Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-181 Rīgā 2016.gada 15.jūlijā Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
- panta otro daļu un Ministru kabineta
- gada
- augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473)
- punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
- Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas Amatas novadā, Skujenes pagastā, "Māļu baznīcā" (būves kadastra apzīmējums 4278 010 0098 001) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
- izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
- gada
- jūnija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/10; 1.
- informācija par Objekta nosaukumu; 1.
- informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
- Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
- Objekta apraksts; 1.
- Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
- ziņas par Objekta īpašnieku; 1.
- pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
- Noteikumu Nr.473
- punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473
- punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks - Latvijas pareizticīgo baznīca saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
- panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
- panta pirmo daļu ar
- gada
- aprīļa ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/1301 informēts par ierosinājumu. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
- panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objekta īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
- panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.
- Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
- pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
- gada
- augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 12.
- punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.
- Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.
- punktā noteiktajiem kritērijiem. Lielā mērā saglabājusies Objekta oriģinālā substance (izņemot baznīcas iekārtu) - arhitektoniskais veidols, fasāžu kompozīcija un apdare, būvdetaļas un būvkonstrukcijas. Objekts ir nozīmīgs sava laika Vidzemes sakrālās būvmākslas paraugs. Ēkas projekta autors ir viens no ievērojamākajiem latviešu arhitektiem - pirmais profesionāli izglītotais latviešu izcelsmes arhitekts J.F. Baumanis, kas attiecīgajā laika periodā un stilistikā projektējis vairākas pareizticīgo baznīcas Latvijā. Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums ainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums.
- Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
- panta otro daļu un Noteikumu Nr.473
- punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
- gada
- oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
- punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9169 Vietējās nozīmes Arhitektūra Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca Amatas novads, Skujenes pagasts, "Māļu baznīca"
- Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
- pants un
- panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma
- pants,
- panta pirmā daļa,
- panta pirmā daļa, Ministru kabineta
- gada
- augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.
- punkts, Ministru kabineta
- gada
- augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
- un
- punkts, Ministru kabineta
- gada
- aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
- punkts.
- Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
- panta otro daļu un
- panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201). Kultūras ministre D.Melbārde