← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-130 Rīgā

  1. gada
  2. jūlijā Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  8. panta devīto daļu, kā arī izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Nikolaja klostera baznīca ar žogu" (valsts aizsardzības Nr. 6305) (turpmāk - Objekts), Jēkabpilī, Brīvības ielā 200/202, Brīvības ielā 204 (būves kadastra apzīmējums: 5601 002 1747 011), nosaukuma maiņu un datējuma, un sastāva papildināšanu. Rīkojuma projektam pievienoti šādi dokumenti: 1.
  10. izraksti no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  11. gada
  12. februāra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/3 un
  13. gada
  14. marta sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/5; 1.
  15. Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
  16. informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
  17. informācija par Objekta nosaukumu; 1.
  18. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
  19. ziņas par Objekta īpašnieku; 1.
  20. pamatojums Objekta nosaukuma maiņai un datējuma, un sastāva papildināšanai.
  21. Saskaņā ar Ministru kabineta
  22. gada
  23. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 16.4., 16.5., 16.
  24. punktu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek iekļauta informācija par kultūras pieminekļa nosaukumu, atrašanās vietu (nekustamam kultūras piemineklim - adrese, grupa, grunts, liters, zemes kadastra vienības apzīmējums, kustamam kultūras piemineklim - adrese) un datējumu.
  25. Objekts iekļauts Pieminekļu sarakstā ar Kultūras ministrijas
  26. gada
  27. oktobra rīkojumu Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" (publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"
  28. gada
  29. decembrī), kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar nosaukumu "Nikolaja klostera baznīca ar žogu", sastāvā iekļaujot baznīcu ar žogu (zemes vienības kadastra apzīmējums: 5601 002 1747; būves kadastra apzīmējums 5601 002 1747 011), un datējumu "1774.,
  30. gs. v.".
  31. Priekšlikums par Objekta nosaukuma maiņu un datējuma, un sastāva papildināšanu izvērtēts
  32. gada
  33. februāra un
  34. gada.
  35. marta sēdē un konstatēts, ka Objekts ir ievērojams un labi saglabājies
  36. gadsimta otrās puses sakrālās arhitektūras paraugs ar atsauci uz senāko mantojumu. Tomēr papildus minētajam Objekta teritorijā atrodas arī
  37. gadā celtā Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca,
  38. gadā pēc R.A. Pflūga projekta uzbūvētais zvanu tornis un Sv. Georga kapela. Apbūves telpisko struktūru veido divas baznīcas, to aptverošais mūra žogs ar zvanu torni, vārtiem un kapelu. Būvju arhitektūra ir augstvērtīgi stila piemēri, pazīstamu arhitektu autordarbi. Tā ir neatņemama Latvijas vēstures un kultūrainavas sastāvdaļa, valsts nozīmes tūrisma objekts. Ievērojot minēto, ir maināms Objekta nosaukums uz "Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve" un papildināms sastāvs, iekļaujot baznīcu (būves kadastra apzīmējums: 5601 002 1747 005), zvanu torni (būves kadastra apzīmējums: 5601 002 1747 006) un kapelu (būves kadastra apzīmējums: 5601 002 1747 007), kā arī datējums, papildinot ar "1885.-1888.". Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve atbilst noteikumu Nr. 474 4.
  39. un 7.
  40. punktam.
  41. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  42. panta pirmo daļu objekta īpašnieks - Latvijas Pareizticīgo baznīcas Jēkabpils Svētā Gara baznīcas draudze, ar
  43. gada
  44. marta vēstuli Nr. 04-06.1/1761 informēts par ierosinājumu. Īpašnieku iebildumi likumā noteiktā termiņā nav saņemti.
  45. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  46. panta devīto daļu un uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  47. gada
  48. oktobra rīkojumu Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  49. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus grozījumus: aizstāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Nikolaja klostera baznīca ar žogu" (valsts aizsardzības Nr. 6305) daļā "Pieminekļa nosaukums" vārdus "Nikolaja klostera baznīca ar žogu" ar vārdiem "Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve"; aizstāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Nikolaja klostera baznīca ar žogu" (valsts aizsardzības Nr. 6305) daļā "Pieminekļa datējums" vārdus un skaitļus "1774.,
  50. gs. v." ar vārdiem un skaitļiem "1774., 1885.-1888.,
  51. gs."
  52. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  53. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 6., 7., 9.,
  54. panta trešā daļa,
  55. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  56. gada
  57. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 16.4., 16.5, 16.
  58. punkts, Ministru kabineta
  59. gada
  60. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  61. punkts.
  62. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  63. panta otro daļu un
  64. panta pirmo un otro daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3007). Kultūras ministre D. Melbārde

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.