← Latvija

Grozījumi Izglītības likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Izglītības likumā Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998,

  1. nr.; 1999, 17.,
  2. nr.; 2000,
  3. nr.; 2001, 12., 16.,
  4. nr.; 2004,
  5. nr.; 2007,
  6. nr.; 2009, 1., 2.,
  7. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  8. nr.; 2010, 47.,
  9. nr.; 2011,
  10. nr.; 2012, 54., 108.,
  11. nr.; 2013,
  12. nr.; 2014,
  13. nr.; 2015, 127.,
  14. nr.; 2016, 100.,
  15. nr.; 2017, 152.,
  16. nr.) šādus grozījumus:
  17. pantā: papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "

(11)Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā."; izteikt otrās daļas
  1. un
  2. punktu šādā redakcijā: "1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem; 2) izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma
  3. panta noteikumus;"; papildināt otro daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā: "21) izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus;"; izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "
(4)Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā tiek īstenota konkrētā izglītības programma, vai valsts valodā, ja konkrētā izglītības programma netiek īstenota kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos.
(5)Bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamie darbi un diplomdarbi izstrādājami un aizstāvami tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā tiek īstenota konkrētā studiju programma, vai valsts valodā, ja konkrētā studiju programma netiek īstenota kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos."
  1. Aizstāt
  2. panta 4.1 daļā vārdus "veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu" ar vārdiem "nosakot izglītības iestādes vadītājam prēmijas un naudas balvas".
  3. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "attiecīgajā valsts izglītības standartā" ar vārdiem "valsts pamatizglītības standartā"; papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā: "
(11)Mazākumtautību izglītības programmās no
  1. klases līdz
  2. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.
(12)Mazākumtautību izglītības programmās no
  1. klases līdz
  2. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas."
  3. pantā: papildināt pirmo daļu ar
  4. punktu šādā redakcijā: "7) no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā."; papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā: "
(11)Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam šādu papildu atlīdzību: 1) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam; 2) veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību.
(12)Šā panta pirmās daļas
  1. punktā noteiktais ierobežojums attiecībā uz pabalsta apmēru neattiecas uz privātajām izglītības iestādēm."
  2. Aizstāt
  3. panta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus "piecus procentus" ar vārdiem "sešus procentus".
  4. pantā: papildināt trešo daļu ar jaunu piekto un sesto teikumu šādā redakcijā: "Pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu sociālās garantijas pašvaldības var finansēt no saviem budžetiem saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem var noteikt sociālās garantijas izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros."; uzskatīt līdzšinējo trešās daļas piekto teikumu par septīto teikumu; aizstāt septītās daļas
  5. punktā vārdus "pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai" ar vārdiem "pedagogu prēmijām un naudas balvām un izglītojamo materiālajai stimulēšanai"; izteikt astoto daļu šādā redakcijā: "
(8)Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem."
  1. Pārejas noteikumos: izslēgt
  2. punkta
  3. apakšpunkta otro teikumu; papildināt pārejas noteikumus ar 66., 67., 68., 69., 70., 71.,
  4. un
  5. punktu šādā redakcijā: "
  6. Grozījumi šā likuma
  7. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 1.1 daļu un otrās daļas
  8. punkta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi
  9. panta pirmajā daļā attiecībā uz vārdu "attiecīgajā valsts izglītības standartā" aizstāšanu ar vārdiem "valsts pamatizglītības standartā" un panta papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu stājas spēkā: 1)
  10. gada
  11. septembrī - attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu un pamatizglītības programmu īstenošanu 1.-
  12. klasē; 2)
  13. gada
  14. septembrī - attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu
  15. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu
  16. un
  17. klasē; 3)
  18. gada
  19. septembrī - attiecībā uz pamatizglītības programmu īstenošanu
  20. klasē un vidējās izglītības programmu īstenošanu
  21. klasē.
  22. Grozījumi šā likuma pārejas noteikumu
  23. punkta
  24. apakšpunktā attiecībā uz otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā: 1)
  25. gada
  26. septembrī - attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu
  27. un
  28. klasē; 2)
  29. gada
  30. septembrī - attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu
  31. klasē.
  32. Ministru kabinets līdz
  33. gada
  34. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta
  35. gada
  36. jūlija noteikumos Nr. 533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" un Ministru kabineta
  37. gada
  38. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" atbilstoši grozījumiem šā likuma
  39. panta otrās daļas
  40. punktā un
  41. panta 1.1 un 1.2 daļā.
  42. Ministru kabinets līdz
  43. gada
  44. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta
  45. gada
  46. jūnija noteikumos Nr. 211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" un Ministru kabineta
  47. gada
  48. maija noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" atbilstoši grozījumiem šā likuma
  49. panta otrās daļas
  50. punktā un
  51. panta pirmajā daļā.
  52. Izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma
  53. panta pirmās un 1.1 daļas, otrās daļas
  54. punkta un
  55. panta 1.1 un 1.2 daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz
  56. gada
  57. aprīlim.
  58. Izglītības iestādes nodrošina vidējās izglītības pakāpes izglītības programmu atbilstību šā likuma
  59. panta pirmās un 1.1 daļas, otrās daļas
  60. punkta un
  61. panta pirmās daļas prasībām un iesniegšanu licencēšanai līdz
  62. gada
  63. aprīlim.
  64. Ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgās izglītības reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina pamatotu, neatkarīgu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu reformas izvērtēšanu, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti.
  65. Šā likuma
  66. panta pirmās daļas
  67. punkts stājas spēkā
  68. gada
  69. septembrī, un šajā punktā minēto pabalstu pedagogam var izmaksāt arī pirms
  70. gada
  71. septembra šim mērķim pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros." Likums Saeimā pieņemts
  72. gada
  73. martā. Valsts prezidents R. Vējonis Rīgā
  74. gada
  75. aprīlī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.