← Latvija

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 280 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā (prot. Nr. 30
  3. §) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
  4. panta pirmās daļas
  5. punktu
  6. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk – būvnormatīvs). 2
  7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
  8. gada
  9. jūnija noteikumus Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  10. nr.). 3
  11. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām. 4
  12. Noteikumi stājas spēkā
  13. gada
  14. janvārī. 5 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes
  15. gada
  16. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. 6 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministrs R. Nemiro Apstiprināts ar Ministru kabineta
  17. gada
  18. jūnija noteikumiem Nr. 280 Latvijas būvnormatīvs LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" I. Vispārīgie jautājumi
  19. Būvnormatīvs nosaka: 1.
  20. ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būves elementu un to savienojumu energoefektivitātes projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka; 1.
  21. aprēķinos izmantojamos siltumtehniskos parametrus apkures, ventilācijas un sistēmu projektēšanā. 7
  22. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti, un novērst būvfizikāla rakstura defektu veidošanos ēkās un to būves elementos. Ēku būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būves elementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju. 8
  23. Ēku ārējās norobežojošās konstrukcijas vai elementi (turpmāk – būves elements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būves elementi un to risinājumi, kuri pietiekami efektīvi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā, nodrošinot labāku termālo komfortu iekštelpās. Būves elementiem novērtē siltuma inerci un izvēlas piemērotāko nesošo un siltumizolējošo slāņu kombināciju. 9
  24. Projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus un ventilējamo fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG
  25. 10
  26. Būvnormatīvu nepiemēro ēkām, kas minētas Ēku energoefektivitātes likuma
  27. panta otrās daļas
  28. punktā. 11
  29. Ēkām un telpām nodrošina augstas energoietilpības specifisku mikroklimatu (piemēram, saldētavām, klimatkamerām), paredzot enerģētiski efektīvus būves elementus, un šā būvnormatīva piemērošanā nodrošina tehniski un ekonomiski piemērotāko risinājumu, papildus tam nodrošinot arī augstu enerģijas izmantošanas efektivitāti. 12
  30. Veicot būves elementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro šajā būvnormatīvā minētos standartus. Alternatīvas aprēķina metodikas piemērošana ir atļauta, ja tās tehniskā izpildījuma rezultāts nav sliktāks par to, kas ir noteikts standartā un nodrošina atbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām. 13 II. Energoefektivitātes prasības
  31. Jaunbūvējamo ēku energoefektivitāte atbilst šā būvnormatīva pielikuma
  32. tabulā norādītajām robežvērtībām. Enerģijas patēriņa aprēķins veicams saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi. 14
  33. Atjaunojamo vai pārbūvējamo ēku energoefektivitāte atbilst šā būvnormatīva pielikuma
  34. tabulā norādītajām robežvērtībām. Enerģijas patēriņa aprēķins veicams saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi. 15
  35. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums ir lielāks par 3,5 metriem, ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis var pārsniegt šā būvnormatīva
  36. un
  37. punktā minētos rādītājus. Ņemot vērā ēkas vidējo apkurināmo telpu augstumu, ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni apkurei aprēķina, izmantojot šādu formulu: 16 Emin.apr. = Emin × h, kur

(1)3,5 Emin.apr. – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gadā). Ja pārrēķinātais ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvei pārsniedz 90 kWh/m2 gadā, jaunbūves ēkas energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ir 90 kWh/m2 gadā. Ja pārrēķinātais ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis atjaunošanai vai pārbūvei pārsniedz 120 kWh/m2 gadā, atjaunošanas vai pārbūves ēkas energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ir 120 kWh/m2 gadā;h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m);Emin – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis saskaņā ar šā būvnormatīva
  1. vai
  2. punktu (kWh/m2 gadā).
  3. Atsevišķu būvju elementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un ψRM, kas noteiktas šā būvnormatīva pielikuma
  4. tabulā. URM ir attiecīgā būves elementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 × K), bet ψRM – attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m × K). Maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem. 17
  5. Ja atjaunošana vai pārbūve skar mazāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas, var nepiemērot šā būvnormatīva
  6. punktā minētās prasības. 18
  7. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltumpārvades un ventilācijas siltumapmaiņas koeficienti. Aprēķināšanas metodika (ISO 13789:2017)". 19 III. Būvizstrādājumu un būves elementu aprēķina vērtības
  8. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui, ψj un χk vērtības nosaka: 14.
  9. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)"; 14.
  10. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)"; 14.
  11. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini.
  12. daļa: Vispārīgi (ISO 10077-1:2017)" un LVS EN ISO 10077-2:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini.
  13. daļa: Skaitliskā metode rāmjiem (ISO 10077-2:2017)"; 14.
  14. termiskajiem tiltiem ψj un χk − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršotas metodes un pieņemtās vērtības (ISO 14683:2017)". Termisko tiltu siltumcaurlaidības koeficientu ψj un χk noteikšanai drīkst izmantot termisko tiltu katalogus, kuros termisko tiltu vērtības noteiktas, izmantojot standarta LVS EN ISO 10211:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini (ISO 10211:2017)" aprēķina nosacījumus, un kuru aprēķina nosacījumi ir atbilstoši projektējamai situācijai; 14.
  15. punktveida termiskajiem tiltiem χk, ja tie rada kondensāta risku, – novērtējot kā papildu vājinājumu konstrukcijās. Nepieciešamie aprēķini un robežvērtības noteiktas saskaņā ar LVS EN ISO 13788:2013 "Ēku būvmateriālu un būvelementu higrosiltumtehniskās īpašības. Iekšējās virsmas temperatūra kritiskā virsmas mitruma un iekšējās kondensācijas novēršanai. Aprēķina metodes (ISO 13788:2012)". 20
  16. Termiskais tilts ψj (W/mK) ir jebkurš veidojums ēkas konstrukcijā, kur viendabīgo norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību izmaina šādi faktori: 15.
  17. norobežojošo konstrukciju vai to daļu šķērso materiāli ar atšķirīgu siltumvadītspēju; 15.
  18. izmainās materiālu biezums; 15.
  19. ir starpība starp būves elementa ārējiem un iekšējiem izmēriem; 15.
  20. citi faktori, kas ietekmē siltuma zudumus lokālās zonās. 21
  21. Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficienta atbilstību šajā būvnormatīvā definētajām vērtībām novērtē pēc būves elementa ārējām dimensijām. Termiskā tilta vietās kritisko virsmas relatīvo mitrumu pārbauda atbilstoši standartā LVS EN ISO 13788:2013 "Ēku būvmateriālu un būves elementu higrosiltumtehniskās īpašības. Iekšējās virsmas temperatūra kritiskā virsmas mitruma un iekšējās kondensācijas novēršanai. Aprēķina metodes (ISO 13788:2012)" definētajai aprēķina metodikai un pieļaujamām robežvērtībām. Nosakot kritisko virsmas relatīvo mitrumu, aprēķinu veic pie āra gaisa temperatūras nosacījuma Θe (–5 °C). 22
  22. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būves elementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
  23. gada
  24. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (turpmāk – regula Nr. 305/2011). 23
  25. Būvizstrādājumiem, kuru galvenā funkcija būves elementā nav siltumizolācija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma
  26. tabulu. 24
  27. Būves elementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS EN ISO 8990:2007 L "Siltumizolācija. Stacionāru siltumpārvades raksturlielumu noteikšana. Kalibrētas un norobežotas karstās kastes metode". 25 IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji
  28. Būves gaiscaurlaidība ir būvfizikāls lielums, kas raksturo ēkas izbūves kvalitāti un nodrošina iespēju ēkā efektīvi kontrolēt mikroklimatu un nodrošināt energoefektivitātes prasības. 26
  29. Visas būves gaiscaurlaidība, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva
  30. punktā norādītās robežvērtības. 27
  31. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas robežvērtības: 22.
  32. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h); 22.
  33. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h); 22.
  34. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm, − q50 ≤ 1,5 m3/(m2 × h); 22.
  35. ražošanas ēkām – q50 ≤ 4 m3/(m2 × h). 28
  36. Šā būvnormatīva
  37. punktā minētās prasības ņem vērā arī attiecībā uz būves elementa savienojumiem un montāžas šuvēm. 29
  38. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 9972:2016 "Ēku termiskā efektivitāte. Ēku gaisa caurlaidības noteikšana. Piespiedu ventilācijas metode (ISO 9972:2016)". Testa veikšanai ēka sagatavojama atbilstoši minētā standarta
  39. metodei – aizverot ēkā visus logus, durvis, lūkas. 30 V. Būves elementu ūdens tvaika caurlaidība
  40. Ja būves elements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības noteiktas šā būvnormatīva pielikuma
  41. tabulā. 31
  42. Būvizstrādājumu ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot šādu formulu: 32 , kur
(2)sd – būvizstrādājumu ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m);µ – ūdens tvaika pretestības faktors;d – viendabīgā būvizstrādājuma materiāla slāņa biezums (m).
  1. Būves elementu projektē un izbūvē tā, lai: 27.
  2. mitruma uzkrāšanās bilance būves elementā gada laikā nav pozitīva; 27.
  3. ārsienas būves elementiem mitruma žūšanas rezerve gada laikā ir vismaz 100 g/m2, jumta būves elementiem – vismaz 200 g/m2; 27.
  4. netiek pārsniegts būves elementa slāņu materiālu maksimāli iespējamais absorbētā ūdens daudzums; 27.
  5. ūdens tvaika kondensāta daudzums nepārsniedz 400 g/m2 uz mitrumu neabsorbējošām virsmām, lai izvairītos no ūdens pilienu tecēšanas; 27.
  6. kopējais kondensāta daudzums gada apkures sezonas laikā nepārsniedz 1 kg/m2; 27.
  7. kokmateriāliem mitruma daudzums summāri pieaug ne vairāk kā par 5 % no to masas, koksni saturošiem materiāliem mitruma daudzums pieaug ne vairāk kā par 3 % no to masas; 27.
  8. novērtējot būves elementa ilgtermiņa mitruma bojājumu drošību, novērtējums ietver būves elementu slāņu mitruma daudzumu, kā arī ēkas gaiscaurlaidības radīto mitruma pārnesi būves elementā. 33
  9. Šā būvnormatīva
  10. vai
  11. punktā minēto prasību izpildes tehnisko risinājumu būves elementam, tā savienojumiem un montāžas šuvēm norāda tādā apjomā un saturā, lai varētu novērtēt atbilstību noteiktajām prasībām. 34
  12. Atkāpes no šā būvnormatīva
  13. punktā minētajām prasībām ir pieļaujamas, ja ir nodrošināta atbilstība šā būvnormatīva
  14. punktā minētajām prasībām. 35
  15. Ja šā būvnormatīva
  16. vai
  17. punktā minēto prasību izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari ir nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir saskarē ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 30.
  18. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru; 30.
  19. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai. 36
  20. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 106 m. 37
  21. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm ir pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šā būvnormatīva
  22. punktā minētā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē. 38 VI. Būvizstrādājumu siltumtehniskie raksturlielumi
  23. Veicot inženiertehniskos aprēķinus, par izejas datiem primāri izvēlas ražotāja sniegto informāciju. Ja šāda informācija nav pieejama, atļauts izmantot pētījumus, nozares literatūru vai šā būvnormatīva pielikumu. Izvēloties ražotāja sniegtos datus par materiālu siltumvadītspēju, pārliecinās, ka tā ir pārbaudīta saskaņā ar šā būvnormatīva
  24. punktā minēto metodoloģiju. Aprēķinu veikšanai izmanto deklarēto siltumvadītspēju λD. 39
  25. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m × K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem. 40
  26. Visiem siltumizolācijas materiāliem nosaka deklarētās siltumvadītspējas klasi. Siltumizolācijas materiāla klase ir tā garantētā deklarētā siltumvadītspēja, kas izteikta W/(m × K) (vatos uz metru un grādu) un noapaļota uz augstāko tuvāko klases rādītāju. Ražotājs siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma tehniskajiem noteikumiem. 41
  27. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras". 42
  28. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras". 43
  29. Nosakot būves elementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām – ne mazāks par 20 %. 44
  30. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dla var būt nulle. 45
  31. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m × K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot šādu formulu (ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids): 46 , kur
(3)λ10m – siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas vērtība vidējā temperatūrā 10 °C saskaņā ar šā būvnormatīva
  1. vai
  2. punktu;Δλs – korekcijas faktors novērtētajai standartnovirzei saskaņā ar šā būvnormatīva
  3. punktu;Δλa – novecošanās korekcijas faktors.
  4. Ja siltumizolācijas materiāliem, kas ražoti saskaņā ar harmonizētajiem Eiropas standartiem un marķēti ar CE zīmi, ir deklarēta izstrādājuma siltumpretestība RD (m2K/W), šo izstrādājumu siltumvadītspējas klasi nosaka saskaņā ar
  5. formulu un iegūto vērtību noapaļo uz augšu līdz tuvākajai vērtībai ar precizitāti līdz 0,001 W/(m × K): 47 , kur
(4)dN – siltumizolācijas izstrādājuma nominālais biezums saskaņā ar attiecīgo harmonizēto Eiropas standartu. Šajā gadījumā ražotājs uz iepakojuma norāda deklarēto siltumvadītspēju λD vai būvizstrādājuma deklarēto siltumpretestību RD, nenorādot ar atsevišķu apzīmējumu siltumvadītspējas klasi.
  1. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju λD W/(m × K), ņemot vērā norobežojošās konstrukcijas reālos darba apstākļus, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)" vai izmantojot
  2. formulu, iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma
  3. tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi: 48
(5)
  1. Būves elementa siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju, kas norādāma būvniecības ieceres dokumentācijā, nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva
  2. punktu. 49
  3. Būves elementos biežāk lietojamo siltumizolācijas materiālu labojuma koeficienta Δλw vērtības noteiktas šā būvnormatīva pielikuma
  4. tabulā. 50
  5. Šā būvnormatīva pielikuma
  6. tabulā noteiktās labojuma koeficienta Δλw vērtības attiecas uz siltumizolācijas materiāliem, kurus izmanto gruntīs, pagraba ārsienās, zem grīdas uz grunts vai horizontāli ārpusē kā aizsardzības līdzekli pret grunts izcilāšanos salā. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums atbilst minētajā tabulā norādītajam diapazonam, labojuma koeficienta Δλw vērtības nosaka, lineāri interpolējot. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums neatbilst minētajā tabulā norādītajam diapazonam, tā izmantošana šādā veidā nav pieļaujama. 51
  7. Labojuma koeficienta Δλw vērtības apvērstā jumta konstrukcijām, kuru siltumizolācijai izmantots ekstrudēts putu polistirols (XPS) vai tā rievotas plāksnes, kas pārklātas ar filtraudumu, noteiktas šā būvnormatīva pielikuma
  8. tabulā. Apvērstais jumts ir tāds jumts, kurā siltumizolācijas slānis novietots virs hidroizolācijas slāņa. 52
  9. Aprēķina siltumvadītspēju izmanto, nosakot būves elementa aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību. 53
  10. Reglamentētajā sfērā lietojamiem būvizstrādājumiem, kuru atbilstība nav apliecināta kā siltumizolācijas materiāliem saskaņā ar regulu Nr. 305/2011, aprēķina siltumvadītspēju λd nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma
  11. tabulu. 54 VII. Būves elementu siltuma inerce
  12. Siltuma inerce ir atkarīga no ēkas konstrukciju termālās masas. Termālā masa ir funkcija no materiāla blīvuma (ρ, kg/m3) un īpatnējās siltumietilpības cp (kJ/(kgK)) un ir materiāla siltumnoturības rādītājs. 55
  13. Būves elementa siltuma inerci aprēķina saskaņā ar standartu LVS EN ISO 52016-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes.
  14. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)". 56
  15. Lielumi λ, ρ un c dažādiem būvizstrādājumiem norādīti saskaņā ar šā būvnormatīva
  16. punktu, kā arī norādīti šā būvnormatīva pielikuma
  17. un
  18. tabulā. Dažu būvizstrādājumu svara mitrums procentos siltuma inerces aprēķiniem noteikts šā būvnormatīva pielikuma
  19. tabulā. Siltumizolācijas materiāliem, kuru aprēķina siltuma vadītspēju λd nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu, inerces aprēķinos λ = λd. 57 Ekonomikas ministrs R. Nemiro Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (apstiprināts ar Ministru kabineta
  20. gada
  21. jūnija noteikumiem Nr. 280) Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas rādītāji un to vērtības
  22. tabulaĒku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm1Nr.p. k.Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periodsĒku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēmdzīvojamām ēkāmnedzīvojamām ēkām(noteikumu2 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.
  23. un 6.1.
  24. apakšpunktā minētie ēku veidi)daudzdzīvokļu ēkasviendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkasēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijaspārējās nedzīvojamās ēkas1.Līdz
  25. gada
  26. decembrim≤ 70 kWh/m2 gadā≤ 80 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadā2.No
  27. gada
  28. janvāra līdz
  29. gada
  30. decembrim≤ 60 kWh/m2 gadā≤ 70 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā3.No
  31. gada
  32. janvāra līdz
  33. gada
  34. decembrim≤ 60 kWh/m2 gadā≤ 70 kWh/m2 gadā≤ 65 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā4.No
  35. gada
  36. janvāra līdz
  37. gada
  38. decembrim≤ 50 kWh/m2 gadā≤ 60 kWh/m2 gadāgandrīz nulles enerģijas ēka≤ 65 kWh/m2 gadā5.No
  39. gada
  40. janvāragandrīz nulles enerģijas ēkagandrīz nulles enerģijas ēkagandrīz nulles enerģijas ēkagandrīz nulles enerģijas ēkaPiezīmes.1 Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.2 Ministru kabineta
  41. gada
  42. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".
  43. tabulaĒku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūveiNr.p. k.Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periodsĒku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkureiatjaunojamām un pārbūvējamām ēkāmdzīvojamām ēkāmnedzīvojamām ēkām(noteikumu1 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.
  44. un 6.1.
  45. apakšpunktā minētie ēku veidi)daudzdzīvokļu ēkasviendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkasēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijaspārējās nedzīvojamās ēkas1.No
  46. gada
  47. novembra līdz
  48. gada
  49. decembrim≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadā≤ 110 kWh/m2 gadā≤ 110 kWh/m2 gadā2.No
  50. gada
  51. janvāra≤ 80 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadāPiezīme. 1 Ministru kabineta
  52. gada
  53. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".
  54. tabulaBūves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 × K) un ψRM W/(m × K) maksimāli pieļaujamās vērtībasNr.p. k.KonstrukcijaDzīvojamās ēkas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārziNedzīvojamās ēkasRažošanas ēkasURM vērtība, W/(m2K)URM vērtība, W/(m2K)URM vērtība, W/(m2K)1.Grīda1: 1.1.grīdas un sienas saskarē ar grunti0,20,250,351.2.grīda uz neapkurināmu pagrabstāvu vai grīda ar ventilējamu pagrīdi0,30,350,402.Ārsienas: 2.1.ārsienas0,230,250,302.2.sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā0,650,650,653.Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu0,200,230,254.Ārdurvis un vārti1,802,002,205.Logi un balkona durvis21,101,101,306.Termiskie tilti, ψRM0,200,200,35Piezīmes.1 Visos gadījumos aprēķins saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)".2 Norādītā U vērtība ir aprēķina vērtība saskaņā ar standarta LVS EN ISO 10077-1:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini.
  55. daļa: Vispārīgi (ISO 10077-1:2017)" F pielikuma F3 tabulu. Apskatāms standarta logs ar rāmja daļu 30 % no loga kopējā laukuma.
  56. tabulaŪdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd membrānmateriāliemNr.p. k.Izstrādājums vai materiālsŪdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd (m)1.Polietilēna plēve 0,15 mm502.Polietilēna plēve 0,2 mm753.Polietilēna plēve 0,25 mm1004.Poliestera plēve 0,2 mm505.Polivinilhlorīda (PVC) plēve306.Alumīnija folija 0,05 mm15007.Polietilēna plēve (skavota) 0,15 mm88.Polietilēna plēve (skavota) 0,20 mm129.Pergamīns 1 mm210.Ruberoīds1511.Aluminizēts papīrs 0,4 mm1012.Gaiscaurlaidīga (elpojoša) pretvēja membrāna0,213.Akrila krāsa (0,1–0,2 mm kārta)114.Lateksa krāsa (0,1 mm kārta)0,315.Alkīda krāsa (0,1 mm kārta)416.Poliuretāna krāsa (0,03 mm kārta)417.Silikātkrāsa (0,1 mm kārta)0,218.Vinila tapetes2Piezīmes.
  57. Būves elementa siltā puse sd ir to slāņu vērtība, kuri atrodas pirms siltumizolācijas slāņa līdz pat pirmajam ventilējamam gaisa slānim (iekšējais slānis).
  58. Būves elementa aukstā puse sd ir to slāņu vērtība, kuri atrodas pēc siltumizolācijas slāņa (to ieskaitot) līdz pat pirmajam ventilējamam gaisa slānim (ārējais slānis).
  59. Mūra un masīviem būves elementiem to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 2 m.
  60. Atvieglotu karkasa konstrukciju būves elementiem to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 5 m.
  61. Neventilējamiem jumtu būves elementiem ar neventilējamu jumta seguma konstrukciju to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 50 m.
  62. tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m × K) būves elementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiemNr.p. k.Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai blīvumsSiltumizolācijas darba apstākļiventilētsbūves elementsΔλw (W/mK)neventilētsbūves elementsΔλw (W/mK)1.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra ≤ 6 kPa × s × m–20,0060,0082.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra > 6 kPa × s × m–20,0010,0023.Brīvi bērta minerālvate ar Ra ≤ 6 kPa × s × m–20,008nedrīkst lietot4.Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate)r > 25 kg/m3 (Ra > 6 kPa × s × m–2)0,008nedrīkst lietot5.Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādiρ = 35–75 kg/m3 (Ra > 6 kPa × s × m–2)0,0080,026.Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes0,0010,0027.Fenola un karbamīda–formaldehīda putuplasta plāksnes0,020,038.Gāzbetons ρ ≤ 400 kg/m30,0150,029.Gāzbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m30,030,0410.Gāzbetons ρ > 600 kg/m30,070,0811.Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m30,035nedrīkst lietot12.Perhlorvinila putuplasta loksnes0,0120,01513.Uzputota polistirola (EPS) plāksnes0,0030,00414.Putu ģipsis ρ = 500 kg/m30,070,0815.Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes0,0120,01516.Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350 kg/m30,045nedrīkst lietot17.Fibrolīta plāksnes0,0020,00318.Arbolīta plāksnes0,0150,01719.Keramzītbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m30,010,0220.Keramzītbetons 600 < ρ ≤ 800 kg/m30,0250,04521.Keramzītbetons 800 < ρ ≤ 1000 kg/m30,050,0722.Kūdras plāksnes 200 ≤ ρ ≤ 300 kg/m30,0150,0223.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200 kg/m30,015nedrīkst lietot24.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000 kg/m30,11nedrīkst lietot25.Putustikls ρ = 200 kg/m30,020,02526.Putustikls ρ = 400 kg/m30,0350,04Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.
  63. tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m × K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar gruntiNr.p. k.Izolācijas materiālsVienpusējai saskarei ar gruntiΔλwDivpusējai (abpusējai) saskarei ar gruntiΔλw1.Gāzbetons ρ = 300–600 kg/m30,02–0,04nedrīkst lietot2.Keramzītbetons ρ = 400–600 kg/m30,01–0,02nedrīkst lietot3.Keramzīta bērums ρ = 200–400 kg/m30,05–0,060,06–0,074.Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m30,0050,015.Uzputots polistirols (EPS) ρ ≥ 30 kg/m30,010,026.Ekstrudēts putupolistirols (XPS) ρ ≥ 25 kg/m30,0020,
  64. tabulaLabojuma koeficients Δλw W/(m × K) paaugstināta mitruma apstākļos ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnēm, kuru blīvums ρ = 25–40 kg/m3 un kuras atrodas apvērstā jumtāNr.p. k.Konstrukcijas veidsΔλw (W/mK)1.Atklāta ventilēta virsma: 1.1.viens ekstrudēta putupolistirola (XPS) slānis un grants uzbērums0,0011.2.divi ekstrudēta putupolistirola (XPS) slāņi un grants uzbērums0,0032.Slēgta neventilēta virsma: 2.1.jumta terases ar ekstrudēta putupolistirola (XPS) siltumizolāciju un uzbērtu melnzemi0,0082.2.ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem bruģējuma0,0082.3.ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem betona seguma autostāvvietās0,
  65. tabulaBūvizstrādājumu svara mitrums w procentos siltuma inerces aprēķināšanaiNr.p. k.MateriālsSvara mitrums w (%)1.Putupolistirols (EPS)102.Putupoliuretāns53.Dzelzsbetons34.Keramzītbetons105.Izdedžu betons86.Gāzbetons127.Java48.Ķieģeļu mūris49.Skujkoki2010.Ozols1511.Kokskaidu plātnes1212.Smiltis213.Keramzīts314.Izdedži
  66. tabulaBūvizstrādājumu siltumtehniskie raksturlielumi un aprēķina vērtībasNr.p. k.MateriālsBlīvumsρo(kg/m3)Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 50 % un 23 °C temperatūrāu23,50(kg/kg)Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 80 % un 23 °C temperatūrāu23,80(kg/kg)Mitruma konversijas koeficients fuŪdens tvaika pretestības faktorsµĪpatnējā siltumietilpībacJ/(kg × K)1.Putupolistirols (EPS)10–500,010,010,16014502.Ekstrudētais putupolistirols (XPS)20–650,0010,00150,115014503.Putupoliuretāna plātnes28–550,020,030,36014004.Fenola putuplasti20–500,020,030,25014005.Stikla vate10–1200,0040,0052,5110306.Akmens vate15–2000,0040,0052,5110307.Putustikls100–15000010610008.Perlīta plātnes140–2400,020,030,859009.Korķa plāksnes90–1600,050,071,010156010.Fenola un karbamīda–formaldehīda putuplasti10–300,10,150,72140011.Izpūstas poliuretāna putas10–300,020,030,360140012.Koka vate ar šķidro stiklu30–1500,120,21,05160013.Koka vate ar cementu250–4500,060,11,05147014.Kokšķiedru plāksne (mīkstā)150–2500,10,161,510140015.Beramā stikla vate15–600,0040,0052,51103016.Beramā akmens vate20–600,0040,0052,51103017.Beramā celulozes šķiedra (ekovate)20–600,110,180,52160018.Beramais putuperlīts30–1500,010,023290019.Beramais keramzīts200–40000,00142108020.Beramais putupolistirols (daļiņas)10–300,010,020,22140021.Māla ķieģeļi1000–24000,0060,011016100022.Kalcija silikāts1000–20000,0060,012420100023.Betons ar pumeka pildījumu500–13000,0250,0452,650100024.Betons ar blīviem pildījumiem1600–24000,0110,0186,4150100025.Rūpnieciski ražots akmens1600–24000,0110,0186,4150100026.Betons ar putupolistirola pildījumu600–12000,060,103120100027.Betons ar keramzīta pildījumu400–7000,020,032,
  67. tabulaBūvizstrādājumu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtībasNr.p. k.Materiālu grupaMateriālsBlīvumsρo(kg/m3)Siltumvadītspēja λd W/(m × K)Īpatnējā siltumietilpība c J/(kg × K)Ūdens tvaika pretestības faktors µ1.Metālialumīnijs2700220890∞
(106)dūralumīnijs2800160880∞
(106)misiņš8400120380∞
(106)bronza870065380∞
(106)varš8900370380∞
(106)mazoglekļa tērauds790075450∞
(106)čuguns750050450∞
(106)leģētais tērauds780050450∞
(106)stiegrojuma tērauds785058480∞
(106)nerūsējošais tērauds790017460∞
(106)svins1130035130∞
(106)cinks7100110380∞
(106)2.Koks un materiāli uz tā bāzesviendabīgs koks1500,071610403000,101610405000,1316104010000,24161040saplāksnis1500,0716104003000,1016104005000,13161040010000,241610400kokskaidu plātne3000,101700505000,141700507000,18170050kokskaidu plātne ar cementa saistvielu12000,23150050kokšķiedru plātne4000,091700106000,151700108000,18170010presētais kartons10000,23230010papīrs10000,272300–gofrētais kartons6500,18230073.Ģipsisģipsis6000,1810001015000,54100010ģipškartons9000,251050104.Javanormāla mūrjava, iejaukta būvobjektā18000,91100105.Betonilietie betoni ar šķembām vai oļiem16000,7108010024002,01060130dzelzsbetons25002,0840100māls ar salmiem8000,41260–skaidbetons8000,31460210000,415202,5izdedžbetons14000,93840306.Akmeņibazalts2700–30003,586010000granīts2500–30002,880010000smilšakmens2000–25002,086040kaļķakmens2000–25002,5870200dolomīts24002,2880107.Augsnesmāls1200–18001,51670–2500–smiltis un grants1700–22002,0910–1180–8.Ūdens, ledus, sniegsūdens (10 °C)10000,64187–ledus (0 °C)9002,22000–sniegs (svaigs) < 30 mm1000,062000–sniegs (svaigs)30–70 mm2000,122000–sniegs (nedaudz nosēdies) 70–100 mm3000,232000–sniegs (stipri nosēdies) > 200 mm5000,702000–9.Apmetumicementa–perlīta10000,38404cementa–izdedžu putupolistirola (XPS)14000,78406ģipša–perlīta6000,258404ģipša13000,658406kaļķu–smilšu–cementa17000,98406kaļķu–smilšu16000,88405polimērcementa18001,08401010.Stiklikvarca stikls–1,4700∞
(106)stikla mozaīka20001,21000∞
(106)parastais logu stikls25001,0720∞
(106)11.Gāzesgaiss1,230,02510081argons1,70,0175191kriptons3,560,0092451ksenons5,900,00551601oglekļa dioksīds (CO2)1,950,014820112.Plastmasas, cietas (bez porām)akrils10500,20–10000polikarbonāts12000,2112005000PTFE22000,23100010000cietais polivinilhlorīds (PVC)13900,1890050000polivinilhlorīds (PVC) ar 40 % mīkstinātāju12000,14100050000polietilēns, augsta blīvuma (HD)9800,401800100000polietilēns, zema blīvuma (LD)9200,322100100000polistirols10500,181300100000poliacetāts14100,301400100000fenolformaldehīds1400–18000,3–0,71200–polipropilēns9100,22170010000EPDM11500,2010006000PMMA (akrilāts)11800,181500–poliuretāns12000,2518006000poliamīds11300,251700–epoksīdu sveķi12000,23800–14001000013.Silikonitīrs silikons1000–10500,25–0,3510005000pildīts silikons1300–14500,35–0,51000500014.Gumijapoliisobutilēns9200,131130–butils (karsti kausēts)12000,24–200000neoprēns12400,232140 porgumija60–800,041500700015.Stiklojuma distanceributila cietā gumija–0,24–200000poliestera sveķi1,40,191200200000silikagels–0,13––silikona putas–0,12––16.Blīvēšanas materiālineilons11400,231700–uretāns (šķidrs)–0,3––silikona putas–0,12––elastīgais vinils–0,12––elastīgā porgumija700,05––polietilēna putas360,06230010017.Jumta pārklājumiasfalts2100–23000,7150050000bitums10000,13100050000ruberoīds11000,23100050000māla dakstiņi19000,990010betona dakstiņi21001,410005018.Grīdas pārklājumilinolejs13000,1714005000korķa linolejs500–7000,1013001500paklājgrīdas–0,07–5plastikāti un gumija1200–17000,17–0,2714001000019.Pilnķieģeļu mūriskeramikas ķieģeļi, cementa–smilšu java18000,8188010silikātķieģeļi, cementa–smilšu java18000,878801020.Dobo ķieģeļu mūriskeramikas ķieģeļi, 1400 kg/m3 bruto cementa–smilšu java16000,64880155keramikas ķieģeļi, 1300 kg/m3 bruto cementa–smilšu java14000,5888015keramikas ķieģeļi, 1000 kg/m3 bruto cementa–smilšu java12000,5288015silikātķieģeļi, cementa–smilšu java15000,8188015silikātķieģeļi, cementa–smilšu java14000,7688015 Ekonomikas ministrs R. Nemiro

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.