← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. novembra noteikumos Nr. 1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikš

Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 Rīgā

  1. gada
  2. janvārī (prot. Nr. 2
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. novembra noteikumos Nr. 1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei" Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma
  6. panta trešo daļu,
  7. panta otro daļu un
  8. panta piekto daļu Izdarīt Ministru kabineta
  9. gada
  10. novembra noteikumos Nr. 1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei" (Latvijas Vēstnesis, 2010,
  11. nr.) šādus grozījumus:
  12. Izteikt
  13. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: "
  14. Izstrādājot jūras novērtējumu, veic faktiskā jūras stāvokļa analīzi un raksturo jūras svarīgākās īpašības, ņemot vērā šo noteikumu
  15. pielikuma
  16. tabulā minētos un citus Baltijas jūras reģiona jūras ūdeņiem raksturīgos ekosistēmas elementus, parametrus un iezīmes, kā arī to izmaiņu tendences."
  17. Izteikt 7.
  18. apakšpunktu šādā redakcijā: "7.
  19. īsu vispārēju Latvijas sociālekonomisko raksturojumu. Sociālekonomiskajā raksturojumā norāda šo noteikumu
  20. pielikuma
  21. tabulas
  22. punktā minētos jūras vidē notiekošos vai to ietekmējošos izmantošanas veidus, cilvēka darbības un tautsaimniecības nozares, kas rada šo noteikumu
  23. pielikuma
  24. tabulas
  25. punktā minētās antropogēnās slodzes jūras vidē, tai skaitā inženierbūvniecību (piemēram, hidrotehnisko objektu būvniecību), ostu un kuģu piestātņu darbību, jūras transportu un cauruļvadu transportu, zvejniecību un zivsaimniecību, apstrādes un ieguves rūpniecību (derīgo izrakteņu ieguvi jūrā), lauksaimniecību, enerģētiku, tūrismu, komunālos pakalpojumus, raksturojot šo nozaru pašreizējo un paredzēto attīstību un izaugsmes potenciālu, kā arī kvalitatīvi un, ja iespējams, kvantitatīvi novērtējot šo nozaru radītās slodzes, sociālekonomisko nozīmi un to sagaidāmās attīstības tendences, galveno ietekmi uz jūras vidi, laba jūras vides stāvokļa un jūras ekosistēmas nodrošināto pakalpojumu un resursu nozīmību šo nozaru darbībai un attīstībai;".
  26. Aizstāt 8.
  27. apakšpunktā vārdus "jūras dibena" ar vārdiem "jūras gultnes".
  28. Izteikt 9.
  29. apakšpunktu šādā redakcijā: "9.
  31. pielikuma
  32. tabulā norādītos jūras ekosistēmas struktūras elementus, funkcijas un procesus un
  33. tabulā minētās jūras vidē notiekošās vai to ietekmējošās antropogēnās slodzes, izmantošanas veidus un cilvēka darbības;".
  34. Izteikt 10.
  35. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.
  36. ņem vērā šo noteikumu
  37. pielikuma
  38. tabulā minētās jūras vidē notiekošās vai to ietekmējošās antropogēnās slodzes, izmantošanas veidus un cilvēka darbības;".
  39. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā: "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
  40. gada
  41. jūnija Direktīvas 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva); 2) Komisijas
  42. gada
  43. maija Direktīvas 2017/845/ES, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK groza attiecībā uz to elementu indikatīvajiem sarakstiem, kas jāņem vērā, sagatavojot jūras stratēģijas."
  44. Izteikt
  45. pielikumu šādā redakcijā: "
  46. pielikums Ministru kabineta
  47. gada
  48. novembra noteikumiem Nr. 1071 Jūras ekosistēmas elementu un jūras vidi ietekmējošo antropogēno slodžu un cilvēka darbību indikatīvie saraksti Jūras ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi
  49. tabula Temats Ekosistēmas elementi Iespējamie parametri un raksturīgās iezīmes1 Šo noteikumu
  50. pielikumā noteiktie kvalitatīvie raksturlielumi2
  51. Sugas Latvijas jūras ūdeņos un Baltijas jūras reģionā sastopamo jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu grupas3 1.
  52. Sugas vai populācijas mainība telpā un laikā: 1.1.
  53. izplatība, sastopamība un/vai biomasa; 1.1.
  54. izmēra klases, vecuma un dzimuma struktūra; 1.1.
  55. auglības, izdzīvotības un mirstības vai traumatisma rādītājs; 1.1.
  56. uzvedība, tostarp pārvietošanās un migrācija; 1.1.
  57. sugas dzīvotne (platība, piemērotība). 1.
  58. Grupas sugu sastāvs
  59. Bioloģiskā daudzveidība.
  60. Komerciāli izmantotās sugas
  61. Biotopi Galvenie dzīvotņu veidi jeb biotopi vertikālajā ūdens slānī (pelaģiskie biotopi) un uz grunts (bentiskie biotopi)4 vai citi biotopi, tostarp ar tiem saistītās biocenozes Baltijas jūras reģionā 2.
  62. Ikviena biotopa: 2.1.
  63. izplatība un platība (attiecīgā gadījumā - arī tilpums); 2.1.
  64. sugu sastāvs, sastopamība un/vai biomasa (mainība telpā un laikā); 2.1.
  65. sugas izmēra klases, vecuma struktūra (attiecīgā gadījumā); 2.1.
  66. fizikālie, hidroloģiskie un ķīmiskie parametri. 2.
  67. Papildus par pelaģiskajiem biotopiem: 2.2.
  68. hlorofila koncentrācija; 2.2.
  69. planktona (aļģu) ziedēšanas biežums un teritoriālā izplatība
  70. Bioloģiskā daudzveidība.
  71. Jūras gultnes integritāte
  72. Ekosistēmas, tostarp barošanās tīkli Ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi, tostarp: 1) fizikālie un hidroloģiskie parametri; 2) ķīmiskie parametri; 3) bioloģiskie parametri; 4) funkcijas un procesi 3.
  73. Parametru mainība telpā un laikā: 3.1.
  74. temperatūra un ledus; 3.1.
  75. hidroloģija (viļņu un straumju režīms; apvelings, sajaukšanās, uzturēšanās laiks, saldūdens ieplūšana; jūras līmenis); 3.1.
  76. batimetrija; 3.1.
  77. duļķainība (sanesu/nogulumu slodze), caurredzamība, skaņa; 3.1.
  78. jūras gultnes substrāts un morfoloģija; 3.1.
  79. sāļums, barības vielas (slāpeklis (N), fosfors (P)), organiskais ogleklis, izšķīdušās gāzes (pCO2, O2) un pH; 3.1.
  80. jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu saistība ar to dzīvotnēm; 3.1.
  81. pelaģisko un bentisko kopienu struktūra; 3.1.
  82. produktivitāte
  83. Bioloģiskā daudzveidība.
  84. Barības ķēdes Piezīmes. 1 Šis parametru un raksturīgo iezīmju saraksts sugām, biotopiem, dzīvotnēm un ekosistēmām ir indikatīvs un atspoguļo parametrus, kurus ietekmē šā pielikuma
  85. tabulā norādītās slodzes un uz kuriem attiecas saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu noteiktie laba jūras vides stāvokļa kritēriji. Konkrētie parametri un raksturīgās iezīmes, kas izmantojamas monitoringā un novērtējumā, jānosaka saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma un šo noteikumu prasībām. 2 Šā pielikuma
  86. tabulā minēti tikai stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi (1., 3.,
  87. un 6.), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu un saskaņoti Baltijas jūras reģionālās sadarbības ietvaros. Slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2., 5., 7., 8., 9.,
  88. un 11.), kas minēti šo noteikumu
  89. pielikumā, attiecas uz jebkuru no šā pielikuma
  90. tabulā minētajiem tematiem. 3 Sugu grupas detalizētāk nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā un Baltijas jūras reģionālās sadarbības ietvaros izstrādātajiem sugu sarakstiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes
  91. gada
  92. decembra Regulai (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, un Padomes
  93. gada
  94. februāra Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku. 4 Šos biotopus detalizētāk nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā, Eiropas dabas informācijas sistēmas dzīvotņu (EUNIS) klasifikācijai un Baltijas jūras reģionālās sadarbības ietvaros. Jūras vidē notiekošas vai to ietekmējošas antropogēnās slodzes, izmantošanas veidi un cilvēka darbības
  95. tabula
  96. Antropogēnās slodzes jūras vidē, jo īpaši saistībā ar šo noteikumu 3., 4.,
  97. un
  98. punktu un III nodaļu, kā arī Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma
  99. pantā noteikto jūras vides monitoringa programmu Temats Slodze1 Iespējamie parametri Šo noteikumu
  100. pielikumā noteiktie kvalitatīvie raksturlielumi2 1.
  101. Bioloģiskās slodzes 1.1.
  102. Svešo sugu ievadīšana vai izplatīšanās Slodzes intensitāte un mainība laikā un telpā jūras vidē un attiecīgā gadījumā - slodzes avotā. Lai novērtētu slodzes ietekmi uz vidi, izvēlas attiecīgos ekosistēmas elementus un parametrus no šā pielikuma
  103. tabulas
  104. Svešās sugas.
  105. Komerciāli izmantotās sugas 1.1.
  106. Patogēno mikroorganismu ievadīšana 1.1.
  107. Ģenētiski modificētu sugu ievadīšana un vietējo sugu pārvietošana 1.1.
  108. Dzīvnieku vai augu sugu kultivēšanas iespaidā notikusi dabīgo bioloģisko sabiedrību izzušana vai pārmaiņas 1.1.
  109. Cilvēka klātbūtnes radīts sugas traucējums (piemēram, vairošanās, atpūtas vai barošanās laikā) 1.1.
  110. Savvaļas sugu ieguve vai mirstība, vai traumatisms (komerciālajā un atpūtas zvejā un citās darbībās) 1.
  111. Fiziskās slodzes 1.2.
  112. Fiziska jūras gultnes izmainīšana (pagaidu vai atgriezeniska)
  113. Jūras gultnes integritāte.
  114. Hidrogrāfiskie apstākļi 1.2.
  115. Fiziski zaudējumi (neatgriezeniski izmainījies jūras gultnes substrāts vai morfoloģija, jūras gultnes substrāta ieguve) 1.2.
  116. Hidroloģisko apstākļu izmaiņas 1.
  117. Vielas, atkritumi, enerģija 1.3.
  118. Biogēnu ievade - difūzie avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese
  119. Eitrofikācija 1.3.
  120. Organisko vielu ievade - difūzie avoti un punktveida avoti 1.3.
  121. Citu vielu (piemēram, sintētisko vielu, nesintētisko vielu, radionuklīdu) ievade - difūzie avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese, akūti gadījumi
  122. Piesārņojošās vielas un savienojumi.
  123. Piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismos 1.3.
  124. Atkritumu ievade (cietie atkritumi, tostarp mikroskopiska izmēra atkritumi)
  125. Atkritumi 1.3.
  126. Antropogēnās skaņas ievade (impulsveida skaņa, nepārtraukta skaņa)
  127. Enerģija 1.3.
  128. Citu veidu enerģijas (tostarp elektromagnētisko lauku, gaismas un siltuma) ievade 1.3.
  129. Ūdens ievade - punktveida avoti (piemēram, sāļš ūdens)
  130. Jūras vidē notiekoši vai to ietekmējoši izmantošanas veidi un cilvēka darbības, jo īpaši saistībā ar šo noteikumu
  131. punktu,
  132. punktu3 un
  133. punktu, kā arī saistībā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma
  134. pantā noteikto pasākumu programmu Temats Darbība 2.
  135. Fiziska upju, piekrastes vai jūras gultnes pārstrukturēšana (ūdens resursu apsaimniekošana) 2.1.
  136. Zemes atgūšana no jūras 2.1.
  137. Kanālu ierīkošana un citāda ūdensteču izmainīšana 2.1.
  138. Piekrastes nostiprināšana un pretplūdu aizsardzība* 2.1.
  139. Būves jūrā (izņemot naftas vai gāzes, vai atjaunojamās enerģijas jomu)* 2.1.
  140. Jūras gultnes morfoloģijas pārstrukturēšana, arī bagarēšana un izņemtās grunts izvietošana* 2.
  141. Nedzīvo resursu ieguve 2.2.
  142. Derīgo izrakteņu ieguve (ieži, metāla rūdas, grants, smilts, slāneklis)* 2.2.
  143. Naftas un gāzes ieguve, arī ar to saistītā infrastruktūra* 2.2.
  144. Sāls ieguve* 2.2.
  145. Ūdens ieguve* 2.
  146. Enerģijas ražošana 2.3.
  147. Atjaunojamās enerģijas ieguve (vēja, viļņu un straumju enerģija), arī ar to saistītā infrastruktūra* 2.3.
  148. Neatjaunojamās enerģijas ieguve* 2.3.
  149. Elektropārvade un komunikācijas (kabeļi)* 2.
  150. Dzīvo resursu ieguve 2.4.
  151. Zivju, gliemju un vēžveidīgo ieguve (komerciālā vai atpūtas nolūkā)* 2.4.
  152. Zivju, gliemju un vēžveidīgo apstrāde* 2.4.
  153. Jūras augu ieguve* 2.4.
  154. Medīšana un ievākšana citām vajadzībām* 2.
  155. Dzīvo resursu audzēšana 2.5.
  156. Akvakultūra - jūras, arī ar to saistītā infrastruktūra* 2.5.
  157. Saldūdens akvakultūra* 2.5.
  158. Lauksaimniecība 2.5.
  159. Mežsaimniecība 2.
  160. Transports 2.6.
  161. Transporta infrastruktūra* 2.6.
  162. Jūras transports* 2.6.
  163. Gaisa transports 2.6.
  164. Sauszemes transports 2.
  165. Pilsētu un rūpnieciskie izmantojumi 2.7.
  166. Izmantošana pilsētu vajadzībām 2.7.
  167. Izmantošana rūpnieciskiem mērķiem 2.7.
  168. Atkritumu apstrāde un apglabāšana* 2.
  169. Tūrisms un atpūta 2.8.
  170. Tūrisma un atpūtas infrastruktūra* 2.8.
  171. Tūrisma un atpūtas darbības* 2.
  172. Drošība un aizsardzība 2.9.
  173. Ar valsts aizsardzību un valsts drošības sargāšanu saistītās darbības4 2.
  174. Izglītība un pētniecība 2.10.
  175. Pētniecības, izpētes un ar izglītības iegūšanu saistītas darbības* Piezīmes. 1 Slodzes novērtējumā izvērtē slodzes intensitāti jūras vidē un attiecīgā gadījumā - jūras vidē notiekošās ievades apjomu (no sauszemes vai no gaisa avotiem). 2 Šā pielikuma
  176. tabulas
  177. punktā minēti tikai slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2., 3., 5., 6., 7., 8., 9.,
  178. un 11.), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu. Visi pārējie, tas ir, stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti šo noteikumu
  179. pielikumā, var attiekties uz jebkuru no šā pielikuma
  180. tabulā minētajiem tematiem. 3 Uz šo noteikumu 7.
  181. apakšpunktu attiecas tikai tās darbības, kas atzīmētas ar zvaigznīti (*). 4 Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma
  182. panta trešo daļu."
  183. Aizstāt
  184. pielikuma
  185. punktā vārdus "Jūras dibena" ar vārdiem "Jūras gultnes". Ministru prezidents Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.