Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-290 Rīgā 2016.gada 12.decembrī Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

1. panta otro daļu un Ministru kabineta
2. gada
3. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473)
4. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
5. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par dzīvojamās ēkas Liepājā, Dzintaru ielā 16 (būves kadastra apzīmējums 1700 035 0008 001) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
6. izraksti no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
7. gada
8. septembra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/16 un
9. gada
10. jūnija sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/10; 1.
11. informācija par Objekta nosaukumu; 1.
12. informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
13. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
14. Objekta apraksts; 1.
15. Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
16. ziņas par Objekta īpašnieku; 1.
17. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
18. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473
19. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks SIA "Eurlat" (turpmāk - Īpašnieks) saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
20. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
21. panta pirmo daļu ar
22. gada 2 jūlija vēstuli Nr. 04-06.2/1572 informēts par ierosinājumu.
23. gada
24. jūlija vēstulē Īpašnieks informē Inspekciju, ka Objektu ir plānots pārdot un līdz ar to lūdz atlikt Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
25. gada
26. augusta iesniegumā Īpašnieks lūdz Inspekciju precizēt, kuras ir augstvērtīgas būvdetaļas Objektā, sniegt detalizētu informāciju par Objekta atbilstību pieminekļa kritērijiem un konkretizēt, kuri Objekta kultūrvēsturisko vērtību veidojošie elementi ir saglabājami.
27. gada
28. februāra vēstulē Nr. 04-06.2/503 Inspekcija Īpašniekam sniedz skaidrojumu un atkārtoti lūdz rakstiski paust attieksmi par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
29. gada
30. marta vēstulē Īpašnieks norāda, ka pēc Objekta iekļaušanas Pieminekļu sarakstā, tas kļūs par pieejamu sabiedrības apskatei, kas traucēs Objekta iedzīvotāju mierīgu un netraucētu telpu apdzīvošanu.
31. gada
32. aprīļa vēstulē Nr. 04-06.2/1077 Inspekcija izskaidro, ka sabiedriskā pieejamība Objektam nevar tikt noteikta kā Īpašnieka pienākums pretēji viņa interesēm.
33. gada
34. aprīļa vēstulē Īpašnieks lūdz Inspekciju sniegt konstruktīvu atbildi, kāds ir īpašnieka labums Objektam iegūstot valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu, jo šobrīd Īpašnieks saskata tikai papildu slogu un izdevumus un līdz ar to pauž noraidošu attieksmi Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
35. gada
36. oktobra vēstulē Nr. 04-06.2/3126 Inspekcija Īpašniekam, atsaucoties uz iepriekšminētajām vēstulēm, atkārtoti sniedz detalizētu informāciju par to, kādas ir Objekta, kas iekļauts Pieminekļu sarakstā, īpašnieka tiesības un atvieglojumi, papildus vēršot uzmanību, ka saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
37. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana, tomēr īpašniekam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem. Ar minēto vēstuli Inspekcija arī vērš Īpašnieka uzmanību uz Ministru kabineta
38. gada
39. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"
40. punktu, kas paredz, ka ēkām apgrūtinājumus atbilstoši lietošanas tiesību aprobežojumu vai saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekmei nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un izvērtējot vienas vienības cenas savstarpējo sakarību starp ēkām bez lietošanas ierobežojumiem un ēkām ar lietošanas ierobežojumiem. Ēkai, kura reģistrēta kā valsts nozīmes kultūras piemineklis, kadastrālo vērtību samazina par 45%. Vienlaikus ar šo vēstuli Īpašnieks tiek informēts, ka viņa
41. gada
42. aprīļa vēstulē paustie argumenti tika izvērtēti Inspekcijas komisijā, pieņemot lēmumu gatavot Kultūras ministrijas rīkojuma projektu par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
43. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
44. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
45. gada
46. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 7.
47. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).
48. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 7.
49. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pilnā apjomā un labā saglabātības stāvoklī saglabājusies Objekta jūgendstila oriģinālā substance - arhitektoniskais veidols, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija un apdare, vērtīgi jūgendstila interjera risinājumi, kā arī būvdetaļas un būvgaldniecības izstrādājumi. Objekta arhitektūra ir augstvērtīgs stila paraugs, atspoguļo vietējo meistaru un amatnieku veikumu. Objekts ir Kurzemes reģionam izcili nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, neatņemama Liepājas vēsturiskā centra sastāvdaļa, tās arhitektūras un interjera risinājuma kvalitāte, kā arī saglabātības un autentiskuma pakāpe ir atbilstoša valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai. Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, vēsturiskie būvgaldniecības izstrādājumi, plānojuma struktūras galvenie elementi, iekštelpu dekoratīvā apdare.
50. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
51. panta otro daļu un Noteikumu Nr. 473
52. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
53. gada
54. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
55. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9183 Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka Liepāja, Dzintaru iela 16
56. gs. I p.
57. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
58. pants un
59. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma
60. pants,
61. panta pirmā daļa,
62. panta otrā daļa,
63. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
64. gada
65. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 7.
66. punkts, Ministru kabineta
67. gada
68. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
69. un
70. punkts, Ministru kabineta
71. gada
72. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
73. punkts.
74. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
75. panta otro daļu un
76. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401). Kultūras ministre D.Melbārde