← Latvija

Par atmežošanu nekustamajā īpašumā "Valsts mežs Apšuciems" Engures pagastā, Engures novadā

Ministru kabineta rīkojums Nr. 8 Rīgā

  1. gada
  2. janvārī (prot. Nr. 1
  3. §) Par atmežošanu nekustamajā īpašumā "Valsts mežs Apšuciems" Engures pagastā, Engures novadā
  4. Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Engures novada domes (reģ. Nr. 90000050759, adrese - Jaunā iela 9, Smārdes pagasts, Engures novads, LV-3129)
  5. gada
  6. jūlija lēmumu (prot. Nr. 8
  7. punkts) "Par valsts meža zemes nodošanu bezatlīdzības lietošanā Engures novada pašvaldībai" (turpmāk - iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.
  8. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 2.
  9. nekustamais īpašums "Valsts mežs Apšuciems" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 008 0353) 163,5038 ha kopplatībā Engures pagastā, Engures novadā (turpmāk - nekustamais īpašums), reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000467339). Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes vienība (kadastra apzīmējums 9050 008 0357) 20,18 ha platībā; 2.
  10. Zemkopības ministrija
  11. gada
  12. augusta vēstulē Nr. 3.4-11e/2008/2017 informēja, ka, izvērtējot Engures novada domes
  13. gada
  14. jūlija lēmumā (prot. Nr. 8
  15. punkts) minētos apsvērumus, piekrīt nodot Engures novada pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem valsts meža zemi - zemes vienības (kadastra apzīmējums 9050 008 0357) daļu 0,0427 ha platībā (turpmāk - zemes vienība) -, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanu - ceļa būvniecību un uzturēšanu; 2.
  16. saskaņā ar akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" un Engures novada domes
  17. gada
  18. augusta vienošanos par zemesgabala bezatlīdzības lietošanu akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" ir nodevusi zemes vienību Engures novada domei bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai - ceļa būvniecībai un uzturēšanai; 2.
  19. atmežošana zemes vienībā ir nepieciešama, lai nodrošinātu piekļuvi Engures novada nekustamajiem īpašumiem - "Lāčupītes Taos" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0096), "Lāčupītes Lūši" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0073), "Lāčupītes Zalkši" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0063), "Lāčupītes Sastapi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0065), "Lāčupītes Skujiņas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0072), "Lāčupītes Plostnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0066), "Lāčupītes Upītes" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0041) - un izbūvētu piebraucamo ceļu. Ceļa būvniecība plānota kā būvniecība mežā (turpmāk - paredzētā darbība); 2.
  20. atbilstoši Engures novada
  21. gada
  22. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 19 "Par Engures novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk - teritorijas plānojums) nekustamajam īpašumam noteikta plānotā (atļautā) izmantošana "meži un purvi (M)". Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā nekustamajā īpašumā norādīts plānotais pašvaldības ceļš uz šā rīkojuma 2.
  23. apakšpunktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem (turpmāk -
  24. variants). Minētie nekustamie īpašumi atrodas Apšuciema teritorijā. Lai mazinātu ietekmi uz vidi un biotopiem, saskaņā ar sugu un biotopu ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003) (turpmāk - eksperts)
  25. gada
  26. jūlija atzinumu Nr. 21/15 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums" (turpmāk - atzinums) un Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes (turpmāk - pārvalde)
  27. gada
  28. jūlijā sagatavoto ietekmes sākotnējo izvērtējumu Nr. VE17SI0041 plānotā ceļa vieta tiek novirzīta par 110 m uz Apšuciema pusi (turpmāk -
  29. variants), nevis kā tas paredzēts teritorijas plānojumā, jo sākotnēji tika vērtēts ceļa izbūves
  30. variants. Izvēlētajā
  31. variantā ceļa izvietojums ir videi un dabai draudzīgāks nekā teritorijas plānojumā norādītais. Paredzētā darbība tiks īstenota atbilstoši ceļa izbūves
  32. variantam; 2.
  33. ir ierosināta zemes vienības atmežošana. Atmežojamā platībā paredzēta astoņu koku (priežu) ciršana; 2.
  34. saskaņā ar Meža likuma
  35. pantu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības; 2.
  36. atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu aizsargjosla); 2.
  37. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma
  38. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma
  39. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar
  40. panta otro daļu noteikti būvniecības ierobežojumi krasta kāpu aizsargjoslā un izņēmuma gadījumi, kad būvniecība ir atļauta, ievērojot
  41. panta 2.1 daļā noteikto gadījumu, kad būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un tā ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 2.
  42. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu apsekota teritorija "Lāčupītes ceļš" (zemes vienības kadastra apzīmējumi 9050 008 0323, 9050 008 0357 un 9050 009 0426) Engures pagastā, Engures novadā (kopējā platībā apmēram 30 ha). Teritorijas lielāko daļu aizņem meža platības, ir izteikts piejūras kāpu reljefs ar kāpu vaļņiem, pauguriem un ieplakām. Ar sausu mežu apaugušo piejūras kāpu reljefs atbilst Eiropas Savienības un Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam - mežainām piejūras kāpām (biotopa kods 2180). Minētais aizsargājamais biotops aizņem lielāko apsekotās teritorijas daļu. Tā kvalitāte novērtēta kā laba, vietām izcila. Teritorijas dienvidu pusē atrodas blīva savrupmāju un vasarnīcu apbūves josla - "Ciemu dzīvojamā apbūve" ar ierīkotiem pagalmiem un košumkrūmu apstādījumiem. Zemesgabalu šķērso vairāki dažādas kvalitātes autoceļi un takas. Eksperte norādījusi, ka, veicot plānoto darbību, paredzēta autoceļa uzlabošana, atsevišķās vietās ierīkojot jaunu ceļu, un, lai samazinātu plānotās darbības negatīvo ietekmi uz dabas vidi, ieteicams plānot auto kustību pa esošajiem autoceļiem, jāizvairās no aizsargājamo augu sugu atradņu iznīcināšanas. Zemesgabals neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā; 2.
  43. Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības
  44. gada
  45. decembra vēstulē Nr. VM7.5-5/815 "Par plānotā pašvaldības ceļa būvniecību" norādīts, ka, veicot plānoto ceļa būvniecību, jāņem vērā sugu un biotopu jomas eksperta atzinums un, ceļa trasi pavirzot 100 m uz ziemeļiem, dabai tiks radīts salīdzinoši mazāks kaitējums. Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecība kopumā neiebilst pret paredzēto darbību, ja tiks ievērots dabai saudzīgākais ceļa būvniecības risinājums; 2.
  46. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - likums) prasībām. Pārvalde
  47. gada
  48. jūlijā sniedza ietekmes sākotnējo izvērtējumu Nr. VE17SI0041 (turpmāk - izvērtējums), kurā tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi. Izvērtējumā minēts, ka paredzētajai darbībai atbilstoši likuma 4., 4.1 un
  49. pantam nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī paredzētā darbība neatbilst likuma
  50. un 4.1 pantā un
  51. pielikumā minētajām darbībām. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot atbilstošās vides aizsardzības prasības saskaņā ar likuma
  52. panta otro daļu, tai skaitā Aizsargjoslu likuma
  53. pantā noteikto kārtību un paredzēto darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Īstenojot paredzēto darbību, tiktu novērsta stihiska, nekontrolējama un neprognozējama patvarīga meža zemsedzes izbraukāšana, kas nodarītu nesalīdzināmi lielāku kaitējumu dabas vērtībām nekā ceļa izbūve nelielā platībā; 2.
  54. pārvalde
  55. gada
  56. jūlijā ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VE17TN0163 (spēkā līdz
  57. gada
  58. jūlijam) (turpmāk - tehniskie noteikumi) pašvaldības ceļa būvniecībai, lai nodrošinātu piebraukšanu pie Apšuciema kooperatīva. Ceļa būvniecību atļauts veikt atbilstoši sākotnējam būvniecības ieceres
  59. variantam, kas paredz ceļa trasi pavirzīt par 110 m uz ziemeļiem no Engures novada teritorijas plānojuma 2013.-
  60. gadam grafiskajā daļā iezīmētās ceļa vietas. Eksperta atzinumā šis ceļa trases novietojums tiek norādīts kā ceļa trases novietojums ar mazāku ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem. Paredzēts veikt atmežošanu apmēram 0,1 ha platībā un ceļa izbūvi apmēram 96 m garumā un 4 m platumā pa esošu gājēju taku. Tehniskie noteikumi izdoti, nosakot vides aizsardzības prasības ceļa trases būvniecībai, kā arī ņemot vērā eksperta ieteikumus; 2.
  61. saskaņā ar šā rīkojuma 2.
  62. apakšpunktā minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Ja tiks īstenots būvniecības ieceres
  63. variants, paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma
  64. panta ceturtās daļas
  65. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota; 2.
  66. saskaņā ar Ministru kabineta
  67. gada
  68. jūnija sēdes protokollēmumu "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta
  69. gada
  70. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" (prot. Nr. 34
  71. §,
  72. punkts) atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.
  73. Ievērojot Aizsargjoslu likuma
  74. panta ceturtās daļas
  75. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par atmežošanu pašvaldības ceļa būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā. Ja Ministru kabinets neizdos Engures novada pašvaldībai labvēlīgu administratīvo aktu - Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu nekustamajā īpašumā "Valsts mežs Apšuciems" Engures pagastā, Engures novadā, - netiks nodrošināta pašvaldības autonomās funkcijas īstenošana saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
  76. panta pirmās daļas
  77. punktu - pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārās tīrības nodrošināšana (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) -, kā arī tiks aizskartas privātpersonai Latvijas Republikas Satversmes
  78. pantā garantētās tiesības uz īpašumu un spēju rīkoties ar to patstāvīgi un neatkarīgi. Lai arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes
  79. pantu tiesības uz īpašumu nav absolūtas un neierobežotas, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu, jāņem vērā, ka privātpersonu tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Atļaujot piebraucamā ceļa izbūvi uz nekustamajiem īpašumiem, tiks nodrošināta privātpersonu piekļuve īpašumiem, kā arī nodrošināta pašvaldības funkciju īstenošana un operatīvā transporta piekļuve ārkārtas gadījumos, līdz ar to netiek ierobežotas sabiedrības intereses - ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes
  80. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslu. Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka piebraucamā ceļa izbūve paredzēta meža zemē pa iestaigātu gājēju taku, kas jau ir antropogēni ietekmēta teritorija, un plānotā ietekme uz meža teritoriju, iespējamā antropogēnā slodze uz krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva), kā arī ievērojot tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta ietekme uz blakus esošajiem aizsargājamiem biotopiem un antropogēnās slodzes palielināšanās, atmežošana piebraucamā ceļa izbūvei nekustamajā īpašumā ir atbalstāma. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
  81. pantu, Aizsargjoslu likuma
  82. panta ceturtās daļas
  83. punktu, Administratīvā procesa likuma
  84. panta trešo daļu,
  85. panta pirmo daļu un
  86. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut Engures novada pašvaldībai nekustamajā īpašumā "Valsts mežs Apšuciems" Engures pagastā, Engures novadā (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā), atmežot zemes vienības (kadastra apzīmējumu 9050 008 0357) daļu - meža zemi 0,0427 ha platībā, kas nepieciešama piebraucamā ceļa ierīkošanai, lai nodrošinātu piekļuvi šā rīkojuma 2.
  87. apakšpunktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem.
  88. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  89. panta otro daļu,
  90. panta otro daļu un
  91. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.