← Latvija

Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-20-01

Satversmes tiesas lēmums Rīgā

  1. gada
  2. janvārī Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-20-01 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Kaspars Balodis, Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis, Sanita Osipova un Ineta Ziemele, rīcības sēdē izskatījusi lietas Nr. 2015-20-01 "Par
  3. gada
  4. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā"
  5. panta un
  6. gada
  7. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  8. pantam un
  9. panta pirmajam teikumam" materiālus, konstatēja:
  10. Satversmes tiesā
  11. gada
  12. augustā pēc Mārtiņa Otomera (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) konstitucionālās sūdzības tika ierosināta lieta Nr. 2015-20-01 "Par
  13. gada
  14. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā"
  15. panta un
  16. gada
  17. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  18. pantam un
  19. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2015-20-01).
  20. Satversmes tiesa
  21. gada
  22. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 "Par
  23. gada
  24. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā"
  25. panta un
  26. gada
  27. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  28. pantam un
  29. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2015-03-01). Tas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
  30. gada
  31. decembrī, Nr. 251

(5569)un stājās spēkā publicēšanas dienā. Satversmes tiesa secināja:
  1. Satversmes tiesas likuma
  2. panta pirmās daļas
  3. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Satversmes tiesas likuma
  4. panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas
  5. gada
  6. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.
  7. punktu). Ar spriedumu lietā Nr. 2015-03-01
  8. gada
  9. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā"
  10. pants un
  11. gada
  12. oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk - apstrīdētās normas), ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes
  13. panta pirmajam teikumam. Lietā Nr. 2015-03-01 pasludināts spriedums par to pašu prasījuma priekšmetu, kādu savā konstitucionālajā sūdzībā ietvēris Pieteikuma iesniedzējs lietā Nr. 2015-20-
  14. Pieteikuma iesniedzējs lietā Nr. 2015-20-01 ir maksātnespējas procesa administrators un vienlaikus arī advokāts. Līdz ar to Satversmes tiesa ir izlēmusi jautājumu par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei arī attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju lietā Nr. 2015-20-
  15. Tādējādi pastāv Satversmes tiesas likuma
  16. panta pirmās daļas
  17. punktā paredzētais priekšnoteikums tiesvedības izbeigšanai šajā lietā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
  18. panta pirmās daļas
  19. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2015-20-01 "Par
  20. gada
  21. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā"
  22. panta un
  23. gada
  24. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  25. pantam un
  26. panta pirmajam teikumam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.