Par Latvijas Universitātes rektoru

Ministru kabineta rīkojums Nr. 419 Rīgā

1. gada
2. augustā (prot. Nr. 36
3. §) Par Latvijas Universitātes rektoru
4. Ministru kabinets, ievērojot Augstskolu likuma
5. panta piektajā daļā Ministru kabinetam noteikto pienākumu lemt par augstskolas ievēlētā rektora apstiprināšanu amatā un ņemot vērā likumdevēja Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras neapstiprināt augstskolas ievēlēto rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus, ir izvērtējis
6. gada
7. maijā un
8. jūnijā notikušo Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) rektora vēlēšanu atbilstību Augstskolu likumam un likumam "Par Latvijas Universitātes Satversmi" (turpmāk - LU Satversme) un konstatējis, ka: 1.
9. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) saņēmusi no LU šādus dokumentus: 1.1.
11. gada
12. maija vēstuli Nr. LU-7-41/995 "Par rektora vēlēšanām"; 1.1.
14. gada
15. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1058 "Par I. Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā"; 1.1.
17. gada
18. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1189 "Par dokumentu nosūtīšanu"; 1.1.
20. gada
21. jūlija vēstuli Nr. LU-41/1390 "Latvijas Universitātes viedoklis par
22. gada
23. jūlija dokumentu Nr. 4-6e.19/2190" (turpmāk - LU vēstule), kuras pielikumā pievienota LU Studentu padomes (turpmāk - Studentu padome)
24. gada
25. jūlija vēstule Nr. 1.9/IK-41 "Par viedokļa sniegšanu"; 1.
26. uz LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi ir attiecināmi šādi tiesību akti: 1.2.
27. Augstskolu likuma
28. panta pirmā daļa,
29. panta pirmā un otrā daļa,
30. panta pirmās daļas
31. punkts,
32. panta otrā daļa, no kā izriet, ka augstskolas satversmes sapulce ir viena no augstskolas galvenajām lēmējinstitūcijām, kas ievēlē rektoru; 1.2.
33. LU Satversmes 5.3., 5.
34. un 5.
35. punkts, no kā izriet, ka rektoru atklātā konkursā ievēlē LU Satversmes sapulce (turpmāk - Satversmes sapulce), kas ir LU augstākā pārstāvības institūcija, kuras darbību nosaka Satversmes sapulces pieņemts nolikums; 1.2.
36. LU Satversmes 5.
37. punkts un 5.
38. punkta otrais, trešais un sestais teikums, no kā izriet, ka Satversmes sapulces darbu nodrošina Senāta sekretariāts, Senāts organizē rektora vēlēšanas un sasauc Satversmes sapulces kārtējās un ārkārtas sēdes; 1.2.
39. LU rektora vēlēšanu norise noteikta arī šādos dokumentos: 1.2.4.
40. "Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikums" (turpmāk - Satversmes sapulces nolikums)1; 1.2.4.
41. "Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums"2; 1.2.4.
42. "Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā" (turpmāk - Vēlēšanu balsošanas procedūra)
43. Atbilstoši LU Satversmes 5.
44. un 5.
45. punktam Satversmes sapulces darbības tiesiskumu nosaka Satversmes sapulces kā LU augstākās pārstāvības institūcijas pieņemts Satversmes sapulces nolikums. Ievērojot Satversmes sapulcei noteikto pilnvarojumu pieņemt tās nolikumu, secināms, ka tas nedrīkst būt jebkādā veidā pretrunā LU Satversmei. Ja Satversmes sapulce savā darbībā pārkāpj Satversmes sapulces nolikumu, secināms, ka vienlaikus ir pārkāpts ārējā normatīvā akta - LU Satversmes - 5.
46. un 5.
47. punkts. Atbilstoši LU Satversmes 5.
48. punktā noteiktajam Satversmes sapulce sastāv no 300 dalībniekiem, no kuriem 200 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, tai skaitā profesori ne mazāk kā 50 %, 25 vispārējā personāla pārstāvji un 75 studējošo pārstāvji. Dalībniekus ievēlē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem. Studējošos ievēlē Studentu padome. Atbilstoši LU Satversmes 5.
49. punktā un Satversmes sapulces nolikuma
50. punktā noteiktajam pārstāvību jeb mandātu dalībai Satversmes sapulcē izsniedz Mandātu komisija. Ja kāds no dalībniekiem izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, viņa vietā pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Ja vēlēšanu protokolā nav citu kandidātu, attiecīgajā struktūrvienībā uz brīvajām vietām organizējamas jaunas vēlēšanas. No minētā izriet, ka, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi, vienveidīgi un paredzami piemērojot minētās Augstskolu likuma un LU Satversmes tiesību normas, Satversmes sapulci pārstāv kopīgi ievēlētie akadēmiskā personāla, studējošo un vispārējā augstskolas personāla pārstāvji, kuru ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka LU Satversme. Ja kāds no Satversmes sapulces dalībniekiem kādā no Satversmes sapulces nolikuma
51. punktā noteiktajiem gadījumiem ir zaudējis tiesības piedalīties Satversmes sapulcē, Mandātu komisija pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu ir ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas attiecīgajā personāla grupā. Satversmes sapulcei ir pienākums ievērot LU Satversmi, pašas pieņemto Satversmes sapulces nolikumu un citus iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz Satversmes sapulces iekšējo darbības kārtību. Ja nepieciešams, konkrētā situācijā ievērojot pienākumu nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, Satversmes sapulcei ir ekskluzīvas tiesības pilnveidot savas darbības regulējumu, apjomu un detalizāciju. Izvērtējot
52. gada
53. maijā un
54. jūnijā notikušo LU rektora vēlēšanu norises tiesiskumu, secināms, ka nevienam no Satversmes sapulces
55. gada
56. maija sēdes protokola Nr. 2-1 (turpmāk - protokols Nr. 2-1)
57. punktā norādītajiem 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija iestājies kāds no Satversmes sapulces nolikuma
58. punktā noteiktajiem gadījumiem (izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā). Līdz ar to nebija tiesiska pamata šiem 13 Satversmes sapulces dalībniekiem izsniegt Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, jo 13 Satversmes sapulces ievēlētie dalībnieki, kuru vietā tika piešķirti jaunie mandāti, bija pamatojuši savu nepiedalīšanos ar citiem apstākļiem: pārcelts eksāmens, komandējums, personīgi iemesli, vispār nenorādīts iemesls. Tātad minētie 13 mandāti dalībai
59. gada
60. maija un
61. gada
62. jūnija LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši pašas Satversmes sapulces nolikuma
63. punktā noteiktajai kārtībai un šīm personām nebija tiesību piedalīties minētajās LU rektora vēlēšanās. Šīs 13 personas tika deleģētas, bet ne vēlētas, kā to nosaka LU Satversmes 5.
64. punkts, tādējādi viņu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir neleģitīma. Ar šo 13 personu prettiesisku dalību rektora vēlēšanās Satversmes sapulce ir pārkāpusi arī LU Satversmes 5.
65. punktu par tās darbību atbilstoši savam nolikumam un 5.
66. punktu par Satversmes sapulces dalībnieku ievēlēšanu, nevis deleģēšanu, kā arī Augstskolu likuma
67. panta otro daļu, ka Satversmes sapulces pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka augstskolas satversme. Minēto ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums. Šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku dalība
68. gada
69. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus - līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru. Tas ir - no 286 biļeteniem par nederīgiem atzīti 2, par I. Muižnieku balsojis 141 Satversmes sapulces dalībnieks, pret - 143, par G. Bērziņu - 128 dalībnieki, pret -
70. Tātad starpība nodoto "par" balsu skaitā starp I. Muižnieku un G. Bērziņu ir tieši 13 balsis. Ministrija
71. gada
72. jūlijā nosūtīja LU vēstuli Nr. 4-6e/19/2190 "Par viedokļa sniegšanu", kurā norādīja uz konstatētajiem pārkāpumiem vēlēšanās, vienlaikus lūdzot LU atbilstoši Administratīvā procesa likuma
73. panta pirmajai daļai sniegt viedokli un argumentus par minētajā vēstulē norādīto. Ministrija
74. gada
75. jūlijā saņēma LU vēstuli, kurā bija noraidīti ministrijas
76. gada
77. jūlija vēstulē Nr. 4-6e/19/2190 konstatētie pārkāpumi. LU vēstulē minēts, ka "nebija pamata apstiprināt atsevišķiem dalībniekiem mandātu. LU sapulces nolikuma
78. punkts tik tiešām noteic divus gadījumus, kad mandātu izsniedz personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas: ja ievēlētais Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba (studiju) attiecības ar Universitāti vai arī pāriet citā personāla kategorijā. Atbilstoši brīvības un personas autonomijas principam nevienu personu nevar piespiest turpināt pildīt darba vai citus pienākumus, ja viņa to vairs nevēlas. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka mandāts izbeidzas arī tad, ja persona pati no tā atsakās, tad loģiski, ka mandātu iegūst nākamā persona, kura ieguvusi lielāko balsu skaitu vēlēšanās. Šo apstākli vēl pirms Satversmes sapulces izvērtēja arī Satversmes sapulces organizācijas un rektora vēlēšanu komisija, vienprātīgi atzīstot, ka nav tiesiska pamata liegt personai nolikt mandātu, ja viņa to vēlas, otrkārt, saglabājas pienākums nodrošināt attiecīgās struktūrvienības pienācīgu pārstāvību, ja kāds no struktūrvienības delegātiem nolicis mandātu un līdz ar to Satversmes sapulces darbā nepiedalās. Vienlaicīgi norādām, ka nav saņemta neviena sūdzība vai iebildumi, ka kādam būtu liegtas balsošanas tiesības vai kādam balsošanas tiesības būtu piešķirtas bez leģitīma pamata, kas pilnībā apstiprina to, ka mandātu izsniegšanas process ir bijis demokrātisks un likumīgs". Ministru kabinets neuzskata par pašsaprotamu faktu, ka neatkarīgi no iemesliem, kāpēc Satversmes sapulces dalībnieks vēlas nolikt savu mandātu, viņa vietā mandātu uzreiz iegūst nākamā persona, kura ieguvusi lielāko balsu skaitu vēlēšanās, jo Satversmes sapulce ir noteikusi, ka mandātu pārbauda un iesniedz Mandātu komisija atbilstoši Satversmes sapulces nolikuma
79. punktam. LU savas autonomijas ietvaros bija tiesības LU Satversmes sapulces nolikumā noteikt arī citus mandātu nolikšanas un izsniegšanas gadījumus, veicot attiecīgus grozījumus nolikumā. Savukārt, ja Satversmes sapulce ignorē pašas noteikto mandātu izsniegšanas kārtību, tas liecina par vispārējā tiesību principa - tiesiskuma principa, atbilstoši kuram iestādes un tiesas rīcībai ir jāatbilst tiesību normām un jādarbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros, - neievērošanu. Šajā aspektā Ministru kabinets ņem vērā arī to, ka LU Administrācijas vadītāja Anša Grantiņa
80. gada
81. maijā LU struktūrvienību vadītājiem un Satversmes sapulces dalībniekiem izsūtītais e-pasts "Par dalību Satversmes sapulcē" ar aicinājumu tiem, kuri vēlas atteikties no Satversmes sapulces mandāta, iesniegt Senāta sekretariātā brīvā formā sagatavotu iesniegumu, nesaturēja norādi par Satversmes sapulces nolikuma
82. punktā noteiktajiem diviem gadījumiem, kad tiesiskā kārtībā ir pieļaujama atkāpšanās no Satversmes sapulces dalībnieka mandāta. No
83. gada
84. maija Satversmes sapulces sēdes protokola neizriet, ka Satversmes sapulces dalībnieki būtu iepazīstināti ar informāciju, ka tie 13 mandātu maiņas gadījumi, par kuriem tika piedāvāts balsot, neatbilst tiem gadījumiem, kas atrunāti Satversmes sapulces nolikuma
85. punktā. Kā izriet no Satversmes sapulces
86. gada
87. maija sēdes protokola
88. punkta "Mandātu komisijas priekšsēdētāja ziņojums", Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš informējis klātesošos, ka "jautājums ir par to, ka, lai arī bija paredzēts laiks, līdz kuram struktūrvienībām vajadzēja iesniegt priekšlikumus par mandātu piešķiršanu rezerves Satversmes sapulces dalībniekiem to vietā, kas nolikuši savu mandātu, tomēr dažos gadījumos šis laiks tika nokavēts. Tomēr vairāki kolēģi un studējošie ir izteikuši vēlēšanos piedalīties Satversmes sapulces darbā, līdz ar to priekšlikums būtu apstiprināt Satversmes sapulces dalībnieku sastāva izmaiņas sadalījumā pa attiecīgajām amatu grupām, nodrošinot to, ka tie Satversmes sapulces dalībnieki no rezervistu saraksta, var piedalīties Satversmes sapulces sēdes darbā". Tādējādi Satversmes sapulces dalībniekiem ir sniegta informācija, kas balsojuma nepieciešamību pamato ar to, ka ir jāapstiprina mandāti tajos gadījumos, par kuriem laikus nav sniegta informācija Senāta sekretariātā. Satversmes sapulces dalībnieki netiek informēti par to, ka šie 13 mandātu maiņas gadījumi, par kuriem tiek piedāvāts balsot, neatbilst tiem gadījumiem, kas ir atrunāti Satversmes sapulces nolikuma
89. punktā. Turklāt nav tiesiski pamatota mandātu piešķiršana diviem Satversmes sapulces akadēmiskā personāla grupas dalībnieku rezervistiem no LU Medicīnas fakultātes un LU Ķīmijas fakultātes. Atbilstoši LU Medicīnas fakultātes Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu
90. gada
91. marta protokolā un LU Ķīmijas fakultātes Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu
92. gada
93. marta protokolā norādītajam vairākām personām ir iegūts vienāds balsu skaits aiz ievēlētajām personām, nenorādot, pēc kādiem principiem jeb kritērijiem vienam rezervistam ir dota priekšroka attiecībā pret otru. Kā
94. gada
95. marta sprieduma lietā Nr.2018-11-01 18.
96. apakšpunktā norādījusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, ne katrs procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka tādā gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, būtu pieņemts atšķirīgs lēmums. Šajā gadījumā konstatējams, ka Satversmes sapulces dalībnieki nebija informēti, ka ar savu balsojumu par 13 mandātu apstiprināšanu viņi rīkojas pretrunā Satversmes sapulces nolikuma
97. punktā noteiktajam, t.i., ka viņi ar savu balsojumu faktiski papildina spēkā esošo Satversmes sapulces nolikumu. Satversmes sapulces dalībniekiem nebija sniegta informācija par sākotnējo 13 Satversmes sapulces dalībnieku mandātu nolikšanas iemesliem, kas ir atšķirīgi no Satversmes sapulces nolikuma
98. punktā paredzētajiem, līdz ar to Satversmes sapulce kā augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija nav vērtējusi šo mandātu maiņas pieļaujamību. Skatot minēto kopsakarā ar tiem gadījumiem, kas bija norādīti kā iemesls mandāta nolikšanai (pārcelts eksāmens, atrašanās komandējumā, personīgi iemesli, vispār nenorādīts iemesls), rodas pamatotas šaubas, vai Satversmes sapulce, ja tai būtu darīta zināma visa informācija, būtu atbalstījusi šādu gadījumu iekļaušanu Satversmes sapulces nolikuma
99. punktā. Ievērojot, ka Satversmes sapulces leģitimitāti pamatā nosaka Satversmes sapulces pārstāvju ievēlēšana, tad, papildinot minēto, Studentu padomes
100. gada
101. marta protokola Nr. 1.3/KS-7 (turpmāk - Studentu padomes protokols)
102. punktā ietvertais Satversmes sapulces delegātu skaita aprēķināšanas modelis nav uzskatāms par studējošo LU Satversmes 7.
103. punktā noteikto ievēlēšanas kārtību, kas nosaka LU studējošo pašpārvaldes pienākumu noteikt studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, tostarp par tiesisku pamatojumu fakultāšu studējošo pašpārvalžu pārstāvju un rezervistu deleģēšanai Satversmes sapulcē. Atbilstoši LU Satversmes 5.
104. punktā noteiktajam 75 studējošo pārstāvjus ievēlē Studentu padome, nevis fakultāšu studentu pašpārvaldes. Turklāt Studentu padome nav balsojusi par Studentu padomes
105. gada
106. maija vēstulē Nr. 1.9/IK-26 "Par delegātiem LU Satversmes sapulcē" ietvertajiem astoņiem studentu pārstāvju delegātu rezervistiem, bet gan atbilstoši Studentu padomes
107. gada
108. jūlija vēstulē Nr. 1.9/IK-41 "Par viedokļa sniegšanu" norādītajam "viņus pieņēma par zināmiem un reāli pastāvošiem". Vienlaikus, aizvietojot studentu pārstāvju delegātus ar rezervistiem, divos gadījumos nav ievērots Studentu padomes protokolā apstiprinātais Satversmes sapulces delegātu modelis, jo vienā gadījumā LU Medicīnas fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēto pārstāvi ir aizvietojis LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģētais pārstāvis, bet otrā gadījumā LU Sociālo zinātņu fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģēto pārstāvi ir aizvietojis LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studējošo pašpārvaldes deleģētais pārstāvis. Neievērojot Augstskolu likuma
109. panta sestajā daļā noteikto pienākumu, Senāta apstiprinātais nolikums pienācīgi nenosaka Senāta izveidotās Satversmes sapulces organizācijas un LU rektora vēlēšanu komisijas darbību. Ņemot vērā minēto, secināms, ka LU nav atbilstīgi reglamentējusi tiesiskās procedūras, tostarp Mandātu komisijas tiesības izskatīt ar mandātu piešķiršanu saistītos jautājumus, kā arī pašreizējā regulējuma ietvaros nav tiesiski atbrīvojusi no mandātiem 13 Satversmes sapulces dalībniekus, kas norādīti protokola Nr. 2-1
110. punktā, kā rezultātā nav tiesiski piešķīrusi mandātus 13 Satversmes sapulces dalībniekiem. Tādējādi
111. gada
112. maijā un
113. jūnijā notikušajās LU rektora vēlēšanās pieļauts tāds būtisks procesuāls pārkāpums, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātus, jo, ja netiktu piešķirts mandāts šīm 13 personām un tās nepiedalītos rektora vēlēšanās, vēlēšanu rezultāts būtu citāds. Secināms, ka rektora vēlēšanās balsojuma rezultātu pamatā ir 13 personu prettiesiskā kārtā veikts balsojums. Ja Satversmes sapulce nepieļautu šo prettiesisko rīcību, balsojuma rezultāts būtu citāds; 1.
114. Satversmes sapulce ir pārkāpusi LU Satversmes 5.
115. punktu, nenodrošinot visu LU studējošo (tostarp arī koledžā pilna laika studējošo, kā to nosaka LU Satversmes 4.
116. punkts) dalību vēlēšanās. Satversmes sapulces 75 studējošo pārstāvju vidū nav pārstāvētas LU aģentūras - "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža" un "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža" (turpmāk - koledžas), lai gan koledžas ir LU iestādes un Satversmes sapulcē pieņemtie lēmumi ir attiecināmi arī uz koledžās studējošajiem. Tādējādi ir pārkāpts arī Augstskolu likuma
117. panta pirmās daļas
118. punktā un LU Satversmes 4.
119. punktā noteiktās studējošo tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās, nenodrošinot koledžas studējošajiem tiesības līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās. Vienlaikus ir pārkāpts arī Augstskolu likuma
120. panta pirmās daļas
121. punktā noteiktais, no kura izriet, ka augstskolas satversmes sapulci ievēlē arī no studējošajiem, kā arī Augstskolu likuma
122. panta pirmās daļas
123. punktā noteiktais par to, ka augstskolas personālu veido arī studējošie. LU, nenodrošinot LU Satversmes 4.
124. punktā noteiktās LU aģentūru tiesības, nav nodrošinājusi visu studējošo pārstāvības tiesības Satversmes sapulcē, kas tādējādi ar savu balsojumu būtu ietekmējuši
125. gada
126. maijā un
127. jūnijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātus; 1.
128. Satversmes sapulces nolikuma
129. punkts nosaka, ka Satversmes sapulces lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu (pat ja nav kvoruma). Atbilstoši Vēlēšanu balsošanas procedūras
130. un
131. punktā noteiktajam par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. Satversmes sapulces Balsu skaitīšanas komisijas (turpmāk - Balsu skaitīšanas komisija)
132. gada
133. maija protokolā Nr. 2/2019 (turpmāk - protokols Nr. 2/2019) norādīts - "par Universitātes rektoru nav ievēlēts neviens no pretendentiem. Tiek noteikta vēlēšanu II kārta". Saskaņā ar Vēlēšanu balsošanas procedūras
134. un
135. punktā noteikto Balsu skaitīšanas komisija apkopo vēlēšanu datus, ieraksta tos protokolā atsevišķi par katru rektora amata pretendentu, konstatē vēlēšanu rezultātus, paraksta protokolu un ziņo Satversmes sapulcei. Balsu skaitīšanas komisijas protokolu par vēlēšanu rezultātiem Satversmes sapulce apstiprina, atklāti balsojot, ar klātesošo Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu. Ievērojot Satversmes sapulces kā augstākās lēmējinstitūcijas autonomi noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību, Satversmes sapulcei ar klātesošo Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu balsojot bija jāapstiprina protokols Nr. 2/2019 par
136. gada
137. maijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātiem. Taču no Satversmes sapulces
138. gada
139. maija sēdes protokolā Nr. 4 norādītā konstatējams, ka Satversmes sapulces dalībnieki Satversmes sapulces nolikuma
140. punktā un Vēlēšanu balsošanas procedūras
141. punktā noteiktajā balsošanas kārtībā nav pieņēmuši lēmumu, balsojot par protokolu Nr. 2/
142. Tātad Satversmes sapulces dalībnieki neapstiprināja
143. gada
144. maijā notikušo LU rektora vēlēšanu rezultātus. Pretēji Satversmes sapulces
145. gada
146. maija sēdē paziņotajam balsošanas rezultātam, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš vienpersoniski paziņoja, ka par LU rektoru ir ievēlēts I. Muižnieks. M. Kļaviņam nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt šādu paziņojumu, jo LU rektora amata kandidāts I. Muižnieks par viņa ievēlēšanu LU rektora amatā nebija saņēmis klātesošo Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt "pret" viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā "par". Līdz ar to prettiesisks bija Satversmes sapulces
147. gada
148. maija sēdes vadītāja M. Kļaviņa paziņojums pēc Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja veiktās LU rektora vēlēšanu balsošanas rezultātu paziņošanas, ka "par Latvijas Universitātes rektoru tiek ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks (Apstiprināt profesora Indriķa Muižnieka ievēlēšanu Latvijas Universitātes rektora amatā (balsojums no 286: par - 141, pret - 143, nederīgi biļeteni - 2))". Satversmes sapulcei, neapstiprinot šos vēlēšanu rezultātus, nebija tiesiska pamata organizēt LU rektora vēlēšanu II kārtu un virzīt ievēlēšanai LU rektora amatā tikai vienu rektora amata pretendentu - profesoru I. Muižnieku. Tādējādi visas turpmākās darbības LU rektora vēlēšanu procesā, tostarp
149. gada
150. jūnijā notikusī LU rektora vēlēšanu II kārta, bija prettiesiskas, jo to veikšanai bez apstiprināta protokola Nr. 2/2019 nebija tiesiska pamata. LU vēstulē par
151. gada
152. maijā notikušajām LU rektora vēlēšanām norādītais, ka "LU Satversmes sapulces izsludinātais reglaments neparedzēja balsošanas rezultātu apstiprināšanu" neatbilst Satversmes sapulces nolikuma
153. punktā noteiktajam, ka Satversmes sapulces lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu (pat ja nav kvoruma), kā arī neatbilst Vēlēšanu balsošanas procedūras
154. un
155. punktā noteiktajam, ka par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās. Ievērojot, ka Satversmes sapulces dalībnieki ar atsevišķu balsojumu nav apstiprinājuši protokolu Nr. 2/2019, secināms, ka nekāds lēmums saistībā ar LU rektora vēlēšanām vispār nav ticis pieņemts. Līdz ar to Satversmes sapulces
156. gada
157. maija protokola Nr. 2-1
158. punkta lēmums par LU rektora vēlēšanām nav tiesisks, jo balstīts tikai uz Satversmes sapulces priekšsēdētāja M. Kļaviņa vienpersonisko un prettiesisko apgalvojumu, kas pārkāpj Augstskolu likuma
159. panta otro daļu un LU Satversmes 5.
160. punktu: "Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums." Tā kā saskaņā ar protokolā Nr. 2/2019 atspoguļoto Satversmes sapulce
161. gada
162. maija sēdē nav pieņēmusi tiesisku lēmumu par LU rektora vēlēšanām, Satversmes sapulcei nebija tiesiska pamata
163. gada
164. jūnija ārkārtas sēdē iekļaut darba kārtībā jautājumu par I. Muižnieka kā vienīgā rektora amata kandidāta ievēlēšanu rektora amatā, nedz arī balsot un uz balsojuma pamata pieņemt lēmumu par I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā. Līdz ar to ir atzīstams par nepamatotu LU vēstulē norādītais, ka "
165. gada
166. jūnija Satversmes sapulces laikā sapulce pati sev noteica darba kārtību un reglamentu, balsojot par vairākiem variantiem, no kuriem neviens nebija rektora piedāvātais. Sapulcē Indriķi Muižnieku ievēlēja par LU rektoru, vēlēšanu rezultāts apstiprināts ar Satversmes sapulces dalībnieku pārliecinošu balsojumu, nekādas sūdzības netika saņemtas un līdz ar to nekādiem izskanējušiem publiskiem apgalvojumiem par
167. gada
168. maija Satversmes sapulces vēlēšanu rezultātiem vairs nav juridiskas nozīmes". Satversmes sapulces
169. gada
170. maija sēdes vēlēšanu rezultāti ir skatāmi kopsakarā ar šā rīkojuma 1.
171. apakšpunktā ietverto par mandātu piešķiršanu un šā rīkojuma 1.
172. apakšpunktā ietverto par Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanu. Satversmes sapulces ārkārtas sēdi
173. gada
174. jūnijā sasauca tā brīža LU rektors I. Muižnieks, izdodot
175. gada
176. maija rīkojumu Nr. 1/212 "Par Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanu" (turpmāk - rektora rīkojums), kura
177. pielikumā pievienoja LU Satversmes sapulces reglamentu, kurā bija iekļauta ārkārtas sēdes darba kārtība. Ne rektora rīkojumā, ne tā
178. pielikumā (
179. gada
180. jūnija sēdes reglaments) nebija nevienas norādes par to, ka
181. gada
182. jūnijā notiekošajā Satversmes sapulces ārkārtas sēdē būs LU rektora vēlēšanas, bet gan reglamenta 3.
183. punktā norādīts, ka paredzēts Satversmes sapulces priekšsēdētāja ziņojums par
184. gada
185. maija Satversmes sapulces rektora vēlēšanām. To, ka šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā (
186. punktā), Satversmes sapulces dalībnieki uzzināja tikai
187. gada
188. jūnijā notikušās sēdes sākumā, kad tika paziņota sēdes darba kārtība. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets secina, ka Satversmes sapulces dalībnieku skaitu un balsu sadalījumu saistībā ar balsojumu tikai par profesora I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā
189. gada
190. jūnijā notikušajā Satversmes sapulces ārkārtas sēdē varēja ietekmēt fakts, ka
191. gada
192. maijā Satversmes sapulces dalībniekiem nosūtītajā rektora rīkojumā un tā pielikumā ietvertajā darba kārtībā nebija iekļauts jautājums par LU rektora vēlēšanām. Proti, Satversmes sapulces dalībnieku skaitliskais sastāvs, iespējams, būtu citāds, ja Satversmes sapulces dalībnieki būtu zinājuši, ka ārkārtas sēdē būs LU rektora vēlēšanas. Secināms, ka Satversmes sapulces dalībnieki netika informēti, iespējams, tika maldināti, par Satversmes sapulces ārkārtas sēdes darba kārtību un to jautājumu izskatīšanas gaitu. Ievērojot minēto, tas objektīvi varēja ietekmēt LU rektora vēlēšanu rezultātus. Secināms, ka Satversmes sapulces
193. gada
194. jūnija (prot. Nr.2-2 darba kārtības
195. punkts) lēmums par profesora I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā ir prettiesisks, kas dod pamatu neapstiprināt I. Muižnieku LU rektora amatā; 1.
196. papildus iepriekš norādītajiem pārkāpumiem LU rektora ievēlēšanas procedūrā ir konstatējami arī citi ar LU rektora vēlēšanu tiesiskumu saistīti pārkāpumi: 1.5.
197. atbilstoši rektora rīkojuma
198. punktā noteiktajam rektors sasaucis Satversmes sapulces ārkārtas sēdi
199. gada
200. jūnijā plkst. 15.
201. LU Satversmes 5.
202. punkts noteic, ka "Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados. Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai Padomnieku konvents. Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulces sēdē, tiesīgs iesniegt Senāts, citas institūcijas un personas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī 1/10 daļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita". Attiecīgi Satversmes sapulces nolikuma
203. punkts noteic, ka "Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados. Ārkārtas sēde sasaucama, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, vismaz 1/3 Satversmes sapulces dalībnieku vai LU Padomnieku konvents. Kārtējās sēdes laiku izziņo ne vēlāk kā mēnesi pirms tās sasaukšanas". Satversmes sapulces nolikuma
204. punkts noteic, ka "Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulcē, tiesīgs iesniegt Senāts un citas personas un institūcijas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī 1/10 daļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita. Priekšlikumi iesniedzami Senāta sekretariātā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Satversmes sapulces sēdes". Satversmes sapulces nolikuma
205. punkts noteic, ka "Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces priekšsēdētājs un tā vietnieks. Savukārt nolikuma
206. punkts noteic, ka Satversmes sapulces priekšsēdētājs ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā". No minētā regulējuma izriet, ka ārkārtas Satversmes sapulces sēde jāsasauc Satversmes sapulces priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par Satversmes sapulces vadīšanu LU Satversmē noteiktajā kārtībā. LU vēstulē norādīts, ka "[..] apgalvojums, ka LU rektoram nav tiesību sasaukt ārkārtas sēdi, ir acīmredzamā pretrunā ar Augstskolu likuma
207. panta sesto daļu, kā arī, ka Nolikuma
208. un
209. punkts [..] ir tulkojami sistēmiski kopsakarā ar
210. punkta pēdējo teikumu, kas regulē kārtējās sēdes laika izziņošanu. LU Satversmes sapulces
211. un
212. punkts arī pēc to jēgas nav attiecināmi uz ārkārtas sēdēm - no ārkārtas sēdes jēgas var izrietēt nepieciešamība tās sasaukt steidzami. Ārkārtas sēdes laiku un tajā izskatāmo jautājumu iesniegšanas termiņus LU Satversmes sapulces nolikums nenoteic". Papildus minētajam LU norāda, ka nav pamatots Izglītības un zinātnes ministrijas vēstules 4.
213. apakšpunktā norādītais, ka "universitātes Senāts nav pilnvarojis universitātes rektoru sapulces organizatoriskus jautājumus noteikt ar universitātes rīkojumu. LU Senāta
214. gada
215. februāra lēmuma Nr. 266 "Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu"
216. punkts noteic: "Pilnvarot rektoru LU Satversmes sapulces organizatoriskos jautājumus noteikt ar LU rīkojumu." Šāda Satversmes sapulces norises kārtība ir pastāvējusi daudzus gadus, jo LU Senāts nosaka vien konceptuālos ar Satversmes sapulces organizēšanu saistītos jautājumus, tehniskos jautājumus pilnvarojot noteikt LU rektoram ar rīkojumu". Administratīvā procesa likuma
217. panta septītā daļa noteic: "Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma." Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma
218. panta sestajā daļā noteikts: "Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (
219. punkts); vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums) (
220. punkts)." Augstskolu likuma
221. panta sestā daļa redakcijā, kas noteic, ka "Sasaukt satversmes sapulci var rektors vai senāts. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs", ir spēkā kopš
222. gada
223. janvāra. Savukārt likums "Par Latvijas Universitātes Satversmi", ar kuru Latvijas Republikas Saeima pieņēma un apstiprināja LU Satversmi, pieņemts
224. gada
225. februārī. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka LU Satversmes 5.
226. punkts ir speciālā un jaunāka tiesību norma attiecībā pret Augstskolu likuma
227. panta sesto daļu, kas ir vispārējā un vecāka tiesību norma. Līdz ar to, konstatējot pretrunu starp Augstskolu likuma
228. panta sestajā daļā un LU Satversmes 5.
229. punktā noteikto, secināms, ka Augstskolu likuma
230. panta sestā daļa ir piemērojama tikai tiktāl, ciktāl to neierobežo un tā nav pretrunā LU Satversmes 5.
231. punktam. Tas nozīmē, ka LU rektoram nebija tiesību sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi
232. gada
233. jūnijā, bet rektoram bija tikai tiesības pieprasīt Senātam sasaukt šādu sēdi. Līdz ar to LU rektoram I. Muižniekam nebija tiesību ar rektora rīkojumu sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi
234. gada
235. jūnijā. Secināms, ka, neievērojot LU Satversmē noteikto Satversmes sapulces sēdes sasaukšanas kārtību, uzskatāms, ka
236. gada
237. jūnija Satversmes sapulces ārkārtas sēde nevar tikt uzskatīta par notikušu. Attiecīgi arī tajā pieņemtie lēmumi nevar tikt uzskatīti par tiesiski pieņemtiem. Līdz ar to arī lēmums par I. Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā nevar tikt uzskatīts par pieņemtu. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets nevar I. Muižnieku apstiprināt LU rektora amatā. Senāta
238. gada
239. februāra lēmuma Nr. 226 "Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu"
240. punkts noteic: "Pilnvarot rektoru LU Satversmes sapulces organizatoriskus jautājumus noteikt ar LU rīkojumu." Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets secina, ka pretēji LU vēstulē norādītajam šajā punktā noteiktais ir attiecināms tikai uz Satversmes sapulces
241. gada
242. maija sēdes organizēšanu, nevis uz Satversmes sapulces ārkārtas sēdes organizēšanu
243. gada
244. jūnijā. Turklāt rektora rīkojumā pamatojošo tiesību aktā sadaļā LU rektors nav atsaucies uz Senāta
245. gada
246. februāra lēmuma Nr. 226 "Par LU Satversmes sapulces sasaukšanu"
247. punktu kā vienu no tiesiskajiem pamatiem rektora rīkojuma izdošanai. Tieši pretēji - rektora rīkojumā ir atsauce uz Augstskolu likuma
248. panta sesto daļu un LU Satversmes 5.
249. punktu, no kā Ministru kabinets kopsakarā ar pārējo LU skaidrojumu par minēto tiesību piemērošanu un LU rektora tiesību apjomu secina, ka LU rektors nepareizi uzskatīja, ka viņam ir tiesības vienpersoniski sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi. Turklāt apstāklis, ka minētajās tiesību normās nav tieši regulēta Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšanas kārtība, nenozīmē, ka Satversmes sapulces ārkārtas sēde būtu sasaucama atšķirīgā kārtībā no kārtējās sēdes. Papildus iepriekš minētajam konstatējams, ka atbilstoši Satversmes sapulces
250. gada
251. jūnija sēdes protokolā un atbilstīgajā videoierakstā fiksētajam
252. jūnijā notika jauna Satversmes sapulces sēde, nevis tika turpināta
253. gada
254. maijā notikusī sēde. Saistībā ar rektora rīkojuma izdošanas termiņu Ministru kabinets konstatē, ka nav ievērots starp Satversmes sapulces sasaukšanu un norisi (sēdes dienu) noteiktais vismaz divu nedēļu termiņš. Atbilstoši Satversmes sapulces nolikuma
255. un
256. punktā noteiktajam priekšlikumi par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulcē, jāiesniedz Senāta sekretariātā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Satversmes sapulces sēdes, apspriešanai paredzētie jautājumi jāizziņo un lēmumu projekti Satversmes sapulces dalībniekiem jāizsniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms Satversmes sapulces sēdes. Šī prasība nav tikusi ievērota arī attiecībā uz Satversmes sapulces
257. gada
258. jūnija sēdes sasaukšanu; 1.5.
259. Satversmes sapulces nolikumā nav skaidri atrunāta procedūra (kārtība), kā attiecīgi ievēlētas personas iegūst Satversmes sapulces dalībnieka statusu. Saskaņā ar Satversmes sapulces nolikuma
260. punktā noteikto, ja ievēlētais Satversmes sapulces dalībnieks izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, tad viņa vietā pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Satversmes sapulcei nav institūcijas, kura kontrolē un pārbauda aktuālo Satversmes sapulces dalībnieku sastāvu un leģitimitāti dalībai Satversmes sapulces sēdē. LU ar iekšējo normatīvo aktu netiek reglamentēta Satversmes sapulces Mandātu, Redakcijas un Balsu skaitīšanas komisiju darbība. Pretēji Augstskolu likuma
261. panta sestajā daļā noteiktajam Senāta izveidotās Satversmes sapulces organizācijas un LU rektora vēlēšanu komisijas darbību nenosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Līdz ar to nav reglamentētas atbilstīgas procedūras un trūkst kritēriju komisiju personālsastāva izvirzīšanai un apstiprināšanai.
262. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
263. gada
264. novembra sprieduma
265. punktā (lieta Nr. A420513410 SKA - 558/2012) norādīts: "[..]lietderības apsvērumi ir materiāli apsvērumi, kuru mērķis ir panākt, lai iestāde, izmantojot savu rīcības brīvību, no vairākām iespējamām tiesiskajām sekām izvēlētos tieši konkrētajā gadījumā piemērotākās sekas. Lietderības apsvērumi aptver konkrētajam gadījumam visus nozīmīgos apsvērumus, tostarp arī samērīguma apsvērumus. Taču, izsverot lietderību, iestādei jāņem vērā ne vien samērīguma princips, bet arī citi vispārējie tiesību principi un apstākļi, piemēram, vienlīdzības princips, tiesiskās paļāvības princips, efektivitātes princips u. c. (sk. E. Levits. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un tiesības, 2003, Nr. 7)". Izvērtējot šāda satura administratīvā akta izdošanas lietderību, izsverot sabiedrības un privātpersonas intereses, jāsecina, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, izskatāmajā gadījumā sabiedrības interesēs svarīgāk ir neapstiprināt LU rektora amatā personu, kura ievēlēta, pieļaujot būtiskus ārēju tiesību aktu pārkāpumus, kā arī sabiedrības interesēs ir svarīgāk, lai LU rektora vēlēšanu procedūras organizēšanā tiktu ievērots tiesiskuma princips un vēlēšanu procedūra atbilstu ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem. Augstākās izglītības iestādei jādarbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot, ka tās augstākā amatpersona - rektors - ir ievēlēta leģitīmi. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka augstākās izglītības iestāde (šajā gadījumā LU) ir pilnībā ievērojusi tai normatīvajos aktos noteikto darbības kārtību, tajā skaitā attiecībā uz vēlēšanām. LU uzliktais ierobežojums (I. Muižnieka neapstiprināšana rektora amatā) ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo netiek apdraudēta LU autonomija, pastāvēšana un funkcionēšana, izglītības pieejamība un kvalitāte, kā arī tiek ievērots demokrātijas un tiesiskuma princips valstī. Izvērtējot I. Muižniekam ar šo rīkojumu uzliktos ierobežojumus (neapstiprināšana rektora amatā, kas atbilstoši Augstskolu likuma
266. panta piektajai daļai liedz I. Muižniekam tiesības piedalīties atkārtotajās LU rektora vēlēšanās), konstatējams, ka iepretim I. Muižnieka interesei, lai viņu apstiprina LU rektora amatā, ir sabiedrības interese par to, lai augstākās izglītības iestāde, kas izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus, darbotos sabiedrības interesēs, nodrošinot, ka tās augstākā amatpersona - rektors, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
267. panta pirmās daļas
268. punktu ir valsts amatpersona, - tiek ievēlēta leģitīmi. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka augstākās izglītības iestāde (šajā gadījumā LU) ir pilnībā ievērojusi tai normatīvajos aktos noteikto darbības kārtību, tajā skaitā attiecībā uz vēlēšanām un augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās. Nav pamata I. Muižniekam uzliktā ierobežojuma samērīgumu vērtēt atrauti no LU rektora vēlēšanu procesā konstatēto pārkāpumu būtiskuma. Ministru kabinetam konstatējot būtiskus pārkāpumus LU rektora vēlēšanu procesā, kas ir ietekmējuši vēlēšanu gaitu un varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, personai, kas šā procesa rezultātā tiek virzīta apstiprināšanai, nav tiesiska pamata paļauties, ka šādā tiesiskā situācijā tiks aizsargātas tās intereses ieņemt attiecīgo amatu, lai arī pati persona nebūtu vainojama konstatētajos pārkāpumos. Ņemot vērā šā rīkojuma 1.1., 1.
269. un 1.
270. apakšpunktā konstatētos pārkāpumus, kas ir atzīstami par būtiskiem, nevar tikt pieņemts cits lēmums, kas mazāk ierobežotu I. Muižnieka tiesības. Augstskolu likuma
271. panta piektā daļa nosaka turpmāku rīcību, ja Ministru kabinets neapstiprina ievēlēto augstskolas rektoru: "Augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās." Minētais ierobežojums kalpo sabiedrības interesēs, kas saistītas ar tiesisko procesu nodrošināšanu LU rektora vēlēšanās. Satversmes tiesas
272. gada
273. jūnija spriedumā lietā Nr. 2010-02-01 norādīts: "Tiesiskās drošības princips ietver normu skaidrību, tiesisko noteiktību un sabiedrības informētību par normu prasībām [4]. No Satversmes
274. pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās noteiktības principu. Tiesību zinātnē norādīts gan uz katra minētā principa saturu atsevišķi, gan arī uz to, ka šie principi pēc satura ir tuvi, gan arī uz abiem šiem principiem kā vienu - tiesiskās drošības un paļāvības - principu." Šis rīkojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu tiesiskumu atbilstoši Augstskolu likuma
275. panta piektajai daļai un LU Satversmei. LU Satversmes 3.
276. punkts paredz, ka "ar savu darbību LU kalpo sabiedrībai", kā arī "informē sabiedrību par savu darbību". Ministru kabinets, ņemot vērā šajā rīkojumā minētos faktiskos apstākļus, konstatē, ka LU nav nodrošinājusi atklātu, vispārēju un pārredzamu, labiem pārvaldības principiem atbilstošu rektora vēlēšanu norisi. Organizējot tādu rektora vēlēšanu procesu, kas ir sabiedrībai nesaprotams, sasteigts un acīmredzami nepārdomāts, LU ir nodarījusi kaitējumu savai reputācijai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
277. Augstskolu likuma
278. panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus.
279. Ievērojot šajā rīkojumā minētos apsvērumus un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
280. panta pirmo daļu,
281. panta pirmās daļas
282. punktu, Augstskolu likuma
283. panta pirmās daļas
284. punktu,
285. panta otro daļu,
286. panta sesto daļu,
287. panta piekto daļu,
288. panta pirmās daļas
289. punktu un
290. panta pirmās daļas
291. punktu, LU Satversmes 4.1., 5.3., 5.
292. un 5.
293. punktu, Ministru kabinets nolemj neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā profesoru Indriķi Muižnieku.
294. Lēmumu par profesora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
295. panta otro daļu,
296. panta pirmo un otro daļu un
297. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.
298. Saskaņā ar Augstskolu likuma
299. panta piekto daļu iecelt vēstures doktoru profesoru Gvido Straubi par Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāju. 1 Apstiprināts ar Universitātes Satversmes sapulces
300. gada
301. maija lēmumu Nr.
302. 2 Apstiprināts ar Universitātes Senāta
303. gada
304. februāra lēmumu Nr.
305. 3 Apstiprināta ar Universitātes Senāta
306. gada
307. marta lēmumu Nr.
308. Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska