← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-201 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  8. panta devīto daļu un Ministru kabineta
  9. gada
  10. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473)
  11. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  12. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par klēts un mūra žoga fragmenta, Burtnieku novadā, Valmieras pagastā, Valmiermuižā, Dzirnavu ielā 2 un 2A (zemes vienību kadastra apzīmējumi: 9690 008 0591, 9690 008 0592; būves kadastra apzīmējums: 9690 008 0177 001) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
  13. izraksti no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  14. gada
  15. augusta sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/17 un
  16. gada
  17. septembra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/19; 1.
  18. informācija par Objekta nosaukumu; 1.
  19. informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
  20. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
  21. Objekta apraksts; 1.
  22. Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
  23. ziņas par Objekta īpašnieku; 1.
  24. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
  25. Noteikumu Nr. 473
  26. punktā noteiktajā kārtībā Pārvaldē saņemts priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473
  27. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no Objekta īpašnieka, tādējādi ir pausta pozitīva attieksme likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  28. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots īpašnieka viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  29. panta pirmo daļu.
  30. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  31. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
  32. gada
  33. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 7.
  34. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).
  35. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 4.
  36. un 7.
  37. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekta sastāvā ietilpstošā klēts ir raksturīga
  38. gadsimta muižu arhitektūras liecība un būtiska Valmiermuižas apbūves ainavas daļa. Tā izceļas ar proporcionāli veiksmīgi veidotu lieveņa arkādi un tradicionālu siluetu, un lielā mērā ir saglabājusi savu autentiskumu. Savukārt žogs ir būvēts ar īpašu amatniecisko prasmi, saglabājies mūra žoga fragments ir būtisks apbūves un ainavas sintēzes elements. Šāda veida žogi Latvijas muižās saglabājušies reti. Objekta saglabājamās vērtības: Objekta izveidojums kultūrvēsturiskā ainavā, ārējais veidols, plānojuma struktūra, vēsturiskās konstrukcijas, interjera vēsturiskās apdares fragmenti.
  39. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  40. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473
  41. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  42. gada
  43. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  44. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9257 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts un mūra žoga fragments Burtnieku novads, Valmieras pagasts, Valmiermuiža, Dzirnavu iela 2; Burtnieku novads, Valmieras pagasts, Valmiermuiža, Dzirnavu iela 2A
  45. gs.
  46. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  47. panta pirmajai daļai ir apstiprināta Objekta individuālā aizsardzības zona, kas ir šā rīkojuma pielikums. Objekta individuālās aizsardzības zonā: 6.
  48. saglabājams un nodrošināms atvērts skats uz Objektu; 6.
  49. pieļaujama tādu jaunu būvju būvniecība vai esošo būvju pārbūve, atjaunošana, vai to lietošanas veida maiņa, kas ar savu apjomu, arhitektonisko veidolu, augstumu, materiālu lietojumu, tonalitāti un pielietojumu harmoniski iekļaujas esošajā ainavā, saglabājot kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu. 6.
  50. ar zemes mērniecību (zemes gabalu sadalīšana, zemes gabalu robežu pārkārtošana) vai būvniecību (jaunu būvju būvniecība, esošo būvju pārbūve vai nojaukšana, kā arī inženierkomunikāciju būvniecība) saistītas darbības, iepriekš saskaņojot, veicamas tikai ar Pārvaldes atļauju; 6.
  51. jaunatklātu vēsturisku liecību atrašanas gadījumā darbi jāpārtrauc un par atradumiem nekavējoties jāziņo Pārvaldei; 6.
  52. Pārvaldes saskaņojums nav nepieciešamas darbībām, kuras saistītas ar dzīves apstākļu komfortam nepieciešamajiem uzlabojumiem (iekšējo komunikāciju pārbūve, telpu pārplānošana) esošajās, kultūrvēsturiski nozīmīgās ēkās; 6.
  53. Pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar regulāru teritorijas kopšanu, vēsturisko stādījumu uzturēšanu, kā arī pašvaldības ielu un valsts ceļu uzturēšanu.
  54. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  55. pants,
  56. panta devītā daļa un
  57. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma
  58. pants,
  59. panta pirmā daļa,
  60. panta ceturtā daļa,
  61. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  62. gada
  63. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 4.
  64. punkts un 7.
  65. punkts, Ministru kabineta
  66. gada
  67. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
  68. un
  69. punkts, Ministru kabineta
  70. gada
  71. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  72. punkts.
  73. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  74. panta otro daļu un
  75. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201). Kultūras ministre D. Melbārde

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.