.b panta 3., 4. un 5. punktu; 49) uzņēmuma pārdošanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde; 50) valsts atbalsts — komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē; 51) valsts atbalsta normatīvais regulējums — normatīvais regulējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4.panta izpratnē; 52) vienotais noregulējums — vienotā noregulējuma valdes kompetence izstrādāt noregulējuma plānu un pieņemt lēmumu par noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk — Regula Nr. 806/2014) 7. panta 2. punktā minētajiem subjektiem, kā arī Regulas Nr. 806/2014 7. panta 3. punktā minētajiem subjektiem, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā, ja pieņemts lēmums atbilstoši šā likuma 23.1 pantam vai atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 7. panta 4. punkta "b" apakšpunktam; 53) vienotā noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido dalībvalstu nacionālo noregulējuma fondu veiktās iemaksas un kura līdzekļus izmanto vienotā noregulējuma valde saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. pantu; 54) vienotā noregulējuma valde — institūcija, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 42. pantu.

(11)Likumā lietotais termins "izslēdzošais ieskaits" atbilst Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam.

(2)Citi likumā lietotie termini atbilst Regulā Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūlija regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) un Regulā Nr. 806/2014 lietotajiem terminiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019., 23.09.2021., 30.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022., 25.04.
3. un 27.02.
4. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 2.pants.

(1)Šā likuma mērķis ir nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm, finanšu sabiedrībām un centrālajiem darījumu partneriem veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu, finanšu sabiedrību un centrālo darījumu partneru glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.

(2)Šis likums nosaka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu šādām vienībām: 1) iestādēm, attiecībā uz kurām netiek izstrādāts noregulējuma plāns un pieņemts lēmums par noregulējuma darbību piemērošanu vienotā noregulējuma ietvaros; 2) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu iestādēm, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai šīs daļas

1. un
2. punktā minētās sabiedrības meitas sabiedrība, ja uz šādām meitas sabiedrībām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013; 3) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām; 4) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikas mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām; 5) ārvalstu iestāžu filiālēm Latvijas Republikā šajā likumā paredzētajos gadījumos; 6) centrālajiem darījumu partneriem.

(21)Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam šis likums paredz kārtību, kādā Latvijas Banka piedalās vienotajā noregulējumā un sniedz vienotā noregulējuma valdei nepieciešamo informāciju noregulējuma plāna izstrādei un lēmuma par noregulējuma darbību piemērošanu pieņemšanai vienotā noregulējuma ietvaros un īsteno vienotā noregulējuma valdes pieņemtos lēmumus.

(3)Piemērojot šo likumu, Latvijas Banka ņem vērā šā panta otrajā daļā minēto iestāžu un finanšu sabiedrību komercdarbības raksturu, apmēru, akcionāru vai dalībnieku sastāvu, juridisko formu, riska profilu, darbības jomu un sarežģītību un to nozīmīgumu finanšu sistēmā.

(4)Iestādei, finanšu sabiedrībai vai centrālajam darījumu partnerim, kuram piemēro šo likumu, gadījumā, kad attiecībā uz to tiek veikti darbības atjaunošanas pasākumi un noregulējuma darbības, piemēro arī Kredītiestāžu likumu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu, ciktāl Regulā Nr. 806/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. decembra regulā (ES) 2021/23 par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (turpmāk — Regula Nr. 2021/23) un šajā likumā nav noteikts citādi. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022., 25.04.
3. un 27.02.
4. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 3.pants.

(1)Noregulējuma plānu izstrādā, lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz šā likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem subjektiem pieņem un tā īstenošanu Latvijas Republikā veic Latvijas Banka, ņemot vērā šā likuma, Latvijas Bankas izdoto noteikumu, Regulas Nr. 806/2014 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kā arī ievērojot Eiropas Banku iestādes izdotās vadlīnijas.

(2)Latvijas Banka, pieņemot lēmumus saskaņā ar šo likumu, ņem vērā iespējamo maksātnespējas ietekmi visās dalībvalstīs, kurās darbojas attiecīgā iestāde vai grupa, un samazina negatīvo ietekmi uz šo valstu finanšu stabilitāti.

(3)Latvijas Banka informē Finanšu ministriju par lēmumiem, kurus tā plāno pieņemt saskaņā ar šo likumu, un saņem Finanšu ministrijas saskaņojumu pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuriem ir tieša fiskāla vai sistēmiska ietekme. Ar lēmumiem saistītā informācija, kuru sniedz vai saņem Latvijas Banka vai Finanšu ministrija, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, izņemot gadījumus, kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.

(4)Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus atbilstoši šā likuma mērķim un darbības jomai, nosakot prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes izdotajām vadlīnijām par darbības atjaunošanu un noregulējumu. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 4.pants.

(1)Ņemot vērā ietekmi, kādu uz finanšu tirgiem, iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai uz tautsaimniecību varētu radīt iestādes iespējamās finanšu grūtības un šīs iestādes komercdarbības raksturs, apmērs, akcionāru vai dalībnieku sastāvs, juridiskā forma, riska profils un nozīmīgums finanšu sistēmā kopumā, Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga noteikt atvieglojumus šādām prasībām: 1) darbības atjaunošanas un noregulējuma plānu saturam un aktualizēšanas biežumam; 2) no iestādēm pieprasāmās informācijas saturam; 3) šajā likumā paredzētās noregulējamības izvērtēšanas detalizācijas pakāpei.

(2)(Izslēgta no 01.01.

1. ar 23.09.
2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
3. punktu)

(3)Iestādes, kuras ir pakļautas tiešai Eiropas Centrālās bankas uzraudzībai saskaņā ar Padomes 2013.gada 15.oktobra regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību 6.panta 4.punktu vai kuras veido būtisku finanšu sistēmas daļu, izstrādā savus darbības atjaunošanas plānus, un tām piemēro individuālus noregulējuma plānus.

(4)Iestāde veido būtisku finanšu sistēmas daļu, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem: 1) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 30 000 000 000 euro; 2) iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret valsts iekšējo kopproduktu pārsniedz 20 procentus, ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par 5 000 000 000 euro. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) II nodaļa Darbības atjaunošanas plāni 5.pants.

(1)Ikviena iestāde, kas neietilpst grupā, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību, izstrādā un uztur darbības atjaunošanas plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas iestādei veicami, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās. Darbības atjaunošanas plānus uzskata par iekšējās kontroles sistēmas pamatelementiem Kredītiestāžu likuma 34.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta un ceturtās daļas izpratnē.

(2)Iestādes darbības atjaunošanas plānu iesniedz Latvijas Bankai.

(3)Iestādes pārskata savu darbības atjaunošanas plānu vismaz reizi gadā vai pēc tādām izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt darbības atjaunošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt grozījumus darbības atjaunošanas plānā.

(4)Darbības atjaunošanas plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalsta saņemšanu.

(5)Darbības atjaunošanas plānā pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties centrālās bankas mehānisma izmantošanai, un identificē tos aktīvus, kuri tiks kvalificēti kā nodrošinājums.

(6)Papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām Latvijas Banka nosaka darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un šā plāna iesniegšanas kārtību.

(7)Iestāde darbības atjaunošanas plānā iekļauj informāciju par iestādes finanšu stāvokļa rādītājiem, kuriem iestājoties veic plānā minētās atbilstošās atjaunošanas darbības. Iestāde nodrošina minēto rādītāju regulāru uzraudzību un kontroli.

(8)(Izslēgta ar 16.02.2017. likumu)

(9)Lēmumu veikt darbības atjaunošanas plānā minēto pasākumu iestāde nekavējoties paziņo Latvijas Bankai. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019., 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 6.pants.

(1)Latvijas Banka sešu mēnešu laikā pēc darbības atjaunošanas plāna saņemšanas, apspriežoties ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, izvērtē iesniegto darbības atjaunošanas plānu, ņemot vērā, vai: 1) paredzēto pasākumu īstenošana spēs saglabāt vai atjaunot attiecīgās iestādes vai grupas finansiālo stabilitāti; 2) paredzētos risinājumus var ātri un efektīvi īstenot, novēršot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu.

(2)Izvērtējot darbības atjaunošanas plāna atbilstību, Latvijas Banka ņem vērā iestādes kapitāla struktūru un finansējuma avotus, iestādes organizatorisko struktūru un riska profila sarežģītības pakāpi.

(3)Izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka pārbauda, vai šajā plānā ir norādīti visi tie pasākumi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes noregulējamību.

(4)Ja, izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi, tā informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātes sabiedrību un pieprasa, lai iestāde divu mēnešu laikā novērš konstatētos trūkumus. Latvijas Banka ir tiesīga pagarināt minēto termiņu par vienu mēnesi.

(5)Ja Latvijas Banka uzskata, ka konstatētie trūkumi precizētajā darbības atjaunošanas plānā nav novērsti, tā var uzdot iestādei veikt plānā atkārtotus precizējumus.

(6)Ja iestāde neiesniedz precizētu darbības atjaunošanas plānu vai Latvijas Banka konstatē, ka ar precizēto darbības atjaunošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā vērtējumā norādītie trūkumi, vai iestāde nespēj pienācīgi novērst konstatētos trūkumus, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde saprātīgā termiņā sniedz informāciju par izmaiņām, ko tā var veikt savā komercdarbībā.

(7)Ja iestāde neiesniedz šādas izmaiņas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā vai ja Latvijas Banka konstatē, ka iestādes ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus, Latvijas Banka ir tiesīga uzdot iestādei veikt tādus pasākumus, kurus Latvijas Banka uzskata par vajadzīgiem un samērīgiem, ņemot vērā attiecīgo trūkumu nopietnību un šo pasākumu ietekmi uz iestādes komercdarbību.

(8)Latvijas Banka papildus ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde veic vienu vai vairākus šādus pasākumus: 1) samazina iestādes riska profilu, tostarp likviditātes risku; 2) nodrošina iespēju savlaicīgi īstenot rekapitalizācijas pasākumus; 3) pārskata iestādes stratēģiju un struktūru; 4) izdara grozījumus finansēšanas stratēģijā, lai uzlabotu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju noturību; 5) veic izmaiņas iestādes organizatoriskajā struktūrā. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) 7.pants.

(1)Ja Latvijas Republikā reģistrēta iestāde ir Eiropas Savienības mātes sabiedrība, tā izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai grupas darbības atjaunošanas plānu. Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver darbības atjaunošanas plānu visai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupai kopumā. Grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka pasākumus, kuru īstenošanu var pieprasīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības un katras atsevišķās meitas sabiedrības līmenī.

(2)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai meitas sabiedrības izstrādā un iesniedz individuālus darbības atjaunošanas plānus.

(3)Latvijas Banka nosūta grupas darbības atjaunošanas plānu: 1) grupas sabiedrību un uzraugu kolēģijas uzraudzības institūcijām; 2) uzraudzības institūcijām tajās dalībvalstīs, kur atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl darbības atjaunošanas plāns attiecas uz minēto filiāli; 3) meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm.

(4)Grupas darbības atjaunošanas plāna mērķis ir panākt visas grupas vai jebkuras šīs grupas iestādes darbības nostabilizēšanos, ja tā ir nonākusi finansiālās grūtībās, lai tādējādi novērstu cēloņus, kas ir par pamatu šādiem apstākļiem, un atjaunotu grupas vai attiecīgās iestādes finanšu stāvokļa stabilitāti, vienlaikus ņemot vērā citu grupas sabiedrību finanšu stāvokli.

(5)Grupas darbības atjaunošanas plānā ietver mehānismus to pasākumu koordinēšanas un saskaņotības nodrošināšanai, kuri veicami Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības līmenī, šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minēto sabiedrību līmenī, kā arī pasākumus, kas veicami meitas sabiedrību un nozīmīgu filiāļu līmenī.

(6)Grupas darbības atjaunošanas plāns un meitas sabiedrību individuālie plāni ietver šā likuma 5.pantā noteiktās prasības, kā arī mehānismus grupas iekšējam finansiālajam atbalstam, kas pieņemti saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, ja tādi paredzēti.

(7)Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver vairākus darbības atjaunošanas variantus.

(8)Attiecībā uz katru variantu grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķu sabiedrību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla nodošanai vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 8.pants.

(1)Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi veic un tā atbilstību individuālajiem darbības atjaunošanas plāniem noteiktajām prasībām novērtē Latvijas Banka kopā ar uzraugu kolēģiju un nozīmīgu filiāļu uzraudzības institūcijām, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli. Šo pārbaudi un atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar grupā neietilpstošu iestāžu darbības atjaunošanas plāniem noteikto procedūru, ņemot vērā darbības atjaunošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

(2)Latvijas Banka un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus, pieņem lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par: 1) grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu; 2) individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm, kuras ir grupas sastāvā; 3) šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu.

(3)Iesaistītās uzraudzības institūcijas pieņem saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka nosūtījusi tām grupas darbības atjaunošanas plānu.

(4)Ja uzraudzības institūcijas nepieņem saskaņotu lēmumu attiecībā uz grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai par jebkādiem pasākumiem, kurus Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai prasīts veikt, lēmumu par minētajiem jautājumiem pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli, kas tai darīts zināms saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā. Latvijas Banka paziņo lēmumu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai un pārējām uzraudzības institūcijām.

(5)Ja kāda no uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulas Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — Regula Nr. 1093/2010) 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(6)Ja uzraudzības institūcijas saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī, meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pieņemt lēmumu to uzraudzības ietvaros, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas darbības atjaunošanas plānu, aptverot grupas sabiedrības, kuras ir to uzraudzībā.

(7)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta sestajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) 9.pants.

(1)Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības uzraudzības institūcija piedalās saskaņota lēmuma par grupas darbības atjaunošanas plāna izvērtējumu pieņemšanā.

(2)Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija nosūtījusi grupas darbības atjaunošanas plānu, nav pieņemts saskaņots lēmums par grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai lēmums par jebkādiem dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai veicamajiem pasākumiem, Latvijas Banka īsteno pasākumus atbilstoši dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas lēmumam un Eiropas Banku iestādes saskaņotajam lēmumam, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3)Ja saskaņots lēmums par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par lēmuma attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām pieņemšanu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi šādu lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā uzraudzības institūcija vērsusies pēc palīdzības, Latvijas Banka īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu.

(4)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 10.pants. Šā likuma
5. un 9.pantā minētie saskaņotie lēmumi un lēmumi, kurus uzraudzības institūcijas pieņem, tiek uzskatīti par saistošiem noregulējuma iestādēm attiecīgajā dalībvalstī, un tos piemēro iesaistītās uzraudzības institūcijas attiecīgajās dalībvalstīs. 11 III nodaļa Noregulējuma plāni 11.pants.

(1)Pēc tam, kad Latvijas Banka ir konsultējusies ar noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, tā izstrādā noregulējuma plānu katrai iestādei, kura neietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība. Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras Latvijas Banka var veikt, ja iestāde atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem. Latvijas Banka sniedz iestādei informāciju par šā panta sestās daļas 1. punktā minēto kopsavilkumu.

(2)Noregulējuma plānā paredz vairākus variantus, kā arī to, ka finanšu grūtību gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var rasties visa finanšu sektora nestabilitātes dēļ. Noregulējuma plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

(3)Noregulējuma plānā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde, iestājoties plānā aprakstītajiem apstākļiem, var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un norāda tos aktīvus, kurus kvalificē kā nodrošinājumu.

(4)Noregulējuma plānu pārskata vismaz reizi gadā un aktualizē katru reizi, kad iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā nepieciešamas izmaiņas.

(41)Pēc noregulējuma darbības piemērošanas vai šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas Latvijas Banka pārskata noregulējuma plānu.

(5)Iestāde nekavējoties informē Latvijas Banku par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību izdarīt grozījumus noregulējuma plānā.

(6)Noregulējuma plānā tiek paredzēta iespēja noregulējuma instrumentu un noregulējuma tiesību piemērošanai attiecībā uz iestādi. Noregulējuma plānā iekļauj: 1) plāna galveno elementu kopsavilkumu; 2) kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas skārušas iestādi pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija; 3) to, kā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību, kā arī digitālās darbības noturību, iestādes finanšu grūtību gadījumā; 4) visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu; 5) noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu; 6) aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai attiecībā uz noregulējumu pārvarētu vai novērstu šķēršļus, kuri konstatēti noregulējamības novērtējumā; 7) aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu, aktīvu vērtības un to pārdošanas vērtības noteikšanas procedūrām; 8) detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar kuriem tiks nodrošināts, ka no iestādēm pieprasītā noregulējuma plānam nepieciešamā informācija ir aktualizēta un ir noregulējuma iestāžu rīcībā; 9) Latvijas Bankas skaidrojumu par noregulējuma finansēšanas iespējām, nesniedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi; 10) detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot iespējamo risinājuma variantu gadījumos, un izpildes grafikus; 11) aprakstu par iestādes svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm; 12) aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumu un tīrvērtes pakalpojumu infrastruktūrām, kā arī citām infrastruktūrām un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu; 13) analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar darbiniekiem noregulējuma gaitā; 14) plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību; 15) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un termiņu minēto prasību sasniegšanai; 16) termiņu, kādu šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas prasību izpildei ir noteikusi Latvijas Banka; 17) aprakstu par pasākumiem iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, tai skaitā tīklu un informācijas sistēmām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulai (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011; 18) iestādes viedokli par noregulējuma plānu, ja tāds saņemts.

(61)Nosakot šā panta sestās daļas

1. un
2. punktā minētos termiņus šā panta 4.1 daļā minētajā gadījumā, Latvijas Banka ņem vērā termiņu, kādā nodrošināma Kredītiestāžu likuma 101.17 panta prasību izpilde.

(7)Latvijas Bankai ir tiesības prasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība uztur detalizētu finanšu līgumu dokumentāciju. Latvijas Banka ir tiesīga noteikt termiņu, kurā iestāde un finanšu sabiedrība uzrāda ar finanšu līgumiem saistīto dokumentāciju. Latvijas Banka var noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem finanšu līgumu veidiem.

(71)Ja Latvijas Bankas izstrādātajā iestādes noregulējuma plānā paredzēta iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana, iestāde identificē tādus iestādes vai finanšu sabiedrības klientus — komercsabiedrības, kas pārsniedz Regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteikto mazā un vidējā uzņēmuma gada apgrozījuma kritēriju.

(8)Latvijas Banka nekavējoties nosūta noregulējuma plānu iesaistītajām citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024., 27.02.2025. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 12.pants.

(1)Iestādei ir pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sadarboties noregulējuma plāna izstrādes gaitā un sniegt visu noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju.

(2)Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka minimālo informāciju, kuru tā var pieprasīt iestādei noregulējuma plāna izstrādei un aktualizēšanai. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 13.pants.

(1)Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānu.

(2)Latvijas Bankai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.

(3)Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas veicami attiecībā uz: 1) Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību; 2) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas komercdarbību veic dalībvalstī; 3) šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētajām sabiedrībām; 4) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību ārpus dalībvalstīm.

(4)Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā likuma 12.pantu. Noregulējuma plānā katrai grupai iekļauj noregulējamās vienības un noregulējamās grupas.

(5)Grupas noregulējuma plānā norāda: 1) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz noregulējamām vienībām saskaņā ar šā likuma

1. panta otro daļu, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām šā likuma
2. panta otrās daļas 2.,
3. un
4. punktā minētajām grupas sabiedrībām, mātes sabiedrību un meitas sabiedrībām; 2) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katras noregulējamās grupas noregulējamām vienībām, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, un citām noregulējamām grupām; 3) izvērtējumu par to, kā noregulējuma instrumentu varētu izmantot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras veic komercdarbību dalībvalstīs, lai saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma tiesības, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešajai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības vai atsevišķas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai noregulējamās grupas, kā arī norāda iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam; 4) informāciju par sadarbību ar ārvalstu attiecīgajām valsts iestādēm un noregulējuma ietekmi dalībvalstīs, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības; 5) informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem; 6) informāciju par citiem pasākumiem grupas noregulēšanai (par katrā noregulējamā grupā ietilpstošām iestādēm vai finanšu sabiedrībām); 7) informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem un gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu.

(6)Grupas noregulējuma plānā neparedz valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi. Principus attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem kritērijiem un ņemot vērā izstrādāto finansēšanas plānu un tā ietekmi uz finanšu stabilitāti visās iesaistītajās dalībvalstīs.

(7)Grupas noregulējamības izvērtējums tiek izstrādāts vienlaikus ar aktualizēto grupas noregulējuma plānu. Grupas noregulējuma plānā iekļauj detalizēti izstrādātu aprakstu par noregulējamības novērtējumu.

(8)Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 14.pants.

(1)Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība sniedz Latvijas Bankai kā grupas līmeņa noregulējuma iestādei informāciju, kuru tā ir tiesīga pieprasīt saskaņā ar šā likuma 12.pantu un kura attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību un uz katru no grupas sabiedrībām, tai skaitā arī uz šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām sabiedrībām.

(2)Latvijas Banka saņemto informāciju, kas attiecas uz Eiropas Banku iestādi saistībā ar grupas noregulējuma plāniem un katru attiecīgo meitas sabiedrību vai nozīmīgo filiāli, nosūta Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kuru uzraudzībā atrodas šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās finanšu sabiedrības, kas veic komercdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Latvijas Banka nesūta informāciju, kas attiecas uz ārvalsts meitas sabiedrībām, bez attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas vai noregulējuma iestādes piekrišanas.

(21)Latvijas Banka, konsultējoties ar šā panta otrajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm, izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Latvijas Bankai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.

(3)Latvijas Banka pārskata Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu un lūdz to aktualizēt vismaz reizi gadā, kā arī ikreiz, kad grupas vai grupas sabiedrības juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī notikušas izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt plānu.

(4)Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības vadītās grupas noregulējuma plānu pieņem ar Latvijas Bankas un meitas sabiedrību noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir nosūtījusi šā panta otrajā daļā minēto informāciju. Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, plānošanu attiecībā uz šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punktā minētajām noregulējuma darbībām iekļauj saskaņotajā lēmumā.

(5)Ja Latvijas Banka un iesaistītās noregulējuma iestādes saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli. Latvijas Banka iesniedz lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(6)Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un pieņem lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(7)Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, katra par meitas sabiedrību atbildīgā noregulējuma iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu un izstrādāt un uzturēt tās uzraudzībā esošas sabiedrības noregulējuma plānu, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas noregulējuma plānu, aptverot to uzraudzībā esošās grupas sabiedrības.

(8)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajam saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, ja vien kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm neuzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(9)Ja iesaistītā noregulējuma iestāde uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo politiku, Latvijas Banka sāk grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tostarp novērtējot minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības.

(10)Latvijas Banka nosūta Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu iesaistītajām uzraudzības institūcijām. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 15.pants.

(1)Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās saskaņota lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā.

(2)Ja Latvijas Banka vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde četru mēnešu laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad Latvijas Banka vai cita noregulējuma iestāde, kuras atbildībā ir kāda meitas sabiedrība un kura nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, pati pieņem individuālu lēmumu, nosaka noregulējamo vienību, kā arī izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tā savu individuālo lēmumu pamato, norādot iemeslus, kādēļ iebilst pret grupas noregulējuma plānu, ņemot vērā pārējo noregulējuma iestāžu un uzraudzības iestāžu viedokļus. Par savu lēmumu Latvijas Banka informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus. Latvijas Bankai ir saistošs citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotais lēmums par noregulējuma plānu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3)Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām, kā arī izstrādāt un uzturēt Latvijas Republikā reģistrētu iestāžu noregulējuma plānus. Minētajā lēmumā Latvijas Banka izklāsta pamatojumu iebildumiem pret ierosināto grupas noregulējuma plānu un ņem vērā pārējo uzraudzības institūciju un noregulējuma iestāžu viedokļus.

(4)Ja saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā noregulējuma iestāde vērsusies pēc palīdzības, Latvijas Banka īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm konstatē, ka Eiropas Banku iestādei nodotais izskatāmais jautājums var apdraudēt attiecīgās dalībvalsts finanšu sektora stabilitāti.

(5)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm uzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(6)Ja ir pieņemts saskaņots lēmums par grupas noregulējuma plānu un Latvijas Banka uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt Latvijas Republikas fiskālo politiku, Latvijas Banka lūdz citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādi sākt grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tai skaitā novērtējot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 30.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 16.pants. Šā likuma
6. un 15.pantā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem, ja nav pieņemts saskaņots lēmums, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro iesaistītās noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs. 17 IV nodaļa Iestādes noregulējamības novērtējums(Nodaļas nosaukums 16.02.
7. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.) 17.pants.

(1)Latvijas Banka pēc apspriešanās ar tām noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā iestādi, kura neietilpst grupā, ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu vai centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

(2)Iestādi uzskata par noregulējamu, ja, piemērojot likvidāciju vai dažādus noregulējuma instrumentus un tiesības, tā maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz Latvijas Republikas vai citu dalībvalstu finanšu sistēmu, kā arī no plašākas finansiālas nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt iestādes kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Latvijas Banka savlaicīgi informē Eiropas Banku iestādi, ja uzskata, ka iestādes noregulējums nav iespējams.

(21)Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka prasības iestādes noregulējamības novērtējumam.

(3)(Izslēgta ar 16.02.2017. likumu)

(4)Noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam Latvijas Banka veic vienlaikus ar noregulējuma plāna izstrādi un aktualizēšanu. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 18.pants.

(1)Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu vai centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

(2)Grupu uzskata par noregulējamu, ja, piemērojot likvidāciju vai dažādus noregulējuma instrumentus un tiesības attiecībā uz grupas noregulējamām vienībām, tā maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu finanšu sistēmām, kurās atrodas grupas vienības vai filiāles, vai citu dalībvalstu finanšu sistēmām, kā arī no plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt grupas sabiedrību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Ja Latvijas Banka uzskata, ka grupas noregulējums nav iespējams, tā savlaicīgi informē Eiropas Banku iestādi.

(3)Grupas noregulējamības novērtējumu izskata noregulējuma kolēģijas.

(4)Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka prasības grupas noregulējamības novērtējumam.

(5)Grupas noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam izstrādā vienlaikus ar grupas noregulējuma plānu.

(6)Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, Latvijas Banka katras noregulējamās grupas noregulējamību novērtē atsevišķi. Šāds novērtējums tiek veikts papildus saskaņotam lēmumam par visas grupas noregulējuma plāna pieņemšanu atbilstoši šā likuma

1. pantā noteiktajai kārtībai. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.
2. un 27.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 18.1 pants.

(1)Gadījumā, kad iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktajai kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja to ievēro papildus katrai no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta sestās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām prasībām, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kad tā ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60. un 60.1 panta prasībām un aprēķināta atbilstoši šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktam, Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu aizliegt iestādei vai finanšu sabiedrībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta sesto daļu, īstenojot jebkuru no šādām darbībām: 1) pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:

1. a)dividenžu izmaksu,
2. b)daļēji vai pilnībā apmaksātu priekšrocību akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu sadali,
3. c)pašas akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu,
4. d)saistībā ar Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu,
5. e)Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali; 2) atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (Regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistību uzņemšanos vai atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanu, ja maksājumu saistības iestāde vai finanšu sabiedrība uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja kopējo kapitāla rezervju prasību; 3) procentu vai dividenžu izmaksu par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2)Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā, tā nekavējoties par to paziņo Latvijas Bankai.

(3)Šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā Latvijas Banka nekavējoties izvērtē: 1) neatbilstības iemeslu, ilgumu, apmēru un ietekmi uz noregulējamību; 2) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un varbūtību, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punkta nosacījumam; 3) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības ievērošanu; 4) iestādes vai finanšu sabiedrības nespēju aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā vai šā likuma 59.1 pantā vai
3. panta sestajā daļā, un to, vai šī nespēja ir specifiska vai arī saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem; 5) vai šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana ir atbilstošākais un samērīgākais līdzeklis iestādes vai finanšu sabiedrības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz attiecīgās iestādes finansēšanas nosacījumiem un noregulējamību.

(4)Ja Latvijas Banka konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība joprojām atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad minētā iestāde vai finanšu sabiedrība bija paziņojusi par šādu situāciju, Latvijas Banka īsteno šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pēc izvērtēšanas konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem: 1) neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgus darbības traucējumiem vairākos finanšu tirgus segmentos; 2) šīs daļas

1. punktā minētie traucējumi ne tikai izraisa iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai iestādes vai finanšu sabiedrības izmaksu pieaugumu, bet arī noved pie finanšu tirgus pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos; 3) šīs daļas
2. punktā minēto finanšu tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai, bet arī vairākām citām iestādēm vai finanšu sabiedrībām; 4) šīs daļas
3. punktā minētie traucējumi liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību; 5) šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu nozares daļu, kas potenciāli var apdraudēt finanšu stabilitāti.

(5)Latvijas Banka katru mēnesi atkārtoti izvērtē, vai ir piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi.

(6)Maksimāli sadalāmo summu, kura saistīta ar kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 10.a panta

1. punktam. 20 (30.09.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
3. un 25.04.
4. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 19.pants. Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumā saskaņā ar šā likuma 15.,
5. un 20.pantu. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
6. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
7. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
8. Sk. pārejas noteikumu
9. punktu)
10. pants.

(1)Ja, ievērojot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamībai, tad Latvijas Banka to rakstveidā paziņo attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles.

(2)Noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos pasākumus.

(3)Četru mēnešu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā informē Latvijas Banku par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai.

(4)Divu nedēļu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā paziņo Latvijas Bankai par iespējamiem pasākumiem (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem tiks nodrošināts tas, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai

1. pantam un kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja būtiskā šķēršļa iemesls ir kāds no šādiem apstākļiem: 1) iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktajai kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja to ievēro papildus katrai no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta sestās daļas 1.,
2. un
3. punktā minētajām prasībām, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kad tā ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma
4. un 60.1 panta prasībām un aprēķināta atbilstoši šā likuma
5. panta otrās daļas
6. punktam; 2) iestāde vai finanšu sabiedrība neatbilst Regulas Nr. 575/2013 92.a un
7. pantā minētajām prasībām vai šā likuma
8. un 60.1 pantā minētajām prasībām.

(5)Nosakot šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli.

(6)Latvijas Banka novērtē, vai ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst konstatēto būtisko šķērsli.

(7)Ja Latvijas Banka konstatē, ka ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem nav iespējams novērst noregulējamības šķēršļus, tā nosaka alternatīvus pasākumus un pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība mēneša laikā tos iekļauj noregulējuma plānā. Nosakot alternatīvos pasākumus, Latvijas Banka norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem un kāpēc nosakāmi alternatīvi pasākumi. Latvijas Banka ņem vērā arī iespējamos draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības darbību, stabilitāti un tās spēju dot ieguldījumu ekonomikā.

(8)Latvijas Banka, izpildot šā panta septītajā daļā noteikto, ir tiesīga: 1) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi; 2) pieprasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru; 3) pieprasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem; 4) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība atsavina konkrētus aktīvus; 5) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai izbeidz konkrētas sāktās un plānotās darbības; 6) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu; 7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas sabiedrības, kurās iestādei vai finanšu sabiedrībai, vai grupas sabiedrībai ir līdzdalība, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus; 8) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība, vai mātes sabiedrība izveido dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību; 9) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai

1. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013
2. panta
3. punktu, un — attiecīgā gadījumā — kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai
4. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013
5. un 429.a pantā; 91) pieprasīt, lai šā likuma
6. panta otrās daļas
7. punktā minētā iestāde — ieguldījumu brokeru sabiedrība — un
8. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes
9. gada
10. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk — Regula Nr. 2019/2033)
11. panta
12. vai
13. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai
14. panta prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033
15. panta
16. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5; 10) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu šā likuma 60.2 vai
17. panta prasību izpildi; 11) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai saskaņā ar šā likuma 60.2 vai
18. pantu, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgajām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minēto saistību vai instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem; 12) lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šā likuma 60.2 vai
19. pantam, pieprasīt minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt termiņa profilu pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta uzraudzības iestādes piekrišana, un atbilstīgajām saistībām, kas minētas šā likuma 59.1 pantā un
20. panta sestās daļas
21. punktā; 13) ja iestāde vai finanšu sabiedrība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, — pieprasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi, kā arī, ja nepieciešams, sekmētu iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu un tiesību piemērošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(9)Pirms šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas Latvijas Banka pienācīgi izvērtē minēto pasākumu iespējamo ietekmi uz konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību, finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs (katrā atsevišķi un visās kopumā).

(10)Iestādei vai finanšu sabiedrībai viena mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai attiecīgā pasākuma izpildes plānu. 22 (30.09.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.
2. un 25.04.
3. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
4. pants.

(1)Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumu noregulējuma kolēģijā veic Latvijas Banka kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām grupā ietilpstošajām iestādēm un finanšu sabiedrībām, un to meitas sabiedrībām.

(2)Latvijas Banka, sadarbojoties ar Eiropas Banku iestādi, sagatavo un iesniedz ziņojumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras nodod to savā kontrolē esošajām meitas sabiedrībām, un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles. Ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar uzraudzības institūcijām un tajā iekļauj informāciju par būtiskākajiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu un attiecībā uz noregulējamām grupām, ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, kā arī informāciju par ietekmi uz grupas darbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, kurus Latvijas Banka uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai.

(3)Ja grupas noregulējamības šķērslis ir saistīts ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Latvijas Banka savu novērtējumu attiecībā uz minēto šķērsli paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(4)Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var iesniegt savus apsvērumus Latvijas Bankai un informēt to par iespējamiem pasākumiem ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai.

(5)Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma

1. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina Latvijas Bankai iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai
2. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013
3. panta
4. punktu, un — attiecīgā gadījumā — kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai
5. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013
6. un 429.a pantā.

(51)Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma

1. panta otrās daļas
2. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un
3. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr. 2019/2033
4. panta
5. vai
6. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina Latvijas Bankai iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai
7. panta prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033
8. panta
9. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(6)Nosakot šā panta piektajā vai 5.1 daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Latvijas Banka novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtisko šķērsli.

(7)Latvijas Banka paziņo par visiem Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem konsolidētās uzraudzības institūcijai, Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl minētie pasākumi attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli. Latvijas Banka un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar uzraudzības institūcijām un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, noregulējuma kolēģijā pieņem saskaņotu lēmumu par būtisko šķēršļu konstatēšanu un izvērtējumu par Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem un noregulējuma iestāžu pieprasītajiem pasākumiem šķēršļu samazināšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

(8)Saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas dienas. Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav iesniegusi nekādus apsvērumus, saskaņoto lēmumu pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā panta ceturtajā daļā minētais četru mēnešu termiņš. Latvijas Banka pieņemto lēmumu paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(9)Saskaņoto lēmumu par noregulējamības šķēršļiem saistībā ar šā likuma 20. panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem pieņem divu nedēļu laikā pēc tam, kad Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ir iesniegusi savus apsvērumus par iespējamiem pasākumiem saskaņā ar šā panta piekto vai 5.1 daļu. Saskaņotajā lēmumā norāda tā pamatojumu. Minēto pamatojumu izklāsta dokumentā, ko Latvijas Banka paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(10)Latvijas Banka ir tiesīga iesniegt Eiropas Banku iestādei pieprasījumu palīdzēt Eiropas Savienības noregulējuma iestādēm pieņemt saskaņoto lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.

(11)Ja iesaistītās noregulējuma iestādes šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmušas saskaņotu lēmumu, Latvijas Banka, ņemot vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus, pati pieņem lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu veikšanu grupas līmenī. Pieņemto lēmumu Latvijas Banka paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(12)Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā termiņa beigās Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē attiecībā uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem Latvijas Banka.

(13)Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts saskaņots lēmums, Latvijas Banka pati pieņem lēmumu par atbilstošiem pasākumiem, kas veicami noregulējamās grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu.

(14)Šā panta trīspadsmitajā daļā minētais lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ņemami vērā citu tās pašas noregulējamās grupas vienību noregulējuma iestāžu un Latvijas Bankas viedokļi un iebildumi. Latvijas Banka lēmumu nosūta noregulējamai vienībai.

(15)Ja šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar šā panta astoņpadsmitajā daļā minēto lūgumu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem Latvijas Banka.

(16)Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai atbilstoši Regulas Nr. 1093/2010 19. pantam, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(17)Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts, meitas sabiedrību noregulējuma iestādes var noteikt atbilstošus pasākumus noregulējuma šķēršļu novēršanai attiecībā uz to jurisdikcijas meitas sabiedrībām, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā noregulējuma iestāde nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu.

(18)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu atbilstoši šā panta astotajai daļai sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai par šā likuma

1. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010
2. pantu un
3. panta "c" punktu. 23 (30.09.
4. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.
5. un 25.04.
6. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 22.pants.

(1)Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās saskaņota lēmuma pieņemšanā par šā likuma 20.panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām iestādēm, kas ietilpst grupā.

(2)Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts mātes sabiedrības noregulējuma iestāde Latvijas Bankai ir nosūtījusi ziņojumu par būtiskiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu, nav pieņemts saskaņots lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Latvijas Banka ņem vērā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotu lēmumu attiecībā uz grupu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3)Ja saskaņots lēmums nav pieņemts, Latvijas Banka pati pieņem lēmumu par pasākumiem, kas meitas sabiedrībām veicami individuāli saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu. Minētajā lēmumā Latvijas Banka ņem vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus un iebildumus. Latvijas Banka paziņo savu lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai meitas sabiedrībai un tās pašas noregulējamās grupas noregulējamai vienībai, minētās noregulējamās vienības noregulējuma iestādei un, ja tā ir cita iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestādei.

(4)Ja šā likuma

1. panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010
2. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu, gaida jebkādu Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas
3. panta
4. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā likuma
5. panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(5)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam saskaņota lēmuma pieņemšanā par šā likuma 20.panta astotās daļas 7.,

1. un 11.punktā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. un 30.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 29.10.
4. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 23.pants.

(1)Šajā nodaļā minētie saskaņotie lēmumi tiek uzskatīti par galīgiem un ir saistoši Latvijas Bankai.

(2)Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad iesaistītās noregulējuma iestādes ir apstiprinājušas Eiropas Savienības mātes sabiedrības ierosinātos pasākumus vai pašas noteikušas pasākumus būtisko noregulējuma šķēršļu novēršanai. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) IV1 nodaļa Vienotais noregulējums(Nodaļas nosaukums 25.04.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 23.1 pants. Ministru kabinetam atbilstoši Regulas Nr. 806/2014
6. panta
7. punktā noteiktajam ir tiesības pieņemt lēmumu par to tiesību un pienākumu nodošanu vienotā noregulējuma valdei, kas tai noteikti saskaņā ar Regulu Nr. 806/2014, attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014
8. panta
9. punktā minētajiem subjektiem, kuri veic komercdarbību Latvijas Republikā. 26 (25.04.
10. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 23.2 pants. Vienotā noregulējuma valdes pieprasīto informāciju noregulējuma plānu izstrādei vienotā noregulējuma ietvaros un citu Regulas Nr. 806/2014
11. pantā minēto informāciju Latvijas Banka iegūst un izvērtē saskaņā ar šā likuma III, IV un V nodaļā noteikto, kā arī Latvijas Bankas noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas paredz prasības informācijas sniegšanai noregulējuma plāna izstrādei. 27 (25.04.
12. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 23.3 pants. Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014
13. panta
14. punktu, ierosinot vienotā noregulējuma valdei vienotā noregulējuma ietvaros noteikt atvieglotas prasības noregulējuma plāna izstrādei vai pieņemt lēmumu neizstrādāt noregulējuma plānu, to attiecīgi pamato ar informāciju, kas iegūta un izvērtēta saskaņā ar šā likuma III, IV un V nodaļā noteikto, kā arī Latvijas Bankas noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas paredz prasības informācijas sniegšanai noregulējuma plāna izstrādei. 28 (25.04.
15. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 23.4 pants. Latvijas Banka Regulas Nr. 806/2014
16. panta
17. un
18. punktā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē vienotā noregulējuma valdi par katru Latvijas Bankas pieņemto lēmumu attiecībā uz agrīnās intervences pasākumu īstenošanu, kā arī par situāciju, kad iestādei konstatētas finanšu grūtības vai ir paredzams, ka tās iestāsies. 29 (16.02.
19. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
20. un 25.04.
21. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 23.5 pants. Latvijas Banka, pildot vienotā noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014
22. pantu, piemēro šajā likumā noteiktās prasības par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai attiecīgās noregulējuma darbības īstenošanu. 30 (25.04.
23. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 23.6 pants. (Izslēgts ar 25.04.
24. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 31 23.7 pants. Saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014
25. panta
26. punktu Latvijas pārstāvis vienotā noregulējuma valdē ir Latvijas Bankas noregulējuma komitejas vadītājs. 32 (25.04.
27. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.) V nodaļa Grupas iekšējais finansiālais atbalsts 24.pants.

(1)Dalībvalsts mātes sabiedrība vai Eiropas Savienības mātes sabiedrība vai šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētā finanšu sabiedrība un to meitas sabiedrības citās dalībvalstīs vai ārvalstīs, kuras ir iestādes vai finanšu iestādes un uz kurām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība, var slēgt nolīgumu par finansiālā atbalsta sniegšanu jebkurai citai nolīguma pusei, kas atbilst agrīnās intervences nosacījumiem, ar noteikumu, ka ir ievēroti šīs nodaļas nosacījumi.

(2)Nolīgums par grupas iekšējo finansiālo atbalstu neietekmē grupas iekšējos finanšu mehānismus, tostarp finansēšanas mehānismus un centralizēto finansēšanas mehānismu darbību, ar noteikumu, ka neviena no šādu mehānismu dalībnieku darbībām neatbilst agrīnās intervences nosacījumiem.

(3)Nolīguma neesamība neietekmē: 1) grupas finansiālā atbalsta sniegšanu jebkurai grupas sabiedrībai, kas nonākusi finansiālās grūtībās, ja iestāde nolemj to sniegt, vērtējot katru atsevišķo gadījumu saskaņā ar grupas politiku, un ja tas nerada risku visai grupai kopumā; 2) grupas darbību dalībvalstī.

(4)Neatkarīgi no nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu Latvijas Banka ir tiesīga atbilstoši Kredītiestāžu likumam finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ uzlikt ierobežojumus grupas iekšējiem darījumiem vai uzlikt par pienākumu nodalīt grupas daļas vai darbības, kas tiek veiktas grupas iekšienē.

(5)Nolīgums par grupas iekšējo finansiālo atbalstu var: 1) attiekties uz vienu vai vairākām grupas meitas sabiedrībām un paredzēt mātes sabiedrības finansiālo atbalstu meitas sabiedrībām, meitas sabiedrību finansiālo atbalstu mātes sabiedrībai, finansiālo atbalstu starp grupas meitas sabiedrībām, kas ir nolīguma puses; 2) paredzēt finansiālo atbalstu, sniedzot aizdevumu, garantijas, aktīvus to izmantošanai par nodrošinājumu vai jebkādu minēto finansiālā atbalsta veidu kopumu vienā vai vairākos darījumos, tostarp darījumos starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi.

(6)Ja saskaņā ar nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu nosacījumiem grupas sabiedrība piekrīt sniegt finansiālo atbalstu citai grupas sabiedrībai, nolīgumā var paredzēt, ka atbalstu saņemošā grupas sabiedrība savukārt piekrīt sniegt finansiālo atbalstu grupas sabiedrībai, kura sniedz atbalstu.

(7)Nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu nosaka atlīdzības aprēķina principus attiecībā uz visiem darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu. Minētie principi ietver prasību noteikt atlīdzību finansiālā atbalsta sniegšanas laikā. Nolīgums, atlīdzības aprēķina principi attiecībā uz finansiālā atbalsta sniegšanu un pārējie nolīguma nosacījumi atbilst šādiem principiem: 1) ikviena puse nolīgumu slēdz brīvprātīgi; 2) noslēdzot nolīgumu un nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, katra puse rīkojas tādā veidā, kas vislabāk atbilst tās interesēm, ņemot vērā jebkādu tiešu vai netiešu labumu, ko puse var gūt finansiālā atbalsta sniegšanas rezultātā; 3) pirms tiek noteikta atlīdzība par finansiālā atbalsta sniegšanu un pirms tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, katra finansiālo atbalstu sniedzošā puse pilnībā saņem attiecīgo informāciju no finansiālo atbalstu saņemošās puses; 4) nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, ir tiesības ņemt vērā tirgū nepieejamu informāciju, kas ir finansiālo atbalstu sniedzošās puses rīcībā tādēļ, ka tā ir vienā un tajā pašā grupā ar finansiālo atbalstu saņemošo pusi; 5) nosakot atlīdzības par finansiālā atbalsta sniegšanu aprēķina principus, var ņemt vērā jebkādu paredzamu pagaidu ietekmi uz tirgus cenām, kuru izraisa notikumi ārpus grupas.

(8)Nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu var noslēgt tikai tad, ja laikā, kad ir sagatavots ierosinātais nolīgums, saskaņā ar pušu uzraudzības iestāžu atzinumu neviena no pusēm neatbilst agrīnās intervences nosacījumiem.

(9)Tiesības, tai skaitā prasījuma tiesības, vai darbību, kas izriet no nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, var īstenot tikai nolīguma puses. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 25.pants.

(1)Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas saņemšanai nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu. Pieteikumā izklāsta ierosinātā nolīguma saturu un norāda grupas sabiedrības, kuras ir pieteikušās kļūt par nolīguma pusēm.

(2)Latvijas Banka nekavējoties pārsūta pieteikumu katras meitas sabiedrības, kura ir pieteikusies kļūt par nolīguma pusi, uzraudzības institūcijai, lai panāktu saskaņotu lēmumu.

(3)Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu, ja ierosinātā nolīguma noteikumi atbilst grupas iekšējā finansiālā atbalsta nosacījumiem.

(31)Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt slēgt nolīgumu par iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu, ja tas neatbilst šā likuma 28. panta nosacījumiem.

(4)Latvijas Banka un iesaistītās meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā nolīguma izpildes iespējamo ietekmi, kā arī fiskālās sekas visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas, četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir saņēmusi pieteikumu, pieņem saskaņotu lēmumu par to, vai ierosinātā nolīguma nosacījumi atbilst grupas iekšējā finansiālā atbalsta nosacījumiem. Latvijas Banka nosūta pieņemto lēmumu pieteikuma iesniedzējam.

(5)Ja uzraudzības institūcijas noteiktā termiņā saskaņots lēmums netiek pieņemts, lēmumu par atļauju ierosinātajam nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokļus, kas pausti saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā. Latvijas Banka paziņo lēmumu pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6)Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(7)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.

1. un un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 26.pants.

(1)Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija piedalās saskaņota lēmuma par atļauju dalībvalsts mātes sabiedrības ierosinātajam nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņemšanā.

(2)Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija ir saņēmusi pieteikumu atļaujas saņemšanai nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, saskaņots lēmums nav pieņemts, Latvijas Bankai ir saistošs dalībvalsts mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas un Eiropas Banku iestādes lēmums, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu vai 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma par atļaujas sniegšanu nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņemšanā. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. un 30.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 27.pants.

(1)Nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, kuru slēgt atļāvušas uzraudzības institūcijas, iesniedz apstiprināšanai katras par nolīguma pusi kļūt pieteikušās grupas sabiedrības akcionāru sapulcei. Šajā gadījumā nolīgums ir spēkā tikai attiecībā uz tām pusēm, kuru akcionāru sapulce nolīgumu ir apstiprinājusi.

(2)Grupas sabiedrības akcionāri ir tiesīgi pilnvarot grupas sabiedrības padomi vai valdi pieņemt lēmumu par to, ka grupas sabiedrība sniegs vai saņems finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīguma un šā likuma nosacījumiem.

(3)Katras sabiedrības, kas ir nolīguma puse, padome katru gadu ziņo akcionāriem par nolīguma izpildi un saistībā ar nolīgumu pieņemto lēmumu īstenošanu. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.

1. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.) 28.pants. Finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu grupas sabiedrība ir tiesīga sniegt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: 1) sniegtais atbalsts būtiski novērsīs finansiālās grūtības grupas sabiedrībai, kas saņems šo atbalstu; 2) finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir saglabāt vai atjaunot visas grupas vai jebkuras grupas sabiedrības finanšu stabilitāti, un atbalsta sniegšana ir atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības interesēs; 3) finansiālais atbalsts piešķirts saskaņā ar nolīgumu, kurā ņem vērā šā likuma
2. panta septītajā daļā noteiktos atlīdzības aprēķina principus; 4) pamatojoties uz finansiālo atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības valdei vai padomei pieejamo informāciju brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, grupas sabiedrība, kas saņem atbalstu, samaksās atlīdzību par atbalstu un, ja atbalsts tiek sniegts aizdevuma veidā, atmaksās aizdevumu. Ja atbalsts tiek sniegts garantijas vai jebkāda nodrošinājuma veidā, šo pašu nosacījumu piemēro saistībām, kuras uzņemas saņēmējs, ja garantija vai nodrošinājums tiek izmantots; 5) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud šo atbalstu sniedzošās grupas sabiedrību, tās likviditāti vai maksātspēju; 6) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud finanšu stabilitāti Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī; 7) grupas sabiedrība, kas sniedz atbalstu, atbalsta sniegšanas brīdī izpilda tai noteiktās darbību regulējošās prasības, un finansiālā atbalsta sniegšana nav par iemeslu tam, lai attiecīgā grupas sabiedrība pārkāptu šīs prasības, ja vien to nav atļāvusi uzraudzības institūcija, kas ir atbildīga par atbalstu sniedzošās sabiedrības individuālu uzraudzību; 8) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības noregulējamību. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.
3. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.) 29.pants. Lēmumu par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu vai pieņemšanu saskaņā ar nolīgumu pieņem tā grupas sabiedrība, kas sniegs finansiālo atbalstu. Šo lēmumu pamato un tajā norāda ierosinātā finansiālā atbalsta mērķi un to, ka tas atbilst finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumiem. 38 30.pants.

(1)Grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, pirms atbalsta sniegšanas saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu paziņo par to: 1) Latvijas Bankai; 2) konsolidētās uzraudzības institūcijai; 3) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības institūcijai; 4) Eiropas Banku iestādei.

(2)Paziņojumā ietver Latvijas Republikā reģistrētas grupas sabiedrības pieņemto lēmumu par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu un detalizētu informāciju par ierosināto finansiālo atbalstu, tostarp nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu.

(3)Latvijas Banka piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var piekrist finansiālā atbalsta sniegšanai vai to aizliegt vai ierobežot, ja tā konstatē, ka nav izpildīti šā likuma V nodaļā minētie grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumi.

(4)Latvijas Banka lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu nekavējoties dara zināmu: 1) konsolidētās uzraudzības institūcijai; 2) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādei; 3) Eiropas Banku iestādei.

(5)Grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, savu lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu nosūta: 1) Latvijas Bankai; 2) konsolidētās uzraudzības institūcijai; 3) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādei; 4) Eiropas Banku iestādei. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 31.pants.

(1)Ja Latvijas Banka ir konsolidētā uzraudzības institūcija vai ja finansiālo atbalstu saņemošā sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība, kuras uzraudzību veic Latvijas Banka, citā dalībvalstī reģistrēta grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, paziņo Latvijas Bankai par nodomu sniegt finansiālo atbalstu, kā arī nosūta lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu.

(2)Ja Latvijas Banka ir grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, konsolidētā uzraudzības institūcija, Latvijas Banka nekavējoties nosūta pārējiem uzraugu kolēģijas un noregulējuma kolēģijas locekļiem no grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādes saņemto lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu, kā arī nosūta grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, lēmumu par atbalsta sniegšanu.

(3)Ja Latvijas Bankai kā grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, konsolidētajai uzraudzības institūcijai, kas pārrauga atbalstu saņemošo sabiedrību, ir iebildumi pret sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, uzraudzības institūcijas lēmumu aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu, tā ir tiesīga divu dienu laikā iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.pantu.

(4)Ja Latvijas Banka ir grupas sabiedrības, kurai ir atteikts finansiālais atbalsts, uzraudzības institūcija un ja grupas darbības atjaunošanas plānā ir ietverta norāde uz grupas iekšējo finansiālo atbalstu, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās uzraudzības institūcija atkārtoti novērtē grupas darbības atjaunošanas plānu vai, ja darbības atjaunošanas plāns izstrādāts individuāli, pieprasīt, lai Latvijas Republikā reģistrētā meitas sabiedrība iesniedz pārskatītu darbības atjaunošanas plānu. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 32.pants. Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība savā tīmekļvietnē publicē informāciju par to, vai tā ir vai nav iesaistījusies nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, sniedzot nolīguma vispārējo nosacījumu aprakstu un nolīgumā iesaistījušos grupas sabiedrību nosaukumus, kā arī reizi gadā aktualizē publicēto informāciju, ievērojot Regulas Nr. 575/2013 431., 432.,
5. un
6. panta prasības. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.
7. un 25.04.
8. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) VI nodaļa Agrīnās intervences pasākumi 33.pants.

(1)Ja iestāde pārkāpj vai tuvākajā laikā varētu pārkāpt Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Finanšu instrumentu tirgus likumu, vai Latvijas Bankas noteikumus, vai tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus (citstarp tādēļ, ka strauji pasliktinās iestādes finanšu stāvoklis, tostarp pasliktinās likviditātes rādītāji un pieaug piesaistīto līdzekļu, ienākumus nenesošo aizdevumu vai riska darījumu koncentrācijas līmenis, kas var būtiski ietekmēt iestādes darbību), kas var ietvert arī iestādei saistošās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013

1. panta
2. punktu un papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas
3. punktu, Latvijas Bankai, neskarot citos normatīvajos aktos tai noteiktās tiesības piemērot uzraudzības pasākumus, ir tiesības, nosakot termiņu pasākuma izpildei, piemērot šādus agrīnās intervences pasākumus: 1) pieprasīt, lai iestāde īsteno vienu vai vairākus darbības atjaunošanas plānā paredzētos pasākumus vai aktualizē darbības atjaunošanas plānu, ja apstākļi, kas radīja agrīnās intervences nepieciešamību, atšķiras no sākotnējā darbības atjaunošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un noteiktā termiņā īsteno vienu vai vairākus aktualizētajā plānā paredzētos pasākumus; 2) pieprasīt, lai iestāde atbilstoši situācijai nosaka pasākumus jebkādu konstatēto problēmu atrisināšanai un sagatavo rīcības programmu minēto problēmu atrisināšanai un tās īstenošanas grafiku; 3) pieprasīt, lai iestādes valde sasauc akcionāru sapulci vai tad, ja valde neizpilda šo prasību, pašai sasaukt akcionāru sapulci, abos gadījumos nosakot darba kārtību un prasot, lai akcionāri lemtu par konkrētu lēmumu pieņemšanu; 4) pieprasīt, lai tiek atcelts vai iecelts no jauna viens vai vairāki valdes vai padomes locekļi, ja attiecīgās personas saskaņā ar normatīvajos aktos tām noteiktajām prasībām tiek uzskatītas par nepiemērotām savu uzdevumu veikšanai; 5) pieprasīt, lai iestāde sagatavo plānu sarunām ar tās kreditoriem par parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar darbības atjaunošanas plānu; 6) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes darbības stratēģijā; 7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes pārvaldes vai organizatoriskajā struktūrā; 8) iegūt visu iestādes noregulējuma plāna aktualizēšanai, iespējamā noregulējuma sagatavošanai un iestādes aktīvu un saistību vērtējumam nepieciešamo informāciju, arī veicot pārbaudes uz vietas, un pieprasīt, lai tiek iesniegta visa nepieciešamā informācija.

(2)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde sazinās ar iespējamiem pircējiem, tādējādi sagatavojoties iestādes noregulējumam, ievērojot informācijas neizpaušanas (konfidencialitātes) noteikumus. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.

1. un 28.04.
2. likumu, kas stājas spēkā 31.05.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 34.pants.

(1)Pirms agrīnās intervences pasākumu piemērošanas vai pilnvarnieka iecelšanas Latvijas Republikā reģistrētā Eiropas Savienības mātes sabiedrībā Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi, konsultējas ar citiem uzraugu kolēģijas dalībniekiem un pieņem lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu, par ko informē Eiropas Banku iestādi un uzraugu kolēģijas dalībniekus. Pieņemot minēto lēmumu, Latvijas Banka ņem vērā tā ietekmi uz grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs.

(2)Ja Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija informē Latvijas Banku par nodomu piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku, Latvijas Banka triju darbdienu laikā sniedz novērtējumu plānoto pasākumu ietekmei uz attiecīgo sabiedrību, grupu vai grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs.

(3)Ja vairāk nekā vienai Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības vadītās grupas sabiedrības uzraudzības institūcijai ir nodoms piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku, Latvijas Banka un pārējās iesaistītās uzraudzības institūcijas apsver viena pilnvarnieka iecelšanu visām iesaistītajām sabiedrībām vai agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vairākām iestādēm. Piecu dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Banka ir informējusi par to Eiropas Banku iestādi un uzraugu kolēģijas dalībniekus, Latvijas Banka un iesaistītās uzraudzības institūcijas pieņem saskaņotu lēmumu, par ko paziņo Latvijas Republikā reģistrētajai dalībvalsts mātes sabiedrībai.

(4)Ja saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu tās uzraudzībā esošajām iestādēm. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 35.pants. Uz Latvijas Bankas tiesībām iecelt pilnvarnieku iestādē un viņa darbības kārtību ir attiecināmi Kredītiestāžu likuma un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma noteikumi. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
5. un 25.04.
6. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 36.pants.

(1)Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija uzraugu kolēģijai sniedz savu viedokli par citu grupas sabiedrību uzraudzības institūciju plānoto uzraudzības pasākumu vai pilnvarnieka iecelšanu to uzraudzībā esošajās sabiedrībās.

(2)Pirms agrīnās intervences pasākumu piemērošanas vai pilnvarnieka iecelšanas citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētajai meitas sabiedrībai Latvijas Banka informē par to Eiropas Banku iestādi un konsultējas ar citiem uzraugu kolēģijas dalībniekiem.

(3)Pēc šā panta otrās daļas noteikumu izpildes un konsolidētās uzraudzības institūcijas novērtējuma saņemšanas par plānoto Latvijas Bankas pasākumu ietekmi uz attiecīgo sabiedrību, grupu vai grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs (kuru attiecīgā institūcija Latvijas Bankai dara zināmu triju dienu laikā) un ievērojot šo novērtējumu, Latvijas Banka pieņem lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu, paziņojot to uzraugu kolēģijas dalībniekiem.

(4)Ja nodoms piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku Latvijas Bankai ir attiecībā uz tās uzraudzībā esošu citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas sabiedrību un vēl kādai šīs grupas uzraudzības institūcijai attiecībā uz tās uzraudzībā esošu grupas sabiedrību, Latvijas Banka piedalās saskaņota lēmuma pieņemšanā par viena pilnvarnieka iecelšanu visām iesaistītajām sabiedrībām vai agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vairākām iestādēm.

(5)Ja piecu darbdienu laikā pēc tam, kad citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija ir informējusi uzraugu kolēģijas dalībniekus, saskaņots lēmums nav pieņemts, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu tās uzraudzībā esošajām iestādēm. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 37.pants.

(1)Pieņemot šā likuma 34.pantā minēto lēmumu un piemērojot 35.pantu, Latvijas Banka ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļus, kā arī iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām līdz šā likuma 34. un 35.pantā minēto Latvijas Bankas lēmumu pieņemšanai ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu triju dienu laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(2)Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties pie Eiropas Banku iestādes ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā par darbības atjaunošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, kapitāla un likviditātes palielināšanai nepieciešamajām darbībām, iestādes pašu līdzekļiem, piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, parāda pārstrukturēšanas plānā paredzētajām darbībām, izmaiņām iestādes darbības stratēģijā, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu) VII nodaļa Noregulējuma darbības un noregulējuma instrumenti 38.pants.

(1)Piemērojot noregulējuma instrumentus attiecībā uz noregulējamo iestādi, Latvijas Banka izvēlas tos instrumentus, kuru izmantošana vislabāk sasniedz šādus noregulējuma mērķus: 1) garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību; 2) izvairīties no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgus stabilitāti un uzturēt tirgus disciplīnu; 3) aizsargāt valsts līdzekļus, samazinot paļaušanos uz valsts atbalstu; 4) aizsargāt noguldītāju un ieguldītāju intereses; 5) aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.

(2)Latvijas Banka iespēju robežās rīkojas, lai samazinātu noregulējuma izmaksas un nesamazinātu aktīvu vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

(3)Visi noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi. Izvēloties un piemērojot īstenojamās noregulējuma darbības, Latvijas Banka vērtē personas īpašumtiesību ierobežojumu samērīgumu. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 39.pants.

(1)Latvijas Banka veic noregulējuma darbību tikai tad, ja ir izpildīti visi noregulējuma nosacījumi: 1) Latvijas Banka konstatē, ka iestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās; 2) ņemot vērā ierobežotu laiku un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tai skaitā kompensāciju izmaksas sistēmas, vai Latvijas Bankas darbība, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu iestādes finanšu grūtības; 3) noregulējuma darbība ir nepieciešama sabiedrības interesēs, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus, tā ir samērīga ar šiem mērķiem, un, ja iestādei piemērotu maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā apjomā.

(2)Iepriekšēja agrīnās intervences pasākuma piemērošana nav uzskatāma par pamatu noregulējuma darbības veikšanai.

(3)Iestāde vai finanšu sabiedrība ir vai, iespējams, būs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, ja tā atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem: 1) iestāde vai finanšu sabiedrība pārkāpj vai paredzams, ka iestāde vai finanšu sabiedrība tuvākajā laikā varētu pārkāpt tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, un būtu pamats pieņemt lēmumu par licences (atļaujas) anulēšanu iestādes vai finanšu sabiedrības darbībai, tai skaitā, ja iestādei vai finanšu sabiedrībai ir vai var būt zaudējumi, kuru kompensācija būtiski samazinās iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitālu; 2) iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi ir mazāki par tās saistībām vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi tuvākajā laikā var būt mazāki par tās saistībām; 3) iestāde vai finanšu sabiedrība nespēj segt savas saistības noteiktā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka iestāde vai finanšu sabiedrība tuvākajā laikā nespēs segt savas saistības noteiktā termiņā; 4) iestādei vai finanšu sabiedrībai ir nepieciešams valsts atbalsts, izņemot gadījumu, kad tas tiek sniegts kā: a) valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina Latvijas Banka saskaņā ar saviem nosacījumiem, b) valsts garantija no jauna izveidotajām saistībām, c) pašu kapitāla palielināšana un kapitāla instrumentu pirkšana par cenām, kas iestādei vai finanšu sabiedrībai nepiešķir priekšrocības, ar nosacījumu, ka valsts atbalsta piešķiršanas brīdī iestāde vai finanšu sabiedrība nav vai, iespējams, nebūs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās un nav iestājušies šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā un šā likuma 77.panta trešajā daļā minētie nosacījumi.

(4)Šā panta trešās daļas 4.punktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai iestādēm, attiecībā uz kurām nav ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tikai pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.

(41)Šā panta trešās daļas 4. punkta "c" apakšpunktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atjaunotu iestādes kapitālu pēc Eiropas Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Banku iestādes vai valsts iestādes veiktās pārbaudēs konstatētā kapitāla iztrūkuma.

(5)Konstatējusi, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, Latvijas Banka izvērtē iestādes vai finanšu sabiedrības atbilstību šā panta pirmās daļas nosacījumiem un pieņem lēmumu par piemērojamo noregulējuma darbību vai lēmumu uzsākt iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespējas procesu, šo lēmumu attiecīgi pamatojot. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.

1. un 30.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 29.10.
3. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 39.1 pants. Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, ja minētā noregulējamā grupa atbilst šā likuma
6. panta pirmās daļas nosacījumiem. 49 (30.09.
7. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
8. un 25.04.
9. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.) 39.2 pants. Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma
10. panta pirmās daļas
11. un
12. punkta nosacījumiem, bet noregulējuma darbība saskaņā ar šā likuma
13. panta pirmās daļas
14. punktu nebūtu sabiedrības interesēs, iestādi vai finanšu sabiedrību likvidē attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā. 50 (30.09.
15. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.
16. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
17. pants.

(1)Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādi, kas minēta šā likuma

1. panta otrās daļas
2. punktā, ja attiecībā gan uz šo finanšu iestādi, gan uz mātes sabiedrību, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, ir izpildīti šā likuma
3. panta pirmās daļas nosacījumi.

(2)Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu sabiedrību, kas minēta šā likuma

1. panta otrās daļas
2. un
3. punktā, ja tā atbilst šā likuma
4. panta pirmajā daļā minētajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem.

(3)Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir līdzdalība jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kuras noregulējuma plānā paredzēts, ka jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība ir noteikta par noregulējamu vienību, tad grupas noregulējumu veic attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību, nevis attiecībā uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību.

(4)Ja šā likuma

1. panta otrās daļas
2. un
3. punktā minētā finanšu sabiedrība neatbilst noregulējuma d