← Latvija

Grozījumi likumā "Par policiju"

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi likumā "Par policiju" Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./

  1. nr.; 1992, 37./
  2. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.,
  3. nr.; 1995, 2.,
  4. nr.; 1996,
  5. nr.; 1997, 2., 8.,
  6. nr.; 1999, 12.,
  7. nr.; 2000,
  8. nr.; 2001,
  9. nr.; 2002, 2., 4., 16.,
  10. nr.; 2003, 2., 8.,
  11. nr.; 2004,
  12. nr.; 2005, 2., 10.,
  13. nr.; 2006, 14.,
  14. nr.; 2008,
  15. nr.; 2009,
  16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 157.,
  17. nr.; 2011,
  18. nr.; 2013,
  19. nr.; 2014, 57., 123.,
  20. nr.; 2016,
  21. nr.; 2018,
  22. nr.) šādus grozījumus:
  23. Aizstāt preambulas otrajā teikumā vārdus "finanšu policijas un muitas policijas" ar vārdiem "nodokļu un muitas policijas".
  24. Izteikt 2.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības vai pašvaldību kopīgi iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, vai to pašvaldību teritorijās, kuras ir izveidojušas kopīgu pašvaldības policiju."
  25. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta otrās daļas 1., 2.1,
  26. un
  27. punktā minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" var izveidot kopīgu pašvaldības policiju."; papildināt otro daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā: "21) ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;"; izslēgt otrās daļas
  28. punktu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Ja pašvaldība neveido savu vai kopīgu pašvaldības policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, šā panta otrās daļas
  29. punktā minēto pienākumu izpilda Valsts policija."; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība vai likumā "Par pašvaldībām" noteiktā uzraudzības padome. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda formas tērpā. Pamatprasības formas tērpam nosaka Ministru kabinets."; papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: "Ministru kabinets nosaka šā panta otrās daļas 2.1 punktā minēto ziņu reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus."
  30. 19.1 pantā: papildināt otro daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā: "11) ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;"; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "Ministru kabinets nosaka šā panta otrās daļas 1.1 punktā minēto ziņu reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus."
  31. Izteikt
  32. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietnieku pieņem darbā, ja saņemta iekšlietu ministra rakstveida piekrišana. Iekšlietu ministrs rakstveida piekrišanu nedod, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai."
  33. Izteikt 21.1 panta trešo daļu šādā redakcijā: "Ostas policijas priekšnieku un viņa vietnieku pieņem darbā, ja saņemta iekšlietu ministra rakstveida piekrišana. Iekšlietu ministrs rakstveida piekrišanu nedod, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai."
  34. Papildināt pārejas noteikumus ar 12.,
  35. un
  36. punktu šādā redakcijā: "
  37. Ministru kabinets līdz
  38. gada
  39. decembrim izdod šā likuma
  40. panta desmitajā daļā un 19.1 panta septītajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai pašvaldības policija un ostas policija, reģistrējot ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītus iesniegumus un informāciju, nepārsniedz Ministru kabineta
  41. gada
  42. marta noteikumos Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" paredzēto informācijas apjomu.
  43. Pašvaldības policija un ostas policija iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk kā
  44. gada
  45. janvārī.
  46. Ministru kabinets līdz
  47. gada
  48. janvārim izdod šā likuma
  49. panta piektajā daļā minētos noteikumus." Likums Saeimā pieņemts
  50. gada
  51. oktobrī. Valsts prezidents R. Vējonis Rīgā
  52. gada
  53. oktobrī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.