Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-216 Rīgā 2015.gada 24.septembrī Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

1. panta otro daļu un Ministru kabineta
2. gada
3. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473)
4. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
5. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par sešu tiltu pār Alekšupīti Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Kuldīgas pilsētas vēsturiskajā centrā (Raiņa ielā, Mucenieku ielā, Pasta ielā, Skolas ielā, pie Kalna ielas un Baznīcas ielā) (turpmāk - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
6. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
7. gada
8. septembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/16 un
9. gada
10. aprīļa sanāksmes protokola Nr.04-6.6/9; 1.
11. informācija par Objektu nosaukumu; 1.
12. informācija par Objektu atrašanās vietu; 1.
13. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
14. Objektu apraksts; 1.
15. Objektu fotofiksācijas materiāli; 1.
16. ziņas par Objektu īpašnieku; 1.
17. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
18. Noteikumu Nr.473
19. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Kuldīgas novada pašvaldības priekšlikums noteikt Objektiem valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut tos Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473
20. punktu Inspekcijā izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no to īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu.
21. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
22. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
23. gada
24. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 7.
25. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).
26. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.
27. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekti ir vecpilsētas ielu tīkla neatņemama sastāvdaļa un pilsētvides identitātes veidotāji, kas nodrošina vēsturisko pilsētas daļu savienojumu, veidojot noteiktu sistēmu ar kultūrvēsturisku un funkcionālu nozīmi. Tiltiem raksturīga eksponēta konstrukcija - gan ķieģeļu velves, gan monolītā ribotā dzelzsbetona plātne. Katrs tilts ir unikāls arhitektonisks veidojums, kas ataino konkrētā laika posma raksturīgos konstruktīvos paņēmienus un mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus šāda veida inženierbūvēs, ilustrējot materiālu, formas, apdares un dekoru tradicionālo lietojumu. Vēsturisko tiltu sistēma atklāj un papildina daudzveidīgo un piesātināto vecpilsētas vides raksturu, tai ir ļoti augsta ainaviskā kvalitāte, par ko liecina mākslinieku vidū iemīļoti un par Kuldīgas ainavu ikonām kļuvuši skati. Dažādos laikos būvēto tiltu sistēma pār Alekšupīti, kā Latvijas mērogam unikāla pilsētbūvnieciska struktūra ar augstu kultūrvēsturisko un arhitektonisko nozīmi, atbilst valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusam. Objektu saglabājamās vērtības: tiltu apjomu telpiskais risinājums pilsētainavā, to konstruktīvā sistēma, vēsturiskās konstrukcijas, vēsturiskie būvelementi un materiāli.
28. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
29. panta otro daļu un Ministru kabineta
30. gada
31. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta"
32. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
33. gada
34. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
35. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus: 9105 Valsts nozīmes Arhitektūra Tilti pār Alekšupīti