← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-216 Rīgā 2016.gada 6.septembrī Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

  1. panta otro daļu un Ministru kabineta
  2. gada
  3. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473)
  4. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  5. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Administratīvās ēkas, Rīgā, Brīvības gatvē 266 (būves kadastra apzīmējums 0100 089 0205 001) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
  6. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  7. gada
  8. februāra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/3; 1.
  9. informācija par Objekta nosaukumu; 1.
  10. informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
  11. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
  12. Objekta apraksts; 1.
  13. Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
  14. ziņas par Objekta īpašnieku; 1.
  15. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
  16. Noteikumu Nr.473
  17. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikums par objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473
  18. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādejādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  19. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  20. panta pirmo daļu.
  21. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  22. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
  23. gada
  24. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 12.
  25. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.
  26. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.
  27. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts celts kā Proletāriešu rajona administratīvā ēka, tā sauktais, "Padomju nams". Arhitekti Oļģerts Krauklis, Ārija Išhanova. Projektēšana uzsākta
  28. gadā, objekts uzcelts no 1979.-
  29. gadam. Objekts ir pilnībā saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un apdari, oriģinālos būvmateriālus un būvelementus, sākotnējo plānojumu un interjera apdari. Objekts ir izteiksmīgs padomju modernisma arhitektūras paraugs, kas attiecīgā laika masveida arhitektūras unifikācijā iezīmē projektēšanas individuālās ievirzes - plānojuma principu diferencēšana atkarībā no pasūtījuma, vietējām tradīcijām un izmantojot tā laika progresīvākos materiālus un tehniskās iespējas; arhitektūras formu un kompozīcijas paņēmienu daudzveidošanās, pielietojot saliekamo, prefabricēto elementu atsevišķu individuāli risinātu konstruktīvo mezglu kompozīcijas; laikmetīgās arhitektūras fasāžu dizaina un detaļu kultūras veidošana, interjeru mākslinieciskā līmeņa celšana, sintezējot internacionālā modernisma, vietējo tradīciju un dažādu lietišķās un monumentāli dekoratīvās mākslas nozaru uzkrāto pieredzi. Objekts ar savu plastisko arhitektūru labi iekļaujas apkārtējā vidē vienlaikus veidojot Brīvības ielas apbūves pilsētbūvniecisku akcentu. Objekta saglabājamās vērtības: Apjoma telpiskais risinājums pilsētvidē, ēkas fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, plānojuma struktūra, vēsturiskā interjera apdare.
  30. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  31. panta otro daļu un Noteikumu Nr.473
  32. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  33. gada
  34. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  35. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9162 Vietējās nozīmes Arhitektūra Administratīvā ēka Rīga, Brīvības gatve 266 1979.-
  36. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  37. pants un
  38. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma
  39. pants,
  40. panta pirmā daļa,
  41. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  42. gada
  43. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.
  44. punkts, Ministru kabineta
  45. gada
  46. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
  47. un
  48. punkts, Ministru kabineta
  49. gada
  50. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  51. punkts.
  52. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  53. panta otro daļu un
  54. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007). Kultūras ministre D.Melbārde

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.