← Latvija

Zaudējis spēku - Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta noteikumi Nr. 395 Rīgā

  1. gada
  2. jūlijā (prot. Nr. 34
  3. §) Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 30.2 panta otro daļu I. Vispārīgie jautājumi
  4. Noteikumi nosaka energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu (turpmāk – komersants) kvalifikācijas kritērijus un kārtību, kādā komersants var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību tā izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam vai atteikties no minētajām tiesībām. 2
  5. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.
  6. komersanta pievienotā bruto vērtība – summa pēc ražošanas faktoru izmaksām, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas; 2.
  7. elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pievienotajā bruto vērtībā (elektroenerģijas izmaksu intensitāte) – elektroenerģijas izmaksu konkrēta daļa pievienotajā bruto vērtībā, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā elektroenerģijas lietotājiem attiecīgajā gadā noteikto obligātā iepirkuma komponenti; 2.
  8. obligātā iepirkuma komponentes samazinājums – obligātā iepirkuma komponentes daļa (euro), kas ir 85 % no obligātā iepirkuma komponentes, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kuru energoietilpīgam komersantam, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, ir tiesības saņemt no publiskā tirgotāja; 2.
  9. pieslēguma vieta – pieslēguma punkts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā, no kura atbilstoši pamatotām tehniskām prasībām un par ekonomiski pamatotām izmaksām iespējams piegādāt elektroenerģiju sistēmas lietotājam nepieciešamajā kvalitātē. 3 (Grozīts ar MK 01.03.
  10. noteikumiem Nr. 134)
  11. Piešķirtais obligātā iepirkuma komponentes samazinājums attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. 4
  12. Atbalsts netiek sniegts komersantam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu. 5
  13. Komersanti, kas veic saimniecisko darbību kādā no šo noteikumu
  14. pielikumā minētajām nozarēm, var iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu vienam kalendāra gadam, ja tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: 5.
  15. vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte divos kalendāra gados, kas izvēlēti no iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, komersantiem, kas darbojas
  16. grupas nozarēs (
  17. pielikums), ir 10 % vai augstāka, bet komersantiem, kas darbojas
  18. grupas nozarēs (
  19. pielikums), – 20 % vai augstāka; 5.
  20. kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā bija lielāks par 0,5 gigavatstundām (GWh); 5.
  21. komersants apliecina, ka ir ieviesis energopārvaldības sistēmu, kas atbilst standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)" vai Energoefektivitātes likuma
  22. panta otrās un piektās daļas prasībām; 5.
  23. komersanta apgrozījums no saimnieciskās darbības, kas atbilst šo noteikumu
  24. pielikumā minētajām nozarēm, ir vismaz 30 % no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā; 5.
  25. (svītrots ar MK 14.12.
  26. noteikumiem Nr. 808). 6 (Grozīts ar MK 01.03.
  27. noteikumiem Nr. 134; MK 30.05.
  28. noteikumiem Nr. 289; MK 22.12.
  29. noteikumiem Nr. 831; 5.1 apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu
  30. punktu) II. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķins
  31. Šo noteikumu
  32. punktā minētajam komersantam obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par elektroenerģijas apjomu, kas iepriekšējā kalendāra gadā patērēts saimnieciskajai darbībai šo noteikumu
  33. pielikumā minētajās nozarēs katrā pieslēguma vietā Latvijas Republikas teritorijā, kur patēriņš iepriekšējā kalendāra gadā ir bijis vismaz 0,5 gigavatstundas (GWh). 7 (MK 30.05.
  34. noteikumu Nr. 289 redakcijā)
  35. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājums komersantam, kas atbilst šo noteikumu
  36. punktā minētajiem kritērijiem, tiek piemērots par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju, ņemot vērā iepriekšējā kalendāra gada elektroenerģijas patēriņa datus, kurus apstiprinājis pārvades vai sadales sistēmas operators. 8 III. Atbilstības noteikšana
  37. Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot komersanta atbilstību šo noteikumu
  38. punktā minētajiem kritērijiem un nosakot skaitliskās vērtības, izmanto: 8.
  39. elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem; 8.
  40. informāciju par pēdējos trijos kalendāra gados patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu
  41. pielikumā minētajās nozarēs vai komersantam, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms šo noteikumu
  42. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas, – par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu
  43. pielikumā minētajās nozarēs pirmajā kalendāra gadā, tai skaitā par elektroenerģiju, kas saņemta no tirgotājiem, par paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī par elektroenerģijas tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu; 8.
  44. gada pārskatus, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts; 8.
  45. komersanta sagatavotu papildu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu, tai skaitā saņemto elektroenerģiju no tirgotājiem, paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu. Elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, pieņemot, ka komersants nav saņēmis obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu; 8.
  46. visas pievienotās bruto vērtības komponentes (sastāvdaļas) un pievienotās bruto vērtības aprēķinu; 8.
  47. Centrālās statistikas pārvaldes izziņu par komersantam piešķirto Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE
  48. red.) kodu Centrālās statistikas pārvaldes reģistros; 8.
  49. sertifikātu, kas apstiprina komersanta atbilstību standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)", vai energoaudita pārskatu saskaņā ar Energoefektivitātes likuma
  50. panta otrās un piektās daļas prasībām; 8.
  51. vidējo elektroenerģijas cenu par iepriekšējā kalendāra gada pirmo un otro pusgadu saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" publicētajiem datiem; 8.
  52. komersanta sagatavotu informāciju par apgrozījumu iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE
  53. red.) kodiem. 9 (Grozīts ar MK 01.03.
  54. noteikumiem Nr. 134; MK 30.05.
  55. noteikumiem Nr. 289; MK 10.12.
  56. noteikumiem Nr. 632; MK 22.12.
  57. noteikumiem Nr. 831; 8.
  58. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu
  59. punktu)
  60. Par komersanta darbības sākumu tiek uzskatīts brīdis, kad ir sākts elektroenerģijas patēriņš, pērkot elektroenerģiju tirgū ražošanas procesa vajadzībām. 10
  61. Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu nevar pretendēt, ja lēmuma pieņemšanas brīdī: 10.
  62. komersantam ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru; 10.
  63. komersantam uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tā parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla; 10.
  64. komersantam, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla; 10.
  65. komersants neatbilst Eiropas Komisijas
  66. gada
  67. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma
  68. un
  69. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014),
  70. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai un pēdējos divus gadus tā parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī komersanta procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma peļņas pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0; 10.
  71. komersantam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro; 10.
  72. komersants iepriekš sniedzis nepatiesu informāciju, pretendējot uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanu; 10.
  73. komersants vai tā interesēs darbojusies fiziska persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi; 10.
  74. komersants iepriekš nav ievērojis atbalsta nosacījumus, kas komersantam jāievēro, saņemot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu; 10.
  75. komersants saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem. 11 (Grozīts ar MK 22.12.
  76. noteikumiem Nr. 831; punkta ievaddaļa un 10.
  77. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu
  78. punktu) 10.1 Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu
  79. un
  80. gadā var pretendēt: 10.1
  81. komersants, uz kuru šo noteikumu 10.
  82. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi laikposmā no
  83. gada
  84. janvāra līdz
  85. gada
  86. jūnijam, bet nebija attiecināmi līdz
  87. gada
  88. decembrim; 10.1
  89. komersants, uz kuru šo noteikumu 10.2., 10.
  90. un 10.
  91. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi laikposmā no
  92. gada
  93. janvāra līdz
  94. gada
  95. jūnijam, bet nebija attiecināmi līdz
  96. gada
  97. decembrim; 10.1
  98. komersants, uz kuru attiecas šo noteikumu 10.
  99. apakšpunktā minētais nosacījums un kura Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu kopsumma nepārsniedz attiecīgā komersanta parādu kopsummu laikposmā no
  100. gada
  101. janvāra līdz
  102. gada
  103. jūnijam. 12 (MK 22.12.
  104. noteikumu Nr. 831 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu
  105. punktu) IV. Iesnieguma sagatavošana un iesniegšana
  106. Komersants, kas vēlas iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu, iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 12., 13., 14., 15.,
  107. un
  108. punktā minētajiem nosacījumiem (turpmāk – iesniegums). 13 (Grozīts ar MK 10.12.
  109. noteikumiem Nr. 632)
  110. Iesniegumu sagatavo uz iesnieguma veidlapas (
  111. pielikums) un pievieno šo noteikumu
  112. punktā minētos dokumentus. 14
  113. Ja iesniegumu sagatavo papīra formā, iesniedz divus eksemplārus. Katrs iesnieguma un tā pielikumu eksemplārs ir caurauklots, saglabājot vienotu lappušu numerāciju, pēdējās lapas otrā pusē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir norāde par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību un komersanta pilnvarotās personas paraksts. 15
  114. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tas atbilst šādām prasībām: 14.
  115. iesniegums ir izstrādāts DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā; 14.
  116. iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti katrs atsevišķi ar komersanta drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa. 16
  117. Ja komersants iesniegumu iesniedz personīgi, par iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms Būvniecības valsts kontroles biroja apstiprinājumā (zīmogā) norādītais saņemšanas datums un laiks. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par iesnieguma iesniegšanas datumu un laiku tiek uzskatīta iesnieguma saņemšana Būvniecības valsts kontroles biroja oficiālajā e-pasta adresē. 17 (Grozīts ar MK 10.12.
  118. noteikumiem Nr. 632)
  119. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 16.
  120. (svītrots ar MK 30.05.
  121. noteikumiem Nr. 289); 16.
  122. (svītrots ar MK 01.03.
  123. noteikumiem Nr. 134); 16.
  124. elektroenerģijas rēķinu(-us) par iepriekšējo kalendāra gadu un dokumentu (-us), kas apliecina to pilnīgu samaksu; 16.
  125. komersanta apliecinātu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu
  126. pielikumā minētajās nozarēs iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā; 16.
  127. gada pārskatus par pēdējiem trim kalendāra gadiem, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu. Ja līdz iesnieguma iesniegšanas dienai komersants Uzņēmumu reģistrā reģistrēts mazāk nekā gadu, pievieno gada pārskatu par pirmo pilno kalendāra gadu, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu; 16.
  128. pievienotās bruto vērtības aprēķinu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvara aprēķinu pievienotajā bruto vērtībā un obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu
  129. punktā un šo noteikumu
  130. pielikumā minētajiem kritērijiem un zvērināta revidenta rakstisku ziņojumu par aprēķinu pareizības pārbaudē konstatētajiem faktiem. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic šādu pārbaudi un sniedz pārbaudes ziņojumu, ievērojot zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības; 16.
  131. sertifikātu atbilstoši standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)" vai energoaudita pārskatu saskaņā ar Energoefektivitātes likuma
  132. panta otrās un piektās daļas prasībām; 16.
  133. informāciju par komersanta apgrozījumu iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE
  134. red.) kodiem un aprēķinu par tāda apgrozījuma no saimnieciskās darbības īpatsvaru komersanta kopējā apgrozījumā iepriekšējā kalendāra gadā, kas atbilst šo noteikumu
  135. pielikumā minētajām nozarēm. 18 (Grozīts ar MK 01.03.
  136. noteikumiem Nr. 134; MK 30.05.
  137. noteikumiem Nr. 289; MK 22.12.
  138. noteikumiem Nr. 831; 16.
  139. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu
  140. punktu)
  141. Komersants, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, iesniedz gada pārskatu par pirmo gadu. Trešajā darbības gadā komersants iesniedz pirmā un otrā darbības gada pārskatus. Katram minētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts. 19
  142. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam, pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta
  143. gada
  144. novembra noteikumiem Nr. 922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" sagatavoto un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto veidlapu apliecinātas kopijas. 20 (Grozīts ar MK 10.12.
  145. noteikumiem Nr. 632) V. Kritēriji obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanai
  146. Būvniecības valsts kontroles birojs izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Būvniecības valsts kontroles birojs ir tiesīgs pārbaudīt komersanta identitāti un iesniegumam pievienoto dokumentu autentiskumu. 21 (Grozīts ar MK 10.12.
  147. noteikumiem Nr. 632)
  148. Ja iesniegums nesatur pilnīgu informāciju vai neatbilst šo noteikumu
  149. pielikumā norādītajam veidlapas paraugam, vai nav noformēts atbilstoši šo noteikumu
  150. un
  151. punktā minētajām prasībām, vai iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu
  152. punktā minētie dokumenti, vai pārbaudē kāds no iesniegumam pievienotajiem dokumentiem atzīstams par spēkā neesošu vai nepilnīgu, Būvniecības valsts kontroles birojs lūdz komersantu 10 darbdienu laikā iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus. Ja minētajā termiņā nepieciešamā informācija vai dokumenti netiek saņemti, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu. Noraidījums neliedz komersantam atkārtoti pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu. 22 (Grozīts ar MK 10.12.
  153. noteikumiem Nr. 632)
  154. Ja komersants atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju tādu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam, kas sedz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. 23 (Grozīts ar MK 30.05.
  155. noteikumiem Nr. 289; MK 10.12.
  156. noteikumiem Nr. 632)
  157. Papildus Administratīvā procesa likumā iekļautajām prasībām šo noteikumu
  158. punktā minētajā lēmumā norāda: 22.
  159. obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjomu (euro bez pievienotās vērtības nodokļa); 22.
  160. informāciju, ka komersants atbilst maza vai vidēja komersanta kategorijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014
  161. pielikumā noteiktajai definīcijai vai liela komersanta kategorijai, ja tas neatbilst iepriekš minētajai definīcijai; 22.
  162. komersanta atrašanās vietas reģionu (teritoriālais sadalījums statistikas pārskatiem) NUTS II sistēmas līmenī un galveno ekonomikas nozari (NACE grupu līmenī), kurā darbojas komersants; 22.
  163. lēmuma spēkā esības termiņu – trīs kalendāra mēneši. 24
  164. Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu nepiešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju šādos gadījumos: 23.
  165. komersants neatbilst šo noteikumu
  166. punktā minētajām prasībām; 23.
  167. komersants atbilst šo noteikumu
  168. punktā minētajiem kritērijiem; 23.
  169. iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos sniegtie dati ir neprecīzi vai nav pienācīgi pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem, un komersants pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu
  170. punktu nav iesniedzis precizētu informāciju. 25 (Grozīts ar MK 10.12.
  171. noteikumiem Nr. 632)
  172. Ja komersants vēlas atteikties no tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar šo noteikumu
  173. punktā minēto lēmumu, tas iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam attiecīgu iesniegumu. Būvniecības valsts kontroles birojs par minēto iesniegumu nekavējoties informē publisko tirgotāju un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atcelt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu. 26 (Grozīts ar MK 10.12.
  174. noteikumiem Nr. 632) VI. Kārtība, kādā īsteno tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam
  175. Tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu īsteno, ņemot vērā šo noteikumu
  176. punktā minēto lēmumu. 27
  177. Komersants iesniedz publiskajam tirgotājam šo noteikumu
  178. punktā minēto lēmumu un izraksta rēķinu par obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā gadā komersantam piemēroto obligātā iepirkuma komponenti. Rēķina summa atbilst šo noteikumu
  179. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai. 28
  180. Ja komersanta rēķinā iekļautais obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjoms (euro bez pievienotās vērtības nodokļa) atbilst šo noteikumu
  181. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai, publiskais tirgotājs apmaksā komersanta izrakstīto rēķinu kalendāra mēneša laikā no rēķina saņemšanas dienas. 29
  182. Publiskais tirgotājs saskaņā ar šo noteikumu
  183. punktu veikto maksājumu iekļauj obligātā iepirkuma komponentē. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot obligātā iepirkuma komponentes, ņem vērā izmaksas, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu
  184. punktu. 30
  185. Būvniecības valsts kontroles birojs reģistrē un uzskaita lēmumus, kas izdoti atbilstoši šo noteikumu
  186. punktam, nodrošina izdoto lēmumu glabāšanu arhīvā vismaz 10 gadu un publicē tos savā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas. 31 (Grozīts ar MK 10.12.
  187. noteikumiem Nr. 632) VII. Noslēguma jautājumi
  188. Komersants var pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam (par atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem) par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no
  189. gada
  190. jūlija līdz
  191. gada
  192. decembrim. 32 (Grozīts ar MK 22.12.
  193. noteikumiem Nr. 831; grozījums punktā par skaitļa "2020." aizstāšanu ar skaitli "2021." stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu
  194. punktu)
  195. (Svītrots ar MK 30.05.
  196. noteikumiem Nr. 289) 33
  197. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum. 34
  198. Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisijas pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 35
  199. Piešķirot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no
  200. gada
  201. jūlija līdz
  202. gada
  203. decembrim, komersanta pievienoto bruto vērtību un elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru pievienotajā bruto vērtībā aprēķina par
  204. gadu. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par faktisko elektroenerģijas patēriņa apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu
  205. pielikumā minētajās nozarēs laikposmā no
  206. gada
  207. jūlija līdz
  208. gada
  209. decembrim. 36 (MK 30.05.
  210. noteikumu Nr. 289 redakcijā)
  211. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam par izmaksām, kas komersantam ir radušās šo noteikumu
  212. punktā minētajā laikposmā, iesniegumu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam Ekonomikas ministrijā var iesniegt līdz
  213. gada
  214. oktobrim. 37 (MK 30.05.
  215. noteikumu Nr. 289 redakcijā) Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs Anrijs Matīss Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
  216. pielikums Ministru kabineta
  217. gada
  218. jūlija noteikumiem Nr. 395 Nozares, kurās darbojošies komersanti var kandidēt tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu(Pielikums MK 22.12.
  219. noteikumu Nr. 831 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu
  220. punktu) NACE kodsApraksts
  221. grupa
  222. grupa510Akmeņogļu ieguve× 610Jēlnaftas ieguve ×620Dabasgāzes ieguve ×710Dzelzsrūdu ieguve ×729Citu krāsaino metālu rūdu ieguve× 811Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve× 812Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve ×891Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve× 893Sāls ieguve× 899Citur neklasificēta pārējā ieguves rūpniecība× 1011Gaļas pārstrāde un konservēšana ×1012Mājputnu gaļas pārstrāde un konservēšana ×1013Gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana ×1020Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana ×1031Kartupeļu pārstrāde ×1032Augļu un dārzeņu sulas ražošana× 1039Cita veida augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana× 1041Eļļu un tauku ražošana× 1042Margarīna un līdzīgu pārtikas tauku ražošana ×1051Piena pārstrāde un siera ražošana ×1061Graudu malšanas produktu ražošana ×1062Cietes un cietes produktu ražošana× 1072Sausiņu un cepumu ražošana; ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošana ×1073Makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošana ×1081Cukura ražošana ×1082Kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana ×1083Tējas un kafijas pārstrāde ×1084Garšvielu un piedevu ražošana ×1085Gatavu ēdienu ražošana ×1086Homogenizēto un diētisko pārtikas produktu ražošana ×1089Pārējo citur neklasificētu pārtikas produktu ražošana ×1091Lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana ×1092Mājdzīvnieku barības ražošana ×1101Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana ×1102Vīnu ražošana no vīnogām ×1103Sidra un citu augļu vīnu ražošana ×1104Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām× 1105Alus ražošana ×1106Iesala ražošana× 1107Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana ×1200Tabakas izstrādājumu ražošana ×1310Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana× 1320Tekstilmateriālu aušana× 1391Adīto un tamborēto audumu ražošana ×1392Gatavo tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu ×1393Paklāju un grīdsegu ražošana ×1394Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana× 1395Neaustu drānu un to izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu× 1396Tehniski un rūpnieciski izmantojamu tekstilmateriālu ražošana ×1399Citur neklasificētu tekstilizstrādājumu ražošana ×1411Ādas apģērbu ražošana× 1412Darba apģērbu ražošana ×1413Pārējo virsdrēbju ražošana ×1414Apakšveļas ražošana ×1419Cita veida apģērbu un apģērbu piederumu ražošana ×1420Kažokādu izstrādājumu ražošana ×1431Trikotāžas zeķu ražošana ×1439Pārējo trikotāžas izstrādājumu ražošana ×1511Ādu miecēšana un apstrāde; kažokādu apstrāde un krāsošana ×1512Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu piederumu ražošana ×1520Apavu ražošana ×1610Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana× 1621Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana× 1622Parketa paneļu ražošana ×1623Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana ×1624Koka taras ražošana ×1629Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana ×1711Celulozes (papīrmasas) ražošana× 1712Papīra un kartona ražošana× 1721Gofrētā papīra un kartona ražošana; papīra un kartona taras ražošana ×1722Sadzīves, higiēnisko priekšmetu un tualetes piederumu ražošana× 1723Rakstāmpapīra ražošana ×1724Tapešu ražošana ×1729Cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana ×1813Salikšana un iespiedformu izgatavošana ×1910Koksēšanas produktu ražošana ×1920Naftas pārstrādes produktu ražošana× 2011Rūpniecisko gāzu ražošana× 2012Krāsvielu un pigmentu ražošana× 2013Pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana× 2014Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana× 2015Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana× 2016Plastmasu ražošana pirmapstrādes formās× 2017Sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās× 2020Pesticīdu un citu agroķīmisko preparātu ražošana ×2030Krāsu, laku un līdzīgu pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un mastikas ražošana ×2041Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana ×2042Smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana ×2051Sprāgstvielu ražošana ×2052Līmju ražošana ×2053Ēterisko eļļu ražošana ×2059Citur neklasificētu ķīmisko vielu ražošana ×2060Sintētisko šķiedru ražošana× 2110Farmaceitisko pamatvielu ražošana× 2120Farmaceitisko preparātu ražošana ×2211Gumijas riepu un kameru ražošana; gumijas riepu protektoru atjaunošana ×2219Citu gumijas izstrādājumu ražošana ×2221Plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošana× 2222Plastmasas iepakojuma ražošana× 2223Plastmasas būvelementu ražošana ×2229Citu plastmasas izstrādājumu ražošana ×2311Lokšņu stikla ražošana× 2312Lokšņu stikla formēšana un apstrāde× 2313Dobo stikla izstrādājumu ražošana× 2314Stikla šķiedras ražošana× 2319Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus× 2320Ugunsizturīgo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana× 2331Keramikas flīžu un plākšņu ražošana× 2332Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana× 2341Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana ×2342Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana× 2343Keramikas izolatoru un izolācijas armatūras ražošana× 2344Citu tehnisko keramikas izstrādājumu ražošana ×2349Cita veida keramikas izstrādājumu ražošana× 2351Cementa ražošana× 2352Kaļķa un ģipša ražošana× 2362Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana ×2365Šķiedru cementa izstrādājumu ražošana ×2369Citu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana ×2370Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšana, apdare un apstrāde ×2391Abrazīvo izstrādājumu ražošana ×2399Citur neklasificētu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana× 2410Čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana× 2420Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana× 2431Aukstā vilkšana× 2432Šauru slokšņu aukstā velmēšana× 2433Aukstā formēšana vai locīšana ×2434Stiepļu vilkšana× 2441Cēlmetālu ražošana× 2442Alumīnija ražošana× 2443Svina, cinka un alvas ražošana× 2444Vara ražošana× 2445Citu krāsaino metālu ražošana× 2446Kodoldegvielas ražošana× 2451/2452/2453/2454Čuguna, tērauda, vieglo metālu un citu krāsaino metālu liešana× 2511Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana ×2512Metāla durvju un logu ražošana ×2521Centrālapkures radiatoru un katlu ražošana ×2529Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana ×2530Tvaika ģeneratoru ražošana, izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus ×2540Ieroču un munīcijas ražošana ×2571Galda piederumu ražošana ×2572Slēdzeņu un eņģu ražošana ×2573Darbarīku ražošana ×2591Cilindrisku metāla trauku un konteineru ražošana ×2592Vieglā metāla iepakojuma ražošana ×2593Stiepļu izstrādājumu, ķēžu un atsperu ražošana ×2594Spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošana ×2599Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana ×2611Elektronisko komponentu ražošana× 2612Elektronisko plašu ražošana ×2620Datoru un perifēro iekārtu ražošana ×2630Sakaru iekārtu ražošana ×2640Sadzīves elektronisko iekārtu ražošana ×2651Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana ×2652Pulksteņu ražošana ×2660Apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana ×2670Optisko instrumentu un fotoaparatūras ražošana ×2680Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana× 2680Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana ×2711Elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana ×2712Elektrosadales un kontroles iekārtu ražošana ×2720Galvanisko elementu ražošana× 2731Optisko šķiedru kabeļu ražošana ×2732Citu elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana ×2733Elektroinstalāciju savienotājelementu ražošana ×2740Apgaismes ierīču ražošana ×2751Elektriskās sadzīves aparatūras ražošana ×2752Neelektrisko sadzīves iekārtu ražošana ×2790Citu elektroiekārtu ražošana ×2811Dzinēju un turbīnu ražošana, izņemot lidaparātu, automobiļu un divriteņu transportlīdzekļu dzinējus ×2812Hidraulisko iekārtu ražošana ×2813Sūkņu un kompresoru ražošana ×2814Krānu un ventiļu ražošana ×2815Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana ×2821Kurtuvju, krāšņu un degļu ražošana ×2822Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana ×2823Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas) ×2824Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana ×2825Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana ×2829Citur neklasificētu universālu iekārtu ražošana ×2830Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana ×2841Metālapstrādes darbgaldu ražošana ×2849Cita veida darbgaldu ražošana ×2891Mašīnu ražošana metalurģijai ×2892Mašīnu ražošana ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei un būvniecībai ×2893Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei ×2894Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai ×2895Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai ×2896Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei ×2899Citu speciālas nozīmes mašīnu ražošana ×2910Automobiļu ražošana ×2920Automobiļu virsbūvju ražošana; piekabju un puspiekabju ražošana ×2931Elektrisko iekārtu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem ×2932Detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem ×3011Kuģu un peldošo iekārtu būve ×3012Atpūtas un sporta laivu būve ×3020Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana ×3030Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana ×3040Militāro kaujas transportlīdzekļu ražošana ×3091Motociklu ražošana ×3092Velosipēdu un invalīdu ratiņu ražošana ×3099Pārējo transportlīdzekļu ražošana ×3101Biroju un veikalu mēbeļu ražošana ×3102Virtuves mēbeļu ražošana ×3103Matraču ražošana ×3109Citu mēbeļu ražošana ×3211Monētu kalšana ×3212Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana ×3213Juvelierizstrādājumu imitāciju un līdzīgu izstrādājumu ražošana ×3220Mūzikas instrumentu ražošana ×3230Sporta preču ražošana ×3240Spēļu un rotaļlietu ražošana ×3250Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana ×3291Slotu un suku ražošana ×3299Citur neklasificēta ražošana× 3832Šķirotu materiālu pārstrāde×
  223. pielikums Ministru kabineta
  224. gada
  225. jūlija noteikumiem Nr. 395(Pielikums grozīts ar MK 10.12.
  226. noteikumiem Nr. 632; MK 22.12.
  227. noteikumiem Nr. 831; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu
  228. punktu) Iesniegums tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu Saskaņā ar Ministru kabineta
  229. gada
  230. jūlija noteikumiem Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" iesniedzu pieteikumu un tā pielikumus tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.
  231. daļa – pamatdati 1.
  232. IesniedzējsNosaukums Reģistrācijas numurs Juridiskā forma Juridiskā adreseIela, mājas numursPilsēta, novadsValstsPasta indekssFaktiskā adreseIela, mājas numursPilsēta, novadsValstsPasta indekssTālrunis, fakss E-pasta adrese, tīmekļvietne 1.
  233. Atbildīgā personaVārds, uzvārds Amats Tālrunis/mobilais tālrunis, fakss E-pasta adrese 1.
  234. Kontaktpersona*Vārds, uzvārds Amats Tālrunis/mobilais tālrunis, fakss E-pasta adrese Piezīme. * Aizpilda, ja atšķiras no atbildīgās personas.1.
  235. Komercsabiedrības kategorijaMazā (sīkā) vai vidējā komercsabiedrība* Lielā komercsabiedrība Piezīme. * Saskaņā ar Eiropas Komisijas
  236. gada
  237. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma
  238. pantu un
  239. pantu,
  240. pielikumā noteikto definīciju.1.
  241. Pamatdarbības nozare (NACE
  242. red.)KodsNosaukums
  243. daļa – aprakstsSituācijas apraksts, kāda komersantam rastos, ja atbalsta nebūtu, tas ir, situācija, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvo scenārijuNozare (NACE
  244. red.)KodsNosaukums
  245. daļa – Iesnieguma apliecinājums Es, (iesniedzēja nosaukums)atbildīgā amatpersona, (vārds, uzvārds) , (amats)ar parakstu apliecinu, ka (dd./mm./gggg.) 3.
  246. iesniedzējs – komersants – ir Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs, kuram nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, vai tā saimnieciskā darbība nav izbeigta, vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;3.
  247. ja iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, komersanta uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla. Nav radušies apstākļi, kad, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), ir radies negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;3.
  248. ja iesniedzējs ir sabiedrība, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām, tās uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;3.
  249. ja iesniedzējs ir uzņēmums, kas nav mazais vai vidējais uzņēmums atbilstoši Eiropas Komisijas
  250. gada
  251. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma
  252. pantu un
  253. pantu,
  254. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tas pēdējos divus gadus atbilst šādiem kritērijiem:3.4.
  255. parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība nav pārsniegusi 7,5;3.4.
  256. komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, nav bijusi mazāka par 1,0;3.
  257. komersants ir samaksājis visus nodokļus pilnā apmērā un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;3.
  258. komersants vai fiziska persona, kas darbojas tā interesēs, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;3.
  259. komersants nav saņēmis un neparedz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem;3.
  260. visi Būvniecības valsts kontroles birojā iesniegtie eksemplāri satur identisku informāciju.Apliecinu, ka iesniegumam pievienotās dokumentu kopijas atbilst manā rīcībā esošo dokumentu oriģināliem un iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā iesnieguma oriģinālam.Atbildīgās amatpersonas amats Vārds, uzvārds Datums (dd./mm./gggg.)Vieta Paraksts Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
  261. pielikums Ministru kabineta
  262. gada
  263. jūlija noteikumiem Nr. 395 Komersanta atbilstības kritēriji(Pielikums MK 30.05.
  264. noteikumu Nr. 289 redakcijā)
  265. Energoietilpīgajiem komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru komersanta pievienotajā bruto vērtībā aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kurIel – komersanta elektroenerģijas izmaksas (EUR) attiecīgajos kalendāra gados;BPV – komersanta pievienotā bruto vērtība, kas attiecīgajos kalendāra gados aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma
  266. punktu (EUR);n – kalendāra gads, kurā komersants iesniedz iesniegumu.
  267. Komersanta pievienoto bruto vērtību aprēķina attiecīgajā kalendāra gadā, izmantojot šādu formulu:BPV = PVR – Nn + S, kurPVR – pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām (EUR);Nn – netiešie nodokļi (EUR);S – jebkādas subsīdijas (EUR);2.
  268. pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina, izmantojot vienu no šādām formulām:2.1.
  269. PVR = A + KP + Icsd + KI – Ipp – Nc – Nr, kurA – apgrozījums (EUR);KP – kapitalizētā produkcija (EUR);Icsd – citi saimnieciskās darbības ienākumi (EUR);KI – krājumu izmaiņas1 (EUR);Ipp – preču un pakalpojumu2 iepirkumi (EUR);Nc – citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi (EUR);Nr – ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi (EUR).Piezīmes.1 Ja krājumi samazinās – negatīvs lielums.2 Preces un pakalpojumi neietver personāla izmaksas.2.1.
  270. PVR = DR + PI, kurDR – bruto darbības pārpalikums (EUR);PI – personāla izmaksas (EUR);2.
  271. ieņēmumus un izdevumus, ko komersants grāmatvedībā klasificē kā finanšu ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita;2.
  272. komersanta pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina bruto līmenī.
  273. Komersanta elektroenerģijas izmaksas aprēķina par attiecīgo kalendāra gadu, izmantojot šādu formulu:Iel = E1 × W1 + E2 × W2, kurE1 un E2 – vidējā elektroenerģijas cena par iepriekšējā kalendāra gada pirmo un otro pusgadu (bez pievienotās vērtības nodokļa un citiem atmaksājamiem nodokļiem) rūpnieciskajiem patērētājiem atbilstošā patēriņa grupā (Band-IC: gada patēriņš no 500 līdz 2 000 MWh; Band-ID: gada patēriņš no 2 000 līdz 20 000 MWh; Band-IE: gada patēriņš no 20 000 līdz 70 000 MWh; Band-IF: gada patēriņš no 70 000 līdz 150 000 MWh), par kuru publicēti pēdējie Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" dati;W1 un W2 – faktiskais elektroenerģijas patēriņš attiecīgā kalendāra gada pirmajā un otrajā pusgadā.
  274. Ja komersants darbojas vairākās nozarēs, tad, vērtējot komersanta atbilstību kritērijiem, ņem vērā komersanta elektroenerģijas patēriņu tikai šo noteikumu
  275. pielikumā norādītajās nozarēs.
  276. Ja komersants dibināts iepriekšējā gadā, aprēķinos izmanto datus par pirmo gadu, trešajā gadā – aritmētiski vidējos datus par pirmo un otro gadu. Sākot no ceturtā gada, izmanto aritmētiski vidējos datus par iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem.

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.