← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-175 Rīgā

  1. gada
  2. jūlijā Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  8. panta otro daļu un Ministru kabineta
  9. gada
  10. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473)
  11. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  12. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Padures vecās skolas senkapu, kas atrodas Kuldīgas novadā, Padures pagastā, īpašumā "Lota" (zemes vienības kadastra apzīmējums 6272 008 0081) (turpmāk - Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam pievienoti šādi dokumenti: 1.
  13. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  14. gada
  15. novembra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/18; 1.
  16. informācija par Objekta nosaukumu; 1.
  17. informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
  18. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
  19. Objekta apraksts; 1.
  20. Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
  21. ziņas par Objekta īpašnieku; 1.
  22. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
  23. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473
  24. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks - J. Zeberliņš, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  25. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
  26. panta pirmo daļu ar
  27. gada
  28. janvāra ierakstītu vēstuli Nr. 04-06.2/208 informēts par ierosinājumu. Objekta īpašnieks ar
  29. gada
  30. februāra vēstuli paudis piekrišanu Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā, tomēr izteicis iebildumus noteiktajai individuālajai aizsardzības zonai ap Objektu, norādot, ka tā ir neproporcionāla kultūras pieminekļa teritorijai, aizņem nesamērīgi lielu platību, kā arī nav loģisku un juridisku argumentu pamatota. Ar
  31. gada
  32. aprīļa vēstuli Objekta īpašniekam izskaidrota konkrētās individuālās aizsardzības zonas loma Objekta aizsardzībā, pamatojoties uz pieminekļu aizsardzību un administratīvo procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Turpmāki Objekta īpašnieka iebildumi nav saņemti.
  33. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  34. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
  35. gada
  36. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 6.
  37. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: senvietas (līdz
  38. gadsimtam ieskaitot).
  39. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 6.
  40. punktā noteiktajam kritērijam. Objekta arheoloģiskais materiāls ir nozīmīgs Latvijas senākās vēstures avots par Rietumlatvijas iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru, kā arī etnisko procesu norisi šajā teritorijā vēlajā dzelzs laikmetā. Objektam ir zinātniska, vēsturiska un izglītojoša nozīme. Objekta saglabājamās vērtības: ugunskapu izvietojums, struktūra, kas ietver saglabājušās liecības par senajiem apbedījumiem - kalcinētus kaulus, ogles u.c., kā arī kapu inventārs, tajā skaitā arheoloģiskās senlietas.
  41. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  42. panta otro daļu un Ministru kabineta
  43. gada
  44. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta"
  45. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  46. gada
  47. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  48. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9192 Valsts nozīmes Arheoloģija Padures vecās skolas senkapi Kuldīgas novads, Padures pagasts, "Lota" 11.-
  49. gs.
  50. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  51. pants un
  52. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma
  53. pants,
  54. panta pirmā daļa,
  55. panta otrā daļa,
  56. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  57. gada
  58. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 6.
  59. punkts, Ministru kabineta
  60. gada
  61. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
  62. un
  63. punkts, Ministru kabineta
  64. gada
  65. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  66. punkts.
  67. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  68. panta otro daļu un
  69. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401). Kultūras ministre D. Melbārde

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.