Rīcības sēdes lēmums lietā Nr.2015-15-01

Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums Rīgā 2015.gada 1.decembrī Rīcības sēdes lēmums lietā Nr.2015-15-01 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Kaspars Balodis, Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis, Sanita Osipova un Ineta Ziemele, rīcības sēdē izskatījusi SIA "Krievu hītu radio" lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu lietā Nr. 2015-15-01 "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu

1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
2. pantam,
3. panta pirmajam teikumam un
4. pantam" (turpmāk - lieta Nr. 2015-15-01), konstatēja:
6. gada
7. jūlijā Satversmes tiesā pēc SIA "Krievu hītu radio" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) konstitucionālās sūdzības ierosināta lieta Nr. 2015-15-
9. Saeima
10. gada
11. jūlijā pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas stājās spēkā
12. gada
13. augustā. Ar
14. gada
15. oktobra likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņa līdzekļu likumā", kas stājās spēkā
16. gada
17. novembrī, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar
18. punktu šādā redakcijā: "tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, sākot ar
19. gada
20. janvāri, ir valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar
21. gada
22. janvāri, ir valsts valodā, līdz
23. gada
24. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā
25. gada
26. janvārī" (turpmāk - apstrīdētā norma).
28. gada
29. novembrī Satversmes tiesā saņemts Pieteikuma iesniedzējas lūgums piemērot pagaidu noregulējumu lietā Nr. 2015-15-01 un noteikt, ka līdz brīdim, kad lietā Nr. 2015-15-01 stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums, Pieteikuma iesniedzējai netiek piemēroti apstrīdētajā normā paredzētie pienākumi. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nelūdz apturēt apstrīdētās normas darbību, bet gan lūdz nepiemērot tai apstrīdētās normas tiesiskās sekas. Apstrīdētā norma uzliekot Pieteikuma iesniedzējai pienākumu līdz
30. gada
31. decembrim pārreģistrēt savas radio programmu apraides atļaujas, tajās ietverot 100 procentu latviešu valodas proporciju. Tas Pieteikuma iesniedzējai radīšot nelabvēlīgas sekas, kuras ar Satversmes tiesas spriedumu vairs nebūšot iespējams novērst. Apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā Pieteikuma iesniedzēja neatgriezeniski zaudēšot būtisku daļu no saviem klausītājiem. Satversmes tiesa secināja:
32. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu noteikt, ka tai netiek piemēroti apstrīdētajā normā noteiktie pienākumi. Šāds lūgums ir uzskatāms par lūgumu piemērot pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka jautājums par pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošanu ir procesuāls jautājums (sk. Satversmes tiesas
33. gada
34. maija lēmuma lietā Nr. 2007-10-0102
35. punktu). Tātad Pieteikuma iesniedzējas lūgums nav saistīts ar lietas Nr. 2015-15-01 izlemšanu pēc būtības, bet gan ar procesuāla jautājuma izskatīšanu.
36. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektajā daļā ir paredzēts viens pagaidu tiesību aizsardzības līdzeklis - tiesas nolēmuma izpildes apturēšana, ja iesniegta konstitucionālā sūdzība (sk. Satversmes tiesas
37. gada
38. maija lēmuma lietā Nr. 2007-10-0102
39. punktu). Pieteikuma iesniedzējas lūgums nav saistīts ar tiesas nolēmuma izpildes apturēšanu un tāpēc uz to neattiecas Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektā daļa.
40. Pieteikuma iesniedzēja, lūdzot tai nepiemērot apstrīdētajā normā noteiktos pienākumus, pēc būtības vēlas panākt, lai attiecībā uz viņu apstrīdētās normas darbība tiktu apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Satversmes tiesa jau iepriekš ir izskatījusi konstitucionālās sūdzības iesniedzēju lūgumu par to, lai līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai tiktu piemērots pagaidu tiesību aizsardzības līdzeklis - apturēta tiesību normu darbība. Satversmes tiesa secināja, ka lūgums apturēt apstrīdētā regulējuma darbību nav neregulēts procesuāls jautājumu. Proti, gadījumam, kad iesniegta konstitucionālā sūdzība, likumdevējs nav paredzējis citus pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus kā tiesas nolēmuma izpildes apturēšanu. (sk. Satversmes tiesas
41. gada
42. februāra lēmuma lietā Nr. 2015-03-01
43. punktu). Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas lūgums ir iesniegts par noregulētu procesuālu jautājumu un ir atstājams bez izskatīšanas. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piekto daļu,
44. panta pirmo daļu un Satversmes tiesas reglamenta IX nodaļu, Satversmes tiesa nolēma:
45. Atstāt bez izskatīšanas Pieteikuma iesniedzējas lūgumu.
46. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu Pieteikuma iesniedzējai.
47. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš