Par atmežošanu nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, Saulkrastu novadā

Ministru kabineta rīkojums Nr. 637 Rīgā

1. gada
2. novembrī (prot. Nr. 58
3. §) Par atmežošanu nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, Saulkrastu novadā
4. Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Saulkrastu novada domes (reģ. Nr. 90000068680, adrese - Raiņa iela 8, Saulkrasti, Saulkrastu novads, LV-2160)
5. gada
6. februāra iesniegumu Nr. 09.-10./0220140478/IZ219 "Par atmežošanu krasta kāpu aizsargjoslā" (turpmāk - iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iesniegto informāciju.
7. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 2.
8. atmežošanu plānots veikt nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, Saulkrastu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80130030769, reģistrēts Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas Saulkrastu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035437) (turpmāk - nekustamais īpašums); 2.
9. nekustamais īpašums pieder privātpersonai; 2.
10. nekustamajā īpašumā paredzēta jaunas palīgēkas - lapenes - būvniecība meža zemē (turpmāk - paredzētā darbība); 2.
11. atbilstoši Saulkrastu novada
12. gada
13. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 17 "Saulkrastu novada teritorijas plānojums 2012.-
14. gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" zemesgabalam noteiktā atļautā izmantošana ir "mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija". Nekustamajam īpašumam saskaņā ar Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumu ir izstrādāts detālplānojums (apstiprināts
15. gada
16. maijā ar Saulkrastu novada domes lēmumu (prot. Nr. 5
17. §) kā saistošie noteikumi Nr. 10 "Detālplānojums zemes gabalam Rīgas ielā 13, Saulkrastos") (turpmāk - detālplānojums). Detālplānojums paredz jaunas apbūves - palīgēkas - izvietošanu blakus esošajai apbūvei, tas ir, ārpus esošā pagalma teritorijas; 2.
18. meža zemes atmežošana ierosināta nekustamā īpašuma zemesgabala
19. kvartāla
20. nogabala daļā 0,0290 ha platībā. Atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu aizsargjosla). Atmežošana nepieciešama paredzētās darbības ietvaros plānotajai palīgēkas būvniecībai; 2.
21. saskaņā ar Meža likuma
22. panta pirmo daļu attiecīgo platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu; 2.
23. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma
24. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma
25. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar
26. panta otro daļu papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot
27. panta otrās daļas
28. punkta "b" apakšpunktā noteikto gadījumu, kad tiek būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām un būvēm, un
29. punktā noteikto gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi; 2.
30. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Ineses Silamiķeles (sertifikāta Nr. 019, turpmāk - eksperts) atzinumu "Atzinums par piejūras mežu biotopiem nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, kadastra Nr. 8013-003-0769" (turpmāk - atzinums) nekustamajā īpašumā konstatēts īpaši aizsargājams biotops "Mežainas jūrmalas kāpas" (turpmāk - īpaši aizsargājams biotops). Teritorija apsekota
31. gada
32. oktobrī. Teritorija vērtējama kā antropogēni maz ietekmēta, lai gan veģetācijā vērojamas eitrofikācijas pazīmes, saglabājušās izcilas reljefa formas. Teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamo augu sugu atradnes. Atzinumā norādīts, ka lapenes būvniecība pieļaujama, maksimāli ierobežojot ietekmi uz dabiskajiem biotopiem un novēršot potenciālo papildu slodzi uz blakus esošajām īpaši aizsargājamā biotopa platībām, saudzējama kāpu zemsedze. Nav pieļaujama teritorijas nožogošana (izņemot jau šobrīd esošo nožogojumu ap ēkām un pagalmu), pieļaujama gājēju celiņa un kāpņu labiekārtošana, nav pieļaujama ēkas (ar pastāvīgu funkciju) būvēšana teritorijā, kur atrodas īpaši aizsargājams biotops; 2.
33. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - birojs) atzinums, un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
34. un
35. pantā minētajām prasībām. Birojs
36. gada
37. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 17 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu". Atzinumā minēts, ka birojs ir saņēmis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes
38. gada
39. novembra sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu Nr. RI12S
40. Izvērtējot Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu Nr. RI12S10210, birojs konstatē, ka paredzētā darbība neatbilst likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
41. panta pirmajā daļā un
42. pielikumā norādītajām darbībām, kurām veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot atbilstošās vides aizsardzības prasības saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
43. panta otro daļu, vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un Aizsargjoslu likuma nosacījumus, kā arī saskaņā ar citiem paredzēto darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot apkārtējās vides aizsardzību no iespējamās negatīvās ietekmes un veicot atmežošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 2.
44. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde
45. gada
46. janvārī ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. RI13TN0038 (spēkā līdz
47. gada
48. janvārim) (turpmāk - tehniskie noteikumi), nosakot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai; 2.
49. saskaņā ar šā rīkojuma 2.
50. apakšpunktā minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma
51. panta ceturtās daļas
52. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota; 2.
53. saskaņā ar Ministru kabineta
54. gada
55. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34
56. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta
57. gada
58. aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"""
59. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.
60. Ievērojot Aizsargjoslu likuma
61. panta ceturtās daļas
62. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par būvniecību meža zemes krasta kāpu aizsargjoslā. Ja Ministru kabinets neizdos privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu - Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, Saulkrastu novadā, - tiks aizskartas privātpersonas Latvijas Republikas Satversmes
63. pantā garantētās tiesības uz īpašumu un spēju rīkoties ar to patstāvīgi un neatkarīgi. Lai arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes
64. pantu tiesības uz īpašumu nav absolūtas un neierobežotas, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu, jāņem vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Atļaujot palīgēkas - lapenes - būvniecību nekustamajā īpašumā, netiek ierobežotas sabiedrības intereses - ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes
65. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslu. Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka palīgēkas būvniecība mežā plānota ārpus īpaši aizsargājamā biotopa bioloģiski un ainaviski vērtīgākās daļas un plānotā ietekme uz meža teritoriju, kā arī iespējamā antropogēnā slodze uz krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva), kā arī ievērojot tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības, atmežošana palīgēkas būvniecībai nekustamajā īpašumā ir atbalstāma. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
66. pantu, Aizsargjoslu likuma
67. panta ceturtās daļas
68. punktu, Administratīvā procesa likuma
69. panta trešo daļu,
70. panta pirmo daļu un
71. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut privātpersonai nekustamajā īpašumā atmežot meža zemi 0,0290 ha platībā (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā), kas nepieciešama palīgēkas - lapenes - būvniecībai.
72. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
73. panta otro daļu,
74. panta otro daļu un
75. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ministru prezidents Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards