← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-213 Rīgā

  1. gada
  2. novembrī Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  8. panta devīto daļu un Ministru kabineta
  9. gada
  10. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473)
  11. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  12. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par pieminekļa Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pirmajā pasaules karā kritušajiem (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
  13. izraksts no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  14. gada
  15. februāra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/3; 1.
  16. informācija par Objekta nosaukumu; 1.
  17. informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
  18. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
  19. Objekta apraksts; 1.
  20. Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
  21. ziņas par Objekta īpašnieku; 1.
  22. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
  23. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473
  24. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Nekustamā īpašuma, kurā atrodas Objekts, īpašnieks - Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  25. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
  26. panta pirmo daļu, ar
  27. gada
  28. aprīļa vēstuli Nr. 04-06.2/2060 informēts par ierosinājumu. Ar 18.04.
  29. vēstuli īpašnieks norāda, ka neiebilst priekšlikumam.
  30. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  31. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
  32. gada
  33. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 8.
  34. punktā noteikto Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbus (ņemot vērā to retumu, autora personību un konkrētā mākslas darba izpildījuma kvalitāti), kas ir parakstīti vai kuriem atributējot (veicot konkrētas darbības parametru, materiāla, izpildījuma tehnikas, iespējamā autora vai skolas, izgatavošanas vietas un izgatavošanas laika noteikšanai) ir noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību (vecākus par 25 gadiem).
  35. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 8.
  36. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts ir nozīmīgs kā augstvērtīgā materiālā risināts, netradicionālas formas memoriālās tēlniecības paraugs, kas labi atspoguļo tēlnieka rokrakstu un laikmetīgo formu meklējumus
  37. gadsimta
  38. gados. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls tēlniecības darbs; materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare.
  39. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  40. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473
  41. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  42. gada
  43. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  44. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9266 Valsts nozīmes Māksla Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pirmajā pasaules karā kritušajiem
  45. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objekta atrašanās vietu.
  46. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  47. pants un
  48. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma
  49. pants,
  50. panta pirmā daļa,
  51. panta otrā daļa,
  52. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  53. gada
  54. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.
  55. punkts, Ministru kabineta
  56. gada
  57. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
  58. un
  59. punkts, Ministru kabineta
  60. gada
  61. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  62. punkts.
  63. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  64. panta otro daļu un
  65. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401). Kultūras ministre D. Melbārde

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.