← Latvija

Par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 611 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī (prot. Nr. 45
  3. §) Par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-
  4. gadam
  5. Atbalstīt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-
  6. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).
  7. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei un piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu.
  8. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz
  9. gada
  10. decembrim un
  11. gada
  12. decembrim iesniegt Zemkopības ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs noteikto darbības rezultātu sasniegšanu.
  13. Zemkopības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.
  14. līdz
  15. gada
  16. oktobrim - informatīvo ziņojumu par pamat­nostādņu īstenošanu 2015.-
  17. gadā; 4.
  18. līdz
  19. gada
  20. oktobrim - informatīvo ziņojumu par pamat­nostādņu īstenošanu 2018.-
  21. gadā un nepieciešamību sagatavot attīstības plānošanas dokumentu nākamajam periodam.
  22. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu īstenošanai
  23. un turpmākajos gados skatīt likumprojekta par valsts budžetu
  24. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.,
  25. un
  26. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
  27. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
  28. gada
  29. aprīļa rīkojumu Nr. 273 "Par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm" (Latvijas Vēstnesis, 2006,
  30. nr.). Ministru prezidente Laimdota Straujuma Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Ministru kabineta
  31. gada
  32. oktobra rīkojums Nr. 611) MEŽA UN SAISTĪTO NOZARU ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2015.-
  33. GADAM (Informatīvā daļa) Rīga, 2015 SATURA RĀDĪTĀJS Saīsinājumi Ievads
  34. Esošās situācijas raksturojums 1.
  35. Meža nozare, tās darbības sfēra un pārvalde 1.
  36. Mežs, meža daudzfunkcionalitāte, meža sniegtie pakalpojumi, meža apsaimniekošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana 1.
  37. Meža veselība, dzīvotspēja un meža apsaimniekošanas risku mazināšana 1.
  38. Meža nozare tautsaimniecībā un sociālekonomiskie aspekti 1.
  39. Starptautiskie procesi meža nozarē
  40. Ar meža nozari saistītās nozares 2.
  41. Meža nozares izglītība 2.
  42. Meža un meža produktu zinātne un pētniecība 2.
  43. Lauku attīstība un meža nozare 2.
  44. Enerģētika un meža nozare 2.
  45. Būvniecība un meža nozare
  46. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem
  47. Meža un saistīto nozaru attīstības politikas pamatprincipi
  48. Meža un saistīto nozaru attīstības politikas mērķi
  49. Problēmas, kuras kavē meža un saistīto nozaru attīstības politikas mērķu sasniegšanu
  50. Turpmākās rīcības plānojums 7.
  51. MSNP 2020 mērķi, rīcības virzieni, politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji 7.
  52. MSNP 2020 paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns izvirzīto mērķu un politikas rezultātu sasniegšanai katra mērķa rīcības virziena ietvaros
  53. Sākotnējais MSNP2020 sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums
  54. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums SAĪSINĀJUMI AER Atjaunojamie energoresursi ANO Apvienoto Nāciju Organizācija Agenda 21 ANO konferencē "Vide un attīstība" akceptēts Rīcības plāns 21.gadsimtam AS "LVM" Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" CSP Centrālā statistikas pārvalde DP Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" DAP Dabas aizsardzības pārvalde ECOSOC ANO ekonomikas un sociālo lietu padome Eiropa 2020 Eiropa
  55. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei EK Eiropas Komisija ELFLA Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ETS Emisiju tirdzniecības sistēma Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs FM Finanšu ministrija IAP 2020 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam IKP Iekšzemes kopprodukts IZM Izglītības un zinātnes ministrija ĪADT Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAD Lauku atbalsta dienests LAP 2020 Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam Latvija 2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam LĢIA Valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIFE Eiropas Savienības vides finanšu programma LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LKF Biedrība "Latvijas Kokrūpniecības federācija" LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU MF Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte LM Labklājības ministrija LPS Latvijas Pašvaldību savienība LU Latvijas Universitāte LVMI "Silava" Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" LV KĶI Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts LZP Latvijas zinātnes padome MAF Meža attīstības fonds MeKA SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" MK Ministru kabinets MKP Meža konsultatīvā padome MPS Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūra "Meža pētīšanas stacija" MSAF Medību saimniecības attīstības fonds MSNP 2020 Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam MVR Meža valsts reģistrs MVU Mazie un vidējie uzņēmumi NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NATURA 2000 Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas NEP Nozaru ekspertu padome NMM Nacionālais meža monitorings NRP Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskās organizācijas OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Cooperation and Development) PKC Pārresoru koordinācijas centrs RIS3 Viedās specializācijas stratēģija SEG Siltumnīcefekta gāzes SIVN Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums SM Satiksmes ministrija UNFF ANO Meža forums VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VMD Valsts meža dienests VPP Valsts pētījumu programma VPP 2020 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam ZI Zinātniskais institūts ZIZIM Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ZM Zemkopības ministrija ZTAIP 2020 Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam Ievads Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam (turpmāk - MSNP 2020, pamatnostādnes) izstrādātas atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2014.gada 11.februāra sēdes protokollēmumam (prot. Nr.8 17.§) "Par MK 2010.gada 21.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.32 67.§) "Rīkojuma projekts "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2011.-2015.gadam"" 3.punktā dotā uzdevuma izpildi". MSNP 2020 izstrādi paredz arī Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā MK iecerēto darbību 70.punkts "Izstrādāsim un īstenosim priekšlikumus, kas veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, meža kapitāla vērtības pieaugumu un ieņēmumu proporcionālu ieguldījumu pašvaldību budžetos, meža apsaimniekošanas ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai" un Valdības rīcības plāna 70.1.apakšpunkts "Apstiprināt pamatprincipus koku ciršanas apjomu noteikšanai, nodrošinot a/s "Latvijas Valsts meži" stabilizējošo lomu koksnes resursu pieejamībā un nozares konkurētspējas attīstībā" ar darbības rezultātu "Aktualizētas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes1, iestrādājot tajās pamatprincipus koku ciršanas apjomu noteikšanai. MSNP 2020 ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā formulēti meža un saistīto nozaru attīstības vidēja termiņa (2015.-2020.gadam) stratēģiskie (attīstības politikas) mērķi, attīstības politikas pamatprincipi, rīcības virzieni attīstības politikas mērķu sasniegšanai, problēmas, kuras kavē šo mērķu sasniegšanu, kā arī politikas un darbības rezultāti, tādējādi iezīmējot meža nozares turpmāko attīstību. Pamatnostādnes izstrādāja Zemkopības ministrijas (ZM) izveidota darba grupa sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Vides un reģionālās attīstības ministriju. MSNP 2020 izstrādē piedalījās: Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Kokrūpniecības federācija (7 asociācijas), Latvijas Koka būvniecības klasteris, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts", Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas lauku konsultāciju centra Meža konsultāciju pakalpojuma centrs, Valsts meža dienests un akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Pamatnostādnes ir Latvijas meža nozares izaugsmes un attīstības politikas galvenais dokuments, kurā ir ietverta arī sasaiste ar citu nozaru rīcību un nepieciešamo darbību plānojumu. MSNP 2020 ir cieši saistītas ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz
  56. gadam (Latvija 2030) un valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem: Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2020.gadam, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2013-2019.gadam, Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014-2020.gadam, u.c.. Kā būtiskākais avots pamatnostādnēs paredzēto pasākumu finansēšanai plānots ES 2014.-2020.gada plānošanas perioda fondu finansējums ar valsts un privāto līdzekļu līdzfinansējumu. Vienlaikus daudzi uzdevumi tiks īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem, t.sk. ZM, VARAM, VMD un citu valsts pārvaldes iestāžu budžeta un funkciju ietvaros, kā arī par privātajiem līdzekļiem.
  57. Esošās situācijas raksturojums 1.
  58. Meža nozare, tās darbības sfēra un pārvalde Mežs un zeme, uz kuras tas aug, ir vieni no galvenajiem dabas resursiem Latvijā. Meža platība un tajā uzkrātie koksnes resursi Latvijā nesamazinās, bet turpina pieaugt2, vairojot meža pozitīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību. Latvijā koksnes produktu ražošana veido būtisku tautsaimniecības daļu un meža nozare ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Meža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība. Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību. Meža produkcija ir materiāla (kokmateriāli (koksne kā izejviela un energoresurss), sēnes, ogas u.c.) un nemateriāla (meža bioloģiskā daudzveidība, rekreācijas iespējas un pakalpojumi, galvenokārt meža aizsargājošās funkcijas u.c.). Savukārt, kokrūpniecība Latvijā apstrādā mežā saražoto un piegādāto koksni - apaļos kokmateriālus, cirsmu atliekas, iegūstot pirmapstrādes produkciju (zāģmateriāli, koksnes plātnes u.c.) un tālākapstrādes (amatniecības izstrādājumi (koka durvis, logi, koka ēkas, gatavā tara, mēbeles u.c.) produktus. Meža nozare sekmīgi attīstījusies tirgus ekonomikas apstākļos. Nozares saražotās produkcijas eksporta apjoma pieaugums kopš 1993.gada pieaudzis vairāk nekā 18 reižu,
  59. gadā pirmo reizi pārsniedzot 2 miljardu euro robežu (skat. MSNP 2020 1.pielikuma (turpmāk - Piel.) 6.8.
  60. attēlu). To veicinājuši vairāki faktori - kvalitatīva un pieejama izejvielu bāze (meža resursi), ilglaicīgas tradīcijas un zināšanas, kā arī valsts un nozares interešu grupu spēja vienoties par meža nozares attīstības ilgtermiņa mērķiem un šo mērķu sasniegšanas stratēģiskajiem principiem. MK 1998.gada 28.aprīlī apstiprināja Meža politiku3 (MSNP 2020 2.pielikums), kas tika izstrādāta, iesaistoties visiem meža nozares interešu grupu pārstāvjiem. Latvijas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas priekšnoteikumi ir Latvijas meža politikā definētie mērķi un noteiktie principi, kuru īstenošanu nodrošina nozares politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, kā arī Meža likumā un citos ar meža apsaimniekošanu un dabas aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums. Meža nozares valsts pārvalde ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem rada apstākļus Meža politikas kopējo mērķu sasniegšanai. Kopš 2000.gada Meža politikā noteikto normatīvo funkciju veic ZM, uzraudzības - VMD) Atbalsta funkciju, saskaņā ar Meža likumu4, nodrošina valsts institūciju veiktie pasākumi un valsts finansējums - no Meža attīstības fonda, Medību saimniecības attīstības fonda un citiem valsts finansējuma līdzekļiem, kas paredzēti meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares attīstībai. Valsts sev piederošos mežus ir uzticējusi apsaimniekot atbilstoši meža apsaimniekošanas mērķim: dabas aizsardzība - Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), (VARAM valdījumā) zinātniskās izpētes vajadzībām - Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (LVMI "Silava") un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) kopīgi izveidotai aģentūrai "Meža pētīšanas stacija" (ZM valdījumā), izglītības vajadzībām - profesionālajām mācību iestādēm (IZM valdījumā), kā arī speciālām vajadzībām, kas saistītas ar valsts drošību - Aizsardzības ministrijai. Pārējos valstij piederošos un ZM valdījumā esošos mežus apsaimnieko akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (AS "LVM"). Šo mežu apsaimniekošanas mērķis saskaņā ar 1999.gada 24.augustā MK apstiprināto koncepciju "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija" (protokols Nr.43 13.§) ir valsts kā meža īpašnieka ekonomisko interešu īstenošana. Ievērojamais valsts mežu īpatsvars stabilizē koksnes resursu pieejamību kokrūpniecībai un veicina Latvijas nozares konkurētspējas attīstību. AS "LVM" realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtības saglabāšanu un palielināšanu, kā arī optimālos ienākumus no meža apsaimniekošanas ilgtermiņā
  61. Valsts publisko tiesību un valsts privāto tiesību realizācija ir institucionāli nodalīta. Lai tiktu uzklausīti dažādu interešu grupu viedokļi, izveidota Meža konsultatīvā padome (skat. 1.attēlu). 1.attēls ZM un saistīto institūciju shēma meža nozarē Lai iegūtu un uzkrātu hronoloģisku informāciju par meža platības izmaiņām, meža resursu struktūru un dinamiku un mežaudžu attīstības gaitu, kas nepieciešama meža resursu attīstības prognozēšanai un siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas vajadzībām, izveidota pastāvīga, funkcionējoša novērojumu sistēma. Saskaņā ar Meža likuma 29.1 panta un 2012.gada 3.aprīļa MK noteikumu Nr.238 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi" prasībām, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI "Silava") visā valsts teritorijā īsteno nacionālo meža monitoringu (NMM). Īstenojot NMM, LVMI "Silava" veic:

(1)meža resursu monitoringu, kurā iegūst informāciju par meža platības izmaiņām, meža koksnes resursu struktūru un dinamiku, mežaudžu bojājumiem, atmirušo koksni, kā arī uzkrāj hronoloģisku informāciju par mežaudžu attīstības gaitu;
(2)pirmā un
(3)otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu, kurā tiek novērtēts meža veselības stāvoklis, tā izmaiņas un noskaidrota gaisa piesārņojuma un citu vides faktoru ietekme uz meža ekosistēmām;
(4)meža kaitēkļu un slimību zinātnisko monitoringu, lai iegūtu operatīvu informāciju un prognozētu bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību. Neskatoties uz to, ka NMM īstenošanu paredz likums, valsts budžets, t.sk. Meža attīstības fonds (MAF), NMM finansējumu nodrošina tikai ~50% apmērā. Pārējo NMM finansējumu nodrošina meža nozares komersantu finansējums. Savukārt, informācija par mežā notikušo mežsaimniecisko darbību, tiek apkopota valsts informācijas sistēmā - Meža valsts reģistrs (MVR). VMD uztur informāciju MVR par visiem inventarizētajiem mežiem, kā arī uzrauga meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu visos Latvijas mežos un nodrošina ar mežsaimniecību un medību saimniecību saistīto atļauju, apliecību, licenču, apliecinājumu izsniegšanu, kā arī citu dokumentu un pakalpojumu pieejamību meža īpašniekiem. Koksnes ieguves apjomi valsts mežos tiek plānoti ilgtermiņā. VMD MVR uzturēto aktuālo informāciju par valstij piederošajiem mežiem izmanto maksimālo ciršanas apjomu aprēķināšanai. Saskaņā ar Meža likumu MK apstiprina kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos6 galvenajā cirtē pieciem gadiem. Meža nozares attīstība ir vērtējama ilgtermiņā, ievērojot ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus. 2011.gadā ZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) veica vispusīgu meža nozares izvērtējumu par 20 gadu periodu
  1. Meža nozares attīstības novērtējums veikts, par pamatu izmantojot Eiropā vispāratzītu kritēriju un indikatoru sistēmu, kas izstrādāta saistībā ar Ministru konferencēm par mežu aizsardzību Eiropā - procesā Forest Europe
  2. 1.
  3. Mežs, meža daudzfunkcionalitāte, meža sniegtie pakalpojumi, meža apsaimniekošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Mežs piedāvā kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas ieguvei, vietu dzīvošanai un pārtiku. Mežs aizsargā ūdens resursus un augsnes no erozijas, dod mājvietu nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības. Mežs ir ienākumu avots cilvēkiem un ģimenēm, kā arī piedāvā rekreācijas iespējas. Šo daudzo funkciju dēļ, mainoties sabiedrības vajadzībām, mainās arī meža politika un meža apsaimniekošana globālā, nacionālā un reģionālā līmenī. Saskaņā ar NMM datiem mežs9 klāj 3260 tūkstošus hektārus (Piel. 1.1.
  4. attēls) un aizņem 92 % no kopējās meža zemes10 (3 575 tūkstošiem ha). Koksnes ieguvei bez saimnieciskās darbības ierobežojumiem pieejami 3052 tūkstoši ha meža (Piel. 1.1.
  5. attēls). Meža platība Latvijā salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta pirmo pusi ir dubultojusies (Piel. 1.1.
  6. attēls), savukārt kopējā koksnes krāja mežā kopumā palielinājusies gandrīz trīs reizes (Piel. 1.2.1.attēls). 2.attēls LIZ ieaudzētās mežaudzes, 1000 ha Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm (Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas). Lielā mērā tas izskaidrojams ar to, ka Latvija atrodas mežu zonā. Tas nozīmē, ka meži šeit ir dabiski izveidojušies un citas sauszemes ekosistēmas (biotopi) attīstoties kļūst par mežu. Latvijā ir sastopamas arī pļavas, tīrumi, purvi, kāpas. Taču pļavas un tīrumi, ja tos pārstāj apsaimniekot, ar laiku aizaug ar mežu. Arī purvi ar laiku kļūst par mežu, tāpat kāpas un citas sauszemes ekosistēmas. Meža platība Latvijā ir pieaugusi pateicoties valsts atbalstītai lauksaimniecības zemju apmežošanas politikai 1920.-1940.gados, turpināja pieaugt arī pēc Otrā Pasaules kara, apmežojoties kolektivizācijas rezultātā pamestajām saimniecībām, un it īpaši pēdējo divdesmit gadu laikā, aizaugot vai apmežojot pēc zemes reformas neapsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Savukārt, valsts meža platība ir saglabājusies nemainīga (Piel. 1.1.
  7. attēls). Ar ELFLA finansējuma atbalstu kopš 2005.gada LIZ ir ieaudzēti 28 tūkstoši hektāru meža (skat.
  8. attēlu). Meža koksnes resursi, meža audzēšana un koksnes ieguves apjomi Saskaņā ar NMM 2.cikla11 (2009.-
  9. gads) datiem, kopējā koksnes krāja mežā sasniedz 667 miljonu kubikmetru (m3). Vērojama arī stabila ciršanas vecumu sasniegušo mežaudžu vidējās koksnes krājas (m3 uz viena meža hektāra) pieauguma tendence: saskaņā ar NMM 1.cikla (2003.-2008.gads) datiem gadā vidējā ciršanas vecumu sasniegušo audžu krāja bija 345 m3/ha, 2009.-
  10. gadā - 368 m3/ha. Tas nozīmē, ka pieaug mežaudžu ražība. Saskaņā ar NMM datiem 2003.-
  11. gados ikgadējais koksnes resursu pieaugums vienā gadā Latvijā pārsniedz 25 miljonus kubikmetru.
  12. attēls Koku sugu platību īpatsvars, ( %) un platība, 1000 ha, (Datu avots, VMD) Saskaņā ar VMD datiem mežaudžu sugu sastāvs ir atšķirīgs dažādās īpašuma formās: valstij piederošajos mežos dominē skuju koku suga - 72% (skat.
  13. attēlu), savukārt privātajos mežos, kas attīstījušies galvenokārt uz lauksaimniecības zemes - lapu koku sugas - 64.4% Jāatzīmē, ka ievērojamas platības - vairāk nekā 200 tūkstoši hektāru, privātajos mežos aizņem baltalkšņu audzes.
  14. attēls Mežaudžu vescumstruktūras dinamika, 1000 ha (Datu avots, ZM, NMM) 5.attēls Ciršanas intensitāte (ikgadējie ciršanas apjomi, % no kopējās krājas) Mežaudžu vecumstruktūrā pēdējās desmitgadēs visām galvenajām koku sugām ir palielinājies ciršanas vecumu sasniegušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvars (4.attēls). Piemēram, apšu un baltalkšņu audzēs ciršanas vecumu sasniegušo un pāraugušo audžu īpatsvars veido attiecīgi 46% un 40% no kopējās šo sugu mežaudžu aizņemtās platības. Tas norāda uz to, ka netiek nocirstas visas ciršanas vecumu sasniegušās mežaudzes un tiek saglabāti vērtīgi biotopi un aizsargājamo sugu dzīvotnes. Vecumstruktūras dinamika norāda arī uz to, ka Latvijas mežos uzkrājas mežaudzes ar samazinātu spēju aktīvi piesaistīt gaisa CO
  15. Tas samazina arī Latvijas mežu kopējo pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām. Visu koku sugu mežaudžu vecuma struktūra pa desmitgadēm pielikumā (Piel. 1.3.
  16. - 1.3.
  17. attēls). Kopējie koksnes ieguves apjomi galvenajā cirtē valstī pēdējos 10 gados ir stabilizējušies 11 - 12 miljonu m3 līmenī (skat. Piel. 3.2.1.attēlu). Ikgadējie ciršanas apjomi ir mazāki par ikgadējo koksnes krājas pieaugumu (skat. Pielikuma 3.1.1.attēlu) un sastāda apmēram 63% no kopējā ikgadējā pieauguma koksnes ieguvei pieejamās meža platībās. Koksnes ieguves īpatsvars Latvijā ir mazāks nekā Somijā (70%), Lietuvā (73%) un Zviedrijā (85%). LLU analīze liecina, ka koksnes ieguves intensitāte pēdējos 20 gados ir pieaugusi, bet atpaliek no pirmskara Latvijā īstenotās koksnes ieguves intensitātes (5.attēls). MSNP 2020 neparedz koksnes apjomu ieguves pieaugumu plānošanas periodā. Meža atjaunošanas mērķis ir izveidot ražīgas un bioloģiski noturīgas mežaudzes, kas nodrošinātu tautsaimniecību ar nepieciešamajiem koksnes produktiem un ienākumus meža īpašniekam. Saskaņā ar Meža likumu, katra meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir noteiktā termiņā mežaudzi atjaunot. Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar piecām galvenajām koku sugām. Meža atjaunošanas sugu īpatsvars valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgs: valsts mežos 49 % platību tiek atjaunotas ar skuju kokiem (t.sk. egle 16 %, priede 33%), bet pārējo īpašnieku mežos ar skuju kokiem tiek atjaunotas 25 % platības (t.sk. egle - 18 % un priede - 7%) un dominē ar bērzu atjaunotās audzes (27 %), kā arī ievērojamu īpatsvaru sastāda apse (22 %) un baltalksnis (23 %). Sugu izvēle meža atjaunošanā, ko galvenokārt nosaka meža augšanas apstākļi, ir galvenais faktors, kas nosaka sugu sastāvu nākotnes mežaudzēs, kad šodien atjaunotās mežaudzes būs sasniegušas ciršanas vecumu. Ievērojot pašreizējās tendences, jāsecina, ka skuju koku īpatsvars pēc 30-50 gadiem galvenās cirtes vecumā samazināsies. 6.attēls Meža atjaunošanas dinamika, 1000ha VMD veic meža atjaunošanas pasākumu apjoma fiksēšanu, kvalitātes pārbaudes un statistikas datu apkopošanu. Vidēji gadā VMD ir akceptējis 30-40 tūkstošus hektāru atjaunotu mežaudžu (6.attēls). Obligāti atjaunojamo un termiņā neatjaunoto platību kopējais apjoms valstī samazinās un 2014.gada beigās bija 10,5 tūkst. ha termiņā neatjaunoto platību, galvenokārt privātajos meža īpašumos. Produktīvas un kvalitatīvas mežaudzes neizaug pašas - tās ir jāaudzē un jākopj. Jaunaudžu kopšana ir būtiska meža apsaimniekošanas cikla sastāvdaļa, tās īstenošana veido priekšnoteikumus stabilas, produktīvas un dzīvotspējīgas mežaudzes izveidošanai un galvenās ražas kvalitātei. Jaunaudžu kopšanas galvenais uzdevums - izveidot konkrētiem vietējiem apstākļiem atbilstošu mežaudzi. Meža kopšana jaunaudžu vecumā palielina nākotnes meža ražību un atstājamo koku vērtību. Ar jaunaudžu kopšanu var samazināt meža audzēšanas cikla ilgumu, jo cirtmetam atbilstīgo krāju var iegūt vidēji par 10-20 gadiem ātrāk. Kopš
  18. gada meža īpašnieki var pieteikties uz Valsts un Eiropas Savienības finansējumu jaunaudžu kopšanā atbalsta pasākumā "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana". Pateicoties ELFLA atbalstam, izkopto mežaudžu platība privātajos mežos ir ievērojami pieaugusi (7.attēls).
  19. attēls Jaunaudžu kopšanas dinamika, 1000 ha Meža īpašumstruktūra Īpašnieks (valdītājs) Mežs, ha Meža zeme, ha ZM (AS "LVM") 1406629 1597440 ZM (Zin. meži) 26736 28353 VARAM (DAP) 59087 88259 AM (bruņotie spēki) 4518 7788 Citas min. 3678 3811 Fiziskas pers. 986113 1013891 Juridiskas pers. 530052 563961 Pašvaldības 43687 47975 SIA Rīgas meži 46631 52762 1.tabula Meža un meža zemes īpašnieki (valdītāji), (Datu avots VMD) Mežs tradicionāli pieder valstij, privātām fiziskām un juridiskām personām un pašvaldībām. Valsts īpašumā un lietojumā ir apmēram puse meža platību, otru daļu veido fizisko un juridisko personu īpašumā un lietojumā esošas meža platības (Piel. 6.1.1 attēls). Saskaņā ar VMD datiem (MVR reģistrētās inventarizētās meža platības 3056,6 tūkstoši hektāru) Latvijā valstij pieder mežs 1495633 ha platībā (49%), kas ar nelielām izmaiņām aizņem 1920.gada zemes reformas rezultātā valsts īpašumā saglabātās, pirms tam Krievijas kroņa apsaimniekotās teritorijas. Savukārt pārējo īpašnieku mežu kopplatība ir 1561 tūkstotis ha (51%), kas pieder privātām fiziskām un juridiskām personām un pašvaldībām, veidojusies galvenokārt aizaugot LIZ pēc Otrā pasaules kara (izņemot Rīgas pilsētas mežus). Jāatzīmē, ka 203.4 tūkstoši hektāru MVR nereģistrētās meža platības, kas saskaņā ar NMM novērojumiem atbilst meža definīcijai, pārsvarā izveidojušās pēdējās desmitgadēs, aizaugot neizmantotai LIZ un pieder privātām personām. Tādējādi valstij pieder tikai 46% no kopējās meža platības. Privāto meža īpašumu struktūra ir sadrumstalota, tas ierobežo mežsaimniecības efektivitāti. Lielākajai daļai (90%) privāto meža īpašnieku pieder meža īpašumi, kas nav lielāki par 20 hektāriem. Šādu īpašumu īpatsvars veido vairāk nekā 40% no visu privāto mežu platības. (Piel. 6.1.
  20. attēls). Privāto mežu īpašumu struktūra ir dinamiska, kopš zemes reformas uzsākšanas meža īpašnieku skats ir samazinājies, pieaugot meža platībai vienā īpašumā. Meža daudzfunkcionalitāte Mežs pilda arī daudzas sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas (aizsargā ūdens resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām sugām, piedāvā rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas, u.c.). Mežs glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas elements. Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē. Ievērojot to, ka mežs pilda daudzas sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas un koksnes un nekoksnes produktiem un pakalpojumiem ir daudzfunkcionāls raksturs, meža apsaimniekošanai var būt dažādi mērķi. No tiem galvenie ir ekonomisku labumu ieguve (saimnieciskā darbība), dabas un vides aizsardzība, kā arī rekreācija. Īstenojot meža apsaimniekošanu (mežsaimniecību) atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka visu meža funkciju līdzsvarotu saglābšanu un attīstību, tiek respektētas visas meža funkcijas un vairākās paaudzēs realizēta saudzīga prakse meža faunas un floras saglabāšanai. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, kuru apsaimniekošanas mērķis ir dabas aizsardzība. 2010.gadā veiktais pētījums12 pirmo reizi deva iespēju novērtēt aptuveno meža nekoksnes produktu un pakalpojumu vērtību un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un meža sociālo nozīmi. Mežā iegūto nekoksnes produktu kopējā relatīvā vērtība ir 101 miljons euro (Piel. 3.3.1 attēls). Lielākā daļa meža velšu tiek izmantotas pašpatēriņam, bet ~13 % no kopējās mežā iegūtās produkcijas nonāk tirgū (Piel. 3.3.2 attēls). Nozīmīgākais no meža guvumiem ir sēnes, kuru ieguves vērtība veido pusi no nekoksnes produktu vērtības (Piel. 3.3.3 attēls). Pašpatēriņā patērētās meža veltes tika novērtētas tirgus vērtībā, bet netika ņemtas vērā izmaksas, kas rodas, piemēram, braucot uz mežu, lai lasītu sēnes vai ogas, vai arī medību izdevumus. Tādējādi, šis rādītājs vairāk raksturo meža sociālo nozīmi monetārās vērtībās, bet ne ieguvumu Latvijas tautsaimniecībā. Kopējā mežā sniegto komerciālo ne-mežsaimniecisko pakalpojumu vērtība ir ~37 miljoni euro, nozīmīgākie ir ar medībām saistītie pakalpojumi, to vērtība veido 73 % no kopējās pakalpojumu vērtības (Piel. 3.3.4 attēls). Meža ekosistēma ir arī ievērojama oglekļa dioksīda (CO2) piesaistītāja, fotosintēzes rezultātā mežā augošie koki piesaista CO2 un uzkrāj oglekli koksnē un augsnē. Līdz ar to mežainuma un krājas pieauguma palielināšanās stabili un pozitīvi ietekmē CO2 piesaisti un oglekļa uzkrāšanos meža ekosistēmā (Piel. 1.4.1 attēls), samazinot CO2 koncentrāciju atmosfērā, kas tieši korelē ar sagaidāmajām klimata (temperatūras) izmaiņām. Savukārt pieaugušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvara palielināšanās samazina un CO2 piesaistes intensitāti šodien un, it sevišķi, potenciālu nākotnē. Pārdomāti apsaimniekojot mežu, iespējams optimizēt meža CO2 piesaistes potenciālu, oglekļa uzkrājumu meža ekosistēmā, kā arī uzlabot mežaudžu pielāgošanos sagaidāmo klimata pārmaiņu radīto risku pieaugumam. Papildus tam, mežā iegūto koksni pārvēršot produktos, saistītais ogleklis turpina glabāties koka produktos visā to dzīves ciklā. Līdz ar to koksnes produkti arī ir oglekļa krātuves. Plašāk izmantojot koksnes produktus gan mājsaimniecībās, gan aizvietojot ar tiem citus energoietilpīgus materiālus būvniecībā un citās industrijās, iespējams, būtiski mazināt CO2 koncentrāciju atmosfērā un klimata izmaiņas. Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokolā noteiktajām saistībām, Kioto protokola 2.periodā (2013.-2020.gads) meža apsaimniekošanai tiek noteikts konkrēts mērķis, tā saucamais meža apsaimniekošanas references līmenis - 16,302 milj.t CO2 ekv. Mērķa sasniegšanu ietekmē vairāki faktori, no kuriem galvenie ir meža platība, produktivitāte un dzīvotspēja, kas tieši ietekmē kopējo ikgadējo koksnes biomasas pieaugumu. Savukārt meža produktivitāti un dzīvotspēju ietekmē tādi faktori kā mežaudžu vecumstruktūra, meža kopšana, meža infrastruktūra un meža apsaimniekošanas risku mazināšana, galvenokārt meža ugunsgrēki, kaitēkļi un slimības. Jāatzīmē, ka meža apsaimniekošanas references līmenis tika noteikts balstoties uz starptautiski noteiktām vispārinātām meža ekosistēmu CO2 un citu SEG gāzu vērtībām (emisiju faktoriem) un to dinamiku, kas precīzi neatbilst Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc būtiski, veicot attiecīgus meža ekosistēmu un meža apsaimniekošanas pētījumus, iegūt Latvijas apstākļus atbilstoši raksturojošas vērtības. MSNP 2020 plānotie pasākumi, kā, piem., atbalstīt un īstenot meža vērtības palielināšanas pasākumus (jaunaudžu kopšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, meža atjaunošana ar Latvijā iegūtu augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, meža infrastruktūras izveide un uzturēšana) un nodrošināt meža apsaimniekošanas CO2 piesaistes mērķa izpildi, u.c. ir vērsti uz klimata izmaiņu samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu. Meža bioloģiskā daudzveidība Meža bioloģiskajai daudzveidībai ir nozīmīga loma meža produktivitātes, atjaunošanās un dzīvotspējas saglabāšanā un attīstībā, tāpēc bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir nozīmīga meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas sastāvdaļa. Vienlaicīgi mežam kā ekosistēmai ir būtiska nozīme kopējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā uz zemes. Saskaņā ar Forest Europe definīciju Bioloģiskā daudzveidība nozīmē visu dzīvo organismu daudzveidību visās sauszemes, jūras un citu ūdens ekosistēmu un ekoloģisko kompleksu dzīvotnēs un ietvert sugu, starpsugu un ekosistēmu daudzveidību (Helsinku
  21. rezolūcija). Latvijā vairāk nekā 99 procentus meža veido vietējo sugu dabiska vai gandrīz dabiska ekosistēma ar dabiskām strukturālām, kompozicionālām un funkcionālām īpašībām, kurā notiek vai nesenā pagātnē ir notikusi mežsaimnieciskā darbība (Piel. 4.3.
  22. attēls un 4.3.
  23. tabula). Cilvēka neietekmēts mežs sastopams 6889 ha platībā, kas aizņem 0.2% no kopējās meža platības. Lielākā daļa mežu Latvijā veidota, veicinot dabisko atjaunošanos vai pārtraucot attiecīgajā teritorijā lauksaimniecisko darbību, ļaujot mežam ieaugt. Sētas vai stādītas audzes veido vidēji 12 procentus meža. Saskaņā ar NMM datiem, mežaudzes, kuru 1.stāva sastāvā ir vairāk nekā 3 koku sugas aizņem 11 procentus, vairāk par piecām koku sugām vienā audzē sastopams reti - tikai 0,2 procenti, bet mežaudzes ar 2 un 3 koku sugām aizņem vairāk par pusi (53.3%) no kopējās meža platības, Mežaudzes ar vienu koku sugu aizņem 36 procentus meža platību (Piel. 4.1.
  24. attēls). Vienas koku sugas audzes sastopamas meža tipos, kuru augsnes nav piemērotas lielai daļai citu koku sugu. Latvijas mežos kopumā sastopamas vairāk nekā 50 vietējo koku un krūmu sugas. Latvijā dabas apstākļi ir labvēlīgi trīs dabisko meža augāju formāciju attīstībai, kas iedalīti 11 galvenos biotopu tipos. Visās organismu grupās, par kurām ir pieejama informācija, ar mežu saistīti 17-84 % aizsargājamo sugu. Saskaņā ar prof. M.Laiviņa informāciju13, dati par floras un faunas bagātību Latvijas mežos ir ļoti neviendabīgi - stipri atšķiras dažādu organismu grupu izpētes līmenis gan kopumā Latvijā, gan arī meža biotopos. Sugu daudzveidības pētījumi par Latvijas mežiem līdz šim nav publicēti, pieejami ir tikai fragmentāri dati par atsevišķām augu un dzīvnieku grupām. Gadsimtu mijā no Latvijā konstatētajām 505 ķērpju sugām (Piterāns 2001), mežos konstatētas 304 ķērpju sugas (60 % no kopējā sugu skaita). Mežos konstatētas 47 ķērpju sugas (84 % no aizsargājamo ķērpju sugu kopskaita), kas iekļautas MK apstiprinātajā īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (sarakstā pavisam minētas 56 ķērpju sugas). Šajā laikā Latvijā konstatētas 512 sūnu sugas (Āboliņa 2001), no tām 298 sugas (58 % no kopējo sugu skaita) aug tikai mežā. No 137 īpaši aizsargājamām sūnu sugām 50 sugas (36 % no visām Latvijā aizsargājamām sūnu sugām) ir sastopamas tikai mežā. No Latvijā konstatētajām 1648 vaskulāro augu sugām (Tabaka u.c. 1998), Latvijas meži nodrošina dzīves vidi 656 vaskulāro augu sugām (40 % no kopējo sugu skaita). Latvijas mežos ir sastopamas 111 īpaši aizsargājamās sugas (51 % no MK īpaši aizsargājamo vaskulāro augu sugu kopskaita). Svarīga nozīme dabas aizsardzībā, t.sk. meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ir ne tikai atsevišķu sugu augtenei, bet biotopam kopumā - visu biotisko un abiotisko ekoloģisko apstākļu kopumam, kas veido katru konkrēto biotopu. Īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā iekļauti kopējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā nozīmīgi meža biotopi. Daļa no tiem Latvijā ir ļoti reti un aizņem nelielas platības, piemēram, parastā skābarža meži, kura retumu nosaka galvenokārt klimatiskie apstākļi un augsnes īpašības. Šos mežus apdraud mežsaimnieciskā darbība, kas neatbilst tiem raksturīgās struktūras saglabāšanai. Daži citi biotopi ir gan reti sastopami, gan to struktūru būtiski ietekmējusi cilvēka darbība vai tās izmaiņas. Piemēram, grīni un virsājus vairs neizmanto ganīšanai, un tie aizaug. Īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā iekļauti arī biotopi, kuru platības samazinājušās galvenokārt lauksaimnieciskās darbības vai klimatisko apstākļu rezultātā, piem., platlapju meži. Platlapju meži Latvijā atrodas tuvu sava izplatības areāla ziemeļu robežai, ar šiem mežiem saistīts liels skaits sugu, tāpēc tiem ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Savukārt Latvijā sastopami arī tādi ES nozīmes meža biotopi, kuru platības ir ievērojamas, piem., purvaini meži (~200 000 ha), veci vai dabiski boreāli meži (~33 000 ha), staignāju meži (~23 000 ha), kā arī ar mežiem saistīti biotopi, piem., mežainas piejūras kāpas - vismaz 60 000 ha). Ar mežiem saistīto biotopu aizsardzībai Latvijā ir divi galvenie virzieni - reti sastopamu veģetācijas tipu (īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā iekļauto biotopu) un dabisko meža biotopu aizsardzība. Latvijā tiek aizsargāti 10 Eiropas nozīmes aizsargājamo meža biotopu veidi, kuri iekļauti arī Natura 2000 aizsargājamās meža teritorijās. MK
  25. gada
  26. decembra noteikumu Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" pielikumā iekļauti dažādu veidu īpaši aizsargājamie biotopi. Mikroliegumu veidošanas kārtību īpaši aizsargājamiem biotopiem nosaka MK 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu". Lielākajai daļai īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā iekļauto meža biotopu mikroliegumi veidojami tikai raksturīgās vietās, kur augu sabiedrības ir stabilas un to struktūra ilgstoši nav mainījusies. Savukārt mikroliegumus īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai saskaņā ar noteikumu Nr.940 25.punktu neveido, ja
(1)īpaši aizsargājamais biotops ir degradēts un esošajos apstākļos attiecīgā īpaši aizsargājamā biotopa pastāvēšana nav ilgtspējīga;
(2)īpaši aizsargājamā biotopa specifisko sugu klātbūtnei teritorijā ir gadījuma raksturs, ko pierāda tas, ka atrasts tikai atsevišķs šo sugu indivīds uz nepastāvīga substrāta, kas atrodas biotopā, kurā kopumā nav sugai ekoloģiski piemērotas biotopa struktūras pazīmes vai elementi un nav konstatētas citas biotopam raksturīgās sugas. MSNP 2020 sabiedriskajā apspriešanā dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas ir norādījušas, ka netiek nodrošināts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis Latvijā sastopamajiem ES īpaši aizsargājamiem meža biotopiem un Latvijas ziņojums par ES Biotopu direktīvas ieviešanu liecina, ka Latvijā nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī ir visi ES īpaši aizsargājamie meža biotopi
  1. Lai izvērtētu Latvijā sastopamo ES īpaši aizsargājamiem meža biotopu stāvokli un kvalitāti, MSNP 2020 paredz, ka normatīvajos aktos tiks noteiktas īpaši aizsargājamo meža un ar to saistīto biotopu definīcijas un kvalitātes noteikšanas kritēriji, tiks veikta īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto biotopu kartēšana, tiks izvērtēts īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvars to labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai un tiks izstrādāti optimālie ĪADT, mikroliegumu, to buferzonu un vides un dabas resursu aizsargjoslu apsaimniekošanas nosacījumi (režīmi), tajā pašā laikā nesamazinot koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības. Šāda pieeja sekmēs Latvijas uzņemto saistību izpildi CO2 piesaistes mērķa sasniegšanā, un, kontekstā ar plānotajiem atbalsta pasākumiem apmežošanā, veicinās mērķorientētu un efektīvu Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikto aizsardzības pasākumu piemērošanu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai. Viens no bioloģiskās daudzveidības struktūras elementiem ir mežā uzkrātā atmirusī koksne. Saskaņā ar NMM datiem, uzkrātais atmirušās koksnes apjoms uzskaitīts kopš
  2. gada divos monitoringa ciklos un sastāda attiecīgi 17.3 m3/ha un 24,3 m3/ha (skat. Piel. 4.5.
  3. un 4.5.
  4. tabulas, arī Piel. 4.5.
  5. un 4.5.
  6. attēlus). Salīdzinājumam: Biosoil (LVMI "Silava") projekta, kas tika veikts 19 Eiropas valstīs, uzskaites parauglaukumos 80 procentos parauglaukumu atmirušās koksnes apjoms bija mazāks par 20 m3/ha (8.attēls).
  7. attēls Atmirušās koksnes apjoms 19 Eiropas valstīs Biosoil projekta uzskaites parauglaukumos, m3/ha Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu īsteno:
  8. Mežos, kuri iekļauti īpaši aizsargājamās teritorijās (ĪATD), mikroliegumos, t.sk. Natura 2000 teritorijās, un kuru galvenais apsaimniekošanas mērķis ir dabas aizsardzība,
  9. mežos, kuru galvenais apsaimniekošanas mērķis ir saimnieciskā darbība. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās meži aizņem 49% no kopējās ĪADT platības, kurās dabas aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību nosaka ĪADT individuālie un vispārējie noteikumi aizsardzības un izmantošanas noteikumi (MK
  10. gada
  11. marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"), kā arī dabas rezervātu vai nacionālo parku likumos ietvertās aizsardzības un izmantošanas prasības. Latvijā noteiktas 333 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000), kurās jānodrošina labvēlīgs aizsardzības statuss (t.i., jānodrošina, ka populācijas vai platības ir stabilas vai palielinās) sugām un biotopiem, kuru dēļ šīs vietas ir izvēlētas. Saskaņā ar MVR informāciju, pavisam 345345 hektāru mežu iekļauti Natura 2000 teritorijās, kas sastāda 43.5% no kopējās valsts Natura 2000 teritorijas un veido 10.6% no kopējās meža platības. Natura 2000 valsts mežos aizņem 205616 ha, privātajos mežos - 133791 ha un pašvaldību mežos - 5939 hektāru. Lai nodrošinātu dabas aizsardzības mērķu īstenošanu, mežā tiek izdalītas vairāku veidu aizsargājamas teritorijas, kas savstarpēji atšķiras pēc teritorijas izveidošanas mērķiem (sugu un biotopu aizsardzība, ūdens resursu, ainavu, ģenētisko resursu u.c. aizsardzība) un aizsardzības (apsaimniekošanas) režīma. Saskaņā ar MVR datiem, meža zemēs, kurās veikta meža inventarizācija, Latvijā kopumā ir aprobežoti 862,8 tūkst. ha jeb 28% no kopējās meža platības. Lielākās platības no aprobežotajām teritorijām aizņem valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, t.sk., kultūras pieminekļi un to aizsargjoslas, un mikroliegumi. Mežsaimnieciskā darbība, galvenā cirte un kopšanas cirte aizliegta 207.5 tūkstošos ha (6.8% no kopējās meža platības), kailcirte aizliegta 211.4 tūkstošos ha (6.9% no kopējās meža platības). Savukārt, 443.1 tūkstošos ha (14.5% no kopējās meža platības) tiek ievērots dabas vērtības aizsargājošs režīms, nepiemērojot iepriekšminētos aprobežojumus (piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības vai neitrālā zona) vai, piemērojot tos sezonāli. (Detalizētu informāciju skat.1.pielikumā). Meža teritoriju ar mežsaimnieciskās vai citas saimnieciskās darbības aprobežojumiem sasaisti ar Forest Europe ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijiem un indikatoriem nodrošina Ministru kabineta 2013.gada 7.maija noteikumi Nr.248 "Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanas kārtība". Kopš Latvijas iestāšanās ES aizsargājamo meža teritoriju un koksnes ieguvei nepieejamo platību īpatsvars ir palielinājies: no 188 tūkstošiem ha 2005.gadā līdz 207.5 tūkstošiem ha 2014.gadā. Aizsargājamo meža teritoriju (ĪADT, mikroliegumi, dabiskie meža biotopi, koku sugu ģenētisko resursu mežaudzes) daudzums (īpatsvars) nepalielina ģenētisko un sugu daudzveidību, bet ir palielinājis visu līmeņu (ģenētisko, sugu, biotopu, ainavas) bioloģiskās daudzveidības stabilitāti kā atsevišķos Latvijas dabas reģionos, tā arī valstī kopumā. Aizsargājamām meža teritorijām lielāka nozīme ir biotopu un ainavas dažādības saglabāšanā. Lai sasniegtu ĪADT izveidošanas mērķi, ir būtiski noteikt tādu teritorijas apsaimniekošanas režīmu, kas nodrošina mērķa sasniegšanu. Daudzi eksperti uzskata, ka saimnieciskās darbības aizliegums ne vienmēr nodrošina izvirzītā mērķa sasniegšanu, piem., ģenētisko resursu mežaudzēs. Lai kontrolētu, vai tiek nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss sugām un biotopiem, tiek veikts šo sugu un biotopu monitorings. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma izstrādāta tā, lai varētu izpildīt Latvijas normatīvo aktu, ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasības attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Programma ir sadalīta vairākos līmeņos un paredz bioloģiskās daudzveidības monitoringa veikšanu visā Latvijas teritorijā, pārstāvot sugas un biotopus aizsargājamās teritorijās un ārpus tām. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas mērķi ir
(1)sniegt informāciju par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli un izmaiņām Natura 2000 vietās,
(2)sniegt informāciju par sugu populāciju lieluma un biotopu platību izmaiņu tendencēm valstī un
(3)noteikt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz novērojamiem biotopiem un sugām. Lai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu, bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu iedala trīs sadaļās: Natura 2000 vietu monitorings, Fona monitorings un Speciālais monitorings. Programmas ieviešanu koordinē DAP. Lai sekmētu meža ĪADT teritoriju atbilstošu apsaimniekošanu sabiedrības interesēs, būtiski nodrošināt atbilstošas kompensācijas privāto mežu īpašniekiem par negūtajiem ienākumiem no mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Kompensāciju maksājumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu Natura 2000 tīklā esošo privāto mežu platībās to īpašniekiem tiek maksāti Lauku attīstības programmas (LAP) ietvaros no ELFLA līdzekļiem. Atbilstoši MK 2015.gada 7.aprīļa noteikumiem Nr.171 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā" ikgadējos atbalsta maksājumus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem maksās ne tikai Natura 2000 teritorijās, bet arī mikroliegumos Natura 2000 teritorijā, ja Natura 2000 aizsardzības režīms nenodrošina sugas vai biotopa aizsardzību, un mikroliegumos ārpus Natura 2000 teritorijas. Privāto mežu īpašnieku tiesības uz kompensācijām no Latvijas valsts budžeta par ierobežojumiem saimnieciskai darbībai nacionālas nozīmes ĪADT paredz arī likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"
  1. Ikgadējos atbalsta (kompensējošos) maksājumus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem 2014.-2020.gadu periodā maksās ne tikai Natura 2000 teritorijās, bet arī mikroliegumos Natura 2000 teritorijā, ja Natura 2000 aizsardzības režīms nenodrošina sugas vai biotopa aizsardzību, un mikroliegumos ārpus Natura 2000 teritorijas. Pieejamā sistemātiskā informācija par bioloģisko daudzveidību meža ekosistēmās ir atšķirīga dažādos bioloģiskās daudzveidības līmeņos. Pieejamā informācija par galveno meža koku sugu ģenētisko daudzveidību liecina, ka tā ir ievērojama. Veiktie pētījumi, t.sk., izmantojot molekulāros marķierus, pierāda, ka Latvijas priežu, egļu un bērzu populācijas uzrāda augstāku ģenētisko daudzveidību kā Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Vācijas populācijas
  2. Tas liecina par Latvijas šo sugu audžu ģenētisko veselību un ilglaicīgu dzīvotspēju. Šo sugu populācijas satur arī salīdzinoši augstāku skaitu reto alēļu, kas dos iespēju nākotnē piemēroties mainīgajiem klimata apstākļiem. Veiktie pētījumi arī pierādīja, ka galveno koku sugu sēklu ieguves plantāciju platība un klonu skaits nodrošinās nākotnē šo sugu ģenētiskās daudzveidības uzturēšanu pašreizējā līmenī. Ir pieejama arī informācija par Latvijā ligzdojošiem putniem18 (monitorings uzsākts 2005.gadā) un medījamiem dzīvniekiem (VMD medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšana, kopš
  3. gada) un Eiropas Savienības interešu sfērā ietilpstošo dzīvnieku sugu monitorings19 (LVMI "Silava"). Pieejamā informācija par pārējiem bioloģiskās daudzveidības līmeņiem nav sistemātiski izvērtēta laika rindās. Nav veikta īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto biotopu pilnīga uzskaite (kartēšana), savukārt ainavu līmenis rada visvairāk diskusiju sabiedrībā, šajā jomā ir pieejama informācija par mežaudžu struktūru, savukārt telpiskās aprakstīšanas un izvērtēšanas metodes pašlaik tiek attīstītas. Ainavu politikas pamatnostādnēs (APP) formulētas problēmas, kas saistītas arī ar Latvijas mežu apsaimniekošanu, uzsverot, ka, aizaugot lauksaimniecībā izmantojamai zemei, samazinās atklāto lauku ainavu īpatsvars, kas vietām negatīvi ietekmē gan cilvēka dzīves, gan saimniecisko vidi, gan bioloģisko daudzveidību un, ka pieaugot meža ciršanas apjomiem, palielinās izcirstās platības, mainās mežaudžu vecumstruktūra un meža vizuālais veidols, kas sabiedrības vērtējumā pazemina meža ainavu kvalitāti. Vienlaicīgi APP atzīst, ka nav metodisku vadlīniju ainavu novērtēšanai dažādos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos un pašlaik Latvijas ainavas tiek vērtētas, izmantojot dažādas pieejas. Līdz ar to trūkst salīdzināmas, visaptverošas un pēctecīgas informācijas par Latvijas ainavām. Nav arī apkopojumu par pētījumiem ainavu jomā Latvijā un starpdisciplināru zinātnisko pētījumu par ainavu attīstību, līdz ar to trūkst arī argumentu lēmumu pieņemšanā par ainavu politikas jautājumiem - ainavu aizsardzību, plānošanu un pārvaldību. Tikpat aktuāls uzdevums ir iegūt sistemātisku, zinātniski pamatotu informāciju par meža bioloģisko daudzveidību laikā visiem trim bioloģiskās daudzveidības līmeņiem ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā ārpus ĪADT. MSNP 2020 paredz šim mērķim iegūt un uzturēt un regulāri novērtēt zinātniski pamatotu informāciju par bioloģisko daudzveidību, NMM tīkla parauglaukumos, papildus atmirušās koksnes uzskaitei, iegūstot informāciju par noteiktiem bioloģisko daudzveidību raksturojošiem indikatoriem. Mežos, kuru galvenais apsaimniekošanas mērķis ir saimnieciskā darbība, meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu nodrošina
(1)normatīvie akti,
(2)"dabai draudzīgu" metožu pielietošana (piem., meža dabiskā atjaunošanās, mistrotu audžu veidošana, ierobežotas platības kailcirtes un to telpiskais izvietojums, izlases ciršu saimniecība, u.c.) un
(3)meža īpašnieku izglītošana par "dabai draudzīgu" metožu pielietošanu meža apsaimniekošanā. Mežos, kuru apsaimniekošanas galvenais mērķis ir saimnieciskā darbība, Meža likums nosaka, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai: 1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; 2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas; 3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas; 4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā; 5) veicinātu meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Valstij piederošajos, AS "LVM" valdījumā esošās teritorijās 2014. gadā mežaudzes apsaimniekoja šādiem mērķiem:
(1)dabas aizsardzībai - 16.2% no kopējās meža platības,
(2)koksnes audzēšanai un videi - 12,7%,
(3)koksnes audzēšanai - 69,9%,
(4)ar neskaidru mērķi (līdz apsekošanai dabā) - 1,2%. Savukārt, dabas vērtību saglabāšanai un rekreācijai nozīmīgās meža zemju teritorijās (50ha - 5000
  1. ha)- ekomežos un medņu riestos (17,6 % no meža zemes) ir atšķirīgi apsaimniekošanas nosacījumi: tiek saglabāts noteikts vecu mežu īpatsvars (vismaz 30% - ja dominē skuju koki un vismaz 20% - ja dominē lapu koki), ierobežota kailcirtes cirsmu platība, forma un izvietojums. Kopš 2011. gada AS "LVM" zemēs, kas atrodas ārpus ĪADT, atsākta Latvijas un ES nozīmes aizsargājamo biotopu apzināšana un kartēšana, kā arī reto un īpaši aizsargājamo sugu atradņu kartēšana. AS "LVM" apsaimniekotajos mežos nogabali, kuros identificēti ES aizsargājamie biotopi, tiek apsaimniekoti ar mērķi - dabas aizsardzība. ES aizsargājamo biotopu saglabāšanu nodrošina AS "LVM" noteiktie stratēģiskie mērķi dabas daudzveidības saglabāšanai: AS "LVM" vidēja termiņa stratēģija). Vides mērķu sasniegšanai AS "LVM" veic sekojošus pasākumus: - mežaudzēm nosaka apsaimniekošanas mērķim piemērotu apsaimniekošanas režīmu un paņēmienu izvēli; - nodrošina vecu mežu īpatsvaru meža masīvos (ekoloģiski definētās teritorijās (~10-20 tūkstoši ha); - nosaka teritorijas ar augstu bioloģiski vērtīgu platību koncentrāciju (ekomeži dabai), sabiedrības rekreācijas teritorijas (ekomeži rekreācijai) un medņu riestus, kurās apsaimniekošanas metodes (noteikta vecumstruktūra, kailcirsmu izvietošana un veidošana, galvenās cirtes paņēmiens u.c.) ir atšķirīgas, un vērstas uz nosaukto vērtību nodrošināšanu. AS "LVM" koksnes audzēšanas (saimnieciskā meža) platībās, realizējot kailcirtes un saglabājot dabiskam mežam raksturīgās struktūras, tiek nosacīti atdarināts liela mēroga dabiskais traucējums - meža degšana ar tai sekojošu augsnes sagatavošanu, kas veicina augsnes virskārtas mineralizāciju. Savukārt, realizējot izlases un pakāpeniskās cirtes, tiek atdarināti zemas intensitātes dabiskie traucējumi (vējgāzes, atsevišķu koku izgāšanās, slimību un kaitēkļu bojājumi), tādējādi veidojot atvērumus audzes vainaga klājā, saglabājot audzes stabilitāti, mikroklimatu, saglabājot dabiskam mežam raksturīgās struktūras (bioloģiski vecie koki, sausie koki un atmirusī koksne dažādās trūdēšanas stadijās, pamežs, paauga, pārmitrās ieplakas, īslaicīgi vai pastāvīgi pārplūstoši klajumi, neskartas koku grupas), meža videi raksturīgo daudzveidību (dobumainie koki, dzeņveidīgo putnu izkalti koki, veci celmi un koksnes sēnes, skudru pūžņi un lielo putnu ligzdas). Kā vienā, tā otrā gadījumā tiek veicināta mozaīkveida audzes struktūras veidošanās. Savukārt meža masīvu/ainavu līmenī, plānojot meža apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai AS "LVM" nodrošina, ka 70 gadus un vecāku audžu īpatsvars netiek samazināts zem noteiktā, netiek atjaunotas meža meliorācijas sistēmas vietās, kur tas var negatīvi ietekmēt pārmitro mežu biotopu dabisko attīstību, ainavā tiek saglabātas dabas daudzveidībai īpaši nozīmīgas vietas (aizsargājamu sugu dzīvotnes, aizsargājami biotopi, meža robežjoslas gar ūdeņiem, mitrzemēm, citām nemeža zemēm). 2013.gadā AS "LVM" teritorijā veikts aizsargājamo putnu, augu sugu un biotopu monitorings. 2013.gadā AS "LVM" meža zemēs konstatēts vairāk nekā 1300 jaunu retu un īpaši aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku sugu atradņu, bet trīs sezonu laikā - vairāk nekā 4000 retu un īpaši aizsargājamu sugu atradņu. 2013.gada sezonā konstatētas 3 Latvijas florai un faunai jaunas sugas: Sirplapu strautsūna (Dichelyma falcatum) un 2 vaboļu sugas, kā arī 2 sugas, kurām līdz šim zināmo atradņu skaits Latvijā bija mazāks par 10, un par ko ziņots Latvijas Universitātes zinātniskajā konferencē. AS "LVM" apsaimniekotajā teritorijā papildus līdz šim atrastajiem un aizsargātajiem dabisko mežu biotopiem (~50 tūkst.
  2. ha)ik gadu saimnieciskajos mežos tiek kartēti biotopi, kas atbilst Latvijas un ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem un vērtēta to kvalitāte, līdz šim konstatēti jau 24,7 tūkst. hektāru 30 aizsargājamu biotopu veidi. No tiem 2013. gadā konstatēti 7,7 tūkst. ha. Lielāko īpatsvaru veido meža un purva biotopi, visbiežāk konstatētie meža biotopi ir Staignāju meži, Veci vai dabiski boreāli meži un Purvaini meži. Izcilas un labas kvalitātes meža biotopi ir 48%, bet vidējas un zemas kvalitātes - 52%. AS "LVM" biotopu vērtējums neraksturo Latvijas vai ES nozīmes aizsargāto biotopu kvalitāti, bet saimnieciskajos mežos identificēto biotopu kvalitāti. AS "LVM" biotopu monitoringam tiek izmantotas anketas, kādas izmanto arī Dabas aizsardzības pārvalde, bet biotopu kvalitāti papildus anketām AS "LVM" vērtē pēc 4 baļļu skalas atbilstoši attiecīgā biotopa indikatorsugu un speciālo sugu sastopamības īpatsvaram. Saimnieciskajos mežos 2013.gadā atrasto biotopu kvalitāte bija: izcila kvalitāte - 7,2%, laba kvalitāte - 40,6%; vidēja kvalitāte - 38,5% un zema kvalitāte - 13,7%. AS "LVM" darbinieki 2013.gadā ir ziņojuši par 188 jaunatrastām lielajām ligzdām. Līdz eksperta slēdzienam visām jaunatrastajām ligzdām nosaka 500 m aizsargzonu un mežsaimniecisko darbību neplāno. Kopā AS "LVM" datu bāzē ir informācija par 1650 lielajām ligzdām, no tām 944 aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas vietas, tai skaitā arī informācija par vēsturiskajām ligzdošanas vietām. Visām zināmajām ligzdām AS "LVM" nodrošina atbilstošu aizsardzību. 2013. gadā AS "LVM" datu bāze papildināta ar 160 jaunu īpaši aizsargājamu putnu ligzdu atradnēm. AS "LVM" monitoringa rezultātus izmanto, plānojot saimniecisko darbību. Lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz konstatētajām dabas vērtībām, nosaka papildus piesardzības pasākumus. Piem., nodrošina melno stārķu ligzdu aizsardzību 500 m rādiusā ap ligzdu līdz eksperta lēmumam par atbilstošā potenciālā mikrolieguma un tā buferzonas platības noteikšanu (2014.gada sezonā 136 ligzdām). Ap medņu riestu vietām - 1000m rādiusā pavasara - vasaras periodā nenotiek mežsaimnieciskā darbība (2014.gada sezonā ap 241 riesta teritoriju, 86 tūkst. ha platībā). 2013. gadā. uzsākta tādu AS "LVM" ceļu, kas ved caur dabas teritorijām, kur ligzdo vai riesto aizsargājami putni, slēgšana uz ligzdošanas laiku no marta līdz jūlija beigām, piem., AS "LVM" Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Lai uzlabotu vai atjaunotu aizsargājamo biotopu un aizsargājamo sugu dzīvotņu kvalitāti, 2013.gadā 262 ha platībā ir izkopti meža biotopi, 142 ha platībā veikta medņu riestu dzīvotņu kopšana. Meža apsaimniekošana Latvijā ir visi priekšnoteikumi ilgtspējīgai un produktīvai meža apsaimniekošanai - atbilstošs klimats, zemes resursi un zināšanas. Ir izstrādātas uz ilglaicīgiem pētījumiem balstītas rekomendācijas meža ražības paaugstināšanai (meža atjaunošanai un ieaudzēšanai, jaunaudžu kopšanai). Ir pieejams augstvērtīgs, ģenētiski uzlabots un klimata izmaiņām piemērots galveno vietējo koku sugu reproduktīvais materiāls. Balstoties uz mežzinātnes pētījumiem20 un, plānojot mežsaimniecības pasākumus ilgtermiņā, iespējams veicināt koksnes pieaugumu un uzlabot nākotnes mežu kvalitāti un to pielāgošanās spēju mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, atjaunot daļu izcirtumu stādot vai sējot ar attiecīgajiem apstākļiem piemērotas izcelsmes koku sugām, nodrošinot straujāku un veselīgāku meža pieaugumu. Tomēr, Latvijas mežzinātnes atziņas mežsaimniecības efektivitātes paaugstināšanā, kā arī zināšanu pārnese visā meža apsaimniekošanas ciklā (īpaši privātajos mežos) šobrīd nenotiek pilnā apjomā. 9.attēls Pārmērīga mitruma rezultātā bojāgājušo mežaudžu platība 1991.-2014.gadā Aptuveni 90% Latvijas teritorijas ir potenciāli pakļautas pārlieka mitruma riskam21. Lai sekmētu zemes efektīvu izmantošanu ar lauksaimniecību saistītajām darbībām, Latvijas teritorijā 1,49 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izbūvētas meliorācijas sistēmas, tai skaitā applūstošo zemju mitruma režīma regulēšanai izbūvēti 53 polderi ar kopplatību 50 tūkst. ha. Savukārt meža hidromelioratīvais fonds sastāda 46,3% no meža kopplatības, no kuras meliorēti ir apmēram 40% no pārmitrajiem mežiem. Meža meliorācija Latvijā veicina ūdens resursu līdzsvarotu izmantošanu, samazinot pavasara plūdus un palielinot ūdens daudzumu vasaras matūdens periodā. Pavasara plūdu intensitāte nosusinātās teritorijās ir zemāka, jo pa grāvjiem ūdens plūst arī ziemā, tādējādi drenējot augsni, un pavasarī meliorēta platība ir labāk sagatavota plūdiem kā nemeliorēta, kur augsne ir piesātināta ar ūdeni. Meliorētajās meža teritorijām raksturīgs vaļējo grāvju tīkls. Vairāk nekā 0,5 miljonu ha meža zemēs meliorācijas sistēmas ir novecojušas un nekoptas. Saskaņā ar VMD sniegto informāciju pārmērīga mitruma rezultātā bojāgājušo mežaudžu kopējā platība kopš 1991.gada sastāda 5800 hektārus (skat. 9. attēlu). Ik gadus valstī nefunkcionējošu meliorācijas sistēmu rezultātā tiek zaudēti vidēji 240 hektāru mežaudžu. Ievērojot risku, ko varētu radīt nokrišņu daudzuma pieaugums klimata izmaiņu rezultātā Baltijas jūras reģionā, kā arī to, ka nepietiekama augsnes mitruma regulēšana veicina meliorēto meža augšņu degradāciju un samazina mežaudžu koksnes pieaugumu, nepieciešams veikt meliorācijas sistēmu atjaunošanu, ņemot vērā ekonomiskos ieguvumus, vienlaikus ievērojot vides prasības. IADT īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanai nelielos apjomos paredzama meliorācijas sistēmu likvidēšana, ja tas nerada apdraudējumu pieguļošiem mežiem un īpašumiem. Veicot meliorācijas sistēmu renovāciju un rekonstrukciju meža zemēs, palielinās koksnes pieaugums un mežaudzes spēj piesaistīt vairāk CO2. Izstrādājot MSNP 2020 projektu, esošās situācijas izvērtējums parādīja, ka Latvijas mežos līdz 2020. gadam meliorācijas sistēmas jāatjauno 280 000 ha platībā, t.sk. valsts mežos 220000 ha, privātajos mežos - 60 tūkstošu ha platībā. Šo ilgtermiņa investīciju kopējās izmaksas sastāda apmēram €50 miljonus. Meliorācijas sistēmu atjaunošana ir investīciju ietilpīgs ilgtermiņa ieguldījums meža vērtības saglabāšanā un palielināšanā, tāpēc MSNP 2020 paredz atbalstīt meliorācijas sistēmu renovāciju valsts, pašvaldību un privātajos mežos LAP 2020 atbalsta ietvaros. Pieejamais finansējums dod iespēju atjaunot meža meliorācijas sistēmas apmēram 100 000 ha platībā, atjaunojot vai pārbūvējot meža meliorācijas grāvjus 4600 km garumā. Papildus koksnes ieguvums, ievērtējot pašreizējo mežaudžu stāvokli, turpmākajos 50 gados sastādīs apmēram 40-45 miljonus kubikmetru. Katru konkrēta meliorācijas projekta pieteikumu vērtē Lauku atbalsta dienests atbilstoši MK 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.600 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam Ieguldījumi materiālajos aktīvos" prasībām. Optimāls meža ceļu blīvums ir būtisks mežsaimniecības darbu efektivitātes un meža apsaimniekošanas konkurētspējas rādītājs, kas pozitīvi ietekmē meža produktivitāti, mežu pieejamību apsaimniekošanai un rekreācijai, kā arī ugunsdrošības nodrošināšanai. Optimāls meža ceļu blīvums samazina pievešanas attālumu mežistrādes procesā, samazina augsnes sablīvēšanu, un saimnieciskās darbības rezultātā radušos gaisa piesārņoju un SEG emisijas, kā arī samazina meža produkcijas pašizmaksu, palielina mežaudžu pieejamību, it īpaši ilgtermiņa perspektīvā, nodrošinot iespēju īstenot oglekļa piesaisti veicinošus pasākumus meža apsaimniekošanā audzēs, kas pašlaik nav pieejamas saimnieciskajai darbībai. Meža ceļu tīkla blīvums Latvijā valsts mežos ir 1,36 km uz 100 hektāriem, bet privātajos tikai 0,3 km. Salīdzinājumam - Somijā un Zviedrijā vidējais meža ceļu tīkla blīvums ir 3 km uz 100 hektāriem meža, bet Vācijā 3,5km. Latvijā esošo meža ceļu rekonstrukcija, kā arī jaunu ceļu būvniecība nepieciešama ~5000 km kopgarumā valsts mežos un vismaz 500 km privātajos mežos. 1.3. Meža veselība, dzīvotspēja un meža apsaimniekošanas risku mazināšana Mežaudžu veselība un dzīvotspēja raksturo meža ilgtspējību. Eiropas meža veselības stāvokļa monitoringa dati (ICP ziņojums22) liecina, ka, samazinoties gaisa piesārņojumam, Latvijas mežaudžu veselības stāvoklis kopumā 20 gadu laikā ir uzlabojies - koku defoliācijas (skuju vai lapu zudums) monitoringa novērojumi (Piel. 2.3.1. attēls) liecina, ka galveno koku sugu skuju un vainagu stāvoklis un mežaudžu veselības stāvoklis ir stabilizējies un uzlabojies un pēdējā desmitgadē uzrāda tikai vieglu bojājumu pakāpi. Būtiskākie mežaudžu bojājumu cēloņi ir vējgāzes un snieglauzes, īpaši lielus bojājumus radīja 2005.gada janvāra vētra un tās sekas. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm, ekstrēmas dabas parādības klimata pārmaiņu ietekmē kļūs biežākas, tāpēc nozīmīgāka kļūs arī mežaudžu noturība un pielāgošanās spēja. Meža kaitēkļu savairošanās apjomam Latvijā ir ciklisks raksturs bez izteiktas bojājuma apjoma samazināšanās vai palielināšanās tendences. Tomēr vēja un sniega postījumi un tiem sekojošā kukaiņu un slimību izplatība pēdējā desmitgadē tautsaimniecībai ir nodarījusi ievērojamus zaudējumus (2.4.1. attēls 1.piel.). Pēdējos gadu desmitos atsevišķām koku sugām novērojamas veselības problēmas, kuru cēloņi nav pilnībā izpētīti. Meža kaitēkļu un slimību masveida izplatības riski pieaug līdz ar klimata izmaiņām. Pagarinoties veģetācijas periodam un pieaugot vidējai gaisa temperatūrai tiek prognozēts, ka turpmākajos gados skuju un lapu grauzēju kaitēkļu masveida savairošanās Eiropā kļūs biežāka un izplatīsies vairāk uz ziemeļu reģioniem23. Sagaidāmo risku mazināšanai būtiski savlaicīgi novērtēt meža kaitēkļu un slimību izplatības dinamiku un veikt preventīvos pasākumus to izplatības ierobežošanai. Dzīvotspējas un noturības veicināšanā būtiska ir pareiza un savlaicīga audžu kopšana. Reģionālie klimata modeļi rāda, ka Baltijas reģionā klimata pārmaiņu izpausmes būs jūtamākas, salīdzinot ar globālajiem vidējiem rādītājiem: gaisa temperatūra ziemā līdz 2100.gadam var pieaugt par 4-8°C, bet vasarā par 2,5-5°C. Ziemas līdz ar to kļūs īsākas un siltākas. Siltās, atkušņiem bagātās ziemas izraisīs biežākus plūdus. Īsāku laiku upes un ezerus ziemā klās sniegs. Klimata pārmaiņas nesīs līdzi biežākas un intensīvākas vētras, radot materiālus zaudējumus apdzīvotajās teritorijās, kā arī palielinot jūras krastu erozijas risku. Paredzams, ka par 10-20% pieaugs kopējais nokrišņu daudzums, vairāk būs spēcīgu lietusgāžu, gaidāma nokrišņu samazināšanās vasarās, bet pieaugums ziemās.. Līdz ar to sagaidāms meža ugunsgrēku izcelšanās riska pieaugums. Meža ugunsgrēku izcelšanās un izplatīšanās galvenokārt ir saistīta ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, iestājoties ilgstoši sausam un karstam laikam. Paaugstinātas bīstamības mežaudzes Latvijā aizņem 23% no kopējās meža platības. Biežākās meža ugunsgrēku izcelšanās vietas ir ap lielākajām pilsētām. Galvenais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, tostarp kūlas un ciršanas atlieku dedzināšana. Lai mazinātu un ierobežotu uguns nodarītos postījumus, nepieciešama attīstīta meža ceļu un ugunsnovērošanas sistēma. Tāpēc, uzlabojot un rekonstruējot meža ceļus un uguns novērošanas torņus, kā arī aprīkojot tos ar attālinātās novērošanas iekārtām, lai nodrošinātu operatīvu meža ugunsgrēku atklāšanu jebkuros laika apstākļos visā diennakts laikā, tiks nodrošināta savlaicīgāka meža ugunsgrēku likvidācija. Pēdējā desmitgadē audzis medījamo dzīvnieku (mežacūku, briežu, bebru, stirnu) skaits, līdz ar to pieauguši arī to lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu apjomi. Lai sabalansētu sugu populāciju genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu ar to radītajiem zaudējumiem, tiek īstenoti pasākumi medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanai, precizēta medību tiesību aprites un medību iecirkņu izveidošanas kārtība. Nomedīšanas apjomus administrē VMD, nodrošinot ekoloģiski pamatotu īpatņu skaitu populācijās, samazinot pretrunas starp medību saimniecību un citu nozaru interesēm medījamo dzīvnieku vai pašu medību nodarīto zaudējumu dēļ un veicinot ilgtspējīgas medību saimniecības attīstību. Lūšu, vilku, medņu un rubeņu nomedīšanas pieļaujamo apjomu nosaka saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātu attiecīgās dzīvnieku sugas aizsardzības plānu. 1.4. Meža nozare tautsaimniecībā un sociālekonomiskie aspekti Meža nozares kopējais apgrozījums 10 gadu laikā pēc veiksmīgi pārvarētas globālās ekonomikas krīzes ir trīskāršojies (Piel. 6.3.3. attēls). Neto apgrozījums, uzņēmumu rentabilitāte un peļņa (Piel. 6.2.1. un 6.2.2. attēli) atalgojums nozarē strādājošiem un ieņēmumi valsts budžetā (nodokļi, uzņēmumu sociālās apdrošināšanas iemaksas, dividendes) pakāpeniski atgriezās pirmskrīzes līmenī gan mežsaimniecībā, gan arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (Piel. 6.5.2. attēls). Meža nozare Latvijā tradicionāli ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Meža nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā veido aptuveni sešus procentus. Ir ievērojami pieaugusi meža nozares produkcijas pievienotā vērtība - no 295 miljoniem euro 2000.gadā līdz 1.4 miljardiem euro 2013.gadā (Piel. 6.2.1. attēls). Meža nozare ražošanas un eksporta apjoma (Piel. 6.8.1. un 6.8.2. attēli) ziņā ir viens no lielākajiem apstrādes rūpniecības sektoriem Latvijas tautsaimniecībā, un tās pievienotās vērtības īpatsvars apstrādes rūpniecībā 2013. gadā sastādīja 23,1%. Meža nozares produkcijas eksports sastāda vidēji 20 procentus no kopējā valsts eksporta apjoma (Piel. 6.8.1. attēls). Meža nozare ir vienīgā Latvijas tautsaimniecības nozare ar pozitīvu importa un eksporta bilanci (Piel. 6.8.4. attēls) un vienīgā nozare, kuras eksporta pieaugums 2014.gadā sasniedza 9.7%. Kopš 1993.gada koksnes produktu kopējais eksporta pienesums sasniedzis 21 miljardu euro ar pozitīvu eksporta-importa bilanci šajos gados - 15 miljardu euro apmērā. Meža nozares salīdzinošās priekšrocības nosaka resursu pieejamība, teritoriālais izvietojums (izeja uz Baltijas jūru), veiktie ieguldījumi tehnoloģisko procesu modernizācijā un vēsturiskās tradīcijas, stabili eksporta tirgi. Apmēram 25% no koka izstrādājumu eksporta ir uzskatāmi par augstas vai vidēji augstas pievienotās vērtības preču eksportu - finiera un saplākšņa izstrādājumi, būvkonstrukcijas, koka paneļi u.c. Eksporta tirgos nozare demonstrē spēju pielāgoties tirgus prasībām un reaģēt uz izmaiņām. Latvijas kokrūpniecības komersanti, kas pamatā ir MVU, vieglāk un ātrāk kā konkurējošie citu valstu lielražotāji var izmantot tirgū radušās nišas. Desmit gadu laikā ievērojami palielinājusies nozares uzņēmumu produktivitāte uz vienu nodarbināto. Palielinājies Latvijas mēbeļu ražošanas apjoms. Pamazām atdzīvojoties Eiropas būvniecības tirgum, pieaudzis arī dažādu namdaru un galdniecības izstrādājumu - koka logu, durvju un celtniecības apdares materiālu, eksports. Vienlaicīgi palielinājusies arī Latvijā ražoto koka būvkonstrukciju un koka būvju eksporta vērtība. Latvijas koka māju ražotāji 2012.gadā apvienojušies biedrībā "Latvijas Koka būvniecības klasteris", kura galvenā prioritāte ir biznesa un eksporta attīstība, jaunu klientu meklēšana un jaunu tirgu apgūšana. Saskaņā ar Eiropas Meža institūta (EFI) pētījumu: "Future of the European Forest Based Sector: Structural Canges Towards Bioeconomy"
(2014)24, koka māju būvniecībai un tirgum ir paredzama attīstība pat stagnējošā ES tirgū. Strauji augot pieprasījumam pēc videi draudzīgiem un atjaunojamiem enerģijas resursiem, pasaulē un Eiropā palielinājies enerģētiskās koksnes - šķeldu, granulu, brikešu un malkas - noiets. Reaģējot uz pozitīvajām tendencēm tirgū, enerģētiskās koksnes ražošanas sektors pēdējos gados Latvijā ievērojami attīstījies. Lielākās investīcijas ieguldītas tieši granulu ražošanā, kas savukārt veicinājis malkas un papīrmalkas vietējo patēriņu un pārstrādi. Granulu eksports 2013.gadā pārsniedzis 1 miljonu tonnu (1,057milj T). Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai. Līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunojamais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010.gadā - 23,4%, 2011.gadā - 25,5%, 2012.gadā - 27,6 %, 2013.gadā - 28,4 %) no kopējā energoresursu patēriņa. (Piel. 6.9.
  1. attēls). Savukārt, koksnes biomasas īpatsvars kopējā AER 2013.gadā bija 78%. Meža nozarei ir būtiskā loma iedzīvotāju nodarbinātības nodrošināšanā. Nozarē tieši nodarbināti vairāk nekā 54 tūkstoši cilvēku (Piel. 6.5.
  2. attēls) savukārt kopā ar saistītājām nozarēm mežsaimniecība un meža nozare dod ienākumus vairāk nekā 80 tūkstošiem cilvēku. Īpaši nozīmīga loma meža nozarei ir reģionu attīstībā un reģionālās nodarbinātības nodrošināšanā. Piemēram, kokrūpniecībā aptuveni 80% darbavietu izvietotas kādā no Latvijas reģioniem, un tikai 20% darbavietu atrodas Rīgā. Latvijā koksnes izstrādājumu, t.sk. kurināmā, patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir relatīvi mazs - apmēram divi kubikmetri gadā (Piel. 6.7.
  3. attēls). Salīdzinājumam: Igaunijā tas ir 3,3 kubikmetri un Somijā 4,8 kubikmetri vidēji uz vienu iedzīvotāju. Kokmateriālu patēriņš Latvijā ievērojami samazinājās, sarūkot būvniecības apjomam globālās ekonomiskās krīzes laikā. Uzlabojoties būvniecības apjomiem, iedzīvotāju pirktspējai un iekšzemes kopproduktam, koksnes produktu pieprasījums vietējā tirgū pakāpeniski pieaug. Mežā nekoksnes produktu ieguve ir būtiska lauku ekonomikas sastāvdaļa, īpaši individuālo mājsaimniecību pašnodrošinājumā. Sēņu un ogu lasīšana, kā arī pastaigas vai sporta pasākumi mežā, tradicionāli ir Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Iedzīvotājiem ir brīvi pieejami valsts un pašvaldību meži, bet to īpašnieks privātajos mežos var ierobežot uzturēšanos, kas reti tiek noteikts. Meži ar īpašnieku noteiktiem uzturēšanās ierobežojumiem veido mazāk nekā vienu procentu no kopējās mežu teritorijas, savukārt platības, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, aizņem astoņus procentus. Jāatzīmē, kas svarīgs nozares attīstības faktors ir bijusi spēja savstarpēji vienoties par nākotnes attīstības virzieniem, starpnozaru sadarbība, sadarbība ar zinātniski pētnieciskajām institūcijām, kā arī nodrošinājums ar kvalificētiem speciālistiem. Lai veiksmīgāk konkurētu starptautiskajos tirgos, ir svarīgi nodrošināt produkcijas produktivitātes palielinājumu un produkcijas ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību. Nozares tālāka izaugsme atkarīga no situācijas ārvalstu tirgos un konkurētspējas palielināšanas visā produkcijas pievienotās vērtības ķēdē. 1.
  4. Starptautiskie procesi meža nozarē Meža jomā nozīmīgākais globālais process ir ANO Meža forums (UNFF) - augsta līmeņa politikas forums meža nozarē. Tas ir ANO ECOSOC organizācijas apakšvienība, kurā piedalās visas ANO dalībvalstis, kā arī specializētas aģentūras. Galvenais mērķis ir sekmēt visu meža tipu apsaimniekošanu, saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Foruma galvenie uzdevumi ir veicināt ar mežu saistīto līgumu izpildi un sekmēt vienotu izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecības attīstību, nodrošināt nepārtrauktu politikas attīstību un dialogu starp valdībām, starptautiskām organizācijām un galvenajām grupām saskaņā ar Rio deklarācijas par ilgtspējīgu attīstību, Agenda 21 dokumentu un IPF/IFF rezultātiem. Foruma 7.sesijā 2007.gada
  5. aprīlī pieņēma Juridiski nesaistošu instrumentu visiem meža tipiem25 (apstiprināts ANO Ģenerālajā asamblejā 2007.gada 17.decembrī), kurā izvirzīti šādi globālie mērķi:
(1)novērst meža platību samazināšanos visā pasaulē, īstenojot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, apmežošanas, meža atjaunošanas pasākumus un novēršot meža degradēšanos;
(2)veicināt meža nozares ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus, t.sk. uzlabojot no meža atkarīgo cilvēku iztikas ieguvi;
(3)visā pasaulē palielināt aizsargāto mežu un ilgtspējīgi apsaimniekoto mežu platības, kā arī palielināt no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem iegūtu meža produktu īpatsvaru; un
(4)novērst ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas oficiālās attīstības palīdzības atbalsta programmas samazināšanos. Eiropas reģionā politiska (ministru) līmeņa brīvprātīga sadarbība notiek Ministru konferenču par meža aizsardzību Eiropā (Forest Europe) ietvaros. Tajā pieņem lēmumus un risina Eiropas valstīm kopīgus un aktuālus meža nozares jautājumus. Procesa mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Eiropas mežu apsaimniekošanu un meža nozares ilgtspējīgu attīstību, turpināt kopējas izpratnes attīstīšanu par Eiropas mežu aizsardzību un ilgtspējīgu saglabāšanu, kā arī pārrunāt mežu un mežsaimniecību apdraudošos un veicinošos faktorus. Latvija Forest Europe procesā ir iesaistījusies kopš 1993.gada (Helsinku konference) un UNFF kopš 2001.gada, demonstrējot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un meža nozares attīstības piemēru. Kopš kļūšanas par ES dalībvalsti, Latvijas pārstāvji aktīvi piedalās ES dalībvalstu kopējās nostājas veidošanā. Forest Europe procesa ietvaros 2011.gada Oslo konferencē tika pieņemts OSLO meža ministru lēmums26, kas izvirza Eiropas mežu mērķus 2020.gadam:
(1)visu Eiropas mežu ilgtspējīga apsaimniekošana nodrošina daudzveidīgās meža funkcijas un palielina ilglaicīgu meža preču un pakalpojumu piegādi,
(2)Eiropas meži dod ieguldījumu zaļās ekonomikas attīstībā, ietverot pieaugošu koksnes un citu meža produktu un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanu no ilgtspējīgiem avotiem,
(3)meža apsaimniekošana ir pielāgota klimata pārmaiņām, meži ir veselīgi un izturīgi pret dabas stihijām un aizsargāti pret cilvēka radītiem draudiem, kā, piem., meža ugunsgrēki, kā arī meža produktīvās un aizsargājošās funkcijas ir saglabātas;
(4)lai samazinātu Eiropas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, neietekmējot kopējo oglekļa bilanci, tiek pilnībā realizēts Eiropas mežu potenciāls mazināt klimata izmaiņas, piesaistot oglekli kokos un augsnēs, uzglabājot oglekli meža produktos un aizstājot neatjaunojamos resursus un enerģijas avotus;
(5)ir apturēta bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un apturēta mežu degradācija un meži tiek atjaunoti un atveseļoti;
(6)tiek stiprināta mežu loma progresējošās pārtuksnēšanās samazināšanā;
(7)no Eiropas mežiem tiek optimizēti sociālekonomiskie un kultūras ieguvumi, it sevišķi iztikai, lauku attīstībai un nodarbinātībai; un
(8)Eiropā ir ierobežota nelikumīga meža izmantošana un meža produktu tirdzniecība. 2013.gadā izstrādāta jauna ES Meža Stratēģija (stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai) (ES Stratēģija)27. Tā aizvieto 1998.gadā pieņemto (Padomes 1998.gada 15.decembra Rezolūciju par ES mežsaimniecības stratēģiju COM
(2006)302). Stratēģija balstīta uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas konceptu un mežu daudzfunkcionalitāti un demonstrē saskaņotu un holistisku pieeju meža apsaimniekošanai un saistītajām politikām Eiropas Savienībā. Sagaidāms, ka tā veicinās ES mežu un meža industrijas ieguldījumu ES saistīto politiku mērķu sasniegšanā, īpaši Eiropa 2020 stratēģijas realizācijā. Eiropas Padomes secinājumos par jauno Meža stratēģiju uzsvērta meža un meža nozares nozīme zaļās ekonomikas attīstībā, meža produktu un pakalpojumu vērtība un to ilgtspējīgs nodrošinājums, nodrošinot dabas vērtību uzturēšanu mežos. ES Stratēģijas pamatprincipi: - Meža ilgtspējīga apsaimniekošana un mežu daudzfunkcionālā nozīme - daudzās preces un pakalpojumi tiek sagādāti līdzsvarotā veidā, un tiek nodrošināta meža aizsardzība; - Resursu izmantošanas efektivitāte − tiek optimizēts mežu un meža nozares devums lauku attīstībā, izaugsmē un darbvietu radīšanā; - Globāla atbildība par mežiem − tiek veicināta meža produktu ilgtspējīga ražošana un patēriņš. ES Stratēģijas mērķi 2020.gadam: Nodrošināt un parādīt, ka visi ES meži tiek apsaimniekoti saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem un, ka ir pastiprināti ES centieni ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanā un atmežošanas apturēšanā pasaules līmenī, tādējādi: - palīdzot līdzsvarot dažādās meža funkcijas, apmierināt pieprasījumu un sniegt svarīgus ekosistēmas pakalpojumus, - nodrošinot pamatu tam, lai mežsaimniecība un visa uz koksnes resursiem balstītā vērtību radīšanas ķēde būtu konkurētspējīga un dzīvotspējīga uz bioloģiskiem resursiem balstītas ekonomikas virzītāji. Lai arī ES nav vienotas meža politikas, dalībvalstis ir vienojušās nodrošināt stratēģijā iezīmēto principu realizāciju nacionālajās politikās, attīstības plānos un programmās. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām28 (turpmāk - ANO Konvencija) un ANO Konvencijas Kioto protokols29 (turpmāk - Protokols), kā arī tam pakārtotie ANO Konvencijas Pušu lēmumi paredz sasniegt SEG koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā, kā arī nosaka Pušu noteiktā emisijas daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistības. Pildot noteiktās saistības, Puses apņēmās izstrādāt un īstenot ar savas valsts apstākļiem saskaņotu politiku un pasākumus, kā, piem.,
(1)enerģijas efektivitātes palielināšana būtiskos valsts ekonomikas sektoros,
(2)ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas prakses, apmežošanas un meža atjaunošanas veicināšanu,
(3)ilgtspējīgu lauksaimniecības formu veicināšanu, ņemot vērā klimata pārmaiņas,
(4)jaunu un pašatjaunojošās enerģijas formu, CO2 izolēšanas tehnoloģiju un progresīvu un novatorisku videi draudzīgu tehnoloģiju pētīšanu, veicināšanu, attīstīšanu un arvien plašāku lietošanu, u.c.. Latvija kā ANO Konvencijas un Protokola Puse katru gadu sniedz informāciju par visu nozaru SEG emisiju un CO2 piesaistes bilanci Nacionālā SEG inventarizācijas ziņojuma ietvaros. Attiecīgo informāciju, kas tiek ziņota zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIM) sektora ietvaros, sagatavo LVMI "Silava", pamatojoties uz NMM datiem un veiktajiem pētījumiem par Latvijas meža ekosistēmu CO2 piesaisti un SEG emisiju un to ietekmējošiem faktoriem. Eiropas Savienības līmenī klimata politiku attiecībā uz meža nozari 2013.-2020.gadu periodā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/201330 un Protokolam pakārtots ANO Lēmums 2/CMP.731, ar kuru nosaka ES dalībvalstu meža apsaimniekošanas references līmeni. Ar Eiropadomes 2014.gada 24.oktobra secinājumiem "Secinājumi par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030.gadam" tika apstiprināti ES mērķi klimata pārmaiņu mazināšanai, nosakot ES līmenī saistošu mērķi SEG emisiju samazināšanai, un indikatīvus atjaunojamo energoresursu izmantošanas, energoefektivitātes veicināšanas un starpsavienojumu izveides mērķus. KEPS2030 iekļauj vairākus būtiskus elementus un principus attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu - mērķu pārdali ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) iekļautajām darbībām un ETS neiekļautajām darbībām (ne-ETS darbības), dalībvalstīm noteikto mērķu pārdales un aprēķināšanas nosacījumiem, instrumentiem un mehānismiem šī mērķa izpildei; kā arī attiecībā uz šādiem enerģētikas jautājumiem - atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana un energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības un neatkarības nodrošināšana, iekšējā enerģijas tirgus izveidošana, kā arī pārvaldības sistēmas izveidošana Dalībvalstu līmenī būs saistošs mērķis par SEG emisiju samazināšanu ne-ETS darbībām periodam līdz 2030.gadam. Konkrēti mērķi dalībvalstīm noteikti ar saistību pārdales lēmumu. Par dažiem no KEPS2030 elementiem Eiropas Komisija 2014.gada beigās un 2015.gada sākumā sāka publiskās konsultācijas. Jaunie likumdošanas priekšlikumi KEPS2030 iekļauto nosacījumu īstenošanai tiks publicēti tikai 2015.gada otrajā pusē vai 2016.gada sākumā. Saskaņā ar Eiropadomes secinājumu 2.14.punktu "līdz 2020.gadam tiks izveidota politika attiecībā uz to, kā SEG samazināšanas satvarā 2030.gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību", tāpēc Eiropas Komisijai ir jāizstrādā priekšlikums, kā kopējos ES SEG emisiju samazināšanas mērķos iekļaut SEG emisijas un CO2 piesaisti no ZIZIM sektora darbībām.
  1. Ar meža nozari saistītās nozares 2.
  2. Meža nozares izglītība Izglītības sistēmas un izglītības kvalitāti visobjektīvāk raksturo atbilstošās nozares konkurētspējas stabilitāte un iespējami lielākas pievienotās vērtības ražošanas īpatsvars kopējā produkcijā. Neskatoties uz to, ka pēdējā desmitgadē meža nozare ir kļuvusi par vienu no visaktīvākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tās pamatā ir stabila, ilgtspējīgi apsaimniekota izejvielu bāze, meža produktu noieta (galvenokārt eksporta) tirgus un cilvēkresursi, nozares speciālisti atzīst, ka līdzšinējie sasniegumi galvenokārt balstās veiksmīgu konkurenci ārējā tirgū ar salīdzinoši zemas pievienotās vērtības produkciju. Tālākai attīstībai jāorientējas uz pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības radīšanu, modernāko tehnoloģiju izmantošanu un jaunu produktu un noieta tirgu apgūšanu. Līdz ar to pieaug nepieciešamība pēc kvalificēta darbaspēka. Meža nozarei nepieciešamo izglītību iespējams iegūt 19 profesionālās vidējās izglītības iestādēs un divās augstskolās. Ar meža nozari saistītās augstākās izglītības programmas iespējams apgūt LLU Meža fakultātē (MF), un Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmā Materiālu tehnoloģijas un dizains. Mācību iestādēs iespējams apgūt dažādu kvalifikācijas līmeņu profesionālo izglītību. Kopumā meža nozares izglītības sistēma atbilst Latvijā pastāvošajām normatīvajām prasībām un salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības jomām ir viena no līderiem profesiju standartu izstrādē. Tomēr, profesionālās vidējās izglītības iestādes, kas sagatavo līdzīgu profesiju speciālistus, programmas īsteno pēc atšķirīgām mācību plāniem. Lai noteiktu vienotas izglītības kvalitātes prasības un veidotu kopīgu meža nozares profesionālās izglītības sistēmu, nepieciešams izstrādāt savietojamus mācību plānus ar mērķi aptvert visas meža nozarei nepieciešamās profesionālās prasības. Meža nozares dažādu līmeņu izglītības programmas nav savstarpēji savietojamas, netiek nodrošināta iespēja iegūt profesionālo izglītību vairākos paņēmienos - sākt ar zemāku kvalifikāciju un saņemt atbilstošu izglītību apliecinošu dokumentu, turpināt mācības un sasniegt nākamo kvalifikācijas līmeni, tādejādi īstenojot arī mūža izglītības pamatprincipus. Nepieciešama izstrādāto profesijas standartu aktualizācija un tajos izmantotās terminoloģijas harmonizācija, jāveic izglītības programmu aktualizācija un jaunu programmu izstrāde atbilstoši profesiju standartu prasībām. Profesijas standartus nepieciešams savstarpēji harmonizēt, ņemot vērā profesiju pēctecību un izmantoto terminoloģiju. Kā pozitīvu piemēru, jāmin, ka noslēguma posmā ir kokapstrādes profesiju modulāro programmu izstrāde kvalifikācijām "Koksnes materiālu apstrādātājs", "Kokapstrādes iekārtu operators", "Koka izstrādājumu ražošanas tehniķis" un "Kokapstrādes programmvadības darbmašīnu/līniju operators". No šīm 3 ir izteikti pēctecīgas. Turklāt, arī šobrīd RVT realizētā Kokapstrādes tehniķa programma satura ziņā ir ar pēctecību LLU Kokapstrādes inženieru programmai. Pēdējos gados, lai piesaistītu iespējami vairāk mācīties gribētājus, profesionālās vidējās izglītības iestādes uzsākušas izglītības programmu dažādošanu, neņemot vērā materiāli tehnisko nodrošinājumu un pasniedzēju kvalifikāciju. Atbilstoša materiāli-tehniskā nodrošinājuma trūkums ir viens no iemesliem izglītojamo nepietiekamam prasmju līmenim. No 19 profesionālās izglītības iestādēm, kas sagatavo kokapstrādes speciālistus, daudzmaz atbilstošs nodrošinājums ar kokapstrādes darbmašīnām un iekārtām ir tikai četrām. Tikai dažās ir masīvkoksnes un dažādu koksnes plātņu materiālu apstrādei paredzētās programmvadības iekārtas. Nepieciešams IZM vadībā uzsāktās skolu optimizācijas procesa ietvaros veikt visu izglītības iestāžu, kuras gatavo meža nozares speciālistus, tīkla optimizāciju un atsevišķu izglītības iestāžu specializāciju kokapstrādes profilam. Šajā procesā ir iesaistījusies Kokrūpniecības Nozares ekspertu padome (NEP). Profesionālās vidējās izglītības sistēmā trūkst šobrīd noteiktajām prasībām atbilstošu pasniedzēju. Pedagogiem jābūt
(1)labiem sava amata meistariem ar
(2)pedagoģisko izglītību, un
(3)augstāko kokapstrādes izglītību. Šādu triju prasību izpilde apstākļos pie zemas darba apmaksas ir problemātiska, sevišķi praktisko apmācību skolotājiem. Neviena no profesionālās izglītības iestādēm nav pilnībā nokomplektēta ar minētajām prasībām atbilstošiem pedagogiem. Profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām nav iespējams nodrošināt bez darba devēju atbalsta un līdzdalības. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA)
  1. gada decembrī uzsāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana". Projekta ietvaros, kopš 2011.gada ir izveidotas un sekmīgi darbojās 12 NEP, tai skaitā Kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde) NEP, kas ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts, nozares darba devēju un to organizāciju, darbinieku (arodbiedrību) organizāciju, profesionālo organizāciju un nozares speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos. Kopš 2011.gada Kokrūpniecības NEP pilda iepriekš minētās funkcijas, tai skaitā, cieši sadarbojoties ar Latvijas Kokrūpniecības federācijā (LKF) ietilpstošajām nozaru asociācijām, veido un uztur darba devēju sadarbību ar nozares profesionālās izglītības iestādēm. Regulāri tiek apmeklētas skolas, apspriesti un saskaņoti to uzņemšanas plāni, NEP un nozares asociācijas sniedz priekšlikumus materiāli - tehniskās bāzes attīstībai, nodrošinot tās atbilstību nozares prasībām. Šobrīd nozares profesionālajā izglītībā ienāk tādas "jaunas vēsmas", kā darba vidē balstīta izglītība un modulārā apmācības sistēma - tieši šobrīd tiek aktualizēts profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs kvalifikācijām "Mežstrādnieks" un "Motorzāģa operators", kopā ar darba devējiem ir izstrādāta apmācību programma "Kokvedēja automobiļa vadītājs", kurā jau sākusies uzņemšana (realizē Ogres tehnikums). Kokrūpniecības NEP arī koordinē darba grupu, kurā ir iekļauti gan darba devēju pārstāvji, gan profesionālo skolu pedagogi, kas kopīgi izstrādā, nozares vajadzībām atbilstošu modulāro izglītības programmu kvalifikācijām "Koksnes materiālu apstrādātājs", "Kokapstrādes iekārtu operators" un "Koka izstrādājumu ražošanas tehniķis". LLU MF piedāvā augstāko izglītību mežsaimniecībā un kokapstrādē. Statistikas dati liecina, ka, neskatoties uz nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, studējošo skaits Meža fakultātē ir stabils. Kopējais studējošo skaits svārstās robežās no 630-700 studējošo 11 LLU MF īstenotajās programmās. Pēdējos gados ir pieaugusi interese par profesionālā augstākās izglītības mežinženieru studiju programmu. Šajā programmā pakāpeniski pieaug relatīvais absolventu skaits. Programmu sekmīgi absolvē 70% no studēt sākušajiem. Cita situācija ir kokapstrādes studiju programmā, kuru absolvē mazāk par pusi no studēt sākušo skaita. Daudziem studēt gribētājiem ir nepietiekams zināšanas pamata un vidējā izglītībā (galvenokārt matemātikā, fizikā un ķīmijā), kas rada grūtības sekmīgām studijām augstskolā un daļa studentu studijas pārtrauc. Kvalificētu speciālistu trūkums nozarē rada iespējas veidot karjeru kokapstrādes jomā nepabeidzot studijas, kas ir minams par vienu no cēloņiem neapmierinošajam absolventu skaitam. Augstākās izglītības un zinātnes nepietiekamais finansējumus un integrācija ir atstājusi būtisku ietekmi uz mācību spēku kapacitāti un augstākās izglītības kvalitāti. Pasniedzēju vecuma struktūra ir nelabvēlīga. Trūkst finansējuma jauno speciālistu piesaistīšanai zinātniskajam un akadēmiskajam darbam. Kopš 2009.gada augstākās izglītības studiju programmu finansējums LLU sastāda 85% no minimālā, valstī noteiktā studiju programmu finansējuma. Akūts finansējuma trūkums apdraud turpmāku studiju programmu īstenošanu. Jauno pasniedzēju intervijas parādīja, ka strādāt MF mērķtiecīgi pēc studiju beigšanas vēlējies tikai viens no aptaujātajiem. Ja tuvāko 2-3 gadu laikā netiks veikti konkrēti pasākumi, kvalitatīva studiju kursu pasniegšana būs apdraudēta. Sadarbības ar darba devējiem stiprināšanai, LLU MF regulāri tiek organizētas vadošo nozares darbinieku vieslekcijas, izveidojusies sekmīga sadarbība AS "LVM", VMD un a/s Latvijas Finieris profesionālo prakšu programmas īstenošanā. Sadarbībā ar Meža nozares ekspertiem tiek veikta meža inženiera profesiju standarta pilnveidošana. MF studiju infrastruktūras attīstībā ar ES atbalstu investēti 1.4 milj. EUR. LVMI "Silava" un LLU aģentūra "Meža pētīšanas stacija" tiek veidota par spēcīgu praktisko apmācību un demonstrējumu objektu infrastruktūras bāzi. Šobrīd studenti tiek galvenokārt orientēti uz esošiem darba piedāvājumiem AS "LVM", VMD un mežizstrādes kompānijās. Viens no galvenajiem izglītības iestāžu uzdevumiem ir īstenot izglītības, t.sk. mūžizglītības, programmas, kas dotu nepieciešamās zināšanas un prasmes par meža ekoloģisko, ekonomisko un sociālo funkciju lomu daudzmērķu meža apsaimniekošanā. Jāpilnveido arī kompetences, kas netieši saistītas ar mežu un mežsaimniecību, piem., ietekmi vidi un klimata pārmaiņām, mežu nozīmi lauku attīstībā, teritoriālajā /ainavu plānošanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā u.c.. Jāpilnveido komunikācijas prasmes sabiedrības izpratnes veidošanā par meža nozares lomu ilgtspējīgā attīstībā un izpratne par starpnozaru koordinācijas un partnerības veidošanas nepieciešamību. 2.
  2. Meža un meža produktu zinātne un pētniecība Ar meža nozari saistītās zinātnes un pētniecības institucionālo struktūru Latvijā veido 2 valsts zinātnes institūti - atvasinātas publiskas personas statusā: LVMI "Silava", Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts (LV KĶI), un LLU MF. Atbilstoši IUFRO - Starptautiskās Meža pētniecības organizāciju savienības (International Union of Forest Research Organizations) klasifikācijai zinātniskās izpētes institūcijas un augstskolas veic pētījumus 9 mežzinātnes jomās, savukārt atbilstoši IAWS - Starptautiskās koksnes zinātnes akadēmijas (International Academy of Wood Science) - 5 koksnes zinātnes jomās. Latvijā nozīmīgākie pētniecības virzieni, atbilstoši minētajai zinātņu klasifikācijai ir: mežkopība, koku fizioloģija un ģenētika, meža koksnes un nekoksnes produkti, meža veselība un meža vide, rūpniecisko koku izpēte, koksnes pirolīzes produkti, koksnes ķīmiskais sastāvs un tā izmaiņas papīrmasas (celulozes) iegūšanas procesā, šo šķiedru sastāvs un īpašības. Lai veidotu izglītības, zinātnes un industrijas integrāciju, sekmējot meža nozares izaugsmi par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto nozari Latvijā, 2004.gadā LKF, AS "LVM" un LLU nodibināja SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" (MeKA). Meža ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu izveidošanai un uzturēšanai nodibināta Mežu pētīšanas stacija, kas saskaņā ar Meža likumu apsaimnieko zinātniskās izpētes mežus un kopš 2014.gada ir LVMI "Silava" un LLU kopīgi izveidota publiska aģentūra - Meža pētīšanas stacija, kas apsaimnieko LVMI "Silava" un LLU valdījumā nodotos valsts zinātniskās izpētes mežus. Meža nozares zinātniskās izpētes finansējumu veido: neliela daļa valsts budžeta, ko saņem valsts ZI un LLU bāzes finansējuma veidā, kā arī konkursa rezultātā iegūts finansējums Latvijas Zinātnes padomes grantiem un Valsts pētījumu programmai (VPP). Līdz
  3. gadam nozīmīgu daļu meža nozares attīstībai nepieciešamo pētījumu finansēšanā nodrošināja Meža attīstības fonds (Zemkopības ministrijas budžeta programma "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogramma "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē" Meža attīstības fonds), kas saskaņā ar Meža likuma 43.panta trešo daļu izveidots meža nozares atbalsta, attīstības un zinātniskās izpētes, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmu un projektu finansēšanai. 2014.gadā MAF finansējums meža nozares prioritāro jomu zinātniskās izpētes projektiem ir sarucis līdz 139127 euro. Kopš 2014.gada meža nozares ZI īsteno valsts pētījumu programmu "Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas" (ResProd) prioritārajā zinātnes virzienā - Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana (zemes dzīļu, ūdens, lauksaimniecības un mežu resursu apguves tehnoloģijas un pārtikas tehnoloģijas, biotehnoloģijas). Kopš 2009.gada meža nozares ZI lietišķo pētījumu projektu finansēšanai konkursa kārtībā piesaista ERAF finansējumu. Ar mērķi konsolidēt pētnieciskos resursus Latvijas tautsaimniecības atbalstam un nozaru konkurētspējas palielināšanai, attīstīt zinātnes infrastruktūru, palielināt Latvijas meža un ūdens resursu izpētes zinātnisko institūciju kapacitāti 2011.gadā tika izveidots Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs (MŪR VNPC). MŪR VNPC veido 6 zinātniskās institūcijas: LV KĶI, LVMI "Silava", LLU, Latvijas hidroekoloģijas institūts, Daugavpils universitāte (DU) un Latvijas universitāte (LU). Centra ietvaros zinātniskās infrastruktūras attīstīšanai investēti 8 547 548 EUR. MŪR VNPC ietvaros iesākto sadarbību turpina Valsts pētījumu programma "Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT)", kurā LVMI "Silava", DU, LU un LU Bioloģijas institūta zinātnieki veic vides un dabas resursu (jūras, iekšējo ūdeņu, sauszemes, purvu un mežu) izpēti, lai panāktu to racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu un paaugstinātu uz vietējo dabas resursu pamata ražotu produktu konkurētspēju globālajā tirgū, kā arī nosaka ekosistēmu ekonomisko vērtību un attīsta nepieciešamos pasākumus bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai. Nozares konkurētspējas palielināšanai nepieciešama ciešāka sadarbība starp zinātni un nozari. Pēdējos gados ir izveidojusies laba nozares un ZI sadarbība meža audzēšanas un meža ekosistēmu pētījumos, kas arvien vairāk nodrošina Latvijas klimatiskajiem apstākļiem nepieciešamās zināšanas zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanai meža apsaimniekošanā. Meža nozares ierosinātie un daļēji Meža attīstības fonda finansētie pētījumi ir nodrošinājuši Latvijas ZIZIM sektora SEG emisiju aprēķinu, t.sk. ziņojuma sagatavošanu: Information on LULUCF actions in Latvia, Report under LULUCF Decision 529/2013/EU Art 10 Submission to the European Commission
  4. Tomēr ZI un meža nozares sadarbība un mijiedarbība zinātņu ietilpīgās ražošanas veicināšanā šobrīd ir jāvērtē kā nepietiekoša. To galvenokārt nosaka kokrūpniecības uzņēmumu struktūra, kurā dominē mazie un vidējie komersanti. Atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm Latvijā ir maz komercsabiedrību, kas izmanto zinātnieku pakalpojumus ne tikai rutīnas analīzēs un ekspertīzēs, bet arī inovatīvu tehnoloģiju un jaunu produktu pētniecības darbā. 2011.gadā izveidots Meža Nozares Kompetences Centrs (MNKC). MNKC izveidošanas mērķis - veicināt meža, koksnes un ar to saistīto nozaru attīstību, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas. Tas realizē zināšanu pārneses un konkurētspējas palielināšanas funkcijas meža resursu apsaimniekošanas, piegādes un pārstrādes sektoru uzņēmumiem Latvijā. MNKC ietvaros tiek veicināta pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbība rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības īstenošanā. Neskatoties uz to, ka mežzinātne tiek iesaistīta nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā, kā Latvijas meža un meža produktu zinātnes un pētniecības attīstību kavējošus faktorus var atzīmēt: pētniecības, augstākās izglītības un ražošanas nepietiekamā sadarbība, kā arī nepietiekošais piedāvājums, no vienas puses, un nozares komersantu interese un iespējas pētījumu finansēšanā un rezultātu izmantošanā, no otras puses. Lai dotu ieguldījumu ES 2020 stratēģisko mērķu īstenošanā, ES dalībvalstis ir izstrādājušas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3), kas balstītas uz valsts vai reģiona salīdzinošajām priekšrocībām, lai koncentrētu zināšanas un inovācijas ekonomikas izaugsmei ES dalībvalstīs. RIS3 paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi. Latvijas RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā RIS3 jomās. RIS3 specializācijas jomas:
(1)zināšanu ietilpīga bioekonomika,
(2)biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas,
(3)viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas un horizontālas jomas:
(4)viedā enerģētika un
(5)informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Zināšanu ietilpīgas bioekonomikas jomā noteikta bioekonomikas nozaru specializācijas nišas. Uz meža nozari attiecas:
(1)ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana mainīgos klimata apstākļos,
(2)koksnes biomasas pilnīga izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai,
(3)inovatīvu augstas pievienotās vērtības koksnes nišas produktu izstrāde. MSNP 2020 paredz mērķa: Meža un saistīto nozaru attīstībai atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis sasniegšanai koncentrēt zinātniskos pētījumus, zināšanu pārnesi, zināšanu apmaiņu nozares attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos RIS3 definētajās Bioekonomikas specializācijas jomās, kā arī atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi meža nozarē, t.sk. ražošanas blakusproduktu (skaidas, šķeldas, mizas, u.c..) ekonomiski pamatotā izmantošanā, un mežsaimniecības, kokrūpniecības, koksnes ķīmijas un mēbeļrūpniecības pētniecības un testēšanas infrastruktūras attīstību. Lai palielinātu bioekonomikas nozaru (lauksaimniecība, pārtikas ražošana, meža nozare un zivsaimniecība) inovāciju sniegumu un konkurētspēju reģionālā un starptautiskā mērogā un Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā, lauksaimniecības, pārtikas un meža nozares ZI (LVMI "Silava", LV KĶI, MeKA) 2014.gada 24.septembrī kopā ar LLU un pārējām ZM ZI izveidoja Bioekonomikas pētniecības stratēģisko apvienību. Apvienību pārstāv ievērojams zinātniskais (vairāk nekā 400 zinātņu doktori) un izglītības potenciāls. 2.
  1. Lauku attīstība un meža nozare Meža nozares attīstība savstarpējā mijiedarbībā ar lauksaimniecības nozari ir būtisks elements lauku teritoriju attīstībā un dod nozīmīgu ieguldījumu līdzsvarotā reģionu attīstībā, kas ietver ar lauku vidi saistītās ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās darbības. Lauki nodrošina sabiedrību ar atjaunojamiem resursiem, kas vajadzīgi ilgtspējīgai valsts attīstībai, iedzīvotāju nodrošinājumam ar lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, kā arī ainavas, tradicionālā dzīvesveida, tīras vides uzturēšanu u.c.. Galvenā ekonomiskā aktivitāte laukos ir lauksaimniecība. Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā iesaistīto lauku iedzīvotāju skaits no turpina samazināties. Otrs nozīmīgākais darba devējs gan pilsētās ārpus Rīgas, gan lauku apvidos ir meža nozare - galvenokārt mazi un vidēji mežsaimniecības, kokapstrādes un galdniecības komersanti. Kapitāla, prasmju un zināšanu trūkums, kā arī nepietiekamais pārkvalificēšanās līmenis, samazinoties nodarbināto skaitam lauksaimniecībā, neļauj pietiekami ātri attīstīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, t.sk. inovatīvu produktu ražošanu un nodrošināt konkurētspējīgu attīstību. Ilgtspējīgu lauku attīstību var nodrošināt komplekss (starpnozaru) veicinošu pasākumu kopums, no kuriem meža nozares ieguldījums būs atbilstošs tās pašreizējam īpatsvaram un nākotnes attīstības iespējām. To uzskatāmi parāda ES lauku attīstības politikas un ES-15 dalībvalstu iepriekšējās attīstības tendences. Viens no noteicošajiem faktoriem lauku attīstībā ir zemes efektīva un racionāla izmantošana, kas var būt viens no risinājumiem, lai palielinātu lauku pamatresursa - zemes vērtību, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nodarbinātību, t.sk. biomasas resursu izmantošanu enerģētikā. Būtiski izmantot tās pozitīvās tendences, kas veicina: - lauku iedzīvotāju vēlmi apgūt dažādas papildus prasmes un zināšanas gan lauksaimniecībā, gan nelauksaimnieciskajā komercdarbībā; - konsultāciju pakalpojumu un izglītības sistēmas reģionālo decentralizāciju lauku iedzīvotāju, t.sk. meža īpašnieku, zināšanu apgūšanai un uzlabošanai; - lauku tūrisma un rekreācijas iespēju attīstību, jo pieaug pilsētu iedzīvotāju interese par tīru un pievilcīgu lauku vidi ar skaisto ainavu un biotopu un savvaļas populāciju dažādību; - pieaugošo lauku iedzīvotāju kapacitāti pārvērst uz zināšanām balstītā komercdarbībā, veidojot mazos vai mikro uzņēmumus, kas sniegtu pakalpojumus un ražotu preces pārdošanai. 2.
  2. Enerģētika un meža nozare Enerģētika ir tautsaimniecības nozare, kas tieši ietekmē valsts ekonomikas un atsevišķu tautsaimniecības nozaru izaugsmi, jo enerģijas izmaksas, īpaši apstrādes rūpniecībā, veido ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Rūpniecības izaugsmei svarīgākais faktors ir un būs ilgtspējīgi zemākā iespējamā enerģijas cena, kas ietver arī drošumu un kvalitāti. Latvijas ilgtermiņa redzējums par enerģētikas sektora attīstību ietverts Latvija 2030, NAP 2020 un Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par enerģētikas politikas plānošanas vadlīnijām laika periodā līdz
  3. gadam - "Enerģijas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" (turpmāk - Stratēģija 2030). Stratēģijas 2030 galvenais mērķis būs sasniegts, ja enerģētikas sektora ietekme uz Latvijas ekonomiku kopumā būs pozitīva. Energoapgādes drošība un ilgtspēja ir jāaplūko kā pakārtoti, bet ne mazāk svarīgi mērķi. Lai nodrošinātu sabalansētu, ekonomiskajām un sociālajām interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, Stratēģijas 2030 galvenais mērķis ir konkurētspējīga ekonomika, veidojot sabalansētu, efektīvu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošina Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību. Vienlaicīgi Stratēģijai 2030 jānodrošina NAP 2020 un NIP 2020 sasniedzamo politikas rezultatīvo rādītāju - apstrādes rūpniecības daļa kopējā ekonomikā 2020.gadā sasniedz līdz 20%. Ņemot vērā apstrādes rūpniecības augsto energointensitāti, šī rādītāja sasniegšanu būtiski ietekmēs sekmīga enerģētikas politikas īstenošana. Īstenojot Stratēģijā 2030 noteiktos enerģētikas politikas attīstības pasākumus, prognozes liecina par pakāpenisku, izmaksu ziņā efektīvu un videi draudzīgu vietējo energoresursu izmatošanas izaugsmi, veicinot ne vien klimata SEG mērķu sasniegšanu, bet arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020.gadā ir jābūt 40%. Latvija pakāpeniski tuvojas uzstādītajam mērķim. 2008.gadā AER īpatsvars bija 29,81%, 2010.gadā - 30,38%, 2012.gadā - 35,78%, bet 2013.gadā - 37,07%. Latvija 2030 paredz, ka 2030.gadā atjaunojamo resursu patēriņa īpatsvars sasniegs 50%. Tas nozīmē, ka koksnes kā atjaunojama resursa īpatsvars pieaugs. No šodienas tehnoloģiju attīstības viedokļa var prognozēt, ka iespējams arī no koksnes iegūtas biodegvielas ieguldījuma pieaugums enerģijas patēriņā transporta sektorā. Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013.gadā aizņēma 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos. Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai. Līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunojamais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010.gadā - 23,4%, 2011.gadā - 25,5%, 2012.gadā - 27,6 %, 2013.gadā - 28,4 %) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013.gadā bija 78%. Kurināmās koksnes patēriņš 2013.gadā ir palicis gandrīz iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 2.9%) savukārt sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa līmeņa izmaiņas. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības. Mājsaimniecībās pārsvarā izmanto malku (91%), jo Latvijā tas ir lēts un pieejams kurināmais. 2011.gadā kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 47%, bet 2013.gadā - 45,4%. Samazinoties kurināmās koksnes īpatsvaram mājsaimniecībās, palielinājās tās īpatsvars pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Trīs gadu laikā kurināmās koksnes īpatsvars pārveidošanas sektorā palielinājās par 6.1%, un 2013.gadā tas sasniedza 19.3% no kopējā patēriņa sektoru griezumā. Pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā pārsvarā izmanto kurināmo šķeldu (84%). Visbūtiskākais kurināmās koksnes patēriņa pieaugums pārveidošanas sektorā tika novērots 2013.gadā, kad kurināmās šķeldas īpatsvars, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājās par 6%. Tas ir saistīts ar jaunām kurināmo koksni izmantojošām koģenerācijas stacijām, kuras uzsāka darbību 2013.gadā, palielinot uzstādīto elektrisko jaudu par 36,8 megavatiem (MW) un sasniedzot 45,8 MW. Vislielākais īpatsvars (vairāk nekā 50%) kurināmās koksnes kopējā patēriņā ir malkai, kā tika minēts iepriekš, tas ir galvenais kurināmā veids, kas tiek izmantots mājsaimniecībās. 2013.gadā malkas īpatsvars samazinājās par 7%, savukārt kurināmās šķeldas īpatsvars salīdzinājumā ar 2012.gadu palielinājās par 8%. Latvijā katru gadu pieejamie tradicionālās kurināmās koksnes apjomi (malka, kurināmās šķeldas, skaidas un citi kokapstrādes atlikumi) pārsniedz 9 milj. m
  4. Pēdējos gados kurināmās koksnes ikgadējie patēriņa apjomi Latvijā tradicionāli svārstījās ap 7 milj. m3, pārējie kurināmās koksnes apjomi tika eksportēti uz ārvalstu tirgiem. Sākot ar 2012.gadu kurināmās koksnes patēriņš Latvijā palielinājās pateicoties vairāku kurināmās koksnes izmantošanas projektu realizācijai, no tiem nozīmīgākie projekti bija Ventspils, Liepājas un Jelgavas pilsētu centralizētās apkures sistēmu pārorientācija no gāzes un mazuta uz kurināmo šķeldu izmantošanu. Pieaugušais vietējais koksnes biomasas patēriņš samazina eksportam pieejamas kurināmās koksnes apjomu, kā arī samazina Latvijas SEG emisiju apjomu. Neskatoties uz to, kurināmās koksnes eksporta apjomi palika iespaidīgi lieli: 2013.gadā no Latvijas tika eksportēti 2,9 milj. m3 malkas un koksnes atlikumu, tajā skaitā 1,2 milj. m3 celulozes šķeldu. Papildus tika eksportēti arī kurināmās koksnes produkti - 1,1 milj. tonnu granulu. Analizējot 2013.gada eksporta statistiku var secināt, ka tikai veicot kurināmās koksnes eksporta plūsmas pārorientāciju uz vietējo tirgu Latvijas enerģētikai kļūst pieejami papildus vismaz 1,7 milj. m3 kurināmās koksnes (kurināmās šķeldas, skaidas, malka). Vēsturiskie dati par 2012., 2013.gadu un provizoriskie dati par 2014.gada pirmo ceturksni rāda, ka šis process jau notiek tirgus faktoru ietekmes dēļ. Kurināmās koksnes plūsmas pārorientācija uz vietējo tirgu ir sākusies no viszemākās pievienotās vērtības kurināmās koksnes resursa - malkas. Tirgus faktoru ietekmē arī pārējie kurināmās koksnes resursi var tikt pakāpeniski pārorientēti uz vietējo tirgu, aizvietojot dārgo fosilo energoresursu patēriņu. Faktiskais Latvijas enerģētikas uzņēmumiem pieejamais kurināmās koksnes apjoms ir vēl lielāks, jo samazinoties pieprasījumam no celulozes ražotājiem Ziemeļvalstīs, daļa no celulozes šķeldu eksportētiem apjomiem arī var tikt izmantota enerģijas ražošanai. Meža nozares aprēķini parāda, ka, nepalielinot koksnes ieguves apjomu mežā, koksnes biomasa ik gadus Latvijā 2014-2020gadā būs pieejama ievērojamā apjomā, no kuras varētu saražot vismaz 80 PJ enerģijas. Ja 2013.gadā no koksnes iegūtās enerģijas (53 PJ, skat. piel.6.5.
  5. attēlu) īpatsvars sastādīja 28.4%, tad 80PJ kopējā patēriņā sastādītu ~43%. Meža nozares ekspertu vērtējumā tas ļautu samazināt fosilā kurināmā SEG emisijas par ~20%. Analizējot pieprasījuma pieaugumu pēc kurināmās koksnes 2014.-2016.gadā, var prognozēt, ka jau realizētie un pašlaik realizējamie projekti (kokrūpniecības nozarē un centralizētās apkures sistēmās) nākamajos trijos gados palielinās pieprasījumu pēc kurināmās koksnes par 0,8 milj. m3 salīdzinājumā ar 2013.gada līmeni. Šī pieauguma salīdzinājums ar kurināmās koksnes eksporta apjomiem - 1,7 milj. m3 - ļauj secināt, ka arī pēc visu iesākto projektu realizācijas, 2015.gadā būs iespējams eksportēt 0,9 milj. m3 kurināmās koksnes, kas faktiski sastāda rezerves vietējo atjaunojamo resursu patēriņa palielināšanai. Papildus nepieciešams atzīmēt iespējamo kurināmas koksnes patēriņa samazinājumu mājsaimniecībās, ko ietekmē izmaiņas demogrāfiskajā situācijā, apkures iekārtu nomaiņa uz energoefektīvākām, ka arī precizējumi mājsaimniecību aptaujas metodoloģijā. Meža nozares ekspertu redzējumā jāizstrādā ilgtermiņa AER atbalsta politika, kurā elektroenerģijas ražošana ir jāskata kontekstā ar siltumenerģijas ražošanu, jo kopējā enerģijas bilancē elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 15%, tāpēc lielākais AER ieviešanas potenciāls mērķa sasniegšanai ir tieši siltumapgāde, paredzot ekonomiski pamatotu atbalstu biomasas izmantošanai ne tikai centralizētajā siltumapgādē, bet arī rūpniecības uzņēmumos (investīcija pamattehnoloģijai - vienreizējs atbalsts bez saistīta elektroenerģijas obligātā iepirkuma). Ekspertu vērtējumā būtu jāparedz lielāks finansiāls atbalsts jaunu tehnoloģiju pilotprojektu īstenošanai un pilotražotņu attīstīšanai, lai sasaistē ar zinātni efektīvi izmantotu AER tautsaimniecībā, jāievieš minimālās efektivitātes prasības Latvijā izplatāmām enerģētiskām iekārtām. Lai nodrošinātu meža nozares, enerģētikas un klimata politiku koordinētu sadarbību, būtu jāveido regulāra šo nozaru ekspertu viedokļu saskaņošanas platforma ar politikas veidotājiem normatīvo dokumentu tapšanas stadijā, kā arī jāveido objektīvas informēšanas kampaņas par koksnes kā atjaunojama energoresursa ieguldījumu valsts kopējā enerģijas bilancē un klimata izmaiņu mazināšanā. 2.
  6. Būvniecība un meža nozare Kopš 2000.gada īpaši strauji attīstījās būvniecība. Laikā no
  7. līdz 2004.gadam tās vidējais ikgadējais pieauguma temps Latvijā bija 10,3 %, Būvniecības izaugsmi stimulēja ekonomisko aktivitāšu palielināšanās, iedzīvotāju ienākumu pieaugums, kā arī finanšu resursu pieejamības uzlabošanās, it īpaši hipotekārās kreditēšanas jomā. Kopš 2008-2009.gada globālās krīzes būvniecības nozares apjomi dramatiski samazinājās visā pasaulē t.sk. Latvijā. Bet pateicoties attīstīto valstu sabiedrības orientācijai uz videi draudzīgiem būvniecības veidiem, Latvijas koka būvmateriālu un konstrukciju ražotāji savu tirgus nišu saglabāja un pat palielināja. Viens no izplatītākajiem skujkoku zāģmateriālu ražošanas pieauguma rādītājiem ir jaunu ēku būvniecības vai rekonstrukciju pieauguma temps. Pieaugot būvniecības tempiem, pieaug meža nozares produkcijas, t.sk. tālāk apstrādes produkcijas noieta tirgus. Tomēr kokrūpniecības un būvniecības mijiedarbības raksturošanai svarīga ir izmantoto būvmateriālu struktūra. Neskatoties uz pieaugošo kokmateriālu (koksnes būvkonstrukcijas un izstrādājumi) īpatsvaru būvniecībā pasaulē, Latvijā būvniecības nozarē nav labvēlīga pieprasījuma kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, jo kokmateriālus joprojām pārsvarā izmanto būvniecībā kā palīgmateriālus. Zāģmateriālu patēriņa struktūra iekšējā tirgū rāda, ka māju būvei zāģmateriālus izmanto dažādu būvizstrādājumu (durvis, logi, kāpnes) un būvelementu ražošanai (piemēram, jumta konstrukcijas), kā arī apdarē (apšuvums, seglīstes). Tas ir ļoti nozīmīgs tirgus segments tiem mazajiem un vidējiem komersantiem, kas nespēj ar standartproduktiem konkurēt ārējos tirgos. Lai gan vērojams pakāpenisks zāģmateriālu iekšējā tirgus patēriņa pieaugums, tomēr vēl nevar runāt par ievērojamu kokmateriālu un koka izstrādājumu izmantošanas pieaugumu būvniecībā kopumā, ko daudzos gadījumos ierobežo projektētāju pieredzes (izglītība) trūkums un ES regulu izmantošanai nepieciešamo Latvijas būvnormatīvu nepilnības. Meža un būvniecības nozaru sadarbības attīstības iespējas balstās uz plašāku koka izmatošanu būvniecībā un koka māju ražošanas īpatsvara pieaugumu kokrūpniecībā. Uz to norāda pasaules un Eiropas būvniecības tendences un Latvijas iespējas. Lai to īstenotu ir jāizvērtē koka būvkonstrukciju būvnormatīvi, jāizstrādā speciālas apmācību programmas būvinženieriem, celtniekiem un arhitektiem. Sadarbībā ar Latvijas tēla, lauku tūrisma un rekreācijas attīstības programmām, jāveic koksnes, kā videi un cilvēku veselībai labvēlīga materiāla izmantošanas veicināšanas kampaņas. Papildus tam jāpilnveido Latvijas kokrūpniecības pētniecības un testēšanas laboratoriju veiktspēja koka būvmateriālu un konstrukciju attīstībai un atbilstības vērtēšanai mūsdienīgā un inovatīvā koka būvniecībā. Kā vienu no pozitīvām kokrūpniecības attīstības tendencēm jāatzīmē Latvijas Koka būvniecības klastera (LKBK) izveide, kuras biedru vidū šobrīd ir koka māju ražotāji, izglītības un pētniecības iestādes un saistītie uzņēmumi. LKBK biedru skaits sasniedz
  8. Klastera izveides mērķis ir veicināt nozares uzņēmumu sadarbību, attīstot ražošanas un eksporta tirgu potenciālu. Klasteris ir uz biznesu vērsta apvienība, kas par prioritātēm ir noteicis uzņēmumu attīstību, jaunu tirgu apgūšanu un esošo tirgu paplašināšanu. Latvijas Koka būvniecības klastera biedru eksporta apjoms 2013.gadā sasniedza gandrīz 54 miljonus eiro, kas ir par 58% vairāk nekā 2012.gadā. Lietuva gada laikā koka būvkonstrukciju eksporta apjomu kāpināja par 37% līdz 107 miljoniem eiro, Igaunija - par 11% līdz 211 miljoniem eiro. Īstenojot MSNP 2020 pasākumus, kas paredz koka būvniecības vietējā tirgus paplašināšanu, būtiski mainīsies būvēšanas metodes. Koksnes pielietošana būvniecības procesā ļaus samazināt oglekļa pēdu. Kokrūpniecības nozare nepārtraukti investē jaunās tehnoloģijās un jaunu produktu attīstībā, kas attīstot koksnes izmantošanas kompetences vietējā tirgū, rada priekšnoteikumus mazo uzņēmumu izveidei un darbībai būvniecības sektorā. Piemēram, Vācijā un Austrijā koka būvniecības (izņemot tipveida mājas) sektorā ir pamatā mazie un vidējie uzņēmumi. Meža nozare ir pārliecināta par ievērojama koksnes patēriņa pieauguma iespējām būvniecībā, lai to veicinātu, pamatuzdevums ir veicināt koka māju būvniecību Latvijā.
  9. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 un Nacionālajā attīstības plānā 2020 izvirzīto mērķu sasniegšanai būtiski apzināt un racionāli izmantot meža un meža nozares potenciālu. Meža nozarei un saistīto nozaru politikām ir būtiska savstarpējā mijiedarbība un ietekme. Plānojot ar meža nozari saistīto nozaru politiku - lauksaimniecības, enerģētikas, būvniecības, reģionu, tirdzniecības, mājokļu u.c. attīstību, nepieciešams analizēt ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem apskatīta nākamā nodaļā. Vides politika ietekmē meža resursu pieejamību un meža resursu produktivitāti (spēju piesaistīt atmosfēras oglekli) un meža produktu un pakalpojumu tirgu, lauksaimniecības politika - zemes izmantošanu un alternatīvas zemes izmantošanas rentabilitāti, enerģētikas politika - koksnes izmantošanu enerģijas ieguvē. Valstī pastāvošās tirgus un rūpniecības politikas ietekmē uzņēmējdarbības vidi meža un koksnes produktu ražošanā. Savukārt valsts mājokļu politika var būtiski palielināt koksnes pielietojumu ekonomisku, videi draudzīgu mājokļu būvniecībā. Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes ir Latvijas meža nozares attīstības politikas galvenais dokuments, kurā ietvertie attīstības risinājumi dod būtisku ieguldījumu citos attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanā un Latvijas SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē. Atsevišķu MSNP 2020 pasākumu īstenošanai plānots piesaistīt atbalstu DP noteikto specifisko atbalsta mērķu ietvaros, kuru īstenošanu nodrošina EM, IZM un VARAM, ja MSNP 2020 pasākumi atbildīs DP noteikto specifisko atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā EM pārziņā esošie specifiskie atbalsta mērķi plānoti, balstoties ne tikai uz stratēģiju "Eiropa 2020" un NAP 2020, bet arī uz NIP 2020, savukārt IZM pārziņā esošie specifiskie atbalsta mērķi plānoti, balstoties arī uz ZTAIP 2020, IAP 2020 un RIS
  10. 3.
  11. Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei33 MSNP 2020 īstenošana dos būtisku ieguldījumu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas tautsaimniecības attīstībā un vismaz sešu Eiropa 2020 tematisko mērķu sasniegšanā:
(1)dodot ieguldījumu pētniecības, tehnoloģiju attīstībā un inovāciju stiprināšanā,
(2)uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju,
(3)atbalstot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa patēriņu,
(4)veicinot resursu efektīvu izmantošanu un aizsargājot vidi,
(5)veicinot nodarbinātību, it sevišķi Latvijas reģionos un
(6)paredzot ieguldījumus izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā. MSNP 2020 dos būtisku ieguldījumu arī šādu ES iniciatīvu mērķu sasniegšanā: - Iniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa", atbalstot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju saturu, t.sk., palielinot atjaunojamu enerģijas resursu izmantošanu. - Iniciatīva "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā", uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, īpaši MVU, un atbalstot tādu kokrūpniecības komersantu attīstību, kas var konkurēt pasaules mērogā. Stratēģijas "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika"34, uzstādītais mērķis ir izveidot inovatīvāku ekonomiku, kas rada zemas CO2 emisijas, un izveido līdzsvaru starp tādiem faktoriem kā ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība, nodrošinātība ar pārtiku un atjaunojamo bioloģisko resursu izmantošana rūpniecībā, tajā pašā laikā saudzējot bioloģisk

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.