← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-230 Rīgā 2015.gada 14.oktobrī Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

  1. panta otro daļu un Ministru kabineta
  2. gada
  3. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473)
  4. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  5. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par oblatu kārbas, zvana un griestu luktura (turpmāk - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
  6. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  7. gada
  8. jūlija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/12; 1.
  9. informācija par Objektu nosaukumu; 1.
  10. informācija par Objektu atrašanās vietu; 1.
  11. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
  12. Objektu apraksts; 1.
  13. Objektu fotofiksācijas materiāli; 1.
  14. ziņas par Objektu īpašnieku; 1.
  15. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
  16. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473
  17. punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  18. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
  19. panta pirmo daļu ar
  20. gada
  21. jūlija ierakstītu vēstuli Nr. 04-06.2/1660 informēts par ierosinājumu. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  22. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  23. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.
  24. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  25. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
  26. gada
  27. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 8.
  28. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz
  29. gadsimtam ieskaitot), saskaņā ar 8.
  30. punktu: mākslas darbus vai to daļas, kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem), un saskaņā ar 13.
  31. punktu, kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: reģionam raksturīgus mākslas paraugus.
  32. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1., 8.
  33. un 13.
  34. punktā noteiktajiem kritērijiem. 4.
  35. Oblatu kārba ir nozīmīga kā unikāls
  36. gadsimta I puses sakrālās mākslas paraugs. Tā atspoguļo vietējo juveliermākslas meistaru augsto profesionālo līmeni un savā dekoratīvajā apdarē uzrāda baroka laika estētiskās vērtības. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare, vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
  37. punktam. 4.
  38. Zvans ir nozīmīgs kā Latvijā reti pārstāvēts
  39. gadsimta lietišķi dekoratīvās mākslas paraugs, un unikāls, augstā kvalitātē izgatavots sava laika metāllējēju darbs. Izgatavots baroka stilistikā, tas atspoguļo
  40. gadsimta estētiskās kvalitātes un labi raksturo baznīcas iekārtu komplektēšanas tradīcijas. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare, vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.
  41. punktam. 4.
  42. Griestu lukturis ir nozīmīgs kā augstvērtīgs
  43. gadsimta II puses mākslas amatniecības un vietējās metālmākslas tradīciju paraugs. Tas ir tipisks sava laika baznīcu interjeru elements un baroka formu stilizācijā atspoguļo historisma laika estētiskās kvalitātes. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, materiāls, dekoratīvais risinājums, vēsturiskā patina. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.
  44. punktam.
  45. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  46. panta otro daļu un Ministru kabineta
  47. gada
  48. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta"
  49. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  50. gada
  51. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  52. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus: 9111 Valsts nozīmes Māksla Oblatu kārba
  53. gs. I cet. 9112 Valsts nozīmes Māksla Zvans
  54. 9113 Vietējās nozīmes Māksla Griestu lukturis Ap
  55. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.
  56. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  57. pants un
  58. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma
  59. pants,
  60. panta pirmā daļa,
  61. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  62. gada
  63. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1., 8.
  64. un 13.
  65. punkts, Ministru kabineta
  66. gada
  67. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
  68. un
  69. punkts, Ministru kabineta
  70. gada
  71. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  72. punkts.
  73. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  74. panta otro daļu un
  75. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV - 4201). Kultūras ministre D.Melbārde

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.