Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 66 Rīgā

1. gada
2. janvārī (prot. Nr. 6
3. §) Grozījumi Ministru kabineta
4. gada
5. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
6. panta ceturto daļu Izdarīt Ministru kabineta
7. gada
8. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 62., 87.,
9. nr.; 2016, 59.,
10. nr.; 2017, 62.,
11. nr.) šādus grozījumus:
12. Aizstāt 65.
13. apakšpunktā vārdus "par trim vai vairāk" ar vārdiem "vairāk nekā par pieciem".
14. Papildināt noteikumus ar 67.1 punktu šādā redakcijā: "67.1 Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada
15. augustam pārsniedz 40 procentu, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada
16. septembrim."
17. Izteikt 76.
18. apakšpunktu šādā redakcijā: "76.
19. tieši vai netieši neievada pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus un biocīdus. Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu noplūdi pazemes ūdeņos. To tvertnes, konteineri un iepakojums ir cieši noslēgts, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos uzglabā tā, lai nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai nogulumiežiem;".
20. Aizstāt 106.4 punktā vārdus "par trim vai vairāk" ar vārdiem "vairāk nekā par pieciem".
21. Izteikt
22. punktu šādā redakcijā: "
23. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
24. panta
25. punkta pirmajai daļai un regulas Nr. 639/2014
26. pantam ekoloģiski nozīmīga platība ir: 116.
27. papuvē esoša zeme, kura kārtējā gadā no
28. janvāra līdz
29. jūlijam netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi; 116.
30. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols"; 116.
31. zeme vismaz 0,01 hektāra platībā, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, ja attiecīgā platība nav iekļauta Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā kā mežs. Aramzemei blakus esošo vienlaidu platību, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav lielāka par 1,5 hektāriem; 116.
32. 1-20 metru platas laukmales vai buferjoslas, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Laukmali uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav klāta ar augu segumu vai augu segumu veido pašiesējušies augi, vai tiek audzēts stiebrzāļu vai tauriņziežu, vai savvaļas puķu maisījums. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs; 116.
33. dīķi 0,01-1,5 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10 metru platā joslā; 116.
34. zeme, ko aizņem zem virsauga (labības vai proteīnaugu pasējā) tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sēti šādi zālaugi: 116.6.
35. stiebrzāles - daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga; 116.6.
36. tauriņzieži, tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. Platībā ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus vismaz astoņas nedēļas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas vai līdz kārtējā gada
37. oktobrim, ja astoņu nedēļu periods beidzas pirms šī datuma, vai līdz nākamā galvenā kultūrauga iesēšanai; 116.
38. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi - lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja. Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošiem kultūraugiem vai to maisījuma ar graudaugiem vai stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru. Slāpekli piesaistošo kultūraugu platībā no kultūraugu iesēšanas brīža līdz ražas novākšanai aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā; 116.
39. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi - vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kuri iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada
40. septembrim un kuru sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada
41. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja šajā periodā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi un vienotajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja ir divu kultūraugu maisījums, vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi; 116.
42. Lauku atbalsta dienesta lauku reģistrā līdz kārtējā gada
43. martam iekļautie valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" meliorācijas kadastrā esošie valsts nozīmes ūdensnotekas posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji. Šo ūdensnoteku un grāvju ekoloģiski nozīmīgo platību, kas attiecināma uz blakus esošo aramzemes platību, nosaka kā pusi no platības, kas aprēķināta, izmantojot šo noteikumu
44. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus."
45. Izteikt
46. un
47. punktu šādā redakcijā: "
48. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013
49. panta
50. punktu regulas Nr. 1307/2013
51. panta
52. punktā minēto prasību 2018.,
53. un
54. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas kādā no šo noteikumu
55. pielikumā minētajiem pagastiem vai novadiem.
56. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem - laukmali, buferjoslu, dīķi, ūdensnotekām un grāvi, koku, krūmu puduri vai akmeņu kaudzi -, neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā."
57. Izteikt
58. punktu šādā redakcijā: "
59. Dīķus un koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja: 121.
60. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai tie robežojas ar aramzemi, vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums; 121.
61. starp aramzemi un dīķi vai koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzi ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā."
62. Papildināt noteikumus ar 122.1 punktu šādā redakcijā: "122.1 Ja ekoloģiski nozīmīgā platība, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, dīķi, aizsargājamie dižkoki, koku alejas vai dižakmeņi, atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ekoloģiski nozīmīgo platību nosaka proporcionāli tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai."
63. Izteikt 124.1 punktu šādā redakcijā: "124.1 Ja pārbaudē saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski nozīmīgās platības veids neatbilst situācijai dabā, vai netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par ekoloģiski nozīmīgu platību, vai deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu trūkstošo deklarētās ekoloģiski nozīmīgas platības lielumu. Koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes laikā ir identificējami saimniecībā un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā."
64. Izteikt 127.
65. apakšpunktu šādā redakcijā: "127.
66. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
67. maija līdz
68. decembrim tiem kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi - vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jauniem lauksaimniekiem vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no
69. maija līdz
70. decembrim kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi - vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī saglabājas paraksta tiesības."
71. Papildināt 127.4 punkta otro teikumu aiz vārda "decembrim" ar vārdu "kopā".
72. Izteikt 133.
73. apakšpunktu šādā redakcijā: "133.
74. pārraudzības gadā no iepriekšējā gada
75. oktobra līdz kārtējā gada
76. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību, un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 5500 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, - 4500 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada
77. oktobra līdz kārtējā gada
78. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada
79. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību."
80. Izteikt 184.
81. apakšpunktu šādā redakcijā: "184.
82. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada
83. maijam iegūta pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla;".
84. Izteikt 191.
85. apakšpunktu šādā redakcijā: "191.
86. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada
87. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;".
88. Izteikt 198.
89. apakšpunktu šādā redakcijā: "198.
90. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada
91. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;".
92. Svītrot 213.
93. apakšpunktā vārdus "parastās jeb dārza pupiņas".
94. Izteikt
95. pielikumu šādā redakcijā: "
96. pielikums Ministru kabineta
97. gada
98. marta noteikumiem Nr. 126 Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts Nr. p. k. Kultūraugi, zemes izmantošanas veids Kods1 Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var izmantot attiecīgos veidus2, 3 Lauku attīstības platībmaksājumi ENP slāpekli piesais- toši kultūr- augi BSA par proteīn- augiem BSA par vasaras rapsi un vasaras ripsi BSA par sertificētu labības sēklu BSA par sertificētu stiebrzāļu, lopbarības augu sēklu BSA par dārzeņiem BSA par augļiem un ogām biolo- ģiskās daudz- veidības uztu- rēšana zālājos vidi saudzējošu metožu lietošana dārzkopībā saudzē- jošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei rugāju lauks ziemas periodā bioloģiskā lauk- saim- niecība maksājumi apga- baliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobe- žojumi
99. Graudaugi 1.
100. Auzas 140 x x x x 1.
101. Auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 141 x x x 1.
102. Kvieši, vasaras 111 x x x x 1.
103. Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 113 x x x 1.
104. Kvieši, ziemas 112 x x x x 1.
105. Mieži, vasaras 131 x x x x 1.
106. Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 133 x x x 1.
107. Mieži, ziemas 132 x x x x 1.
108. Rudzi 121 x x x x 1.
109. Tritikāle, vasaras 150 x x x x 1.
110. Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 152 x x x 1.
111. Tritikāle, ziemas 151 x x x x 1.
112. Griķi 160 x x x x x 1.
113. Griķi ar tauriņziežu pasēju 161 x x x x x 1.
114. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50 % 446 x x x x 1.
115. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 % 445 x x x x x
116. Zālāji 2.
117. Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi 2.1.
118. Ilggadīgie zālāji4 710 x x x 2.1.
119. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu maisījums 720 x x 2.1.
120. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījums, kur tauriņzieži > 50%5 760 x x x 2.
121. Stiebrzāles tīrsējā 2.2.
122. Pļavas timotiņš sēklas ieguvei 731 x x x 2.2.
123. Pļavas auzene sēklas ieguvei 732 x x x 2.2.
124. Hibrīdā airene sēklas ieguvei 733 x x x 2.2.
125. Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei 734 x x x 2.2.
126. Sarkanā auzene sēklas ieguvei 735 x x x 2.2.
127. Ganību airene sēklas ieguvei 736 x x x 2.2.
128. Niedru auzene sēklas ieguvei 737 x x x 2.2.
129. Pļavas skarene sēklas ieguvei 738 x x x 2.2.
130. Kamolzāle sēklas ieguvei 739 x x x 2.2.
131. Citur neminētas stiebrzāles 713 x x 2.2.
132. Auzeņairene sēklas ieguvei 761 x x x
133. Tauriņzieži, tajā skaitā pākšaugi tīrsējā 3.
134. Sarkanais āboliņš 723 x x x x x x 3.
135. Baltais āboliņš 724 x x x x x x 3.
136. Bastarda āboliņš 725 x x x x x x 3.
137. Lucerna 726 x x x x x 3.
138. Austrumu galega 727 x x x x x 3.
139. Ragainais vanagnadziņš 728 x x x x x 3.
140. Amoliņš 729 x x x x x 3.
141. Esparsete 714 x x x x x 3.
142. Lauka pupas 410 x x x x x x 3.
143. Zirņi 420 x x x x x x 3.
144. Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 430 x x x x x x 3.
145. Vīķi, vasaras 441 x x x x x x 3.
146. Vīķi, ziemas 442 x x x x x x 3.
147. Soja 443 x x x x
148. Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi 4.
149. Kukurūza biogāzes ieguvei 791 x 4.
150. Citur neminēta kukurūza 741 x x x 4.
151. Lopbarības bietes, cukurbietes 831 x x
152. Eļļas augi un šķiedraugi 5.
153. Kaņepes 170 x x x x 5.
154. Lini, šķiedras 310 x x x 5.
155. Lini, eļļas 330 x x x 5.
156. Rapsis, vasaras 211 x x x x 5.
157. Rapsis, ziemas 212 x x x 5.
158. Ripsis, vasaras 213 x x x x 5.
159. Ripsis, ziemas 214 x x x
160. Dārzeņi 6.
161. Sēklas kartupeļi 821 x x x 6.
162. Cietes kartupeļi 825 x x x 6.
163. Kartupeļi, kas citur nav minēti 820 x x x 6.
164. Tomāti 826 x x x x 6.
165. Ziedkāposti 842 x x x x 6.
166. Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus 870 x x x x 6.
167. Burkāni 843 x x x x 6.
168. Galda bietes, mangolds (lapu bietes) 844 x x x x 6.
169. Gurķi un kornišoni 845 x x x x 6.
170. Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni 846 x x x x 6.
171. Ķiploki 847 x x x x 6.
172. Puravi 849 x x x x 6.
173. Galda rāceņi, turnepši 851 x x x x 6.
174. Galda kāļi 856 x x x x 6.
175. Selerijas 852 x x x x 6.
176. Redīsi un melnie rutki 853 x x x x 6.
177. Pētersīļi 854 x x x x 6.
178. Pastinaki 855 x x x x 6.
179. Dārza ķirbji, cukīni, kabači, patisoni 857 x x x x 6.
180. Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbji 858 x x x x 6.
181. Parastās jeb dārza pupiņas 859 x x x 6.
182. Skābenes 860 x x x x 6.
183. Spināti 862 x x x x 6.
184. Mārrutki 863 x x x x 6.
185. Salāti 864 x x x x 6.
186. Parastās dilles 874 x x x x 6.
187. Topinambūri 865 x x x 6.
188. Paprika 867 x x x 6.
189. Baklažāni 868 x x x 6.
190. Sparģeļi 869 x x x 6.
191. Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA3 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha 871 x x x x
192. Augļi un ogas 7.
193. Zemenes 926 x x x x 7.
194. Arbūzi un melones 937 x x x
195. Ilggadīgie stādījumi 8.
196. Ābeles 911 x x x x 8.
197. Bumbieres 912 x x x x 8.
198. Saldie un skābie ķirši 932 x x x x 8.
199. Plūmes 914 x x x x 8.
200. Aronijas 918 x x x x 8.
201. Smiltsērkšķi 919 x x x x 8.
202. Avenes 921 x x x x 8.
203. Upenes 922 x x x x 8.
204. Sarkanās un baltās jāņogas 933 x x x x 8.
205. Krūmmellenes (zilenes) 924 x x x x 8.
206. Lielogu dzērvenes 934 x x x x 8.
207. Ērkšķogas 927 x x x x 8.
208. Krūmcidonijas 928 x x x x 8.
209. Kazenes 929 x x x x 8.
210. Dārza pīlādži 931 x x x x 8.
211. Vīnogas 935 x x x x 8.
212. Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas BSA3 atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha 950 x x x x 8.
213. Citur neminēti ilggadīgie stādījumi6 952 x x x 8.
214. Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē 640 x 8.
215. Rabarberi 861 x x x x
216. Īscirtmeta atvasāji, enerģijas augi 9.
217. Apse 644 x 9.
218. Kārkli 645 x 9.
219. Baltalksnis 646 x 9.
220. Miežabrālis 641 x 9.
221. Klūdziņprosa 642 x
222. Pārējie 10.
223. Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere) 848 x x x 10.
224. Sierāboliņš 880 x x x 10.
225. Kumelīte 881 x x x 10.
226. Kliņģerīte 882 x x x 10.
227. Cigoriņš 883 x x x 10.
228. Ārstniecības gurķene 884 x x x 10.
229. Sējas koriandrs jeb kinza 877 x x x 10.
230. Ķimene 878 x x x 10.
231. Mārdadzis 879 x x x 10.
232. Sinepe 215 x x x 10.
233. Sinepe ar tauriņziežu pasēju 216 x x x 10.
234. Facēlija 715 x x x x x 10.
235. Facēlija ar tauriņziežu pasēju 716 x x x x 10.
236. Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra) 930 x x x x 10.
237. Papuve 610 x x 10.
238. Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha7 811 x x 10.
239. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē6 872 x x 10.
240. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē 873 x x 10.
241. Platības, kurās dabiski iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 40 %8 792 x 10.
242. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu9 620 10.
243. Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētus zālājus10, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam 101 x Piezīmes. 1 Kods - kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods. 2 ENP - ekoloģiski nozīmīga platība. 3 BSA - brīvprātīgs saistītais atbalsts. 4 Ilggadīgie zālāji ir zālāju platības, kas līdz
244. gadam deklarētas kā pastāvīgās pļavas un ganības. Pie ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību, kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu stiebrzāļu un (vai) lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas, vīķu, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas, ragaino vanagnadziņu) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie ilggadīgiem zālājiem deklarē arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu, vai putnu dzīvotni. 5 Ar attiecīgo kodu deklarējami šo noteikumu 116.
245. apakšpunktā minētie slāpekli piesaistošie kultūraugi - lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja maisījumā ar stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem. 6 Persiki, aprikozes, plūškoki, irbenes, korintes, sausserži (ēdamo augļu šķirnes), kizili, aktinīdijas, citronliānas, lazdas (ēdamo augļu šķirnes) u. c. 7 Deklarējot kultūraugus ar šādu nosaukumu, lauksaimnieks, kura aramzemes platība ir vismaz 10 hektāri, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz deklarāciju par attiecīgajā platībā audzētiem kultūraugiem, norādot informāciju par katru atsevišķu kultūraugu atbilstoši regulas Nr. 1307/2013
246. panta
247. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību saskaņā ar šo noteikumu
248. punktu. 8 Platības, kurās saskaņā ar šo noteikumu
249. punktu sēti vai audzēti kultūraugi, ja to īpatsvars laikposmā no kārtējā gada
250. jūnija līdz
251. augustam ir mazāks par 60 % no laukā augošiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski. 9 Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, - lauksaimniecības zemes platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai nav pļauta zāle, un par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis). 10 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.
252. apakšpunktu."
253. Izteikt
254. un
255. pielikumu šādā redakcijā: "
256. pielikums Ministru kabineta
257. gada
258. marta noteikumiem Nr. 126 Svēruma un pārrēķina koeficienti Nr. p. k. Elements Pārrēķina koeficients (m/koki uz m2) Svēruma koeficients Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus)
259. Papuvē esoša zeme (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2
260. Platības, ko veido stiebrzāļu vai tauriņziežu pasējs vai starpkultūras (uz 1 m2) nepiemēro 0,3 0,3 m2
261. Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (uz 1 m2) nepiemēro 0,7 0,7 m2
262. Ainavas elementi: 4.
263. aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku) nepiemēro 1,5 1,5 m2 4.
264. aizsargājamās koku alejas (uz 1 m) nepiemēro 2 2 m2 4.
265. koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2 4.
266. dižakmeņi (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2 4.
267. grāvji (uz 1 m) 5 2 10 m2 4.
268. dīķi (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2
269. Laukmale vai buferjosla (uz 1 m) 6 1,5 9 m2
270. pielikums Ministru kabineta
271. gada
272. marta noteikumiem Nr. 126 Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpildes
273. Ainažu pagasts
274. Launkalnes pagasts
275. Stradu pagasts
276. Aiviekstes pagasts
277. Lauderu pagasts
278. Sunākstes pagasts
279. Allažu pagasts
280. Lazdonas pagasts
281. Susāju pagasts
282. Alsviķu pagasts
283. Lejasciema pagasts
284. Tārgales pagasts
285. Amatas pagasts
286. Liepnas pagasts
287. Tomes pagasts
288. Ances pagasts
289. Mazzalves pagasts
290. Ugāles pagasts
291. Bērzaunes pagasts
292. Mākoņkalna pagasts
293. Usmas pagasts
294. Birzgales pagasts
295. Mālupes pagasts
296. Valgundes pagasts
297. Daudzeses pagasts
298. Mārkalnes pagasts
299. Valkas pagasts
300. Drabešu pagasts
301. Nītaures pagasts
302. Valles pagasts
303. Dundagas pagasts
304. Pasienes pagasts
305. Veclaicenes pagasts
306. Dunikas pagasts
307. Piltenes pagasts
308. Viesītes pagasts
309. Dzērbenes pagasts
310. Plāņu pagasts
311. Vijciema pagasts
312. Engures pagasts
313. Popes pagasts
314. Virešu pagasts
315. Ēdoles pagasts
316. Puzes pagasts
317. Zalves pagasts
318. Goliševas pagasts
319. Ramatas pagasts
320. Zaubes pagasts
321. Inčukalna pagasts
322. Rankas pagasts
323. Zentenes pagasts
324. Indrānu pagasts
325. Rendas pagasts
326. Ziemera pagasts
327. Istras pagasts
328. Rugāju pagasts
329. Zlēku pagasts
330. Īvandes pagasts
331. Rumbas pagasts
332. Zvārdes pagasts
333. Jaunalūksnes pagasts
334. Rundēnu pagasts
335. Zvārtavas pagasts
336. Jaunannas pagasts
337. Sakas pagasts
338. Žīguru pagasts
339. Jumurdas pagasts
340. Salacgrīvas pagasts
341. Carnikavas novads
342. Jūrkalnes pagasts
343. Saulkrastu pagasts
344. Mērsraga novads
345. Kaives pagasts
346. Sērenes pagasts
347. Rojas novads
348. Kalna pagasts
349. Skaņkalnes pagasts
350. Ropažu novads
351. Kaplavas pagasts
352. Skrundas pagasts
353. Sējas novads"
354. Klintaines pagasts
355. Skujenes pagasts
356. Kolkas pagasts
357. Smārdes pagasts
358. Ķūļciema pagasts
359. Staiceles pagasts Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs