← Latvija

Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 800 Rīgā

  1. gada
  2. decembrī (prot. Nr. 68
  3. §) Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
  4. panta pirmās daļas
  5. punktu I. Vispārīgie jautājumi
  6. Noteikumi nosaka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos. 2
  7. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savam patēriņam ir tiesības personai, kurai zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk – zivis un vēži) ieguves laikā ir klāt: 2.
  8. derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot šo noteikumu
  9. punktā minētās personas) vai elektroniski (internetā) iegādāta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs; 2.
  10. dokuments, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecība; 2.
  11. vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, – derīga īpašā atļauja (licence) vai elektroniski (internetā) iegādāta īpašā atļauja (licence) vai tiek nosaukts tās numurs. 3
  12. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti. 4
  13. Makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti. 5
  14. Latvijas Republikas ūdeņos var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajiem nosacījumiem. 6
  15. Ja paredzēts publisks pasākums, tostarp sporta pasākums, kura laikā tiek iegūtas zivis, tā nolikumu (zivju ieguves nosacījumus) pasākuma organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Dalībnieku reģistrācijas dokumentos pasākuma organizētājs norāda dalībnieka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru vai ieraksta atzīmi, kāpēc saskaņā ar šo noteikumu
  16. punktu karte nav nepieciešama. 7 (MK 23.04.
  17. noteikumu Nr. 253 redakcijā) 6.1 (Svītrots ar MK 23.04.
  18. noteikumiem Nr. 253) 8
  19. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu saskaņā ar Zvejniecības likuma
  20. panta sesto daļu. 9 (MK 23.04.
  21. noteikumu Nr. 253 redakcijā) II. Vispārējie ierobežojumi un prasības makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanā
  22. Aizliegts atrasties ūdeņos vai to tiešā tuvumā: 8.
  23. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, izņemot pārvietošanos ar laivu, ja attiecīgo rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi; 8.
  24. ar to sugu zivīm un vēžiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju un vēžu garumam. 10
  25. Zivis līdz to iegūšanas beigām aizliegts sadalīt, izņemot šo noteikumu 16.
  26. apakšpunktā minētās zivis, vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot zivju ķidāšanu – iekšējo orgānu izņemšanu. 11 (MK 23.04.
  27. noteikumu Nr. 253 redakcijā)
  28. Aizliegtas šādas darbības: 10.
  29. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu; 10.
  30. piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai; 10.
  31. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma
  32. pantā noteiktās prasības; 10.
  33. aiztikt, bojāt vai lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus, kā arī rūpnieciskās zvejas rīkus; 10.
  34. veidot mehāniskus šķēršļus upēs, kanālos un caurtecēs; 10.
  35. piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī; 10.
  36. bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās informatīvās norādes un zīmes; 10.
  37. apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un iegūt no laivas zivis un vēžus. 12
  38. Personai ir šādi pienākumi: 11.
  39. uzrādīt kontrolei šo noteikumu
  40. punktā minētos dokumentus, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus un lomu; 11.
  41. mēneša laikā nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zivij vai vēzim piestiprināto numurēto zīmi vai sniegt informāciju par zinātniski pētnieciskās iestādes vai ūdeņu apsaimniekotāja (ja tas ir iezīmējis zivi vai vēzi) nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta (paturēta vai atlaista) pētījumu nolūkos iezīmēta zivs vai vēzis, kā arī sniegt informāciju par attiecīgās zivs vai vēža sugu, garumu, svaru, iegūšanas rīku, vietu un laiku; 11.
  42. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem; 11.
  43. saudzīgi izturēties pret dabu, atstāt sakoptu vietu pēc makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pabeigšanas; 11.
  44. reģistrēt un ziņot tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv datus par Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos iegūtiem atsevišķu zivju sugu lomiem atbilstoši Padomes
  45. gada
  46. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006,
  47. panta
  48. punktam. 13 (Grozīts ar MK 23.04.
  49. noteikumiem Nr. 253; MK 09.12.
  50. noteikumiem Nr. 739; 11.
  51. apakšpunkts stājas spēkā 10.01.2026., sk. grozījumu
  52. punktu) III. Makšķerēšanas tiesību izmantošanas nosacījumi
  53. Makšķerēšanā izmanto rīkus, kas sastāv no makšķerauklas ar āķi (āķiem) vai makšķerkāta ar makšķerauklu ar āķi (āķiem). Lietot citus zivju ieguves rīkus un paņēmienus, izņemot šo noteikumu
  54. punktā minētā tīkliņa izmantošanu un trīsuļodu kāpuru un sānpelžu iegūšanu, makšķerēšanā ir aizliegts. 14 (MK 09.12.
  55. noteikumu Nr. 739 redakcijā)
  56. Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot: 13.
  57. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka: 13.1.
  58. vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15 milimetru (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā – tai āķa izmērs nav noteikts); 13.1.
  59. vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru; 13.
  60. trīs makšķerēšanas rīkus Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņu piekrastē un neierobežotu makšķerēšanas rīku skaitu, ja tos izmanto vismaz divu jūras jūdžu attālumā no krasta. Katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), bet vairāk nekā vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas. 15 (Grozīts ar MK 18.02.
  61. noteikumiem Nr. 106; MK 23.04.
  62. noteikumiem Nr. 253)
  63. Atļauts iegūt zivis ēsmai ar tīkliņu, kurš nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem (tīkla linuma laukums līdz 2,25 kvadrātmetriem) un kura linuma acis nav lielākas par 10 milimetriem, ievērojot, ka iegūtās zivis makšķerēšanai atļauts lietot ēsmai tikai tajos ūdeņos, kuros tās iegūtas. 16
  64. Makšķerēšanā aizliegts: 15.
  65. izmantot aizciršanas paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes; 15.
  66. izmantot dabisko ēsmu lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu ieguvei; 15.
  67. izmantot ēsmai šo noteikumu
  68. punktā minēto sugu zivis (izņemot 16.
  69. un 16.
  70. apakšpunktā norādīto sugu zivis), kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus); 15.
  71. izmantot uztveramo āķi (gafu) zivju uztveršanai (izņemot makšķerēšanu no ledus); 15.
  72. izmantot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus; 15.
  73. attālināties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 50 metriem. 17 (Grozīts ar MK 23.04.
  74. noteikumiem Nr. 253)
  75. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis, kuru attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu
  76. pielikumā: 16.
  77. akmeņplekstes – piecas; 16.
  78. asarus no iekšējiem ūdeņiem – piecus kilogramus, bet no Baltijas jūras vai Rīgas līča ūdeņiem – 10 kilogramu; 16.
  79. alatu – vienu; 16.
  80. ālantus – trīs; 16.
  81. lasi, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu. Laša un taimiņa atšķirības pazīmes norādītas šo noteikumu
  82. pielikumā; 16.
  83. līdakas – piecas, no kurām viena var būt garāka par 75 centimetriem; 16.
  84. līņus – piecus; 16.
  85. mencas – piecas; 16.
  86. plekstes – 10 kilogramu; 16.
  87. reņģes – 10 kilogramu; 16.
  88. repšus – 20 gabalu; 16.
  89. salakas – 10 kilogramu; 16.
  90. salates (meža vimbas) – trīs; 16.
  91. samus – trīs; 16.
  92. sapalus – piecus; 16.
  93. sīgas – trīs; 16.
  94. strauta foreli – vienu; 16.
  95. taimiņu, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu. Taimiņa un laša atšķirības pazīmes norādītas šo noteikumu
  96. pielikumā; 16.
  97. vēdzeles – piecas; 16.
  98. vējzivis – 10 kilogramu; 16.
  99. vimbas – septiņas; 16.
  100. zandartus – piecus, no kuriem viens var būt garāks par 75 centimetriem; 16.
  101. zušus – vienu, bet no Alauksta, Alūksnes ezera, Cirma, Dreidža, Feimaņu ezera, Ismeru ezera, Kālezera, Ludza ezera, Odzes ezera, Rāznas ezera, Rušona, Sedziera, Sivera, Spāres ezera, Sventes ezera un Usmas ezera – trīs; 16.
  102. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma. 18 (MK 23.04.
  103. noteikumu Nr. 253 redakcijā)
  104. Vienai personai ūdeņos atļauts iegūt ēsmai ne vairāk kā 100 gramu trīsuļodu kāpuru un sānpelžu. 19
  105. Vienai personai atļauts lomā paturēt zivis, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds: 18.
  106. 60 centimetru – lasim un samam; 18.
  107. 50 centimetru – līdakai, taimiņam un zutim; 18.
  108. 45 centimetri – salatei (meža vimbai) un zandartam; 18.
  109. 35 centimetri – strauta forelei, mencai un vēdzelei; 18.
  110. 30 centimetru – akmeņplekstei, alatai, ālantam, sapalam, sīgai un vimbai (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts); 18.
  111. 25 centimetri – līnim; 18.
  112. 19 centimetru – asarim, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos; 18.
  113. 16 centimetru – repsim; 18.
  114. bez garuma ierobežojuma – pārējo sugu zivis. 20 (Grozīts ar MK 23.04.
  115. noteikumiem Nr. 253)
  116. Katras sugas zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam. 21
  117. Katra persona savas iegūtās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu. 22
  118. Iegūto zivi, ko nepatur lomā, saudzīgi uztver, atbrīvo no āķa un nekavējoties atlaiž. Ja no zivs āķi nevar izņemt saudzīgi, to atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž. 23
  119. Lomā paturamās zivis nogalina: 22.
  120. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām; 22.
  121. makšķerējot aizsalušos ūdeņos no ledus – uzreiz pēc makšķerēšanas beigām. Pēc makšķerēšanas pabeigšanas zivis aizliegts atstāt uz ledus. 24
  122. Aizliegts lomā paturēt: 23.
  123. nēģus – visu gadu; 23.
  124. lašus un taimiņus: 23.2.
  125. iekšējos ūdeņos – visu gadu, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Buļļupē, Sausajā Daugavā, Daugavā un vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana; 23.2.
  126. Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos – no
  127. oktobra līdz
  128. novembrim, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Rīgas līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām Lat, lon: 57.08608, 24.11927 un Lat, lon: 56.96325, 23.63813, līdz 20 metru dziļumam; 23.
  129. alatas – no
  130. februāra līdz
  131. aprīlim; 23.
  132. līdakas – no
  133. marta līdz
  134. aprīlim; 23.
  135. salates (meža vimbas) – no
  136. marta līdz
  137. maijam; 23.
  138. zandartus – no
  139. aprīļa līdz
  140. maijam; 23.
  141. akmeņplekstes – no
  142. jūnija līdz
  143. jūlijam; 23.
  144. strauta foreles – no
  145. septembra līdz
  146. novembrim; 23.
  147. sīgas un repšus – no
  148. oktobra līdz
  149. novembrim. 25 (Grozīts ar MK 18.02.
  150. noteikumiem Nr. 106; MK 23.04.
  151. noteikumiem Nr. 253)
  152. No
  153. marta līdz
  154. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana: 24.
  155. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos; 24.
  156. kanālos un caurtecēs, kas minētas šo noteikumu 2.1 pielikumā. 26 (Grozīts ar MK 18.02.
  157. noteikumiem Nr. 106; MK 23.04.
  158. noteikumiem Nr. 253)
  159. No
  160. marta līdz
  161. aprīlim aizliegts izmantot ēsmai zivis jebkuros ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņus. 27 (MK 23.04.
  162. noteikumu Nr. 253 redakcijā)
  163. Visu gadu aizliegta jebkuru zivju ieguve: 26.
  164. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā: 26.1.
  165. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas), Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai. Rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no tās līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās – to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus); 26.1.
  166. 200 metru posmā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kurās upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā, izņemot makšķerēšanu no mola iekšpusē starp Ziemeļu molu un Dienvidu molu Liepājā; 26.
  167. 100 metru posmā lejup pa straumi no ūdenskritumiem (arī pārgāznēm), aizsprostiem, slūžām un dambjiem; 26.
  168. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām; 26.
  169. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām. 28 (Grozīts ar MK 23.04.
  170. noteikumiem Nr. 253)
  171. Turpmāk minētajos ūdeņos zivju ieguve atļauta tikai vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana: 27.
  172. Aiviekstē – 500 metru posmā lejup pa straumi no Aiviekstes HES aizsprosta; 27.
  173. Braslā – 1000 metru posmā lejup pa straumi no Braslas HES aizsprosta; 27.
  174. Daugavā – 700 metru posmā lejup pa straumi no Rīgas HES aizsprosta, 1000 metru posmā lejup pa straumi no Ķeguma HES aizsprosta un 1000 metru posmā lejup pa straumi no Pļaviņu HES aizsprosta; 27.
  175. Salacā – visā garumā; 27.
  176. Mērsraga kanālā – visā garumā; 27.
  177. Ventā – no Ventas rumbas Kuldīgā 500 metru posmā lejup pa straumi un 200 metru posmā augšup pret straumi. 29
  178. Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu
  179. pielikumā. 30 IV. Vēžošanas tiesību izmantošanas nosacījumi
  180. Vēžošana ir atļauta šo noteikumu
  181. pielikumā minētajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana, vai tās pašvaldības administratīvās teritorijas ūdeņos, kura atbilstoši šo noteikumu 46.2.
  182. apakšpunktam ir paplašinājusi šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespēju. 31 (MK 23.04.
  183. noteikumu Nr. 253 redakcijā)
  184. Vēžot ir atļauts, ja vēžus (to atšķirīgās pazīmes un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu
  185. pielikumā) šajos noteikumos norādītajās vietās vai licencētās vēžošanas vietās ķer ar rokām vai izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kuru konstrukcija aprakstīta un attēlota šo noteikumu
  186. pielikumā. Citu vēžu ieguves rīku vai ieguves paņēmienu lietošana vēžošanas laikā ir aizliegta. 32
  187. Katrs krītiņš ir aprīkots ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts personas – krītiņa īpašnieka – vārds un uzvārds, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numurs (izņemot šo noteikumu
  188. punktā minētās personas). Marķējums ir skaidri salasāms, un tas atrodas virs ūdens vai ūdens virsmas līmenī. 33
  189. Aizliegts ķert: 32.
  190. vēžus alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm; 32.
  191. platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus – no
  192. oktobra līdz
  193. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu. 34
  194. Vienai personai atļauts lomā paturēt: 33.
  195. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50; 33.
  196. šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50; 33.
  197. dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā. 35
  198. Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds: 34.
  199. 10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim; 34.
  200. astoņi centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim. 36
  201. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes vidējās plāksnītes galam. 37
  202. Katra persona savus noķertos vēžus vēžošanas laikā uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu. 38 V. Zemūdens medību tiesību izmantošanas nosacījumi
  203. Zemūdens medības ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos, ar īpašnieka atļauju – privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, šo noteikumu
  204. pielikumā minētajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības. 39 (MK 23.04.
  205. noteikumu Nr. 253 redakcijā)
  206. Zemūdens medībās izmanto tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru. Citu rīku lietošana zemūdens medību laikā ir aizliegta. 40
  207. Zemūdens medību laikā ievēro šādas prasības: 39.
  208. aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu; 39.
  209. bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības nav atļauts izmantot zemūdens medību rīkus; 39.
  210. aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas; 39.
  211. zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens; 39.
  212. persona sev piestiprina košas krāsas boju ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), lai norādītu savu atrašanās vietu ūdenī; 39.
  213. zemūdens medību rīkus aizliegts izmantot no saulrieta līdz saullēktam, ja vien boja nav aprīkota ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni – gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā; 39.
  214. zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām. 41
  215. Katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas. 42
  216. No
  217. marta līdz
  218. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības. 43 (MK 23.04.
  219. noteikumu Nr. 253 redakcijā)
  220. Persona zemūdens medību laikā papildus ievēro šo noteikumu 16., 18., 19.,
  221. un
  222. punktā, kā arī
  223. pielikumā minētās prasības. 44 (MK 23.04.
  224. noteikumu Nr. 253 redakcijā) VI. Personu atbildība par šo noteikumu neievērošanu
  225. Persona, kas pārkāpusi šos noteikumus, saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tai ir pienākums atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu, ievērojot pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījusi fiziskā persona, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus. 45
  226. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu
  227. pielikumā minēto pamattaksi piemēro: 44.
  228. trīskāršā apmērā: 44.1.
  229. par lomu, kas iegūts bez šo noteikumu
  230. punktā minētajiem dokumentiem; 44.1.
  231. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums vai pieļaujamais vēžu un to sugu zivju garums, kuras nav minētas šo noteikumu 44.2.
  232. apakšpunktā; 44.
  233. pieckāršā apmērā: 44.2.
  234. par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā vai vietā; 44.2.
  235. ja izmanto šiem noteikumiem neatbilstošus vai aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus vai rīkus; 44.2.
  236. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums vai pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm (alatām, lašiem, repšiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem), kā arī strauta forelēm; 44.2.
  237. par zivju sadalīšanu vai veseluma mainīšanu to ieguves laikā, neievērojot šo noteikumu
  238. punktā minēto prasību; 44.2.
  239. ja persona atteikusies uzrādīt kontrolei lomu vai zivju (vai vēžu) ieguves rīkus; 44.2.
  240. ja makšķerēšanā, vēžošanā vai zemūdens medībās iegūtās zivis vai vēžus piedāvā tirgū, pārdod vai nodod citām personām labuma gūšanai. 46 (Grozīts ar MK 18.02.
  241. noteikumiem Nr. 106) VII. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildu pārvaldība un noteikumu ievērošanas uzraudzība
  242. Zemkopības ministrija lēmumus par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Zvejniecības likuma
  243. pantā minētajām prasībām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļvietnē. 47
  244. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu zivju un vēžu resursu saudzēšanas, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo zivju sugu un to biotopu aizsardzībai, ietekmes uz vidi samazināšanai un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja: 46.
  245. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību tās administratīvās teritorijas ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības; 46.
  246. tās administratīvās teritorijas ūdeņos atkarībā no vietējiem apstākļiem un atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos paredzētajiem mērķiem ir nepieciešami tādi papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei, kuri nav pamats licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību kārtības organizēšanai. Šādā gadījumā pašvaldībai saskaņā ar institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts vides dienesta atzinumu ir tiesības noteikt: 46.2.
  247. aizliegumu vai ierobežojumus zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā; 46.2.
  248. tādu aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, kurš pārsniedz šo noteikumu 39.
  249. apakšpunktā minētos ierobežojumus; 46.2.
  250. zivju un vēžu ieguves aizliegumu vai ierobežojumus atsevišķās ūdeņu daļās, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp konkrētā laikposmā – aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī; 46.2.
  251. zivju ieguves aizlieguma laika pagarināšanu ne vairāk kā par 10 dienām attiecībā uz šo noteikumu
  252. punktā minētajām zivju sugām, ievērojot vietējos hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendāra gadā; 46.2.
  253. lomā paturamā līdaku un zandartu skaita samazinājumu, kas atšķiras no šo noteikumu 16.
  254. un 16.
  255. apakšpunktā minētā skaita; 46.2.
  256. šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespēju paplašināšanu tās administratīvās teritorijas ūdeņos papildus šo noteikumu
  257. pielikumam, ja ir saņemts institūta saskaņojums vai institūts noteicis prasības vēžu resursu ieguvei. 48 (Grozīts ar MK 23.04.
  258. noteikumiem Nr. 253)
  259. Atbilstoši šo noteikumu
  260. punktam pieņemtos pašvaldības saistošos noteikumus, kas nosaka no šiem noteikumiem atšķirīgus nosacījumus zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, pašvaldība publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī izvieto attiecīgu informāciju ūdeņu publiskās piekļuves vietās. Pieņemtos saistošos noteikumus pašvaldība nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija no pašvaldībām saņemtos saistošos noteikumus ievieto ministrijas tīmekļvietnē. 49
  261. Institūts sagatavo zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešama šo noteikumu
  262. punktā minētā Zemkopības ministrijas lēmuma pieņemšanai, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz atzinumu, kas nepieciešams ar šo noteikumu 46.2.3., 46.2.4., 46.2.
  263. un 46.2.
  264. apakšpunktu saistīto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotajā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju un vēžu resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildu aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem. 50 (MK 23.04.
  265. noteikumu Nr. 253 redakcijā)
  266. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Zvejniecības likuma
  267. pantā minētās institūcijas, un uzraudzībā piedalās arī Zvejniecības likuma
  268. pantā minētās personas. 51 VIII. Noslēguma jautājumi
  269. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
  270. gada
  271. decembra noteikumus Nr. 1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009,
  272. nr.; 2011,
  273. nr.; 2012,
  274. nr.; 2013, 7.,
  275. nr.). 52
  276. Līdz
  277. gada
  278. janvārim šo noteikumu 2.
  279. apakšpunktā minētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vietā persona drīkst uzrādīt Ministru kabineta
  280. gada
  281. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"
  282. punktā minēto makšķerēšanas karti. 53
  283. Noteikumi stājas spēkā
  284. gada
  285. februārī. 54 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
  286. pielikums Ministru kabineta
  287. gada
  288. decembra noteikumiem Nr. 800 Zivju sugas, kurām ir noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums, un to latīniskie nosaukumi Piezīme. * Ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama zivju suga saskaņā ar Ministru kabineta
  289. gada
  290. novembra noteikumu Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu"
  291. pielikuma
  292. punktu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
  293. pielikums Ministru kabineta
  294. gada
  295. decembra noteikumiem Nr. 800 Laša un taimiņa atšķirīgās pazīmes Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 2.1 pielikums Ministru kabineta
  296. gada
  297. decembra noteikumiem Nr. 800 Makšķerēšanas aizliegums kanālos un caurtecēs no
  298. marta līdz
  299. aprīlim(Pielikums MK 18.02.
  300. noteikumu Nr. 106 redakcijā) Nr.p. k.Kanāls, caurteceŪdenstilpes, kuras savienoKanāla vai caurteces posmsDaugavas upju baseina apgabals1.Juglas kanālsLielais Baltezers un Juglavisā garumā2.Juglas upeJuglas ezers un Ķīšezersvisā garumā3.Loču kanālsBuļļupe un Daugavavisā garumā4.Mazo Baltezeru un Lielo Baltezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaMazais Baltezers un Lielais Baltezersvisā garumā5.MīlgrāvisĶīšezers un Daugavavisā garumā6.SarkandaugavaDaugava un Mīlgrāvisvisā garumāGaujas upju baseina apgabals7.Alūksnes ezeru un Pārmetņa ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaAlūksnes ezers un Pārmetņa ezersvisā garumā8.Alūksnes ezeru un Dzilnas ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaAlūksnes ezers un Dzilnas ezersvisā garumā9.Auciema ezeru un Raiskuma ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaAuciema ezers un Raiskuma ezersvisā garumā10.Ineša ezeru un Tauna ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaIneša ezers un Tauna ezersvisā garumāLielupes upju baseina apgabals11.Starpiņupe (Kaņiera kanāls)Kaņiera ezers un Rīgas jūras līcisvisā garumā12.Varkaļu kanālsBabītes ezers un Lielupevisā garumāVentas upju baseina apgabals13.Mazo Nabas un Lielo Nabas ezeru savienojošā ūdenstece bez nosaukumaMazais Nabas un Lielais Nabas ezersvisā garumā14.Nabas kanālsLielais Nabas ezers un Ventavisā garumā15.Papes ezera kanālsPapes ezers un Baltijas jūravisā garumā16.Tirdzniecības kanālsLiepājas ezers un Baltijas jūravisā garumā
  301. pielikums Ministru kabineta
  302. gada
  303. decembra noteikumiem Nr. 800(Pielikums MK 23.04.
  304. noteikumu Nr. 253 redakcijā) Makšķerēšanas un zemūdens medību aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās Nr.p. k.Upe, ezersUpes posms vai ezera daļaLieguma periodsI. Daugavas baseina apgabals1.Aivieksteno Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostamno
  305. marta līdz
  306. maijam2.Akaviņavisā garumāno
  307. oktobra līdz
  308. novembrim3.Alūksnevisā garumāno
  309. oktobra līdz
  310. novembrim4.Aronavisā garumāno
  311. oktobra līdz
  312. novembrim5.Bērzaunevisā garumāno
  313. oktobra līdz
  314. novembrim6.Bērzenevisā garumāno
  315. oktobra līdz
  316. novembrim7.Buļļupevisā garumāno
  317. maija līdz
  318. maijam8.Daugava8.
  319. no ietekas Rīgas līcī sešu kilometru posmā augšup pret straumi līdz bijušajam augstsprieguma pārvadam Rīgas valstspilsētas teritorijā (kreisajā krastā Lat, lon: 57.0186, 24.08593, labajā krastā Lat, lon: 57.01832, 24.09487)no
  320. maija līdz
  321. maijam8.2.Loču kanālā visā garumāno
  322. maija līdz
  323. maijam9.Ievednevisā garumāno
  324. oktobra līdz
  325. novembrim10.Kujaaugšup pret straumi no tilta uz Cesvaines–Gulbenes autoceļano
  326. oktobra līdz
  327. novembrim11.Ķekavano ietekas Daugavā līdz aizsprostam (Lat, lon: 56.817939, 24.226018)no
  328. oktobra līdz
  329. decembrim12.Lēģerurgano ietekas Mazajā Juglā līdz autoceļam P10 (Lat, lon: 56.915152, 24.614224)no
  330. oktobra līdz
  331. novembrim13.Lubāna ezers13.
  332. 100 metru ezerā no Aiviekstes slūžāmno
  333. marta līdz
  334. maijam13.2.Ziemeļu dambim piegulošajā daļā 1400 metru posmā gar krastu un ezerā 600 metru posmā no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam)no
  335. oktobra līdz
  336. aprīlim14.Lielā Juglaaugšup pret straumi līdz Ropažu HES aizsprostamno
  337. oktobra līdz
  338. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu15.Līčupevisā garumāno
  339. oktobra līdz
  340. novembrim16.Mazā Juglaaugšup pret straumi līdz Dobelnieku HES aizsprostamno
  341. oktobra līdz
  342. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu17.Mergupevisā garumāno
  343. oktobra līdz
  344. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu18.Nāružavisā garumāno
  345. oktobra līdz
  346. novembrim19.Pietēnupevisā garumāno
  347. oktobra līdz
  348. novembrim20.Rēzeknes upeno grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas Žogotino
  349. oktobra līdz
  350. aprīlim, izņemot makšķerēšanu no krasta un no ledus21.Sumuldavisā garumāno
  351. oktobra līdz
  352. novembrim22.Taukātnevisā garumāno
  353. oktobra līdz
  354. novembrim23.Talejavisā garumāno
  355. oktobra līdz
  356. novembrim24.Vedzevisā garumāno
  357. oktobra līdz
  358. novembrim25.Vesetalejup no tilta pie Lejaskroga Vietalvāno
  359. oktobra līdz
  360. novembrim26.Virgulicavisā garumāno
  361. oktobra līdz
  362. novembrimII. Gaujas baseina apgabals27.Aģeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostamno
  363. oktobra līdz
  364. decembrim28.Amatano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļosno
  365. oktobra līdz
  366. decembrim29.Azandavisā garumāno
  367. oktobra līdz
  368. novembrim30.Braslano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostamno
  369. oktobra līdz
  370. decembrim31.Egļupevisā garumāno
  371. oktobra līdz
  372. novembrim32.Gaujano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčosno
  373. oktobra līdz
  374. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu33.Gaujano Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostamno
  375. oktobra līdz
  376. decembrim34.Glāžupevisā garumāno
  377. oktobra līdz
  378. novembrim35.Grūbeno ietekas Kumadā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejaino
  379. oktobra līdz
  380. novembrim36.Īģevisā garumāno
  381. oktobra līdz
  382. novembrim37.Inčupevisā garumāno
  383. oktobra līdz
  384. novembrim38.Jaunupevisā garumāno
  385. oktobra līdz
  386. decembrim39.Joglano ietekas Salacā līdz Zonapes ietekai (Lat, lon: 57.834717, 24.681129)no
  387. oktobra līdz
  388. novembrim40.Jugla (Braslas)visā garumāno
  389. oktobra līdz
  390. novembrim41.Karogupītevisā garumāno
  391. oktobra līdz
  392. novembrim42.Korģevisā garumāno
  393. oktobra līdz
  394. novembrim43.Kumadano ietekas Amatā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejaino
  395. oktobra līdz
  396. decembrim44.Kurliņupevisā garumāno
  397. oktobra līdz
  398. novembrim45.Ķirelevisā garumāno
  399. oktobra līdz
  400. novembrim46.Ķīšupevisā garumāno
  401. oktobra līdz
  402. novembrim47.Lenčupeno ietekas Gaujā līdz Kalna dzirnavu aizsprostamno
  403. oktobra līdz
  404. decembrim48.Lojano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Katrīndzirnavu HES aizsprostamno
  405. oktobra līdz
  406. decembrim49.Lorupeno ietekas Gaujā līdz Anciču dīķim (Lat, lon: 57.1302095, 24.8337655)no
  407. oktobra līdz
  408. novembrim50.Liepupeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Tallinas šosejaino
  409. oktobra līdz
  410. novembrim51.Līgatneno ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Šķēpeļu dzirnavu aizsprostamno
  411. oktobra līdz
  412. decembrim52.Noriņavisā garumāno
  413. oktobra līdz
  414. novembrim53.Nurmižupīteno ietekas Gaujā līdz aizsprostam (Lat, lon: 57.202269, 24.935086)no
  415. oktobra līdz
  416. novembrim54.Mazupīteno ietekas Aģē līdz autoceļam P53 (Lat, lon: 57.354308, 24.477185)no
  417. oktobra līdz
  418. novembrim55.Melnupevisā garumāno
  419. oktobra līdz
  420. novembrim56.Piģelevisā garumāno
  421. oktobra līdz
  422. novembrim57.Pērļupevisā garumāno
  423. oktobra līdz
  424. novembrim58.Pēterupevisā garumāno
  425. oktobra līdz
  426. decembrim59.Raunano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz dzirnavu aizsprostam Raunāno
  427. oktobra līdz
  428. decembrim60.Raunisno ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejaino
  429. oktobra līdz
  430. decembrim61.Rauzavisā garumāno
  431. oktobra līdz
  432. novembrim62.Ramatavisā garumāno
  433. oktobra līdz
  434. novembrim63.Skaļupevisā garumā no
  435. oktobra līdz
  436. novembrim64.Strīķupevisā garumāno
  437. oktobra līdz
  438. decembrim65.Svētupeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam pār Svētupi uz autoceļa, kas atzarojas no autoceļa P12 un ved uz Ērgļu purvuno
  439. oktobra līdz
  440. decembrim66.Šepkavisā garumāno
  441. oktobra līdz
  442. novembrim67.Talīteno ietekas Raunā līdz autoceļam P28 (Lat, lon: 57.331936, 25.487037)no
  443. oktobra līdz
  444. novembrim68.Vaidavano valsts robežas (Lat, lon: 57.563019, 26.669698) līdz Grūbes HES (Lat, lon: 57.526348, 26.778748)no
  445. oktobra līdz
  446. decembrim69.Vaiveno ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostamno
  447. oktobra līdz
  448. decembrim70.Vecpalsavisā garumāno
  449. oktobra līdz
  450. novembrim71.Vējupīteno ietekas Gaujā līdz A2 šosejai (Lat, lon: 57.153905, 24.897594)no
  451. oktobra līdz
  452. novembrim72.Vilaunevisā garumāno
  453. oktobra līdz
  454. novembrim73.Vildogavisā garumāno
  455. oktobra līdz
  456. novembrim74.Vitrupeno ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Ķirbižosno
  457. oktobra līdz
  458. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu75.Vizlano ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Vizlas HES aizsprostamno
  459. oktobra līdz
  460. novembrim76.Zaķupītevisā garumāno
  461. oktobra līdz
  462. novembrimIII. Lielupes baseina apgabals77.Lielupeno Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupāmno
  463. aprīļa līdz
  464. maijam78.Mēmeleno grīvas līdz gājēju tiltam Bauskāno
  465. aprīļa līdz
  466. maijam79.Mūsano grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksano
  467. aprīļa līdz
  468. maijam80.Slocene (Pulkaine)starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeruno
  469. aprīļa līdz
  470. maijam81.Vecslocene un Slocenestarp Slokas ezeru un Lielupino
  471. aprīļa līdz
  472. maijamIV. Ventas baseina apgabals82.Abavano ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Abavas rumbaino
  473. oktobra līdz
  474. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu83.Apšeno ietekas Ventā līdz Ruņas ietekai P114 (Lat, lon: 56.295958, 21.538900)no
  475. oktobra līdz
  476. novembrim84.Bārtano Lietuvas–Latvijas robežas līdz ietekai Liepājas ezerāno
  477. oktobra līdz
  478. decembrim85.Durbevisā garumāno
  479. oktobra līdz
  480. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu86.Ciecereno ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Pakuļu ūdenskrātuves aizsprostamno
  481. oktobra līdz
  482. novembrim87.Ēdano Ēdas ietekas Ventā līdz autoceļa P108 tiltam (Lat, lon: 56.882797, 22.111055)no
  483. oktobra līdz
  484. novembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu88.Dzeldavisā garumāno
  485. oktobra līdz
  486. novembrim89.Irbevisā garumāno
  487. oktobra līdz
  488. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu90.Kojavisā garumāno
  489. oktobra līdz
  490. novembrim91.Lāčupītevisā garumāno
  491. oktobra līdz
  492. novembrim92.Lētīžavisā garumāno
  493. oktobra līdz
  494. novembrim93.Lorumupevisā garumāno
  495. oktobra līdz
  496. novembrim94.Melnsilupe visā garumāno
  497. oktobra līdz
  498. novembrim95.Mellsilsupevisā garumāno
  499. oktobra līdz
  500. novembrim96.Mellupītevisā garumāno
  501. oktobra līdz
  502. novembrim97.Ostupevisā garumāno
  503. oktobra līdz
  504. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu98.Padureno ietekas Ventā līdz Upeslīčiem (Lat, lon: 57.015675, 21.909056)no
  505. oktobra līdz
  506. novembrim99.Paksīteno ietekas Ciecerē līdz autoceļam A9 (Lat, lon: 56.678341, 22.189915)no
  507. oktobra līdz
  508. novembrim100.Pilsupevisā garumāno
  509. oktobra līdz
  510. novembrim101.Pitragsupevisā garumāno
  511. oktobra līdz
  512. novembrim102.Platenes kanālsno ietekas Packulē līdz Klāņu–Bušnieku kanālam (Lat, lon: 57.447917, 21.703191)no
  513. oktobra līdz
  514. novembrim103.Raķupevisā garumāno
  515. oktobra līdz
  516. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu104.Rindavisā garumāno
  517. oktobra līdz
  518. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu105.Rīvano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Rīvas ciemāno
  519. oktobra līdz
  520. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu106.Rojano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Lubes dzirnavu aizsprostamno
  521. oktobra līdz
  522. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu107.Ruņano ietekas Apšē līdz Dakterišķes ietekai (Lat, lon: 56.399141, 21.734573)no
  523. oktobra līdz
  524. novembrim108.Sakavisā garumāno
  525. oktobra līdz
  526. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu109.Stendevisā garumāno
  527. oktobra līdz
  528. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu110.Sventeno ietekas Abavā līdz autoceļam V1402 (Lat, lon: 57.088801, 22.563944)no
  529. oktobra līdz
  530. novembrim111.Šķērvelisvisā garumāno
  531. oktobra līdz
  532. novembrim112.Tebrano satekas ar Saku līdz aizsprostam Aizputēno
  533. oktobra līdz
  534. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu113.Užavano ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Tērandēno
  535. oktobra līdz
  536. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu114.Valgaleno ietekas Abavā augšup pret straumi līdz tiltam Valgales ciemāno
  537. oktobra līdz
  538. novembrim115.Vankano ietekas Užavā līdz Ēdoles dzirnavāmno
  539. oktobra līdz
  540. novembrim116.Vārtājano ietekas Bārtā līdz Birztalas ietekai (Lat, lon: 56.373801, 21.425979)no
  541. oktobra līdz
  542. decembrim117.Ventano tilta pie Zlēkām augšup pret straumi līdz Latvijas–Lietuvas robežaino
  543. oktobra līdz
  544. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu118.Vēždūkavisā garumāno
  545. oktobra līdz
  546. novembrim119.Virbupe (Kārone)visā garumāno
  547. oktobra līdz
  548. novembrim
  549. pielikums Ministru kabineta
  550. gada
  551. decembra noteikumiem Nr. 800(Pielikums MK 23.04.
  552. noteikumu Nr. 253 redakcijā) Ūdenstilpes, kurās atļauta šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguve Nr.p. k.ŪdenstilpePašvaldībaIeguvei atļautā vēžu suga1.Āraišu ezersCēsu novadsŠaurspīļu vēzis2.Daugava (Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves)Aizkraukles novadsRīgas valstspilsētaSalaspils novadsĶekavas novadsDzeloņvaigu vēzis3.Hapaka grāvisRīgas valstspilsētaDzeloņvaigu vēzis4.LielupeRīgas valstspilsētaJūrmalas valstspilsētaMārupes novads (Babītes pagasts)Bauskas novads (Rundāles pagasts)Jelgavas novads (Valgundes pagasts, Ozolnieku pagasts)Jelgavas valstspilsētaDzeloņvaigu vēzis un šaurspīļu vēzis5.ĶīšezersRīgas valstspilsētaDzeloņvaigu vēzis6.Mazais BaltezersRīgas valstspilsētaŠaurspīļu vēzis7.Primmas ezersLimbažu novads (Salacgrīvas pagasts)Signālvēzis8.Sausā DaugavaĶekavas novadsSalaspils novadsDzeloņvaigu vēzis9.VecdaugavaRīgas valstspilsētaDzeloņvaigu vēzis10.VentaVentspils novadsVentspils valstspilsētaKuldīgas novads (Skrundas pagasts)Saldus novadsDzeloņvaigu vēzis
  553. pielikums Ministru kabineta
  554. gada
  555. decembra noteikumiem Nr. 800 Vēžu sugu atšķirības pazīmes
  556. Platspīļu vēzis (Astacus astacus) (
  557. attēls):1.
  558. gluds ķermenis (norāde "a"), tikai pa vienam dzelonim katrā sānā starp galvas un krūšu savienojuma vietu (atšķirība no šaurspīļu vēža, svarīgākā atšķirība no dzeloņvaigu vēža);1.
  559. zobainas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža);1.
  560. sarkans plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no signālvēža);1.
  561. gludas pieres dzelkšņa rievas (norāde "d") (svarīgākā atšķirība no šaurspīļu vēža).
  562. attēls. Platspīļu vēzis
  563. Signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) (
  564. attēls):2.
  565. gluds ķermenis bez dzeloņiem (norāde "a") (atšķirība no dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža);2.
  566. raksturīgs gaišs plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "b") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža, dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža).
  567. attēls. Signālvēzis
  568. Šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) (
  569. attēls):3.
  570. dzeloņains ķermenis (norāde "a") (atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);3.
  571. gludas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no platspīļu vēža);3.
  572. pieres dzelkšņa rievas ar zobiņiem (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža).
  573. attēls. Šaurspīļu vēzis
  574. Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus) (
  575. attēls):4.
  576. dzeloņains ķermenis (norāde "a") un izteikti dzeloņi uz galvas sānu daļas ("vaigiem") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);4.
  577. sarkanbrūni svītrveida plankumi uz vēdera daļas segmentu virspuses (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža).
  578. attēls. Dzeloņvaigu vēzis Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
  579. pielikums Ministru kabineta
  580. gada
  581. decembra noteikumiem Nr. 800 Vēžošanas krītiņa konstrukcijas shēma Krītiņa linuma acu izmērs nepārsniedz 20 mm. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
  582. pielikums Ministru kabineta
  583. gada
  584. decembra noteikumiem Nr. 800(Pielikums MK 23.04.
  585. noteikumu Nr. 253 redakcijā) Ezeri un upes vai to daļas, kurās atļautas zemūdens medības Nr. p. k.Ezers, upe vai tās posmsPašvaldība (novads, pagasts, pilsēta)1.Aģes ezersSiguldas novads (Lēdurgas pagasts)2.Aijažu ezersSiguldas novads (Lēdurgas pagasts)3.Apguldes ezersDobeles novads (Naudītes pagasts)4.Arlas ezersKrāslavas novads (Andzeļu pagasts)5.Audzeļu ezersLudzas novads (Istras pagasts)6.Bieržas ezersKrāslavas novads (Andrupenes pagasts)7.Bolta ezersKrāslavas novads (Krāslavas pagasts)8.BuļļupeJūrmalas valstspilsēta, Rīgas valstspilsēta9.CirmsLudzas novads (Cirmas pagasts)10.Černostes ezersRēzeknes novads (Maltas pagasts)11.Daugava, tostarp Sarkandaugava, Sausā Daugava, Vecdaugava pie Dārziņiem un Vecdaugava (lejtecē – Audupe) pie Mangaļsalas, Mazā Daugava, Bieķengrāvis un ZundsAizkraukles novads (Aizkraukles pagasts, Pļaviņu pilsēta, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Staburaga pagasts, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Aizkraukles pilsēta, Aiviekstes pagasts, Klintaines pagasts, Skrīveru pagasts), Augšdaugavas novads (Dvietes pagasts, Pilskalnes pagasts, Kalkūnes pagasts, Sventes pagasts, Līksnas pagasts, Nīcgales pagasts, Tabores pagasts robežās pret Daugavpils valstspilsētu no Lat, lon: 55.8597, 26.56095 līdz Lat, lon: 55.86748, 26.62848), Daugavpils valstspilsēta, Jēkabpils novads (Jēkabpils valstspilsēta, Dunavas pagasts, Dignājas pagasts, Ābeļu pagasts, Vīpes pagasts, Kūku pagasts, Krustpils pagasts, Salas pagasts, Sēlpils pagasts), Krāslavas novads (Kalniešu pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Kaplavas pagastā robežās no Lat, lon: 55.89042, 27.13078, pret Krāslavas pilsētas robežu pretējā Daugavas krastā līdz Lat, lon: 55.83053, 27.35197), Ķekavas novads (Daugmales pagasts, Ķekavas pagasts), Līvānu novads (Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Turku pagasts), Ogres novads (Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles pilsēta, Tomes pagasts, Ķeguma pilsēta, Rembates pagasts, Lielvārdes pilsēta, Birzgales pagasts, Lielvārdes pagasts, Jumpravas pagasts), Rīgas valstspilsēta, Salaspils novads (Salaspils pilsēta, Salaspils pagasts)12.Diunokļa ezersLudzas novads (Ludzas pilsēta)13.Draudzesskolas ezersSmiltenes novads (Drustu pagasts)14.Dukanu ezersLudzas novads (Cirmas pagasts)15.DūņezersĀdažu novads (Ādažu pagasts)16.Dziļais ezersLudzas novads (Istras pagasts)17.DziļūtsRēzeknes novads (Stoļerovas pagasts)18.DzirnezersĀdažu novads (Carnikavas pagasts)19.Gulbju ezersTalsu novads (Ģibuļu pagasts)20.Ilza ezersLudzas novads (Istras pagasts)21.Jersikas ezersLīvānu novads (Jersikas pagasts)22.Juglas ezersRīgas valstspilsēta23.JuverisCēsu novads (Dzērbenes pagasts)24.Jūdažu ezersSiguldas novads (Siguldas pagasts)25.Kadagas ezersĀdažu novads (Ādažu pagasts)26.Kairišu ezersKrāslavas novads (Svariņu pagasts)27.KāņezersTalsu novads (Ģibuļu pagasts)28.Kiudalu ezersLudzas novads (Pureņu pagasts)29.Križutas ezersLudzas novads (Cirmas pagasts)30.Kovšu ezers (Rēzeknes ezers)Rēzeknes valstspilsēta31.Laidzes ezers (Sārcenes ezers)Talsu novads (Laidzes pagasts)32.Laudera ezersLudzas novads (Lauderu pagasts)33.LazdagsBalvu novads (Rugāju pagasts)34.Leidiukšņa ezersLudzas novads (Pildas pagasts, Nirzas pagasts)35.Lielais BaltezersRopažu novads (Garkalnes pagasts)36.Lielais Gusena ezers (Lielais Ūseņa ezers)Krāslavas novads (Robežnieku pagasts)37.Lielais Kūrmas ezersLudzas novads (Pildas pagasts)38.Lielais Ludzas ezersLudzas novads (Zvirgzdenes pagasts)39.Lielais Nabas ezersKuldīgas novads (Padures pagasts)40.Lielais Pokuļovas ezersBalvu novads (Vīksnas pagasts)41.LielupeJūrmalas valstspilsēta, Mārupes novads42.LiezērisMadonas novads (Liezēres pagasts)43.Līlastes ezersĀdažu novads (Ādažu pagasts)44.LubezersTalsu novads (Ārlavas pagasts)45.Mazais Ludzas ezersLudzas novads (Ludzas pilsēta)46.Mazais Nabas ezersKuldīgas novads (Padures pagasts)47.Mazais Virānes ezersMadonas novads (Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta)48.Meirānu ezersRēzeknes novads (Bērzgales pagasts)49.Nauļānu ezersKrāslavas novads (Robežnieku pagasts)50.Nierzas ezersLudzas novads (Nirzas pagasts)51.Odzes ezersAizkraukles novads (Aiviekstes pagasts)52.Opolais SnidzinsLudzas novads (Ņukšu pagasts)53.Osvas ezersKrāslavas novads (Bērziņu pagasts)54.Ota ezersKrāslavas novads (Kombuļu pagasts)55.Pabažu ezersSaulkrastu novads (Sējas pagasts)56.Pārkūnu ezersBalvu novads (Kubulu pagasts)57.Plaužu ezersOgres novads (Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts)58.PlisūnsLudzas novads (Istras pagasts)59.Ploskīnes ezersBalvu novads (Lazdulejas pagasts)60.Rāceņu ezers (Plaksnis)Madonas novads (Lazdonas pagasts)61.Remtes ezersSaldus novads (Remtes pagasts)62.Rēzeknes upeRēzeknes valstspilsēta63.Riebiņu ezersCēsu novads (Straupes pagasts)64.Rogaižas ezersLudzas novads (Pildas pagasts)65.Sakovas ezersKrāslavas novads (Grāveru pagasts)66.Sasmakas ezersTalsu novads (Valdemārpils pilsēta)67.Spāres ezersTalsu novads (Ģibuļu pagasts)68.Sprūgu ezersBalvu novads (Vīksnas pagasts)69.Sološu ezersLudzas novads (Lauderu pagasts, Zaļesjes pagasts)70.Sudals (Sudalezers)Alūksnes novads (Zeltiņu pagasts), Gulbenes novads (Lejasciema pagasts)71.Svātiunes ezersBalvu novads (Baltinavas pagasts)72.Taurenes ezersCēsu novads (Taurenes pagasts)73.Tepenīcas ezersBalvu novads (Susāju pagasts)74.Vārzgūnes ezersJēkabpils novads (Kalna pagasts)75.Viesītes ezersJēkabpils novads (Viesītes pilsēta)76.Vilgāles ezersKuldīgas novads (Kurmāles pagasts)77.Viļakas ezersBalvu novads (Viļakas pilsēta)78.Zvārtavas ezersSmiltenes novads (Gaujienas pagasts)79.Zviergzdines ezersLudzas novads (Zvirgzdenes pagasts)
  586. pielikums Ministru kabineta
  587. gada
  588. decembra noteikumiem Nr. 800 Pamattakses piedzenamās naudas summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījušas fiziskās personas, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus(Pielikums grozīts ar MK 18.02.
  589. noteikumiem Nr. 106) Nr.p. k.SugaZaudējumu atlīdzība (euro)Mērvienība1.Alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš, zutis, store1431 gab.2.Zandarts, repsis, salate361 gab.3.Ālants, līdaka, vimba291 gab.4.Karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, sapals, vēdzele81 gab.5.Akmeņplekste, menca361 gab.6.Asaris, plekste81 kg7.Brētliņa, reņģe, salaka11 kg8.Zivis un vēži, kas nav minēti šajā tabulā21 kg9.Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes29100 g10.Zivju ikri143100 g11.Sadalītas vai ķidātas zivis, kuru sadalīšana vai ķidāšana aizliegta saskaņā ar šo noteikumu
  590. punktu1431 kg Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.