Par Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" 91. punkta atbilstību

Satversmes tiesas spriedums Par Ministru kabineta

1. gada
2. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība"
3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64.,
4. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Ministru kabineta
5. gada
6. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"
7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
8. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā
9. gada
10. februārī lietā Nr. 2017-11-03 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Sanita Osipova, Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis un Artūrs Kučs, pēc pieteikuma, kuru iesniedzis divdesmit viens Saeimas deputāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
11. pantu un Satversmes tiesas likuma
12. panta
13. punktu,
14. panta pirmās daļas
15. punktu un 28.1 pantu, rakstveida procesā
16. gada
17. janvāra tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Ministru kabineta
18. gada
19. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība"
20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64.,
21. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Ministru kabineta
22. gada
23. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"
24. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
25. pantam". Konstatējošā daļa
26. Saeima
27. gada
28. oktobrī pieņēma Izglītības likumu, kas stājās spēkā
29. gada
30. jūnijā.
31. gada
32. augustā stājās spēkā likums "Grozījumi Izglītības likumā", ar kuru Izglītības likums tika papildināts citstarp ar 49.1 pantu, kura pirmā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz
33. gada
34. decembrim, noteica: "Pedagogam, kura pedagoģiskā darba stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un kurš piedalās vispārējās izglītības programmu, tai skaitā vispārējās izglītības programmu pirmsskolas izglītības pakāpē, profesionālās izglītības programmu pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, profesionālās ievirzes izglītības vai interešu izglītības programmu īstenošanā, ir tiesības ne retāk kā reizi piecos gados saņemt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu." Atbilstoši Izglītības likuma
35. panta
36. punktam redakcijā, kas bija spēkā līdz
37. gada
38. augustam, Ministru kabinets noteica pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk - kvalitātes novērtēšana) kārtību un kritērijus, dokumentus, ko pedagogs iesniedz viņa kvalitātes novērtēšanai, pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes (turpmāk - kvalitātes pakāpe) piešķiršanai, kā arī kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu. Ministru kabinets
39. gada
40. jūnijā pieņēma noteikumus Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 350), norādot, ka tie izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
41. panta
42. punktu. Savukārt
43. gada
44. jūlijā pieņemti noteikumi Nr. 446 "Grozījums Ministru kabineta
45. gada
46. jūnija noteikumos Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība"" (turpmāk -
47. gada
48. jūlija grozījums Noteikumos Nr. 350). Ar tiem Noteikumi Nr. 350 papildināti ar
49. punktu, kas noteica, ka pedagogam, kuram kvalitātes pakāpe līdz
50. gada
51. maijam nav piešķirta, un pedagogam, kuram kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas laikposmā no
52. gada
53. maija līdz
54. gada
55. augustam, ir tiesības pieteikties kvalitātes novērtēšanai ne agrāk kā
56. gada
57. septembrī, bet līdz
58. gada
59. augustam iesniegtie pedagogu iesniegumi netiek izskatīti. Ministru kabinets
60. gada
61. jūlijā pieņēma noteikumus Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 445), norādot, ka tie izdoti citstarp saskaņā ar Izglītības likuma
62. panta
63. punktu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas apmēru. Noteikumi Nr. 445 stājās spēkā
64. gada
65. septembrī, un tajā pašā laikā spēku ir zaudējuši Ministru kabineta
66. gada
67. jūlija noteikumi Nr. 836 (turpmāk - Noteikumi Nr. 836). Noteikumu Nr. 445
68. punkts nosaka: "Pedagogiem, kuriem ir piešķirta pedagogu profesionālās darbības 3.,
69. un
70. kvalitātes pakāpe [..], nosaka piemaksu attiecīgi 45 euro, 114 euro un 140 euro apmērā par vienu pedagoga darba likmi proporcionāli tarificēto mācību stundu skaitam, bet izglītības psihologam, skolotājam logopēdam un speciālajam pedagogam - proporcionāli tarificētajai amata slodzei. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un interešu izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, izglītības metodiķiem, sporta organizatoriem, direktora vietniekiem metodiskajā darbā valsts ģimnāzijās un pirmsskolas izglītības metodiķiem minēto piemaksu par kvalitātes pakāpi nosaka proporcionāli tarificētajai tā pedagoģiskā darba slodzei, par kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta kvalitātes pakāpe, neieskaitot viņu amata algu." Ar minēto tiesību normu tika mainīta tā spēku zaudējušo Noteikumu Nr. 836 28.1 punktā noteiktā kārtība, ka pedagogiem, kuriem ir piešķirta 3.,
71. un
72. kvalitātes pakāpe, nosaka piemaksu attiecīgi 31,87 euro, 79,68 euro un 99,60 euro apmērā par vienu pedagoga darba likmi proporcionāli tarificētajai slodzei. Ar
73. gada
74. novembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kas stājās spēkā
75. gada
76. janvārī, (turpmāk -
77. gada
78. novembra grozījumi Izglītības likumā) likumdevējs mainīja kvalitātes novērtēšanas piecu pakāpju sistēmu uz trīs pakāpju sistēmu, attiecīgi grozot Izglītības likuma 49.1 panta otro daļu un nosakot, ka turpmāk pedagogam varēs piešķirt vienu no trim kvalitātes pakāpēm. Lai nodrošinātu pāreju uz jauno, trīs kvalitātes pakāpju sistēmu un pilnveidotu kvalitātes novērtēšanas kārtību, likumdevējs papildināja Izglītības likumu ar pārejas noteikumiem (turpmāk - Pārejas noteikumi). Pārejas noteikumu
79. punkts nosaka: "Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz
80. gada
81. martam izdara grozījumus Ministru kabineta
82. gada
83. jūnija noteikumos Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" atbilstoši grozījumiem šā likuma 49.1 panta otrajā daļā (par trīs kvalitātes pakāpju noteikšanu). Lai nodrošinātu kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi, līdz dienai, kad stāsies spēkā minētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, bet ne ilgāk kā līdz
84. gada
85. augustam pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes nepiešķir." Savukārt Pārejas noteikumu
86. punkts paredz: "Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments, kas izsniegts līdz
87. gada
88. decembrim, ir spēkā līdz tajā norādītajam derīguma termiņam. Pedagoga profesionālās darbības 3.,
89. un
90. kvalitātes pakāpe, kas piešķirta atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kāds bija spēkā līdz
91. gada
92. decembrim, tiek pielīdzināta attiecīgi pedagoga profesionālās darbības 1.,
93. un
94. kvalitātes pakāpei atbilstoši šā likuma 49.1 panta otrajā daļā izdarītajiem grozījumiem, kas nosaka trīs pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes." Saeima
95. gada
96. jūlijā pieņēma likumu "Grozījumi Izglītības likumā" (turpmāk -
97. gada
98. jūlija grozījumi Izglītības likumā), saskaņā ar kuru Noteikumi Nr. 350 zaudējuši spēku
99. gada
100. augustā. To vietā Ministru kabinets izdeva
101. gada
102. augusta noteikumus Nr. 501 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība".
103. Pieteikuma iesniedzēji - divdesmit viens Saeimas deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 350
104. punkts ir izdots ultra vires, turklāt tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
105. un
106. pantā nostiprinātajiem tiesiskās paļāvības un tiesiskās vienlīdzības principiem. Savukārt Noteikumu Nr. 445
107. punkts neatbilstot Satversmes
108. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam. Kopš
109. gada
110. septembra daļai pedagogu ir noteikta atšķirīga samaksa par kvalitātes pakāpēm, proti, kvalitātes pakāpēm atbilstošas piemaksas vairs netiek aprēķinātas proporcionāli tarificētajai amata slodzei, bet gan proporcionāli tarificēto mācību stundu skaitam. Noteikumu Nr. 350
111. punkts esot izdots, pārkāpjot Izglītības likuma 49.1 panta pirmo un trešo daļu, jo tas atsevišķām pedagogu grupām liedzot Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības ne retāk kā reizi piecos gados saņemt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu (turpmāk - kvalitātes novērtējums), kā arī lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu Izglītības likuma 49.1 panta trešajā daļā noteiktajā termiņā. Ar Noteikumu Nr. 350
112. punktu pedagogiem tiekot liegtas tiesības uz kvalitātes novērtēšanas uzsākšanu, pilnībā apturēta arī tālākā kvalitātes novērtēšana un attiecīgi arī kvalitātes pakāpes piešķiršana. Pārejas noteikumu
113. punktam un Noteikumu Nr. 350
114. punktam esot atšķirīgs regulēšanas priekšmets. Ar Pārejas noteikumu
115. punkta pieņemšanu neesot novērsta Noteikumu Nr. 350
116. punkta neatbilstība Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai. Ja likumdevējs būtu vēlējies apturēt nevis tikai kvalitātes pakāpju piešķiršanu jau pēc kvalitātes novērtēšanas, bet arī pašu kvalitātes novērtēšanu 2016./
117. mācību gadā, tam vajadzētu būt skaidri paredzētam Pārejas noteikumu
118. punkta tekstā. Tādējādi likumdevējs neesot ierobežojis Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā noteiktās un Noteikumos Nr. 350 detalizētās pedagogu tiesības saņemt kvalitātes novērtējumu. Likumdevējs neesot devis Ministru kabinetam pilnvarojumu pieņemt materiāla rakstura tiesību normas, kas nosaka vai ierobežo pedagogiem Izglītības likumā noteiktās tiesības saņemt kvalitātes novērtējumu vai termiņu, kādā pedagogiem ir tiesības saņemt lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu. Izglītības likuma
119. panta
120. punktā ietvertais likumdevēja pilnvarojums dodot Ministru kabinetam vien tiesības detalizēt to, kādā veidā realizējamas Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktās tiesības. Noteikumu Nr. 350
121. punkts neparedzot nedz kārtību un kritērijus Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā pedagogiem piešķirto tiesību realizēšanai, nedz dokumentus, ko pedagogs iesniedz viņa kvalitātes novērtēšanai, nedz pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās kvalitātes pakāpes piešķiršanai, nedz arī kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu. Ministru kabineta izdoto Noteikumu Nr. 350
122. punkts ierobežojot pedagogu tiesības un būtiski pārsniedzot ar Izglītības likuma
123. panta
124. punktu piešķirto pilnvarojumu. Noteikumu Nr. 350
125. punkts kā neatbilstošs Satversmes
126. pantam esot atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Noteikumu Nr. 350
127. punkts pārkāpjot arī tiesiskās paļāvības principu, jo pedagogiem ar atpakaļvērstu spēku tiekot liegtas tiesības uz kvalitātes novērtējumu un tiesības iegūt piemaksu par veikto darbu, kura aprēķināta atbilstoši iegūtajai kvalitātes pakāpei. Ministru kabinets neesot paredzējis saudzējošu pārejas režīmu, un vispār neesot tādu sabiedrības interešu, kuru dēļ varētu būt attaisnojams pedagogu tiesiskās paļāvības pārkāpums. Turklāt Noteikumu Nr. 350
128. punkts neatbilstot arī Satversmes
129. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzējs norāda uz divām pedagogu grupām, kas atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos. Pirmajā grupā ietilpstot pedagogi, kuri: 1) atbilst Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, bet kuriem kvalitātes pakāpe vēl nav piešķirta; 2) pirmreizējo kvalitātes novērtējumu saņēmuši
130. gadā un kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas
131. gadā; 3) pirmreizējo kvalitātes novērtējumu saņēmuši
132. gadā un kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas
133. gadā. Otrajā grupā ietilpstot pedagogi, kuri saņēmuši kvalitātes novērtējumu un kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas no
134. gada. Visiem pedagogiem, vienalga, pie kuras no abām minētajām grupām viņi pieder, esot tiesības ne retāk kā reizi piecos gados saņemt kvalitātes novērtējumu, kas dod tiem tiesības saņemt Izglītības likuma
135. panta 1.1 daļā paredzēto piemaksu par kvalitātes pakāpi. Atšķirīgā attieksme pret minētajām personu grupām izpaužoties tādējādi, ka pirmās grupas pedagogiem ar Noteikumu Nr. 350
136. punkta pieņemšanu, piešķirot tam atpakaļvērstu spēku, esot liegtas tiesības saņemt gan kvalitātes pakāpi, gan arī par to paredzēto piemaksu, kas otrās grupas pedagogiem esot pieejamas pilnā apmērā. Turklāt arī pirmās grupas ietvaros pedagogu tiesību apjoms esot atšķirīgs atkarībā no laika posma, kurā viņi nevarēs saņemt kvalitātes pakāpi un attiecīgo piemaksu. Ar Noteikumu Nr. 350
137. punktu radītajai atšķirīgajai attieksmei neesot leģitīma mērķa. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs argumentējis šādas attieksmes neatbilstību samērīguma principam, ņemot vērā to, ka kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveide varētu tikt veikta, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Noteikumu Nr. 445
138. punkts neatbilstot Satversmes
139. pantam, jo pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Pedagogiem, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpi, esot radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka piemaksa par attiecīgo kvalitātes pakāpi tiks aprēķināta vienādi - par visu paveikto darbu visa kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņa laikā. Proti,
140. gada
141. septembrī spēku zaudējušo Noteikumu Nr. 836 28.1 punktā bijis noteikts, ka pedagogiem, kuriem ir piešķirta 3.,
142. un
143. kvalitātes pakāpe, nosaka piemaksu attiecīgi 31,87 euro, 79,68 euro un 99,60 euro apmērā par vienu pedagoga darba likmi proporcionāli tarificētajai slodzei. Savukārt, pieņemot Noteikumu Nr. 445
144. punktu un piešķirot tam tūlītēju spēku, kā arī neparedzot pārejas noteikumus, esot pārkāpta to pedagogu tiesiskā paļāvība, kuri ir saņēmuši 3.,
145. vai
146. kvalitātes pakāpi un kuriem laikā, kamēr kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš vēl nebija beidzies, ar Noteikumu Nr. 445
147. punktu noteikta nelabvēlīgāka piemaksas aprēķināšanas kārtība nekā tā, kas bija noteikta ar Noteikumu Nr. 836 28.1 punktu. Konkrētajā gadījumā neesot ievērots saprātīgs līdzsvars starp pedagogu tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu. Tādējādi esot pamats Noteikumu Nr. 445
148. punktu attiecībā uz pedagogiem, kuri nav izglītības psihologi, skolotāji logopēdi vai speciālie pedagogi un kuri līdz Noteikumu Nr. 445 spēkā stāšanās brīdim jau bija ieguvuši 3.,
149. vai
150. kvalitātes pakāpi, atzīt par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.
151. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - atzīst pieteikumā norādīto, ka Noteikumu Nr. 350
152. punkts pēc sava satura neatbilst Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai un Satversmes
153. pantam, taču uzskata, ka Noteikumu Nr. 445
154. punkts atbilst Satversmes
155. pantam. Pārejas noteikumu
156. punkta regulējums esot apturējis Izglītības likuma 49.1 panta darbību laika posmā no
157. gada
158. janvāra līdz
159. gada
160. augustam. Tātad Noteikumu Nr. 350 darbība faktiski esot apturēta. Tomēr likumdevējs esot uzdevis Ministru kabinetam izdarīt grozījumus Noteikumos Nr. 350, lai pilnveidotu kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Esot jāņem vērā Noteikumu Nr. 350
161. punkta regulējums, atbilstoši kuram kvalitātes novērtēšana, ievērojot nepārtrauktības principu, risinoties deviņus mēnešus. Tādējādi, ņemot vērā
162. gada
163. novembra grozījumus Izglītības likumā,
164. gada
165. septembrī uzsāktais kvalitātes novērtēšanas process tiesiski tiktu pārtraukts ar
166. gada
167. janvāri. Neesot pamatots pieteikumā paustais viedoklis, ka Pārejas noteikumu
168. punkts regulē nevis kvalitātes novērtēšanu, bet kvalitātes pakāpes piešķiršanu. Gan kvalitātes novērtēšana, gan tai sekojoša lēmuma pieņemšana par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi esot tāda vienota tiesiskā procesa neatņemamas sastāvdaļas, kura noslēgumā tiek izdots administratīvais akts. Pārejas noteikumu
169. punkta regulējuma izstrādes mērķis (kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēmas pilnveide, izstrādājot jaunu minētā jautājuma normatīvo regulējumu) nepārprotami izrietot arī no anotācijas, kura pievienota
170. gada
171. novembra grozījumiem Izglītības likumā un kurā norādīts, ka kvalitātes novērtēšanas procesa pilnveidei
172. gadā tika izveidota darba grupa. Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas kontekstā (pieejamā finansējuma ietvaros) Ministru kabinets
173. gada
174. jūlija sēdē esot nolēmis uz laiku līdz
175. gada
176. augustam apturēt kvalitātes novērtēšanas procesu un uzdevis ministrijai kvalitātes novērtēšanas sistēmu pilnveidot, ņemot vērā darba grupas iestrādes un priekšlikumus. Noteikumu Nr. 350
177. punkta saturs pēc būtības esot dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā - Pārejas noteikumu
178. punktā - ietvertu regulējumu. Vajagot ņemt vērā arī to, ka Pārejas noteikumu
179. punktā noteiktais laika posms, kurā nepiešķir kvalitātes pakāpes, atšķiroties no Noteikumu Nr. 350
180. punktā noteiktā termiņa (
181. gada
182. augusts), līdz kuram iesniegtie pedagogu iesniegumi netiek izskatīti. Izskatāmajā lietā esot pamats lemt par tiesvedības izbeigšanu daļā par Noteikumu Nr. 350
183. punkta atbilstību Satversmes 1.,
184. un
185. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, jo apstrīdētā norma nedrīkstot tikt piemērota tāpēc, ka tajā ietverto jautājumu regulē augstāka juridiska spēka tiesību norma. Tiesiskais regulējums attiecībā uz pedagogu darba samaksu kontekstā ar pedagogam piešķirto kvalitātes pakāpi esot vairākkārt mainīts, taču šīs izmaiņas normatīvo regulējumu skārušas tikai attiecībā uz pedagoga darba samaksas apmēra noteikšanas metodiku un konkrēti to darba samaksas daļu, kuras apmērs nosakāms atbilstoši kvalitātes pakāpei. Pedagogiem varējusi rasties tiesiskā paļāvība uz to, ka viņiem līdz piešķirto kvalitātes pakāpi apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības saņemt atbilstoši piešķirtajai kvalitātes pakāpei noteiktu darba samaksu. Taču atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, arī Noteikumos Nr. 836 ietvertajam regulējumam, tai pedagoga darba samaksas daļai, kuru nosaka atbilstoši piešķirtajai kvalitātes pakāpei, esot individuāls raksturs, jo tā tiekot aprēķināta, ņemot vērā pedagoga individuālo darba noslodzi un noteikto darba algas likmi. Līdz ar to normatīvie akti neparedzot pedagogam tiesības uz konkrētu atbilstoši piešķirtajai kvalitātes pakāpei noteiktu darba samaksas daļu, jo tā esot atkarīga no tiesību normās noteiktajiem apstākļiem. Ministru kabinetam, sabalansējot valsts budžeta iespējas un to pedagogu interešu aizsardzību, kuriem ir piešķirta kvalitātes pakāpe, esot tiesības grozīt nosacījumus attiecībā uz tās pedagoga darba samaksas daļas apmēru, kura nosakāma atbilstoši kvalitātes pakāpei. Tādējādi tiekot nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp personu tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu. Ņemot vērā minēto, Noteikumu Nr. 445
186. punkts esot atzīstams par atbilstošu Satversmes
187. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam.
188. Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka Noteikumu Nr. 350
189. punkts un Noteikumu Nr. 445
190. punkts (turpmāk arī - apstrīdētās normas) ir izdoti ultra vires. Likumdevējs ar Izglītības likuma
191. panta
192. punktu esot pilnvarojis Ministru kabinetu izdot noteikumus, lai nodrošinātu Izglītības likuma 49.1 pantā garantētās pedagogu tiesības uz kvalitātes novērtējumu un tam atbilstošu kvalitātes pakāpi. Noteikumu Nr. 350
193. punkts nepalīdzot īstenot Izglītības likuma 49.1 pantā garantētās pedagogu tiesības, turklāt nosakot papildu, proti, Izglītības likumā neparedzētus ierobežojumus šo tiesību īstenošanai. Līdz ar to Noteikumu Nr. 350
194. punkts neatbilstot Satversmes
195. pantam, jo esot izdots ārpus Izglītības likuma
196. panta
197. punktā Ministru kabinetam piešķirtā pilnvarojuma. No
198. gada
199. janvāra, kad spēkā stājās
200. gada
201. novembra grozījumi Izglītības likumā, Noteikumu Nr. 350
202. punkts vairs nevarot tikt piemērots, jo tajā ietverto jautājumu regulējot augstāka juridiska spēka tiesību norma - Pārejas noteikumu
203. punkts. Noteikumu Nr. 350
204. punkts būtībā pagarinot Pārejas noteikumu
205. punktā noteikto termiņu, līdz kuram jaunas kvalitātes pakāpes netiek piešķirtas. Pārejas noteikumu
206. punkts nosakot to, ka līdz dienai, kad stāsies spēkā atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr. 350, bet ne ilgāk kā līdz
207. gada
208. augustam pedagogiem netiek piešķirtas jaunas kvalitātes pakāpes, nevis to, ka pedagogu iesniegtie iesniegumi par kvalitātes novērtēšanu netiek izskatīti. Saeima esot nošķīrusi kvalitātes novērtēšanu no kvalitātes pakāpes piešķiršanas un apturējusi vienīgi jaunu kvalitātes pakāpju piešķiršanu. Ar Pārejas noteikumu
209. punktu netiekot ierobežotas pedagogu tiesības pieteikties jaunam kvalitātes novērtējumam, bet tikai tiesības noteiktā laika posmā saņemt jaunu kvalitātes pakāpi. Likumdevēja griba neesot bijusi tāda, ka kvalitātes novērtēšanas process būtu jāpārtrauc. Ministru kabinetam vajadzējis nodrošināt pedagogu tiesības pieteikties uz kādu no trim kvalitātes pakāpēm, un viņu kvalitātes novērtēšana tiktu uzsākta pēc tam, kad spēkā stātos grozījumi Noteikumos Nr. 350, ar kuriem līdzšinējai kvalitātes novērtēšanas sistēmai vajadzēja tikt salāgotai ar jauno trīs pakāpju sistēmu. Tomēr šādi grozījumi likumdevēja noteiktajā termiņā neesot izdoti. Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445
210. punktu, esot noteicis pedagogiem dažādus kvalitātes piemaksas aprēķināšanas veidus, iedalot pedagogus grupās pēc ieņemamā amata un specializācijas. Noteikumu Nr. 445
211. punkts esot izdots saskaņā ar Izglītības likuma
212. panta
213. punktu tiktāl, ciktāl Ministru kabinets bija pilnvarots noteikt pedagoga darba samaksas lielumu. Kvalitātes pakāpes piešķiršanas kontekstā neesot nozīmes ne attiecīgā pedagoga amatam, ne specializācijai. Turklāt kvalitātes piemaksas noteikšanā vajagot ievērot proporcionalitātes principu. Jo augstāka kvalitātes pakāpe pedagogam ir piešķirta, jo lielāka piemaksa par to viņam būtu jānodrošina. Tas izrietot no Izglītības likuma 49.1 panta otrās daļas. Ministru kabinetam, nosakot pedagoga darba samaksas lielumu, tas ir, īstenojot ar Izglītības likuma
214. panta
215. punktu piešķirto pilnvarojumu, vajadzējis ņemt vērā Izglītības likuma
216. pantā paredzētos pedagoga darba samaksas noteikšanas kritērijus (profesionālā kvalifikācija, darba slodze un darba stāžs) un pedagogam piešķirto kvalitātes pakāpi. Tomēr Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445
217. punktu, papildus šiem kritērijiem esot paredzējis vēl citu, Izglītības likumā neminētu kritēriju, proti, pedagogu grupēšanu atkarībā no ieņemamā amata un specializācijas. Izglītības likums neietverot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt atšķirīgus kvalitātes piemaksas aprēķināšanas veidus atkarībā no pedagoga specializācijas vai amata, jo likumdevējs neesot Izglītības likumā paredzējis šādu specifisku iedalījumu. Ministru kabinets ar Noteikumu Nr. 445
218. punktu esot noteicis, ka kvalitātes piemaksas piešķiršana pedagogam ir atkarīga ne vien no piešķirtās kvalitātes pakāpes, bet arī no specialitātes vai ieņemamā amata, un rezultātā pedagogiem ar vienādu kvalitātes pakāpi varot būt atšķirīgs piemaksas apmērs. Tādējādi Ministru kabinets esot pārkāpis Izglītības likuma
219. panta
220. punktā ietvertā pilnvarojuma robežas.
221. Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka tiesvedība lietā daļā par Noteikumu Nr. 350
222. punkta atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām ir izbeidzama, savukārt Noteikumu Nr. 445
223. punkts nav pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Saeima esot pārskatījusi normas, kas skar kvalitātes pakāpi apliecinošo dokumentu derīguma termiņu, un ar Pārejas noteikumu normām novērsusi iespējamo tiesību aizskārumu. Tas izdarīts, noteiktai pedagogu grupai pagarinot termiņu, kurā var saņemt piemaksu par kvalitātes pakāpi, kā arī nosakot pedagogiem tiesības saņemt piemaksu par kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kādā pedagogs to saņēmis līdz
224. gada
225. augustam. Tāpat pedagogiem, kuri iesniegumu kvalitātes novērtēšanai iesnieguši līdz
226. gada
227. augustam, tiekot dota iespēja tikt novērtētiem, ievērojot Izglītības likuma noteikumus, kādi bija spēkā līdz grozījumu pieņemšanai. Tā kā Noteikumi Nr. 350 ir zaudējuši spēku, tiesvedība daļā par Noteikumu Nr. 350
228. punkta atbilstību Satversmes 1., 64.,
229. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai esot izbeidzama. Jau pirms vairākiem gadiem esot identificētas izglītības sistēmas organizācijas nepilnības, kā arī noteikts rīcības virziens, kas paredzot arī noteiktas normatīvo aktu izmaiņas. Tāpēc tiesiskais regulējums attiecībā uz piemaksu par kvalitātes pakāpi neesot uzskatāms par pastāvīgu un nemainīgu. Tiesībsargs nepiekrīt tam, ka pedagogu tiesiskā paļāvība tika pārkāpta, viņiem nelabvēlīgu tiesisko regulējumu ieviešot ar tūlītēju spēku un neparedzot pārejas noteikumus. Ja pedagogi pārejas periodā turpinātu saņemt tādu pašu piemaksu par kvalitātes pakāpi, kāda viņiem sākotnēji noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 836, tad nevienlīdzīgā situācijā atrastos tie pedagogi, kuriem piemaksa par kvalitātes pakāpi noteikta saskaņā ar Noteikumiem Nr. 445, jo esot mainījusies ne tikai kārtība, kādā aprēķina piemaksu par kvalitātes pakāpi, bet arī pedagogu darba alga. Ņemot vērā to, ka ar pedagogu darba samaksu saistītajos jautājumos ir veiktas kompleksas izmaiņas, nevarot viennozīmīgi apgalvot, ka Noteikumu Nr. 445
230. punkts ir pedagogiem nelabvēlīgāks par iepriekš spēkā bijušo regulējumu. Izmaiņas, kas ieviestas kārtībā, kādā aprēķināma piemaksa par kvalitātes pakāpi, nevarot tikt viennozīmīgi definētas kā tiesību ierobežojums, jo šāda piemaksa pēc sava rakstura esot individuāla un atkarīga no konkrētajam pedagogam noteikto kontaktstundu skaita. Turklāt citas tiesību normas attiecībā uz darba samaksu un piemaksu par kvalitātes pakāpi esot pedagogiem labvēlīgas un varot tikt uzskatītas par kompensējošām gadījumos, kad jaunā kārtība, kādā aprēķināma piemaksa par kvalitātes pakāpi, ir pedagogam nelabvēlīga.
231. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka Noteikumu Nr. 350
232. punkts ir izdots, pārkāpjot likumdevēja doto pilnvarojumu. Kvalitātes novērtējums esot saistīts ar tiesībām saņemt piemaksu par piešķirto kvalitātes pakāpi. Izskatāmā lieta neesot ierosināta par Noteikumu Nr. 445
233. punktā minēto pārējo izglītības darbinieku, piemēram, izglītības psihologa, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības iestāžu direktoru, to vietnieku utt., atalgojumu saistībā ar kvalitātes pakāpi. Kad ticis izskatīts
234. gada
235. jūlija grozījuma Noteikumos Nr. 350 projekts, tam neesot bijuši pievienoti nedz Tieslietu ministrijas, nedz Finanšu ministrijas, nedz citu ministriju vai nevalstisko organizāciju atzinumi. Tāpat neesot ņemts vērā negatīvais Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinums par šo projektu. Taču jau otrajā darba dienā pēc projekta iesniegšanas Ministru kabinetā tas esot pieņemts. Četras noteikumu projekta anotācijas sadaļas esot gluži vienkārši svītrotas, to saturu neanalizējot.
236. gada
237. jūlija grozījums Noteikumos Nr. 350 esot sagatavots un pieņemts sasteigti, izlaižot normatīvā akta saskaņošanas un sabiedriskās informēšanas stadijas. Konkrētā tiesību akta pieņemšanā esot saskatāmi daudzi procesuāli pārkāpumi un neesot ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz kvalitatīvu noteikumu projekta izstrādi. Ar Pārejas noteikumu
238. punktu Saeima esot ierobežojusi Izglītības likuma 49.1 pantā paredzēto kvalitātes pakāpju piešķiršanu no
239. gada
240. janvāra līdz
241. gada
242. augustam. Tātad
243. gada
244. jūlija grozījums Noteikumos Nr. 350, kas turklāt esot pieņemts, tam piešķirot atpakaļejošu spēku, un kas no
245. gada
246. maija līdz
247. gada
248. augustam liedzot pedagogiem pieteikties kvalitātes novērtēšanai, nonākot pretrunā ar Izglītības likuma regulējumu. Ministru kabineta pilnvaras, pieņemot šāda satura noteikumus, esot pārsniegtas. Darba tiesību jomā īpaši būtisks esot princips "vienāda atlīdzība par vienādas vērtības darbu", tāpēc pedagogu atalgojuma piešķiršanas kritērijiem vajagot būt, cik vien tas iespējams, unificētiem un objektīviem, nevis atkarīgiem no sistēmas reformēšanas rezultātā veiktiem normatīvo aktu darbības pārrāvumiem. Attiecībā uz Noteikumu Nr. 445
249. punktu Tieslietu ministrija nevarot paust viedokli par to, kā mainās konkrētu pedagogu atalgojums, ja piemaksu par kvalitātes pakāpi aprēķina no summāri mazākas likmes, bet proporcionāli tarificētajai slodzei pretstatā summāri lielākai likmei, kuru aprēķina proporcionāli tarificēto mācību stundu skaitam. Ministrijas rīcībā neesot datu par to, kādā veidā ticis ietekmēts pedagogu atalgojums korelācijā ar šiem mainīgajiem parametriem. Pārejas noteikumu jaunā redakcija noteiktai personu grupai paredzot labvēlīgākas tiesiskās sekas nekā apstrīdētais regulējums. Tomēr tā nenovērsīšot to pedagogu tiesību aizskārumu, kuri vispār nav drīkstējuši pieteikties kvalitātes novērtēšanai laika posmā, kad kvalitātes novērtēšanas procedūra bija pārtraukta reformu dēļ.
250. Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - norāda, ka tā atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijā norādītajam uzdevumam sagatavojusi atbildes raksta projektu izskatāmajā lietā. Ministrijai neesot pamata paust citu viedokli kā vien to, kas ietverts minētajā atbildes rakstā. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija vērsusi uzmanību uz to, ka
251. gada
252. augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā. Ar minētajiem grozījumiem citstarp esot izteikts jaunā redakcijā Izglītības likuma
253. panta
254. punkts, kā arī 49.1 panta otrā un trešā daļa, mainot nosacījumus attiecībā uz kvalitātes novērtēšanu un kvalitātes pakāpes piešķiršanu.
255. Pieaicinātā persona - arodbiedrība "Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība" - norāda, ka tās viedoklis pēc būtības ir izteikts pieteikumā, pēc kura ierosināta izskatāmā lieta.
256. Pieaicinātā persona - arodbiedrība "Latvijas Izglītības vadītāju asociācija" - pilnībā pievienojas Pieteikuma iesniedzēja viedoklim. Papildus tam arodbiedrība norāda, ka Noteikumu Nr. 445
257. punkta pieņemšana liecina par sliktu pārvaldības praksi. Šī tiesību norma esot nozīmīgi pasliktinājusi kvalitātes pakāpi saņēmušo pedagogu stāvokli un noteikusi nevienlīdzīgu attieksmi kontekstā ar prasībām, kas ievērojamas, aprēķinot piemaksu izglītības psihologam, skolotājam logopēdam un speciālajam pedagogam. Jau
258. gadā arodbiedrība esot paudusi neizpratni par argumentiem, kas tika minēti, virzot jauno pieeju kvalitātes pakāpju jautājuma risināšanai pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas kontekstā. Savukārt Noteikumu Nr. 350
259. punkts esot radījis negatīvas finansiālās sekas pedagogiem un atstājis negatīvu iespaidu uz procesu vadību izglītības iestādēs. Arī izglītības iestāžu mikroklimatu apstrīdētās normas esot ietekmējušas negatīvi.
260. Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts Edgars Pastars - norāda, ka Noteikumu Nr. 350
261. punkts nebija atbilstošs augstāka juridiska spēka tiesību normām, savukārt Noteikumu Nr. 445
262. punkts neatbilst tiesiskās paļāvības principam. Pārejas noteikumu 55.-
263. punkts, kas pieņemts ar
264. gada
265. jūlija grozījumiem Izglītības likumā, nodrošinot pietiekamu tiesisko paļāvību un tiesisko skaidrību tiesību normu adresātiem. Spēku zaudējušais Noteikumu Nr. 350
266. punkts esot bijis pretrunā ar Izglītības likuma 49.1 pantu un Satversmes
267. pantu, jo regulējis tādus jautājumus, kas ir regulējami ar likumu, proti, paredzējis Izglītības likuma 49.1 panta ieviešanas kārtību un termiņus jeb izteikti ierobežojošu pārejas periodu un tā nosacījumus. Noteikumu Nr. 445
268. punkts mainot piemaksu aprēķināšanas kārtību. Tas apstāklis, ka pedagogam ir piešķirta kvalitātes pakāpe un tai atbilstoša piemaksa, neesot iemesls, kura dēļ piemaksas apmēru pēc tās piešķiršanas nedrīkstētu mainīt. Tomēr noslēguma jautājumos vajadzējis skaidri paredzēt to, kad un kādā kārtībā iepriekš piešķirtās piemaksas tiek pārskatītas, it īpaši tādēļ, ka laiks starp noteikumu pieņemšanu un stāšanos spēkā bijis tikai divus mēnešus garš. Tātad pārejas periods bijis nepietiekami garš, bet tiesību normu sekas attiecībā uz to adresātiem - neparedzamas. Ministru kabinets gan atzīstot pedagogu tiesisko paļāvību, taču neesot norādījis sabiedrībai nozīmīgās intereses, kuras būtu jāaizsargā. Valsts budžeta iespējas esot vērā ņemams arguments, tomēr bez sīkākiem skaidrojumiem un plašāka konteksta šis ekonomiskās lejupslīdes laikā attīstītais koncepts nebūtu piemērojams tik plaši. Secinājumu daļa
269. Ministru kabinets atbildes rakstā lūdzis Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību izskatāmajā lietā daļā par Noteikumu Nr. 350
270. punkta atbilstību Satversmes 1., 64.,
271. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
272. panta pirmās daļas
273. punktu. Pēc Ministru kabineta ieskata, Noteikumu Nr. 350
274. punkts nevarēja tikt piemērots, jo tajā ietverto jautājumu regulēja augstāka juridiska spēka tiesību norma. Arī lietā pieaicinātā persona - tiesībsargs - pievienojas Ministru kabineta viedoklim par tiesvedības izbeigšanu lietā (sk. lietas materiālu
275. lp.). Satversmes tiesas nolēmumos ir atzīts, ka procesuāla rakstura jautājumi par tiesvedības izbeigšanu parasti izskatāmi pirms tiesību normas satversmības izvērtēšanas, ciktāl nav nepieciešams izvērtēt atsevišķus lietas aspektus pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas
276. gada
277. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01
278. punktu un
279. gada
280. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01
281. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama.
282. Satversmes tiesas likuma
283. panta pirmās daļas
284. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Izskatāmajā lietā apstrīdētais Noteikumu Nr. 350
285. punkts ir zaudējis spēku
286. gada
287. augustā - jau pēc tam, kad Satversmes tiesā tika saņemts Ministru kabineta atbildes raksts. Ministru kabineta argumenti par tiesvedības izbeigšanu lietā ir balstīti nevis uz to, ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, bet gan uz to, ka apstrīdētās normas saturs pēc būtības esot bijis dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā ietvertu regulējumu - Pārejas noteikumu
288. punktu. Satversmes tiesa norāda, ka Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt Noteikumu Nr. 350
289. punktu par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža, jo tas esot pieņemts ultra vires un neatbilstot Satversmes
290. pantam (sk. lietas materiālu 9.-
291. lp.). Tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esības priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas
292. gada
293. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01
294. punktu un
295. gada
296. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03
297. punktu). Gadījumos, kad tiesību norma ir pieņemta ultra vires, var tikt uzskatīts, ka tā nekad nav bijusi spēkā un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas sekas (sk. Satversmes tiesas
298. gada
299. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03
300. punktu). Ņemot vērā minēto, izskatāmajā lietā nepieciešams izvērtēt, vai Noteikumu Nr. 350
301. punkta pieņemšanas kārtība ir ievērota un vai šī tiesību norma vispār varēja radīt personām kādas tiesiskās sekas. Turklāt Ministru kabineta norādītais apstāklis, ka Noteikumu Nr. 350
302. punkta saturs pēc būtības esot bijis dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā ietvertu regulējumu, nav pastāvējis visu šā punkta spēkā esības laiku, jo Pārejas noteikumu
303. punkts tika pieņemts vēlāk. Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā lietā ir turpināma.
304. Lēmumā par izskatāmās lietas ierosināšanu Satversmes tiesas kolēģija ir secinājusi, ka apstrīdētās normas regulē savstarpēji cieši saistītus tiesību jautājumus un to satversmības izvērtēšana vienas lietas ietvaros varētu veicināt lietas vispusīgu un ātru izskatīšanu. Tomēr apstrīdētās normas ietver dažādus tiesību aspektus, tāpēc Pieteikuma iesniedzējs par katras apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām ir sniedzis atsevišķu juridisko pamatojumu. Noteikumu Nr. 350
305. punkts regulēja jautājumu par pedagoga tiesībām pieteikties kvalitātes novērtēšanai un šo tiesību izmantošanas laiku. Savukārt Noteikumu Nr. 445
306. punkts attiecas uz piemaksas noteikšanas kārtību, kas ir atkarīga no kvalitātes pakāpes, kuras piešķiršana citstarp bija regulēta Noteikumu Nr. 350
307. punktā. Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs Noteikumu Nr. 350
308. punkta satversmību.
309. Pieteikumā lūgts izvērtēt Noteikumu Nr. 350
310. punkta atbilstību Satversmes
311. pantam un norādīts arī uz tā neatbilstību Satversmes
312. un
313. pantā nostiprinātajiem tiesiskās paļāvības un tiesiskās vienlīdzības principiem. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Noteikumu Nr. 350
314. punkts ir izdots, pārkāpjot likumdevēja pilnvarojumu. Šādam viedoklim pēc būtības piekrīt arī Ministru kabinets un vairākas pieaicinātās personas (sk., piemēram, Ministru kabineta atbildes rakstu lietas materiālu
315. lp.). Pēc Saeimas deputātu pieteikuma Satversmes tiesa veic tiesību normu abstrakto kontroli. Tāda pieteikuma mērķis, kuru Satversmes tiesā iesniedz abstraktās kontroles subjekti, ir aizstāvēt publiskās intereses (sk. Satversmes tiesas
316. gada
317. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 10.
318. punktu). Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam nav nepieciešams pamatot kādas konkrētas personas pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas
319. gada
320. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01
321. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā visupirms izvērtēs, vai Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 350
322. punktu, ir ievērojis tiesību normas pieņemšanas kārtību, proti, ir rīkojies atbilstoši likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam. 14.
323. Satversmes
324. panta tvērumā ietilpstošais valsts varas dalīšanas princips nosaka valsts varas dalījumu likumdošanas, izpildu un tiesu varā. Šā principa mērķis ir personas pamattiesību un demokrātiskas valsts iekārtas nodrošināšana, garantējot valsts varas institūciju līdzsvaru un savstarpēju kontroli (sk., piemēram, Satversmes tiesas
325. gada
326. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 6.
327. punktu). Saskaņā ar Satversmes
328. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Atbilstoši varas dalīšanas principam likumdevēja kompetencē ir vispārēja likumu pieņemšana par jebkuru valsts politikas jautājumu. Lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, pieļaujami izņēmumi no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir un jānoregulē pašam. Šie izņēmumi ir ietverti Satversmē. To mērķis ir padarīt likumdošanas procesu efektīvāku un citstarp nodrošināt iespēju ātrāk un adekvātāk reaģēt uz normatīvā regulējuma grozījumu nepieciešamību (sk., piemēram, Satversmes tiesas
329. gada
330. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 21.
331. punktu). Satversmes tiesa jau atzinusi, ka saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildu varai ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem [sk., piemēram, Satversmes tiesas
332. gada
333. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03