← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 225 Rīgā

  1. gada
  2. maijā (prot. Nr. 26
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. jūnija noteikumos Nr. 485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība" Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
  6. panta astoto daļu,
  7. pantu un likuma "Par piesārņojumu"
  8. panta otrās daļas
  9. punktu Izdarīt Ministru kabineta
  10. gada
  11. jūnija noteikumos Nr. 485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2011,
  12. nr.; 2013,
  13. nr.; 2014,
  14. nr.; 2015,
  15. nr.; 2017,
  16. nr.) šādus grozījumus:
  17. Izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā: "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam".
  18. Izteikt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā: "Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
  19. panta astoto daļu,
  20. pantu un likuma "Par piesārņojumu"
  21. panta otrās daļas
  22. punktu".
  23. Papildināt noteikumus ar 1.
  24. apakšpunktu šādā redakcijā: "1.
  25. prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam;".
  26. Izteikt 31.3 punktu šādā redakcijā: "31.3 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija katru gadu elektroniski nosūta Eiropas Komisijai: 31.3
  27. ziņojumu par tirgū laistajiem bateriju un akumulatoru apjomiem un savāktajiem bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem; 31.3
  28. ziņojumu par pārstrādātajiem bateriju un akumulatoru atkritumu apjomiem un to atbilstību šo noteikumu
  29. punktam."
  30. Papildināt noteikumus ar 31.4 punktu šādā redakcijā: "31.4 Šo noteikumu 31.3 punktā minētos ziņojumus Eiropas Komisijai nosūta 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, par kuru ir savākti šo noteikumu 31.3 punktā minētajos ziņojumos iekļautie dati. Šo noteikumu 31.3
  31. apakšpunktā minētajā ziņojumā norāda, kā tika iegūti bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas normas noteikšanai nepieciešamie dati."
  32. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "V. Prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam un titāna dioksīda ražošanas atkritumu apsaimniekošanai".
  33. Svītrot
  34. punktu.
  35. Izteikt
  36. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "
  37. Aizliegts ievadīt virszemes, Baltijas jūras vai pazemes ūdeņos, kā arī apglabāt jūrā vai okeānā visu veidu titāna dioksīda rūpniecības atkritumus, tajā skaitā:".
  38. Svītrot 36., 37., 38., 39., 40., 41.,
  39. un
  40. punktu.
  41. Papildināt noteikumus ar 43.1, 43.2, 43.3 un 43.4 punktu šādā redakcijā: "43.1 Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators nodrošina, ka titāna dioksīda ražošanas iekārtu radītās emisijas ūdenī un gaisā nepārsniedz šo noteikumu
  42. pielikumā minētās robežvērtības. 43.2 Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators veic pasākumus, lai ierobežotu skābju pilienu emisiju gaisā no titāna dioksīda ražošanas iekārtām. 43.3 Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators nodrošina, ka tiek veikts titāna dioksīda ražošanas iekārtu emisiju monitorings ūdenī un gaisā atbilstoši titāna dioksīda ražošanas iekārtu darbībai izsniegtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un šo noteikumu
  43. pielikumā minētajām robežvērtībām. 43.4 Titāna dioksīda ražošanas iekārtu operators nodrošina, ka šo noteikumu 43.3 punktā minēto emisiju monitoringu veic, izmantojot metodes, kas atbilst Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standartiem vai, ja CEN izstrādāti standarti nav pieejami, Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO), nacionālajiem vai citiem starptautiskajiem standartiem, kuri nodrošina, ka tiek iegūti līdzvērtīgas zinātniskās kvalitātes dati. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām un nodrošina šo noteikumu
  44. pielikumā minēto emisiju robežvērtību noteikšanu, tās uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 43.3 punktā minēto prasību izpildei."
  45. Svītrot
  46. punktu.
  47. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar
  48. punktu šādā redakcijā: "10) Eiropas Parlamenta un Padomes
  49. gada
  50. maija Direktīvas 2018/849/ES, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem."
  51. Izteikt
  52. pielikumu šādā redakcijā: "
  53. pielikums Ministru kabineta
  54. gada
  55. jūnija noteikumiem Nr. 485 Titāna dioksīda ražošanas iekārtu emisiju robežvērtības un prasības gaisa monitoringam
  56. Robežvērtības emisijām ūdenī Nr. p.k. Iekārtu veids un titāna dioksīda ražošanas process Emisiju robežvērtība (izteikta kā gada vidējā vērtība) 1.
  57. Iekārtas, kurās izmanto sulfātprocesu 550 kg sulfāta uz tonnu saražotā titāna dioksīda 1.
  58. Iekārtas, kurās izmanto hlorīda procesu: 1.2.
  59. izmantojot neitrālu rutilu 130 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda 1.2.
  60. izmantojot sintētisko rutilu 228 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda 1.2.
  61. izmantojot izdedžus 330 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda 1.2.
  62. izmantojot izdedžus un atkritumus izvadot sālsūdenī (upju grīvās, piekrastē, atklātā jūrā) 450 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda 1.
  63. Iekārtas, kurās izmanto hlorīda procesu un vairāk nekā viena veida rūdu Piemēro šīs tabulas
  64. punktā minētās emisijas robežvērtības proporcionāli izmantotajam rūdu daudzumam
  65. Robežvērtības emisijām gaisā Nr. p.k. Piesārņojošā viela Emisiju robežvērtības1 2.
  66. Putekļi Stundas vidējā vērtība: • 50 mg/Nm3 no galvenajiem avotiem • 150 mg/Nm3 no jebkura cita avota 2.
  67. Gāzveida sēra dioksīds un sēra trioksīds, ko izvada šķīdināšanas un kalcinēšanas rezultātā, tostarp skābju pilieni, izsakot ar SO2 ekvivalentu • 6 kg uz tonnu saražotā titāna dioksīda (izteikts kā gada vidējā vērtība) • 500 mg/Nm3 (izteikts kā stundas vidējā vērtība skābju atkritumu koncentrēšanas ierīcēm) 2.
  68. Hlors iekārtās, kurās izmanto hlorīda procesu • 5 mg/Nm3 (izteikts kā dienas vidējā koncentrācija) • 40 mg/Nm3 Piezīme. 1 Emisiju robežvērtības, kuras izsaka kā masas koncentrāciju kubikmetrā (Nm3), aprēķina 273,15 kelvinu temperatūrā un 101,3 kilopaskālu spiedienā.
  69. Gaisa emisiju monitoringā nepārtraukti mērījumi jāveic vismaz: 3.
  70. gāzveida sēra dioksīdam un sēra trioksīdam, ko izvada šķīdināšanas un kalcinēšanas rezultātā no skābju atkritumu koncentrēšanas ierīcēm titāna dioksīda ražošanas iekārtās, kurās izmanto sulfātu procesu; 3.
  71. hlora emisijām no galvenajiem avotiem titāna dioksīda ražošanas iekārtās, kurās izmanto hlorīda procesu; 3.
  72. putekļu emisijām no galvenajiem avotiem titāna dioksīda ražošanas iekārtās." Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.