← Latvija

Par T. Ždanokas svītrošanu no "Latvijas Krievu savienības" kandidātu saraksta

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 58 Rīgā

  1. gada
  2. augustā Par T. Ždanokas svītrošanu no "Latvijas Krievu savienības" kandidātu saraksta I. Ar
  3. gada
  4. augusta lēmumu Nr. 38 Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja politiskās partijas "Latvijas Krievu savienība" deputātu kandidātu sarakstus
  5. Saeimas vēlēšanām. "Latvijas Krievu savienības" Vidzemes vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā ar pirmo kārtas numuru pieteikta Tatjana Ždanoka. Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā ir Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas
  6. gada
  7. decembra spriedums lietā Nr. PAC-628, kurā atzīts, ka Tatjana Ždanoka pēc
  8. gada
  9. janvāra darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā. Saeimas vēlēšanu likuma (turpmāk - likums)
  10. panta pirmā daļa un otrās daļas
  11. punkta "a" apakšpunkts noteic: "

(1)Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.
(2)Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem: 1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka: a) personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās,".
  1. panta trešā daļa paredz, ka šā panta otrās daļas
  2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts pēc
  3. gada
  4. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, apliecina attiecīgās tiesas spriedums. Lai konstatētu, vai sarakstos pieteiktie kandidāti atbilst likuma
  5. panta prasībām un uz viņiem neattiecas likuma
  6. pantā minētie ierobežojumi, Centrālā vēlēšanu komisija nosūtīja kandidātu sarakstus likuma
  7. panta trešajā daļā noteiktajām kompetentajām institūcijām.
  8. gada
  9. augustā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemta Totalitārisma seku dokumentēšanas centra atbildes vēstule Nr. A/I-161, kur cita starpā arī norādīts, ka "Uz politiskās partijas "Latvijas Krievu savienība" deputāta kandidāti Tatjanu Ždanoku (…) attiecas Saeimas vēlēšanu likuma
  10. panta 6.punktā minētie ierobežojumi." Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma
  11. panta
  12. punktu Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras pēc
  13. gada
  14. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma
  15. panta otrās daļas
  16. punkta "a" apakšpunktam un trešās daļas
  17. punktam, konstatējot, ka kandidātu sarakstā iekļautai personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir pienākums to svītrot no kandidātu saraksta. Satversmes tiesa
  18. gada
  19. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017-25-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma
  20. panta
  21. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.,
  22. un
  23. pantam" 24.
  24. p. ir norādījusi, ka: "Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva dalība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus." Pamatojoties uz augstākminēto un likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"
  25. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija nosūtīja informācijas pieprasījumu Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai par to, vai Tatjana Ždanoka ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.
  26. gada
  27. augusta atbildes vēstulē Satversmes aizsardzības birojs norāda, ka tā vērtējumā Tatjanas Ždanokas darbība rada apdraudējumu demokrātiskas valsts iekārtai un nacionālajai drošībai. Drošības policija
  28. gada
  29. augusta atbildes vēstulē informē, ka atbilstoši Drošības policijas rīcībā esošajai informācijai Tatjana Ždanoka ilgākā laika posmā un joprojām rada apdraudējumu nacionālajām drošības interesēm un demokrātiskai valsts iekārtai. II. Iepazinusies ar kompetento iestāžu sniegto informāciju, Centrālā vēlēšanu komisija secina sekojošo.
  30. Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
  31. pantā noteikts, ka "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu." Savukārt Satversmes
  32. pants piešķir ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā. Kā atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa) attiecībā uz Likuma
  33. panta
  34. punktu, Satversmes
  35. pants ir tulkojums sasaistē ar Satversmes
  36. pantu - "veidam, kādā tiek nodrošinātas personas tiesības piedalīties Saeimas darbībā gadījumos, kad persona tiecas kļūt par Saeimas deputātu, jāatbilst Satversmes
  37. pantā noteiktajam, proti, ka "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu"" (sk., piemēram, Satversmes tiesas
  38. gada
  39. augusta spriedumu lietā Nr. 2000-03-01,
  40. punktu). Līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka, pirmkārt, Satversmes
  41. panta tekstā ietvertie vārdi "likumā paredzētajā veidā" uzliek par pienākumu šo veidu noteikt atbilstoši "pilntiesīga Latvijas pilsoņa" kritērijam, otrkārt, Satversmes
  42. pants pēc formas pilnvaro Saeimu precizēt jēdziena "pilntiesīgs pilsonis" saturu Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī, treškārt, tiesību piemērotājam ikvienā gadījumā šī jēdziena nozīme jākonkretizē kopsakarā ar likumos noteiktajiem ierobežojumiem.
  43. Pilsoņa tiesībām kandidēt un piedalīties likumdevēja darbā ir izšķiroša nozīme tiesiskas, efektīvas un jēgpilnas demokrātiskas sabiedrības darbībā. Tomēr šīs tiesības nav un nevar būt absolūtas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka, nosakot kritērijus tiesībām kandidēt vēlēšanās, valstis bauda ievērojamu rīcības brīvību. Tiesa uzsver, ka "šie kritēriji atšķiras katrai valstij raksturīgo vēsturisko un politisko faktoru ziņā." Līdz ar to arī "jebkura vēlēšanu likumdošana ir izvērtējama attiecīgās valsts politiskās evolūcijas gaismā" (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas
  44. gada
  45. marta spriedumu lietā "Ždanoka pret Latviju", pieteikums Nr. 58278/00,
  46. punkts).
  47. Liekot vērā Latvijas valsts vēsturisko un politisko situāciju, Latvijas likumdevējs pieņēma Likumu, kas satur jēdziena "pilntiesīgs pilsonis" satura precizējumu, un noteica personas tiesību ierobežojumu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Likuma
  48. panta
  49. punkta interpretējošos tiesu spriedumos atzīts, ka ierobežojums attiecas tikai uz tādām personām, kuras "ar aktīvu rīcību mēģinājušas graut demokrātisko valsts iekārtu un līdz ar to vērsušās pret Satversmes
  50. pantu" (sk. Satversmes tiesas
  51. gada
  52. augusta spriedumu lietā Nr. 2000-03-01,
  53. un
  54. punktu). Līdz ar to Likuma
  55. panta
  56. punktā ietvertais jēdziens "darboties" nozīmē tādu rīcību, kas ir pretēja konkrētās tiesību normas mērķim - Latvijas valsts neatkarībai, kā arī no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas izrietošo un Satversmē ietverto Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts principu aizsardzībai no personām, kuras, darbojoties konstitucionālos orgānos un drošības iestādēs, tos apdraud (sk. Satversmes tiesas
  57. gada
  58. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 13.
  59. punkts). Secīgi - likumdevējs ir saistījis ierobežojumu tiesībām kandidēt Saeimas vēlēšanās ar katras personas individuālās atbildības pakāpi šo organizācijas mērķu un programmas realizēšanā, tādējādi arī ierobežojums kandidēt un tikt ievēlētam Saeimā ir saistīts ar konkrētās personas darbību attiecīgajās sabiedriski politiskajās organizācijās.
  60. Nav strīda par to, ka Tatjana Ždanoka pēc
  61. gada
  62. janvāra darbojās Latvijas Komunistiskajā partijā. To apliecina Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas
  63. gada
  64. decembra spriedums lietā Nr. PAC-
  65. Šajā lietā tiesa noraidīja Tatjanas Ždanokas argumentu, ka viņa bijusi Latvijas Komunistiskās partijas biedre tikai formāli. Tiesa analizēja T.Ždanokas darbību likumā norādītajā laika posmā un izvērtēja viņas rīcību atbilstoši Likuma
  66. panta
  67. punktā jēdzienam "darboties". Šis spriedums ir stājies spēkā, un tā rezolutīvajā daļā noteiktās tiesiskās sekas ir saistošas.
  68. Tādējādi secināms, ka pirmais priekšnoteikums - ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība kādā no Likuma
  69. panta
  70. punktā minētajām organizācijām - ir izpildījies.
  71. Attiecībā uz otro priekšnoteikumu - persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus - Centrālā vēlēšanu komisija norāda uz sekojošo.
  72. Vērtējot konkrētas personas darbību, jāliek vērā Latvijas sabiedrību šobrīd raksturojošie apstākļi. "Latvijas situācijā jāņem vērā gan demokrātiskās iekārtas atjaunošana pēc nedemokrātiska (totalitāra) režīma, gan valsts, kura bija okupēta, atjaunošanas aspekts" (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša E. Levita atsevišķās domas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas
  73. gada
  74. jūnija spriedumu lietā "Ždanoka pret Latviju", pieteikums Nr. 58278/00). Piecdesmit gadus ilgā okupācija ir atstājusi tādas tālejošas sekas Latvijas sabiedrībā, ka tās ietekmē demokrātijas ilgtspēju arī šobrīd - Latvijas sabiedrībā joprojām nav noslēdzies totalitārā režīma politikas un okupācijas seku izvērtēšanas process. Šis process, kā apliecina līdzīga citu valstu pieredze, ir ilgstošs (sk. Satversmes tiesas
  75. gada
  76. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 13.
  77. punktu).
  78. Šajā kontekstā vērtējot T.Ždanokas darbību, secināms, ka viņas rīcība sabiedrībai un valstij izšķirīgos brīžos ļauj pamatu izdarīt skaidru un viennozīmīgu secinājumu. Tā Tatjanas Ždanokas publiski paustais atbalsts Krimas aneksijai Ukrainā, kā arī piedalīšanās anektētās Krimas vēlēšanās novērotājas statusā apdraud demokrātijas ilgtspēju, valsts neatkarību un citus demokrātiskas tiesiskas valsts principus (sk. Drošības policijas
  79. gada publisko pārskatu,
  80. lpp). Šāda publiska atbalsta paušana ir klaji pretēja gan Latvijas starptautiskajām interesēm, gan apdraud Latvijas nacionālo drošību, sniedzot saprātīgu pamatu apšaubīt personas nolūkus, kā arī spēju veicināt Latvijas kā demokrātiskas rietumu valsts ilgtspēju, sekmīgu attīstību un Eiropai raksturīgo vērtību īstenošanu.
  81. Tatjana Ždanoka ir Krievijas īstenotās tā sauktās tautiešu politikas aktīviste. Ar šīs politikas instrumentiem Krievija cenšas panākt Latvijas, kā arī citu kaimiņvalstu nonākšanu Krievijas politiskajā un ekonomiskajā ietekmē, lai nodrošinātu, ka tās darbojas atbilstīgi Krievijas interesēm. Ar katru gadu tautiešu politikas loma turpina pieaugt, radot aizvien lielākus draudus Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas drošībai (sk. Drošības policijas
  82. gada publisko pārskatu,
  83. lpp). Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvisti Latvijā ir centušies iegūt plašāku atbalstu Latvijas mazākumtautību vidū, manipulējot ar izglītības un nepilsoņu jautājumiem kontekstā ar Ukrainas militārā konflikta tēmu (sk. Drošības policijas
  84. gada publisko pārskatu,
  85. lpp). Secīgi - Krievijas īstenotās tautiešu politikas rezultātā tiek šķelta Latvijas tauta, mākslīgi polarizētas iedzīvotāju grupas un saasināta Latvijas sabiedrības savstarpējā etniskā spriedze, kā arī destabilizēta pastāvošā kārtība.
  86. Tatjana Ždanoka vairākkārt ir apmeklējusi Krievijas prettiesiski anektēto Krimu, savukārt viņas vadītā partija Latvijas Krievu savienība rīkoja
  87. gada Odesas traģēdijas upuru piemiņai veltītu pasākumu Rīgā. Abos pasākumos dominēja Krievijas ideologu radītie un tai vēlamie vēstījumi gan par vēsturiskiem, gan aktuāliem politiskiem notikumiem (sk. Drošības policijas
  88. gada publisko pārskatu,
  89. lpp). Ne tikai minētajos pasākumos, bet arī atsevišķos Krievijas televīzijas radījumos Tatjana Ždanoka ir līdzdarbojusies propagandas veidošanā, kā arī paudusi ar Krievijas ārpolitiskajām interesēm labvēlīgu, savukārt Latvijas nacionālajām drošības interesēm pretēju viedokli par nacionāla un starptautiska rakstura notikumiem un procesiem (sk. Drošības policijas
  90. gada publisko pārskatu,
  91. lpp). Papildus tam Krievijas tautiešu aktīvisti izplatīja nepatiesu informāciju par NATO sabiedroto militārā kontingenta aktivitātēm Baltijas valstīs un diskreditēja Latvijas valsts kopējo tēlu (sk. Drošības policijas
  92. gada publisko pārskatu,
  93. lpp). Tā rezultātā, kā norāda Drošības policija, tika sekmēta Krievijas klātbūtnes nostiprināšana Latvijā. Turklāt Tatjana Ždanoka, apgalvojot, ka Latvijā tiek plānota krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilācija, polarizēja un mēģināja šķelt Latvijas sabiedrību (sk. Drošības policijas
  94. gada publisko pārskatu,
  95. lpp).
  96. Lēmuma 8.,
  97. un
  98. punktā uzskaitītās un arī citas publiskajā telpā izskanējušās Tatjanas Ždanokas aktivitātes un paustie uzskati norāda uz faktu, ka Tatjana Ždanoka turpina rīkoties pretēji Latvijas Republikas interesēm, kā arī rada apdraudējumu Latvijas valsts neatkarībai un demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.
  99. Satversmes tiesa atzinusi: "lai arī Latvija ir Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Padomes, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un citu organizāciju dalībvalsts, tomēr šis apstāklis pats par sevi vēl neizslēdz iespējamos Latvijas valsts apdraudējumus. I. Ījabs uzsver, ka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā var tikt uzskatīta par svarīgu netiešu apliecinājumu Latvijas demokrātijas stabilitātei, bet tiešā veidā nebūt to neapliecina. Arī laiks, kas pagājis kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, neesot vienīgais un nozīmīgākais demokrātisko režīmu stabilizējošais faktors" (sk. Satversmes tiesas
  100. gada
  101. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-25-01,
  102. punktu).
  103. Atbilstoši Satversmes tiesas
  104. gada
  105. augusta spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 noteiktajam "demokrātiska valsts iekārta ir jāaizsargā no cilvēkiem, kuri ētiskajā ziņā nav kvalificēti kļūt par demokrātiskas valsts pārstāvjiem politiskajā vai pārvaldes līmenī un kuri ar savu darbību ir pierādījuši, ka nav bijuši lojāli pret demokrātisko valsts iekārtu", kā arī joprojām turpina rīkoties tādā veidā, kas norāda uz tādu darbību raksturu, kas apdraud demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanu.
  106. Šādi rīkojoties, Likuma
  107. panta
  108. punktā minētie subjekti, arī Tatjana Ždanoka, pauž "dziļi pretvalstisko un antidemokrātisko pārliecību, viņu nelojalitāti pret Latvijas valsti un demokrātiju" (sk. Egila Levita
  109. gada
  110. aprīļa atzinumu Satversmes tiesas lietā Nr. 2017-25-01,
  111. lpp). III. Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma
  112. panta
  113. punktu,
  114. panta otrās daļas
  115. punkta "a" apakšpunktu un trešās daļas
  116. punktu Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: svītrot Tatjanu Ždanoku no "Latvijas Krievu savienības" deputātu kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV -
  117. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A. Cimdars Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.