Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 294 Rīgā

1. gada
2. maijā (prot. Nr. 23
3. §) Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma
4. panta piekto daļu
5. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina ietaupījumu koģenerācijas staciju saražotai primārai enerģijai. 2
6. Vērtības, ko izmanto koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos. Attiecībā uz mikrokoģenerācijas iekārtām šos aprēķinus var balstīt uz apstiprinātām vērtībām. 3
7. Norēķinu periodā koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, nosaka šādi: 3.
8. aprēķina kopējo faktisko koģenerācijas stacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu(), izmantojot šādu formulu: , kur – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais elektroenerģijas daudzums, kas noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātu rādījumiem ģeneratora izejā (MWh); – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh); – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās patērētais kurināmā daudzums (MWh); 3.
9. pieņem, ka koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, norēķinu periodā ir vienāds ar elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem: 3.2.
10. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto šo noteikumu 4.
11. vai 4.
12. apakšpunktā minēto tehnoloģiju, kopējais faktiskais enerģijas ražošanas lietderības koeficients ir 80 % vai lielāks; 3.2.
13. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto kādu no šo noteikumu 4.2., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.8., 4.9., 4.
14. vai 4.
15. apakšpunktā minētajām tehnoloģijām, kopējais faktiskais enerģijas ražošanas lietderības koeficients ir 75 % vai lielāks; 3.
16. ja aprēķinātais koģenerācijas stacijas kopējais faktiskais lietderības koeficients ir mazāks nekā šo noteikumu 3.2.
17. vai 3.2.
18. apakšpunktā minētās vērtības, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām , aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh); α – attiecība starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, ko, izmantojot attiecīgās iekārtas tehniskās pases datus, aprēķina laikā, kad iekārta pilnībā darbojas koģenerācijas režīmā. Ja šādi dati nav pieejami, minēto lielumu nosaka atkarībā no izmantotās koģenerācijas tehnoloģijas (
19. pielikums). 4
20. Primārās enerģijas ietaupījumu koģenerācijas stacijām, kas sastāv no koģenerācijas iekārtas un viena vai vairākiem siltumenerģijas ražošanas katliem vai tikai no koģenerācijas iekārtas un kas vienlaikus ražo elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, aprēķina vienai vai vairākām šādām ražošanas tehnoloģijām: 4.
21. kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju; 4.
22. tvaika pretspiediena turbīna; 4.
23. tvaika kondensācijas turbīna ar tvaika termofikācijas nozartvaiku; 4.
24. gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju; 4.
25. iekšdedzes dzinējs; 4.
26. mikroturbīnas; 4.
27. Sterlinga dzinēji; 4.
28. kurināmā elementi; 4.
29. tvaika dzinēji; 4.
30. organiskais Renkina cikls; 4.
31. citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju. 5
32. Vērtības, ko izmanto koģenerācijas efektivitātes un primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos. Attiecībā uz mikrokoģenerācijas iekārtām primārās enerģijas ietaupījumu var aprēķināt, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem. 6
33. Lai noteiktu koģenerācijas stacijas efektivitāti, aprēķina primārās enerģijas ietaupījumu, ko iegūst, koģenerācijas stacijai ražojot enerģiju koģenerācijā (PEI). Aprēķiniem izmanto šādu formulu: , kur – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskais lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu
34. punktā minēto formulu; – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltumenerģijas lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu
35. punktā minēto formulu; – lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (
36. pielikums); – lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (ja koģenerācijas stacijā izmanto koksnes kurināmo vai biogāzi, pieņem ), ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur – saskaņotā efektivitātes atsauces vērtība ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā un gada, kad koģenerācijas stacija nodota ekspluatācijā (
37. pielikums); – koģenerācijas stacijas pašpatēriņa koeficients, ko aprēķina, dalot koģenerācijas stacijas gadā patērēto elektroenerģijas apjomu ar koģenerācijas stacijas gadā saražotās elektroenerģijas apjomu; – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas stacijā (
38. pielikums); – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas nodota tīklā (
39. pielikums). 7
40. Koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektrisko lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais elektroenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh); B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh). 8
41. Koģenerācijas stacijas uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltumenerģijas lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh); B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh). 9 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes
42. gada
43. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK. 10 Ministru prezidents Māris Kučinskis Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
44. pielikums Ministru kabineta
45. gada
46. maija noteikumiem Nr. 294 Attiecība starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju dažādām koģenerācijas tehnoloģijām Nr.p. k.Koģenerācijas tehnoloģijaAttiecība starp elektroenerģiju un siltumenerģiju α1.Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju0,952.Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku0,453.Tvaika pretspiediena turbīna0,454.Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju0,555.Iekšdedzes dzinējs0,75 Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
47. pielikums Ministru kabineta
48. gada
49. maija noteikumiem Nr. 294 Lietderības koeficienti I. Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai
50. tabulaKurināmaisKategorijaKurināmā veidsKoģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodošanas gads2012.un agrāk2012.–2015.2016.un vēlākCietais kurināmaisS1Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu0,4420,4420,442S2Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta0,4180,4180,418S3Kūdra, kūdras briketes0,3900,3900,390S4Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi0,3300,3300,370S5Cita cietā biomasa ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms0,2500,2500,300S6Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie) un atjaunojamie/bioloģiski noārdāmie atkritumi0,2500,2500,250Šķidrais kurināmaisL7Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti0,4420,4420,442L8Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas0,4420,4420,442L9Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunojamos atkritumus (ieskaitot pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus)0,2500,2500,290Gāzveida kurināmaisG10Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns0,5330,5330,538G11Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze0,4500,4500,450G12Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas0,4280,4280,428G13Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi)0,3580,3580,358CitsO14Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus)––0,300O15Kodolenerģija––0,300O16Saules enerģija––0,300O17Ģeotermālā enerģija––0,300O18Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā––0,300II. Lietderības koeficienti atsevišķai siltumenerģijas ražošanai
51. tabulaKurināmaisKategorijaKurināmā veidsSiltumenerģijas izmantošanas veidsKarstais ūdensTvaiks*Dūmgāzu tiešā izmantošana**Cietais kurināmaisS1Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu0,880,830,80S2Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta0,860,810,78S3Kūdra, kūdras briketes0,860,810,78S4Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi0,860,810,78S5Cita cietā biomasa, ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms0,800,750,72S6Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie) un atjaunojamie/bioloģiski noārdāmie atkritumi0,800,750,72Šķidrais kurināmaisL7Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti0,850,800,77L8Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas0,850,800,77L9Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunojamos atkritumus (ieskaitot pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus)0,750,700,67Gāzveida kurināmaisG10Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns0,920,870,84G11Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze0,900,850,82G12Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas0,800,750,72G13Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi)0,800,750,72CitsO14Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus)0,920,87–O15Kodolenerģija0,920,87–O16Saules enerģija0,920,87–O17Ģeotermālā enerģija0,920,87–O18Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā0,920,87–Piezīmes.
52. * Šīs vērtības jāizmanto stacijām, kas darbojas ar tvaiku un nodotas ekspluatācijā pēc
53. gada
54. decembra. Ja šādām stacijām, aprēķinot lietderības koeficientu atsevišķai siltumenerģijas ražošanai, neņem vērā kondensāta atgūšanu, tad tabulā norādītās vērtības tvaika gadījumā ir jāpalielina par 5 procentpunktiem.
55. ** Šīs vērtības jāizmanto, ja dūmgāzu temperatūra ir 250 °C vai augstāka. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
56. pielikums Ministru kabineta
57. gada
58. maija noteikumiem Nr. 294 Korekcijas koeficienti z novērstajiem tīkla zudumiem, kas piemērojami, aprēķinot lietderības koeficientu atsevišķai elektroenerģijas ražošanai Spriegums tīklā, kuram pieslēgta koģenerācijas elektrostacijaAttiecībā uz elektroenerģiju,kas nodota tīklāAttiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas elektrostacijā345 kV vai lielāks10,976No 200 līdz 345 kV (neieskaitot)0,9720,963No 100 līdz 200 kV (neieskaitot)0,9630,951No 50 līdz 100 kV (neieskaitot)0,9520,936No 12 līdz 50 kV (neieskaitot)0,9350,914No 0,45 līdz 12 kV (neieskaitot)0,9180,891Mazāks par 0,45 kV0,8880,851 Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens