← Latvija

Zaudējis spēku - Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam

Skatīt

  1. gada
  2. novembra likumu: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.,
  3. un
  4. gadam. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.,
  5. un
  6. gadam
  7. pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus: 1) valsts aizsardzības spēju palielināšana, kāpinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk — IKP) līdz 2 procentiem
  8. gadā un nodrošinot finansējuma saglabāšanu sasniegtajā apmērā
  9. gadā; 2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, iekšējai drošībai, veselībai un izglītībai; 3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo algu un ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu; 4) nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību. 2
  10. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze
  11. gada salīdzināmajās cenās
  12. gadam 22 767 000 000 euro apmērā,
  13. gadam 23 534 000 000 euro apmērā un
  14. gadam 24 322 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās
  15. gadam 26 403 000 000 euro apmērā,
  16. gadam 27 905 000 000 euro apmērā un
  17. gadam 29 615 000 000 euro apmērā. 3
  18. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze
  19. gada salīdzināmajās cenās
  20. gadam 22 835 000 000 euro apmērā,
  21. gadam 23 476 000 000 euro apmērā un
  22. gadam 24 145 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze
  23. gadam 2,6 procenti,
  24. gadam 2,8 procenti,
  25. gadam 2,8 procenti,
  26. gadam 2,8 procenti un
  27. gadam 2,8 procenti. 4
  28. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
  29. gada
  30. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā),
  31. gadā ir -1,0 procents no IKP,
  32. gadā -1,1 procents no IKP un
  33. gadā -1,0 procents no IKP. 5
  34. pants. Vispārējās valdības budžeta bilances prognoze atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā
  35. gadā ir -1,1 procents no IKP,
  36. gadā -1,0 procents no IKP un
  37. gadā -0,7 procenti no IKP. 6
  38. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2017.,
  39. un
  40. gadam saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu. 7
  41. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2017.,
  42. un
  43. gadam saskaņā ar šā likuma
  44. un
  45. pielikumu. 8
  46. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus
  47. gadā 1 490 649 575 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 697 483 214 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 532 265 062 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 260 901 299 euro. 9
  48. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus
  49. gadā 1 601 759 005 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 807 003 056 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 540 611 067 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 254 144 882 euro. 10
  50. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus
  51. gadā 1 606 173 308 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 822 766 839 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 523 529 785 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 259 876 684 euro. 11
  52. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve
  53. gadam ir 0,1 procents no IKP. 12
  54. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve
  55. gadam ir 0,1 procents no IKP. 13
  56. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve
  57. gadam ir 0,1 procents no IKP. 14
  58. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus
  59. gadā 6 899 303 542 euro,
  60. gadā 7 240 326 243 euro un
  61. gadā 7 409 369 804 euro. 15
  62. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2017.,
  63. un
  64. gadam saskaņā ar šā likuma
  65. pielikumu. 16
  66. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2017.,
  67. un
  68. gadā ir attiecīgi 80 procenti un 20 procenti. 17
  69. pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2017.,
  70. un
  71. gadam tiek noteikts 118 000 000 euro. 18
  72. pants. Ja no uzņemtajām virssaistībām 2014.—
  73. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu ietvaros rodas negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, to kompensē pēc
  74. gada vidusposma izvērtējuma, veicot Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdales starp specifiskiem atbalsta mērķiem. 19
  75. pants.

(1)Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2016.,
  1. un
  2. gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij,
  3. gadā (par
  4. gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 85 procentu apmērā,
  5. gadā (par
  6. gada pārskata gadu) — 80 procentu apmērā un
  7. gadā (par
  8. gada pārskata gadu) — 70 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu. 20
  1. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm)
  2. gadā (par
  3. pārskata gadu) — 35 195 000 euro,
  4. gadā (par
  5. gada pārskata gadu) — 32 720 000 euro,
  6. gadā (par
  7. gada pārskata gadu) — 29 200 000 euro. 21
  8. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm)
  9. gadā (par
  10. gada pārskata gadu) — 90 141 835 euro,
  11. gadā (par
  12. gada pārskata gadu) — 121 748 431 euro,
  13. gadā (par
  14. gada pārskata gadu) — 129 520 916 euro apmērā. 22
  15. pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējām dividendēm tiek novirzīti resursi:
  16. gadā — 35 391 835 euro,
  17. gadā — 70 648 431 euro,
  18. gadā — 51 120 916 euro apmērā. 23
  19. pants. Noteikt, ka valsts budžeta ikgadējā dotācija Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā plānota
  20. gadā — 68 080 099 euro (tajā skaitā 19 729 623 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz
  21. gada 31.martam),
  22. gadā — 72 853 364 euro (tajā skaitā 16 116 825 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz
  23. gada
  24. martam) un energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam
  25. gadā — 3 500 000 euro apmērā,
  26. gadā — 7 000 000 euro apmērā. 24
  27. pants. Personām, kurām laikā no
  28. gada 1.janvāra līdz
  29. gada 31.decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata atbilstoši likuma "Par valsts pensijām"
  30. panta ceturtās daļas un pārejas noteikumu 65.punkta
  31. un
  32. apakšpunkta noteikumiem ar
  33. gada
  34. janvāri —
  35. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas, ar
  36. gada
  37. janvāri — 2012., 2013.,
  38. un
  39. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas. 25 Likums stājas spēkā
  40. gada
  41. janvārī. Likums Saeimā pieņemts
  42. gada
  43. novembrī. Valsts prezidents R.Vējonis Rīgā
  44. gada
  45. decembrī
  46. pielikums
  47. pielikums
  48. pielikums

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.