← Latvija

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 432 Rīgā

  1. gada
  2. septembrī (prot. Nr. 42
  3. §) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
  4. panta pirmās daļas
  5. punktu
  6. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs). 2
  7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
  8. gada
  9. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  10. nr.). 3
  11. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā izstrādāta vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām. 4
  12. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē no
  13. gada
  14. septembra līdz
  15. gada
  16. decembrim, uzskatāmi par derīgiem. 5 (MK 10.12.
  17. noteikumu Nr. 584 redakcijā) Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministrs R. Nemiro Apstiprināts ar Ministru kabineta
  18. gada
  19. septembra noteikumiem Nr. 432 Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"
  20. Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem. 6
  21. Būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā. 7
  22. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem. 8
  23. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu nacionālajos pielikumos LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2019 "
  24. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-
  25. daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes. Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011 "
  26. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-
  27. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums". 9
  28. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu un pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". 10
  29. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem. 11 (MK 27.04.
  30. noteikumu Nr. 262 redakcijā) Ekonomikas ministrs R. Nemiro Pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta
  31. gada
  32. septembra noteikumiem Nr. 432)(Pielikums grozīts ar MK 10.12.
  33. noteikumiem Nr. 584; MK 27.04.
  34. noteikumiem Nr. 262)
  35. tabulaVidējā gaisa temperatūra (°C)Nr.p.k.StacijaMēnesisVidēji gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži–2,6–3,3–0,35,210,514,617,717,012,47,12,5–0,66,72.Alūksne–4,9–5,0–1,05,611,314,817,516,011,15,20,2–3,25,63.Bauska–2,9–2,80,77,012,315,618,317,312,46,82,1–1,57,14.Daugavpils–4,0–4,10,06,812,315,618,116,711,86,11,3–2,46,55.Dobele–2,4–2,60,76,612,115,418,117,312,46,82,4–1,07,26.Gulbene–4,5–4,7–0,56,211,815,217,816,411,35,50,5–2,86,07.Jelgava–2,5–2,80,76,711,915,317,916,912,16,72,3–1,27,08.Kolka–0,7–1,50,54,49,714,117,517,113,18,03,80,87,29.Liepāja–0,8–1,11,36,211,214,617,917,613,58,34,01,07,810.Mērsrags–1,5–2,00,55,210,514,617,616,912,67,23,0–0,27,011.Pāvilosta–0,9–1,21,25,610,314,217,217,113,18,13,80,87,412.Priekuļi–3,7–3,8–0,16,211,815,117,816,711,86,11,2–2,16,413.Rēzekne–4,6–4,6–0,46,512,015,317,816,411,55,60,6–3,06,114.Rīga–2,2–2,21,26,912,416,018,917,913,17,32,6–0,87,615.Rūjiena–3,7–4,1–0,45,911,515,117,816,511,65,91,1–2,36,216.Saldus–2,5–2,50,46,211,614,817,616,612,06,62,2–1,16,817.Skrīveri–3,5–3,50,36,712,115,418,016,811,96,21,5–2,16,618.Skulte–2,6–2,90,35,811,015,018,117,412,77,22,4–1,07,019.Stende–2,4–2,60,25,811,114,517,216,512,06,62,3–0,96,720.Ventspils–0,5–1,01,35,610,414,317,717,813,78,54,21,27,821.Zīlāni–3,9–3,90,06,612,115,518,116,811,86,11,1–2,56,522.Zosēni–4,4–4,7–0,95,511,014,517,215,810,95,30,6–2,85,7Piezīme.
  36. tabulā norādīta katra mēneša vidējā gaisa temperatūra laikposmā no
  37. līdz
  38. gadam. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).
  39. tabulaGaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)Nr.p.k.StacijaMēnesisGadāGada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība irIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII0,020,11.Ainaži8,110,818,325,329,833,233,733,230,022,015,410,533,733,031,82.Alūksne8,810,918,226,530,230,833,332,929,421,113,110,833,332,731,43.Bauska10,512,819,227,229,932,134,534,330,523,717,211,434,534,533,14.Daugavpils10,213,118,427,431,831,835,133,531,323,616,310,635,134,233,05.Dobele10,413,820,026,530,633,135,835,130,723,516,811,535,835,033,76.Gulbene9,711,017,325,730,131,433,633,829,822,514,311,333,833,531,97.Jelgava10,713,519,727,430,032,836,033,730,123,417,011,636,034,532,98.Kolka10,013,419,123,528,031,232,032,128,421,515,312,232,131,530,29.Liepāja9,015,518,625,430,233,033,735,630,723,015,410,535,633,732,010.Mērsrags10,713,620,827,031,634,634,433,829,124,915,512,434,634,232,711.Pāvilosta9,414,718,727,330,232,933,435,930,522,415,911,735,934,532,812.Priekuļi9,710,917,426,630,332,034,032,729,521,514,311,034,033,232,113.Rēzekne10,310,517,225,830,032,134,134,730,122,615,210,534,733,932,314.Rīga10,213,620,527,930,534,034,533,929,423,417,211,834,533,632,615.Rūjiena9,710,718,126,434,432,034,435,629,021,314,011,635,634,232,416.Saldus9,412,018,827,129,632,434,333,129,423,816,811,634,333,432,117.Skrīveri10,613,519,826,729,932,235,333,831,622,216,210,735,334,232,618.Skulte8,411,019,026,130,133,033,235,030,221,915,011,235,033,932,719.Stende9,512,018,327,533,432,633,634,329,723,516,111,634,333,532,120.Ventspils8,914,218,625,031,733,134,837,830,222,615,112,537,835,032,821.Zīlāni10,011,818,026,330,031,934,734,330,522,616,610,334,734,232,922.Zosēni8,710,618,526,529,131,334,133,628,821,214,510,634,133,331,8Piezīmes.
  41. tabulā norādīta katra mēneša diennakts maksimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir novērojumu termiņā fiksētā visaugstākā gaisa temperatūra.
  42. Gada absolūtās maksimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
  43. tabulaGaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)Nr.p.k.StacijaMēnesisGadāGada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība irIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII0,020,11.Ainaži–35,7–35,3–34,4–18,8–7,5–1,32,00,2–4,8–13,8–18,7–37,1–37,1–35,6–32,12.Alūksne–37,4–36,8–28,8–15,9–5,8–0,32,90,7–5,1–10,6–20,6–36,8–37,4–35,5–31,53.Bauska–34,6–33,9–25,1–13,0–4,00,43,51,1–4,6–10,8–20,4–33,9–34,6–33,9–30,74.Daugavpils–42,7–43,2–32,0–18,6–5,5–1,32,1–1,5–5,0–14,7–24,1–38,7–43,2–39,7–35,55.Dobele–34,1–35,9–25,7–13,2–3,70,34,71,9–3,7–9,2–21,7–31,9–35,9–34,2–30,76.Gulbene–39,0–37,6–26,5–15,4–6,0–1,03,60,5–5,6–13,5–22,8–38,4–39,0–36,4–32,27.Jelgava–34,5–34,9–30,1–14,2–5,3–1,12,80,3–6,4–10,1–22,4–32,2–34,9–34,3–31,38.Kolka–29,3–31,5–22,5–15,1–4,6–1,64,21,0–3,2–5,8–15,5–22,3–31,5–29,3–25,39.Liepāja–32,9–31,6–23,8–10,1–4,30,54,64,6–1,7–7,3–17,5–25,8–32,9–30,3–26,310.Mērsrags–33,7–36,2–28,9–16,2–6,1–2,23,31,4–3,9–10,0–18,1–25,6–36,2–34,1–29,611.Pāvilosta–32,0–34,1–23,1–12,2–4,6–1,22,11,7–4,0–9,5–16,1–25,7–34,1–31,1–27,012.Priekuļi–36,5–38,0–26,4–12,6–5,4–1,43,5–0,1–4,5–12,9–20,6–39,0–39,0–36,2–31,213.Rēzekne–38,6–38,8–29,0–18,4–5,0–0,82,0–0,4–5,0–12,5–24,2–38,5–38,8–36,9–32,514.Rīga–33,7–34,9–30,3–13,1–5,5–2,34,00,0–4,1–9,5–20,5–31,9–34,9–33,8–29,415.Rūjiena–42,2–38,7–30,2–18,5–6,5–1,12,81,0–5,8–13,9–21,3–39,2–42,2–38,5–33,416.Saldus–34,2–36,2–26,9–12,6–4,0–1,43,81,8–4,2–9,4–22,5–30,5–36,2–33,4–29,217.Skrīveri–37,3–38,4–30,7–18,0–4,9–2,23,5–0,6–4,6–12,5–23,6–32,8–38,4–36,2–32,618.Skulte–41,8–34,9–27,6–18,4–5,8–2,33,80,3–5,2–12,2–17,7–32,7–41,8–37,0–32,019.Stende–34,5–36,1–27,9–15,9–5,4–3,12,0–0,2–4,5–11,8–16,7–26,0–36,1–33,3–29,220.Ventspils–31,6–29,5–26,7–12,7–4,30,54,22,6–2,9–8,5–15,0–25,0–31,6–28,9–24,521.Zīlāni–35,4–36,7–24,6–14,4–4,6–0,44,10,3–4,2–10,9–22,0–35,2–36,7–34,9–31,622.Zosēni–40,6–42,2–30,5–21,8–10,5–2,01,1–1,7–7,3–16,3–24,6–42,9–42,9–40,3–35,9Piezīmes.
  45. tabulā norādīta katra mēneša diennakts minimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir novērojumu termiņā fiksētā viszemākā gaisa temperatūra.
  46. Gada absolūtās minimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
  47. tabulaViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)Nr.p.k.StacijaViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūraViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir0,020,11.Ainaži21,825,824,22.Alūksne22,225,824,33.Bauska23,526,925,74.Daugavpils23,526,825,75.Dobele23,427,125,76.Gulbene22,726,625,17.Jelgava23,327,026,08.Kolka20,724,123,09.Liepāja21,425,123,710.Mērsrags21,725,023,811.Pāvilosta21,324,823,512.Priekuļi22,626,324,913.Rēzekne22,926,525,114.Rīga23,028,225,715.Rūjiena22,826,925,216.Saldus22,426,224,917.Skrīveri23,126,825,418.Skulte22,225,724,519.Stende22,225,724,720.Ventspils20,824,823,421.Zīlāni23,127,025,622.Zosēni22,326,024,5Piezīmes.
  49. tabulā norādīta viskarstākā mēneša vidējās maksimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada viskarstākā mēneša katras diennakts maksimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
  50. Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
  51. tabulaVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)Nr.p.k.StacijaVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūraVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir0,020,11.Ainaži–10,7–19,6–16,32.Alūksne–12,0–19,7–17,13.Bauska–10,4–19,0–15,84.Daugavpils–12,1–21,1–17,95.Dobele–9,6–17,8–15,16.Gulbene–12,2–20,4–17,47.Jelgava–10,3–19,6–15,78.Kolka–7,4–17,0–12,69.Liepāja–7,3–15,2–12,110.Mērsrags–8,8–18,3–14,111.Pāvilosta–7,6–15,1–12,312.Priekuļi–11,0–19,3–16,113.Rēzekne–11,9–20,2–17,214.Rīga–9,5–18,8–14,915.Rūjiena–11,6–20,0–16,916.Saldus–9,4–17,2–14,317.Skrīveri–11,1–20,0–16,518.Skulte–9,9–19,0–15,619.Stende–9,7–18,2–14,720.Ventspils–6,9–14,9–11,521.Zīlāni–11,1–19,5–16,522.Zosēni–12,7–21,6–18,4Piezīmes.
  53. tabulā norādīta visaukstākā mēneša vidējās minimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada visaukstākā mēneša katras diennakts minimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
  54. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
  55. tabulaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C)Nr.p.k.StacijaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūraVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir0,020,11.Ainaži–22,1–26,0–20,92.Alūksne–23,3–27,3–22,43.Bauska–21,8–24,6–20,54.Daugavpils–23,3–26,4–22,35.Dobele–21,5–24,9–20,16.Gulbene–23,4–27,3–22,37.Jelgava–21,7–24,9–20,28.Kolka–16,6–22,3–15,69.Liepāja–17,8–21,2–16,510.Mērsrags–18,7–24,1–17,411.Pāvilosta–17,7–21,2–16,412.Priekuļi–22,3–26,7–21,113.Rēzekne–22,8–26,8–22,014.Rīga–20,0–23,9–18,615.Rūjiena–23,2–27,3–22,116.Saldus–19,9–23,1–18,717.Skrīveri–22,0–25,0–20,818.Skulte–21,2–25,1–19,819.Stende–19,3–22,4–18,020.Ventspils–16,4–19,8–15,221.Zīlāni–22,9–26,5–21,722.Zosēni–24,6–28,6–23,1Piezīmes.
  57. tabulā norādīta pēdējo 50 gadu (1969.–
  58. gads) visaukstāko piecu secīgu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā vidējā vērtība no 20 % (10 vērtības no 50 gadiem) aukstāko katra gada piecu secīgu visaukstāko dienu vidējām vērtībām.
  59. Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
  60. tabulaApkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)Nr.p. k.StacijaApkures periodsperioda ilgums (dienas)vidējā temperatūra (°C)1.Ainaži2010,72.Alūksne204–0,93.Bauska1950,64.Daugavpils197–0,25.Dobele1960,96.Gulbene204–0,57.Jelgava1970,78.Kolka2001,79.Liepāja1932,010.Mērsrags2011,411.Pāvilosta1961,912.Priekuļi197–0,213.Rēzekne202–0,514.Rīga1921,115.Rūjiena204–0,116.Saldus1950,717.Skrīveri1970,118.Skulte2000,819.Stende1990,820.Ventspils1962,121.Zīlāni198–0,322.Zosēni206–0,5Piezīme.
  61. tabulā norādīts apkures perioda vidējais garums un vidējā diennakts gaisa temperatūra laikposmā no
  62. līdz
  63. gadam. Apkures perioda ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 °C vai zemāka vismaz trīs diennaktis pēc kārtas. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Dienu skaita un gaisa temperatūras vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).
  64. tabulaGaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)Nr.p. k.StacijaMēnesisIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži4,95,56,78,910,18,99,08,98,16,24,74,72.Alūksne4,65,77,09,310,69,89,69,07,65,53,94,03.Bauska4,75,67,410,111,711,211,211,29,46,94,54,44.Daugavpils5,26,58,110,812,211,311,311,09,67,14,54,45.Dobele4,95,67,110,011,510,710,810,69,16,94,54,36.Gulbene4,85,87,39,911,410,610,510,28,86,34,34,37.Jelgava5,16,18,211,012,712,012,011,810,47,64,94,88.Kolka4,14,75,97,28,47,87,67,46,55,44,14,09.Liepāja4,54,95,97,88,77,77,57,67,05,84,34,410.Mērsrags4,65,47,29,110,49,99,79,58,46,54,54,411.Priekuļi4,65,36,79,010,89,99,99,37,95,74,04,112.Pāvilosta4,55,06,58,79,58,68,48,88,16,34,64,413.Rēzekne4,75,77,29,911,310,710,610,68,86,44,34,214.Rīga4,35,06,58,89,79,08,88,47,45,73,94,015.Rūjiena4,95,87,310,011,710,710,710,39,06,54,54,516.Saldus4,65,47,29,911,510,610,49,88,66,54,24,217.Skrīveri4,96,07,510,211,811,010,910,59,06,74,44,318.Skulte4,75,26,58,69,78,78,58,47,86,04,54,419.Stende4,85,47,49,911,711,010,910,29,06,64,54,620.Ventspils3,74,14,76,26,76,16,16,45,94,93,93,921.Zosēni5,06,07,810,412,511,311,110,69,06,44,34,422.Zīlāni4,65,87,510,011,510,710,710,58,76,44,24,2Piezīme.
  65. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no
  66. līdz
  67. gadam.
  68. tabulaDiennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)Nr.p.k.StacijaMēnesisVidēji gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži4,84,65,16,79,413,015,915,212,08,86,75,59,02.Alūksne4,34,14,66,48,912,214,914,311,18,06,04,88,33.Bauska4,74,65,37,19,812,815,314,611,78,76,75,28,94.Daugavpils4,44,34,96,89,712,715,214,511,48,36,34,98,65.Dobele4,94,85,37,09,612,615,314,711,88,86,85,48,96.Gulbene4,34,24,76,49,212,415,114,311,28,16,14,98,47.Jelgava4,84,75,27,09,712,715,514,811,88,66,75,38,98.Kolka5,25,05,46,89,312,615,915,712,39,07,15,89,29.Liepāja5,45,25,77,39,812,915,815,612,59,37,36,09,410.Mērsrags5,04,85,26,89,312,415,515,211,98,76,85,58,911.Pāvilosta5,35,15,57,09,612,715,615,412,39,17,25,99,212.Priekuļi4,54,44,96,69,012,214,914,311,38,36,35,08,513.Rēzekne4,24,14,76,59,412,515,114,311,28,06,14,88,414.Rīga4,84,75,26,99,612,815,615,112,08,86,75,49,015.Rūjiena4,54,44,96,69,112,415,214,611,58,46,35,08,616.Saldus4,94,85,26,89,312,214,914,611,88,76,85,58,817.Skrīveri4,64,55,06,89,512,615,214,711,68,46,55,18,718.Skulte4,84,65,26,99,713,015,915,212,08,76,75,39,019.Stende4,94,75,16,69,011,914,614,411,68,66,75,48,620.Ventspils5,35,15,67,09,712,916,115,812,69,27,25,99,421.Zīlāni4,44,44,96,79,512,615,214,511,48,26,24,98,622.Zosēni4,34,24,76,38,812,014,614,011,08,06,14,98,2Piezīme.
  69. tabulā norādīta katra mēneša diennakts vidējā ūdens tvaiku parciālā spiediena vērtība laikposmā no
  70. līdz
  71. gadam. Ūdens tvaiku parciālais spiediens ir gaisa mitruma raksturlielums, kas norāda uz spiedienu, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu tilpumu, kādu ieņem mitrais gaiss. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes faktiskās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a; WMO, 2017b).
  72. tabulaDiennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)Nr.p.k.StacijaMēnesisVidēji gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži888782767478797982848888822.Alūksne918878706773767984889292823.Bauska878579716973747681868989804.Daugavpils878577696973757882858989805.Dobele888680726873757682869090806.Gulbene898677686773757883879191807.Jelgava878579727174777983868990818.Kolka868683807779808181828687829.Liepāja8886837775787878818387878210.Mērsrags8684807773757779828387878111.Pāvilosta8785817776798079818387878212.Priekuļi8886787066727476818690908013.Rēzekne8885776868737678838690908014.Rīga8582756865697072788286867615.Rūjiena8987797168737679848790918116.Saldus9087807369747679848791918217.Skrīveri8886787068737578838790908018.Skulte8785807474767777818387888119.Stende8986807269747678838690908120.Ventspils8685827877797978808185858121.Zīlāni8886787068737577828689898022.Zosēni89867871697476798487919181Piezīme.
  73. tabulā norādīts katra mēneša diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums laikposmā no
  74. līdz
  75. gadam. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem, un to izsaka kā procentuālo gaisa ūdens tvaika parciālā spiediena attiecību pret maksimāli piesātināta gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu noteiktā temperatūrā un atmosfērā. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas statistisko aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
  76. tabulaGaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)Nr.p.k.StacijaMēnesisVidēji gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži131624333531313127221514242.Alūksne111730394239383530211110273.Bauska121728394240414033231311284.Daugavpils141832434642424034251412305.Dobele131728384239404133231311286.Gulbene121830404239393832221310287.Jelgava152032444743424134251512318.Kolka151723283130282724211615239.Liepāja1417243133292929272216152410.Mērsrags1518273438353432292316142611.Pāvilosta1518263334313031282317162512.Priekuļi1216283741383836302012112713.Rēzekne1217293941393938312313112814.Rīga1418283739373634302214132715.Rūjiena1217304043404037312212112816.Saldus1217293943403938312213102817.Skrīveri1318314144414139322313112918.Skulte1417253234323230262215142419.Stende1317294044414038322213112820.Ventspils1416212525232425232016152121.Zīlāni1317294043404040322313112822.Zosēni12173143464241383122121029Piezīme.
  77. tabulā norādīta katra mēneša vidējā starpība starp diennakts augstāko un zemāko relatīvā mitruma mērījumu laikposmā no
  78. līdz
  79. gadam. Aprēķinā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumi astoņas reizes diennaktī – pl. 00.00, 3.00, 6.00, 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 un 21.00 pēc universālā koordinētā (UTC) laika. Ilggadīgais vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).
  80. tabulaMēneša un gada nokrišņu summa (mm)Nr.p.k.StacijaMēnesisKopā gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži4634323439634979598062476242.Alūksne5845434161938287637564537653.Bauska3831293847627161546248425834.Daugavpils4239373658777875596049456555.Dobele3930303543667866566547405956.Kolka4638353433627285576960516427.Liepāja5842373037496879748778717108.Mērsrags4434323844707878536955456409.Priekuļi52403842588282875676584972010.Rēzekne43363231618265665362484162011.Rīga42373336476681816677574867112.Rūjiena52403938488172855579605170013.Saldus51393738466376726370535366114.Skrīveri57434243597983846278645574915.Skulte52433738467078885782615270416.Stende53403940457478876778585371217.Ventspils60453733375163786583747369918.Zosēni604542425780808057795956737Piezīmes.
  82. tabulā norādīta ilggadīgā katra mēneša un gada summārā nokrišņu vērtība laikposmā no
  83. līdz
  84. gadam. Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras nokrišņus, kā arī stipras rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Summārā vērtība aprēķināta, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes nokrišņu mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ilgtermiņa klimatisko parametru aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
  85. Nokrišņu summa datu iztrūkuma dēļ netika aprēķināta četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās – Jelgavā, Gulbenē, Pāvilostā un Zīlānos.
  86. tabulaApledojuma–sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtībuNr.p. k.VietaSvars (g/m), kas iespējams reizi2 gados5 gados10 gados15 gados20 gados25 gados30 gados50 gados1.Alūksne1813164064564925195416032.Daugavpils49851091231321391451623.Liepāja32618091991051091234.Rīga46971301491621721802035.Skrīveri1232383153583884124314846.Ventspils60119158180196208218245Piezīme.
  87. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no
  88. līdz
  89. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma–sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.
  90. tabulaNormatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtībuNr.p. k.VietaApledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi2 gados5 gados10 gados15 gados20 gados25 gados30 gados50 gados1.Alūksne4,46,78,08,69,19,49,710,42.Daugavpils1,52,43,03,33,53,63,74,13.Liepāja1,01,82,32,62,72,93,03,34.Rīga1,42,73,43,84,14,34,44,85.Skrīveri3,35,56,77,37,78,18,39,06.Ventspils1,83,24,04,44,74,95,15,6Piezīme.
  91. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no
  92. līdz
  93. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.
  94. tabulaMālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gadosNr.p. k.VietaMālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi2 gados5 gados10 gados20 gados50 gados100 gados1.Ainaži6082941051161252.Alūksne881081191291411493.Bauska6282931031141214.Daugavpils78981101201311405.Dobele6285971071191276.Gulbene79981091191301387.Jelgava5979911001111198.Kolka47677887981059.Liepāja466778879710410.Mērsrags4970819010110811.Pāvilosta42627280909612.Priekuļi709010111012112913.Rēzekne809910911913013714.Rīga59809110111212015.Rūjiena729310411412613416.Saldus62849610511712517.Skrīveri739410611612813618.Skulte58809110111312119.Stende5778899911011720.Ventspils39566673828921.Zīlāni749410411412513322.Zosēni8099111120132140Piezīmes.
  96. tabulā (laikposmā no
  97. līdz
  98. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums.
  99. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % – smilšainas un 8 % – kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību).
  100. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām janvārī (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži0,160,000,510,130,100,100,210,270,100,620,230,312.Alūksne0,180,000,540,130,110,110,220,290,110,650,240,323.Bauska0,170,000,470,120,100,130,250,290,130,600,250,354.Daugavpils0,210,000,600,160,120,140,280,340,140,740,300,405.Dobele0,160,000,470,120,090,120,250,280,120,590,250,346.Gulbene0,180,000,540,130,100,120,230,300,120,650,240,347.Jelgava0,160,000,450,110,090,120,250,280,120,570,230,348.Kolka0,140,000,460,120,090,100,210,250,100,560,220,299.Liepāja0,180,000,560,150,110,130,260,310,130,690,280,3710.Mērsrags0,160,000,500,130,100,110,220,270,110,610,240,3211.Pāvilosta0,180,000,580,150,120,120,250,310,120,700,280,3612.Priekuļi0,180,000,530,130,100,110,220,290,110,640,240,3313.Rēzekne0,200,000,610,160,120,120,250,320,120,730,280,3714.Rīga0,170,000,550,140,110,120,240,290,120,670,260,3515.Rūjiena0,150,000,470,110,090,100,210,250,100,580,220,3016.Saldus0,180,000,520,130,100,120,250,300,120,650,260,3517.Skrīveri0,180,000,570,150,110,120,250,310,120,690,270,3618.Skulte0,170,000,540,140,110,110,220,280,110,650,250,3319.Stende0,170,000,520,130,100,120,230,280,120,630,250,3420.Ventspils0,160,000,510,130,100,110,220,270,110,620,240,3221.Zīlāni0,200,000,590,150,120,130,250,330,130,710,280,3722.Zosēni0,180,000,540,130,110,110,230,290,110,660,250,34Piezīme.
  101. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  102. līdz
  103. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  104. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām februārī (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži0,360,000,970,320,330,260,520,620,261,230,580,852.Alūksne0,380,000,980,300,340,270,540,650,271,250,570,883.Bauska0,320,000,850,270,300,290,570,600,291,140,550,874.Daugavpils0,390,001,010,320,360,300,610,690,301,310,630,975.Dobele0,310,000,830,280,290,290,570,600,291,120,560,866.Gulbene0,390,000,990,300,350,280,560,670,281,270,580,917.Jelgava0,290,000,760,250,270,280,570,580,281,050,530,838.Kolka0,310,000,770,250,260,250,510,560,251,030,510,779.Liepāja0,350,000,900,300,310,300,600,650,301,200,600,9110.Mērsrags0,320,000,790,260,270,270,530,590,271,050,520,8011.Pāvilosta0,390,001,020,330,350,280,550,660,281,300,610,9112.Priekuļi0,390,000,980,300,330,260,530,650,261,240,560,8613.Rēzekne0,390,001,050,340,370,290,580,680,291,330,620,9514.Rīga0,350,000,940,320,330,280,560,630,281,220,600,8815.Rūjiena0,360,000,940,300,320,260,510,620,261,190,550,8316.Saldus0,350,000,900,290,320,280,560,630,281,180,570,8817.Skrīveri0,370,000,950,300,330,280,570,660,281,240,590,9018.Skulte0,390,001,010,340,350,270,540,650,271,280,610,8819.Stende0,340,000,870,280,300,270,550,610,271,140,550,8420.Ventspils0,330,000,850,280,290,270,550,610,271,130,560,8421.Zīlāni0,370,000,950,300,330,290,580,660,291,240,590,9122.Zosēni0,380,000,970,310,330,270,540,650,271,240,580,88Piezīme.
  105. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  106. līdz
  107. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  108. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām martā (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži0,670,001,410,700,940,561,131,240,561,981,262,072.Alūksne0,640,001,280,590,860,581,151,210,581,861,162,013.Bauska0,600,001,220,580,840,581,171,180,581,801,172,004.Daugavpils0,570,001,170,580,810,611,221,170,611,771,192,035.Dobele0,560,001,200,600,830,581,161,140,581,781,181,996.Gulbene0,610,001,210,570,820,591,171,200,591,801,151,997.Jelgava0,590,001,170,570,810,581,161,170,581,751,151,978.Kolka0,630,001,310,660,880,561,121,190,561,871,221,999.Liepāja0,690,001,460,720,990,601,201,290,602,061,322,1910.Mērsrags0,650,001,310,670,880,571,151,220,571,881,242,0311.Pāvilosta0,740,001,530,751,020,581,161,320,582,111,332,1812.Priekuļi0,650,001,280,600,860,571,131,210,571,851,171,9913.Rēzekne0,590,001,180,550,810,591,181,180,591,771,141,9914.Rīga0,640,001,280,640,870,591,171,220,591,871,222,0415.Rūjiena0,630,001,220,580,820,561,121,190,561,781,151,9416.Saldus0,610,001,220,610,830,591,171,190,591,801,202,0017.Skrīveri0,610,001,250,590,850,581,171,200,581,831,182,0218.Skulte0,690,001,450,720,970,561,131,250,562,011,282,1019.Stende0,640,001,310,670,880,581,151,220,581,891,252,0420.Ventspils0,680,001,440,720,970,571,151,260,572,021,292,1221.Zīlāni0,620,001,240,580,850,591,171,200,591,821,172,0222.Zosēni0,640,001,290,600,870,571,151,210,571,861,172,01Piezīme.
  109. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  110. līdz
  111. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  112. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām aprīlī (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži1,120,031,731,282,010,871,741,990,902,602,153,752.Alūksne1,000,021,410,991,650,921,841,920,952,331,913,493.Bauska1,100,031,601,151,890,901,802,000,932,502,053,694.Daugavpils1,000,021,501,021,780,921,851,930,952,431,953,625.Dobele1,130,031,631,151,920,901,792,020,922,522,053,716.Gulbene1,030,031,491,041,730,921,831,950,942,411,963,577.Jelgava1,100,031,611,161,900,891,792,000,922,502,053,688.Kolka1,140,031,721,302,000,871,752,020,912,602,183,759.Liepāja1,250,031,911,352,240,881,762,130,912,792,234,0010.Mērsrags1,080,031,621,221,900,871,741,950,902,492,093,6411.Pāvilosta1,220,031,831,352,140,881,752,100,912,702,233,8912.Priekuļi1,040,031,461,021,700,911,811,950,932,361,933,5113.Rēzekne1,010,021,481,011,730,921,851,930,952,401,933,5814.Rīga1,090,031,601,161,870,901,791,980,922,492,063,6715.Rūjiena1,040,031,501,111,740,901,801,940,932,402,003,5416.Saldus1,130,031,581,131,860,901,812,040,932,482,033,6717.Skrīveri1,050,031,481,041,740,911,821,950,932,391,953,5618.Skulte1,090,031,691,231,970,881,761,970,912,572,113,7219.Stende1,130,031,611,211,900,891,792,030,922,502,103,6820.Ventspils1,230,031,871,412,180,861,732,090,892,732,273,9021.Zīlāni1,040,021,501,051,760,911,831,950,942,411,963,5922.Zosēni1,010,031,431,031,680,921,831,930,942,351,943,51Piezīme.
  113. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  114. līdz
  115. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  116. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām maijā (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži1,770,201,842,073,321,052,112,821,262,893,125,432.Alūksne1,590,171,401,512,611,152,292,741,322,552,664,903.Bauska1,620,171,571,672,911,132,272,761,312,702,815,184.Daugavpils1,520,151,511,502,791,142,292,661,292,652,645,085.Dobele1,660,181,581,702,941,132,272,791,312,722,845,216.Gulbene1,630,171,491,562,751,142,282,771,312,632,705,037.Jelgava1,630,171,581,712,941,132,262,761,302,712,845,208.Kolka1,700,201,752,013,191,072,132,771,272,823,075,329.Liepāja1,700,191,832,003,341,072,152,781,262,903,075,4910.Mērsrags1,670,191,611,812,971,072,132,741,262,682,885,1011.Pāvilosta1,670,191,761,963,231,082,162,751,272,843,045,3912.Priekuļi1,640,181,441,552,681,142,272,771,322,582,694,9513.Rēzekne1,530,161,471,522,711,142,282,671,302,612,664,9914.Rīga1,640,181,581,732,921,122,242,751,302,702,855,1615.Rūjiena1,690,201,521,712,811,122,242,811,322,642,835,0516.Saldus1,630,181,481,642,781,152,302,771,332,632,795,0717.Skrīveri1,580,171,441,522,691,152,292,721,312,592,674,9818.Skulte1,690,191,731,913,161,082,152,771,262,812,995,3119.Stende1,660,191,521,732,831,122,242,781,312,642,855,0720.Ventspils1,740,201,842,043,341,052,112,791,252,903,105,4521.Zīlāni1,570,161,491,492,741,142,272,701,292,622,635,0122.Zosēni1,600,171,431,502,651,152,292,741,322,572,654,94Piezīme.
  117. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  118. līdz
  119. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  120. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūnijā (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži1,700,311,522,103,411,192,392,891,502,713,295,792.Alūksne1,590,301,131,612,681,302,602,891,602,442,915,283.Bauska1,680,301,291,763,051,262,532,941,562,553,025,574.Daugavpils1,550,261,211,592,861,282,572,831,552,492,885,425.Dobele1,710,301,291,763,041,272,542,981,572,563,035,596.Gulbene1,620,301,191,672,811,302,592,921,602,492,965,407.Jelgava1,670,291,291,753,041,262,522,931,552,553,015,568.Kolka1,790,331,462,053,341,192,382,981,522,653,245,739.Liepāja1,730,311,562,123,571,202,392,931,512,753,325,9610.Mērsrags1,670,311,291,803,001,212,422,881,522,503,015,4211.Pāvilosta1,740,321,472,083,411,202,412,941,522,683,285,8212.Priekuļi1,550,281,161,612,721,292,582,841,572,452,915,3013.Rēzekne1,590,301,181,612,791,292,582,881,592,472,905,3714.Rīga1,640,291,251,742,931,272,542,901,562,523,015,4715.Rūjiena1,640,311,241,762,871,282,562,921,592,523,055,4416.Saldus1,630,301,191,682,841,282,562,911,582,472,965,4017.Skrīveri1,570,281,171,622,781,292,582,861,572,462,915,3618.Skulte1,650,291,431,953,251,202,402,851,492,633,145,6519.Stende1,670,311,221,722,881,272,552,941,582,493,005,4320.Ventspils1,780,331,552,183,531,182,362,961,512,733,365,8921.Zīlāni1,560,271,191,602,801,282,572,851,562,472,885,3722.Zosēni1,560,291,151,612,701,302,602,851,592,442,915,30Piezīme.
  121. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  122. līdz
  123. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  124. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūlijā (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži1,600,221,641,993,271,192,382,791,412,833,185,652.Alūksne1,520,221,281,582,671,272,552,801,492,552,855,213.Bauska1,550,211,421,692,951,252,502,801,462,672,945,454.Daugavpils1,450,191,331,582,801,262,512,711,452,592,845,325.Dobele1,620,221,421,732,981,252,512,871,482,672,985,496.Gulbene1,550,211,331,612,771,272,532,821,482,602,875,317.Jelgava1,540,211,411,712,941,252,502,791,462,662,975,448.Kolka1,660,241,491,873,071,202,402,861,442,683,075,479.Liepāja1,590,211,571,843,211,222,452,821,442,793,065,6610.Mērsrags1,610,231,381,712,881,202,412,811,432,582,915,2811.Pāvilosta1,580,221,481,783,051,242,472,811,452,713,025,5212.Priekuļi1,500,211,261,562,651,272,542,781,482,542,845,1913.Rēzekne1,490,201,311,582,741,272,532,761,472,572,845,2714.Rīga1,510,221,351,662,811,272,542,781,492,632,935,3615.Rūjiena1,540,221,341,732,801,262,522,801,482,602,995,3216.Saldus1,530,221,281,582,711,282,562,811,502,562,865,2717.Skrīveri1,470,201,291,592,711,272,542,741,472,562,865,2518.Skulte1,540,211,521,823,081,222,432,751,432,743,035,5119.Stende1,550,231,271,642,711,282,562,831,502,552,915,2620.Ventspils1,640,231,571,933,211,212,412,841,442,783,135,6221.Zīlāni1,470,201,301,592,731,272,532,741,472,572,865,2722.Zosēni1,490,201,271,542,651,272,542,761,482,542,815,20Piezīme.
  125. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  126. līdz
  127. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  128. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām augustā (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojums (kWh/m2)Kopējais saules starojums (kWh/m2)vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži1,310,071,761,552,440,991,992,301,062,752,544,432.Alūksne1,150,061,461,302,061,032,062,191,102,492,334,123.Bauska1,280,061,621,352,291,042,092,321,102,662,394,384.Daugavpils1,180,061,581,332,251,052,092,221,102,622,384,345.Dobele1,340,061,641,352,321,052,102,381,112,692,404,416.Gulbene1,210,061,511,302,141,042,082,251,102,552,344,217.Jelgava1,280,061,611,342,281,052,092,331,112,652,394,378.Kolka1,320,071,651,472,321,012,022,331,082,662,484,349.Liepāja1,310,061,731,442,431,032,072,351,102,762,474,5010.Mērsrags1,300,071,601,392,260,991,992,291,062,602,394,2511.Pāvilosta1,270,061,601,372,261,052,112,321,122,652,424,3712.Priekuļi1,210,071,471,302,091,042,082,251,102,512,344,1713.Rēzekne1,150,061,521,302,151,042,082,191,102,562,344,2314.Rīga1,250,061,531,332,181,062,112,301,122,592,384,2915.Rūjiena1,220,071,511,392,131,042,072,251,102,542,424,2016.Saldus1,250,061,531,312,171,062,112,311,122,582,364,2817.Skrīveri1,180,061,531,342,171,042,082,221,102,572,384,2518.Skulte1,260,061,681,432,351,012,022,271,072,692,444,3619.Stende1,260,071,501,322,141,062,122,311,132,562,384,2620.Ventspils1,310,061,691,472,371,032,072,341,102,722,504,4421.Zīlāni1,170,061,521,322,161,042,092,211,102,572,364,2522.Zosēni1,180,061,451,282,071,042,082,221,102,492,324,15Piezīme.
  129. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  130. līdz
  131. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  132. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām septembrī (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojums (kWh/m2)Izkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži0,880,001,620,881,330,701,391,580,702,311,582,722.Alūksne0,750,001,350,741,110,701,401,450,702,051,442,513.Bauska0,910,001,610,861,340,731,451,640,732,341,592,794.Daugavpils0,800,001,530,801,270,731,461,530,732,261,532,725.Dobele0,950,001,660,881,370,731,461,680,732,391,612,836.Gulbene0,780,001,410,781,160,711,421,490,712,121,492,587.Jelgava0,910,001,610,851,330,731,451,640,732,341,582,798.Kolka0,870,001,530,841,260,701,401,570,702,231,542,669.Liepāja0,950,001,750,921,450,731,461,690,732,481,652,9110.Mērsrags0,880,001,530,821,260,691,391,570,692,221,522,6511.Pāvilosta0,910,001,590,861,310,741,471,650,742,331,602,7912.Priekuļi0,800,001,400,771,160,711,411,510,712,101,482,5713.Rēzekne0,760,001,440,781,190,711,421,470,712,151,492,6214.Rīga0,850,001,490,821,240,731,461,580,732,221,552,6915.Rūjiena0,810,001,400,781,150,711,421,510,712,111,492,5716.Saldus0,910,001,560,831,290,731,471,640,732,291,562,7517.Skrīveri0,780,001,420,791,180,721,441,490,722,141,512,6218.Skulte0,860,001,580,851,300,711,421,570,712,291,562,7219.Stende0,890,001,490,821,230,731,451,620,732,221,552,6920.Ventspils0,900,001,630,911,340,721,441,620,722,351,632,7821.Zīlāni0,770,001,430,791,190,721,441,490,722,151,502,6222.Zosēni0,770,001,380,771,140,711,411,470,712,081,472,55Piezīme.
  133. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  134. līdz
  135. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  136. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām oktobrī (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži0,470,001,100,400,500,350,700,820,351,450,751,202.Alūksne0,380,000,910,360,410,350,700,730,351,260,711,123.Bauska0,560,001,350,510,620,390,780,940,391,730,891,404.Daugavpils0,460,001,160,450,540,390,780,840,391,550,841,325.Dobele0,550,001,360,510,620,390,780,950,391,750,901,416.Gulbene0,410,001,000,400,460,360,720,770,361,370,761,187.Jelgava0,550,001,330,500,610,390,780,940,391,720,881,398.Kolka0,470,001,100,410,500,360,720,830,361,460,771,239.Liepāja0,530,001,280,460,590,400,790,930,401,670,861,3810.Mērsrags0,500,001,150,430,530,370,730,860,371,520,791,2611.Pāvilosta0,510,001,200,440,550,380,770,890,381,590,821,3212.Priekuļi0,440,001,050,400,480,350,710,790,351,410,761,1913.Rēzekne0,420,001,050,400,490,370,750,800,371,420,781,2314.Rīga0,520,001,210,450,560,380,760,890,381,590,831,3215.Rūjiena0,440,001,020,380,460,350,700,790,351,370,731,1616.Saldus0,520,001,240,460,570,390,780,910,391,630,851,3517.Skrīveri0,460,001,140,440,520,370,750,830,371,510,821,2718.Skulte0,490,001,170,440,540,370,730,850,371,540,811,2719.Stende0,520,001,200,450,550,380,750,890,381,570,821,3020.Ventspils0,510,001,210,450,560,370,740,880,371,590,821,3021.Zīlāni0,440,001,110,440,510,380,760,820,381,490,821,2722.Zosēni0,400,001,000,400,460,350,710,750,351,350,751,17Piezīme.
  137. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  138. līdz
  139. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  140. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām novembrī (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži0,170,000,490,140,120,140,280,300,140,630,280,392.Alūksne0,160,000,470,140,110,140,290,300,140,610,280,403.Bauska0,200,000,590,180,150,160,330,360,160,750,340,484.Daugavpils0,190,000,550,170,140,170,340,370,170,720,340,495.Dobele0,200,000,580,170,150,160,330,360,160,740,340,476.Gulbene0,170,000,500,150,120,150,300,320,150,650,300,437.Jelgava0,190,000,570,170,150,160,320,350,160,730,330,478.Kolka0,170,000,510,150,120,140,290,310,140,650,290,419.Liepāja0,210,000,630,190,160,170,340,380,170,800,360,5010.Mērsrags0,180,000,570,160,140,150,300,330,150,720,310,4411.Pāvilosta0,200,000,590,180,140,160,320,360,160,750,340,4712.Priekuļi0,170,000,510,150,120,150,290,320,150,650,290,4213.Rēzekne0,170,000,520,160,130,160,320,330,160,680,320,4514.Rīga0,180,000,550,170,140,160,320,330,160,700,330,4515.Rūjiena0,150,000,450,130,110,140,280,290,140,590,270,3816.Saldus0,190,000,550,170,140,160,320,350,160,720,330,4617.Skrīveri0,180,000,520,160,130,160,320,340,160,680,320,4518.Skulte0,170,000,540,170,130,150,300,320,150,690,310,4319.Stende0,180,000,540,160,130,150,310,330,150,700,320,4420.Ventspils0,190,000,560,160,140,150,310,340,150,710,310,4421.Zīlāni0,180,000,530,160,130,160,320,340,160,690,320,4622.Zosēni0,160,000,460,140,110,150,300,310,150,610,280,41Piezīme.
  141. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  142. līdz
  143. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  144. tabulaDati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām decembrī (kWh/m2)Nr.p. k.StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojumsvertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmaAustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi1.Ainaži0,110,000,370,080,050,070,130,180,070,430,150,192.Alūksne0,100,000,350,080,050,070,140,170,070,420,150,193.Bauska0,130,000,400,100,060,090,170,210,090,480,180,234.Daugavpils0,140,000,420,100,070,100,190,240,100,510,200,265.Dobele0,130,000,390,100,060,080,170,210,080,470,180,236.Gulbene0,120,000,380,090,060,080,150,190,080,450,160,217.Jelgava0,120,000,390,100,060,080,170,210,080,470,180,238.Kolka0,110,000,380,100,060,070,140,180,070,450,170,199.Liepāja0,130,000,420,110,070,090,180,220,090,510,200,2510.Mērsrags0,120,000,420,100,060,080,150,200,080,490,180,2211.Pāvilosta0,130,000,400,100,060,080,170,210,080,490,180,2312.Priekuļi0,110,000,350,080,050,070,150,190,070,420,150,2013.Rēzekne0,120,000,380,100,060,080,170,210,080,460,180,2314.Rīga0,130,000,400,100,060,080,160,210,080,480,180,2315.Rūjiena0,110,000,350,080,050,070,130,170,070,420,150,1816.Saldus0,130,000,410,100,060,090,170,210,090,490,190,2417.Skrīveri0,130,000,400,090,060,080,170,210,080,480,180,2318.Skulte0,120,000,380,090,060,080,150,190,080,450,170,2119.Stende0,120,000,380,090,060,080,160,200,080,460,170,2220.Ventspils0,110,000,350,080,050,070,150,180,070,430,160,2021.Zīlāni0,130,000,390,100,060,090,170,210,090,480,190,2422.Zosēni0,110,000,360,090,060,080,150,190,080,440,160,21Piezīme.
  145. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no
  146. līdz
  147. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
  148. tabulaVidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)Nr.p. k.Vieta MēnesisXIXIIIIIIIIIV1.Daugavpilsvislielākais677174878480sala gadi7 %23 %57 %53 %40 %7 %vidējais31225251842.Dobelevislielākais283344514342sala gadi3 %13 %33 %43 %30 %13 %vidējais1410131143.Liepājavislielākais374766717030sala gadi7 %21 %33 %50 %33 %3 %vidējais2713201414.Stendevislielākais445053697347sala gadi8 %21 %42 %38 %29 %12 %vidējais3815171345.Zosēnivislielākais687369535850sala gadi8 %35 %52 %56 %56 %19 %vidējais4152122207Piezīmes.
  150. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no
  151. līdz
  152. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā.
  153. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.
  154. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits – gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi. Ekonomikas ministrs R. Nemiro

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.