← Latvija

Par Jelgavas novada domes 2019. gada 28. augusta saistošo noteikumu Nr. 6 "Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.–2033. gadam Jelgavas novada ter

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/153 Rīgā

  1. gada
  2. decembrī Par Jelgavas novada domes
  3. gada
  4. augusta saistošo noteikumu Nr. 6 "Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.-
  5. gadam Jelgavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu
  6. Jelgavas novada dome (turpmāk - Dome)
  7. gada
  8. augustā apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 6 "Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.-
  9. gadam Jelgavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 6), kas stājās spēkā
  10. gada
  11. septembrī (paziņojums par Saistošo noteikumu Nr. 6 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts
  12. gada
  13. septembrī).
  14. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums)
  15. panta
  16. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk - ministrija) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma
  17. un
  18. pantā minēto darbību veikšanai.
  19. Likuma
  20. un
  21. pants nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc ministra iniciatīvas un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšanu.
  22. Atbilstoši Likuma
  23. panta trešajai daļai, ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.
  24. Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.-
  25. gadam (turpmāk - Jelgavas novada TP) pārsūdzēšanas termiņš beidzās
  26. gada
  27. novembrī.
  28. Ministrija
  29. gada
  30. novembrī informēja Domi, ka Jelgavas novada TP tiks izvērtēts saskaņā ar Likuma
  31. panta pirmo daļu.
  32. Pamatojoties uz Likuma
  33. pantā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz
  34. gada
  35. novembrim, ir saņemts privātpersonas iesniegums, par ko ministrija
  36. gada
  37. novembrī informēja Domi.
  38. Ņemot vērā Rīkojuma
  39. un
  40. punktā minēto, ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_15680 (turpmāk - sistēma) pieejamo Jelgavas novada TP dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.
  41. Izvērtējot Jelgavas novada TP saturu un izstrādes procedūru, konstatēju: 9.
  42. Saskaņā ar Ministru kabineta
  43. gada
  44. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628)
  45. punktu teritorijas plānojuma izstrāde tiek uzsākta ar pašvaldības domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba uzdevums un izstrādes vadītājs. Jelgavas novada TP uzsākts ar Domes
  46. gada
  47. jūnija lēmumu "Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma izstrādi".1 Atbilstoši noteikumu Nr. 628
  48. punktam izstrādes vadītājs organizē un vada plānošanas dokumentu izstrādi, tai skaitā sagatavo ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, lai Dome varētu pieņemt attiecīgu lēmumu. No Jelgavas novada TP dokumentācijas2 izriet, ka tā izstrādes gaitā ir mainīts izstrādes vadītājs, bet šīs izmaiņas nav apstiprinātas ar Domes lēmumu. 9.
  49. Spēkā esošais Jelgavas novada teritorijas plānojums tika apstiprināts
  50. gada
  51. novembrī3, aizstājot līdz tam spēkā 13 esošos atsevišķos novada teritoriālo vienību teritoriju plānojumus. Ne Domes
  52. gada
  53. jūnija lēmuma pamatojošajā daļā, ne paskaidrojuma rakstā, nav norādīta jauna novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanas nepieciešamība. 9.
  54. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas
  55. gada
  56. februāra sprieduma lietas Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas
  57. punktu). Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas
  58. gada
  59. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas
  60. punktu un
  61. gada
  62. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03
  63. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu. Likuma
  64. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas
  65. gada
  66. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 26.
  67. punktu un
  68. gada
  69. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas
  70. punktu). Saskaņā ar noteikumu Nr. 628
  71. punktu pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu. Jelgavas novada TP atkārtoti pilnveidotās redakcijas (
  72. redakcija) publiskā apspriešana notika no
  73. gada
  74. jūnija līdz
  75. gada
  76. jūlijam. Publiskās apspriešanas sanāksme, kurā izskatīti saņemtie priekšlikumi, notika
  77. gada
  78. jūlijā, t.i., pirms noteiktā publiskās apspriešanas beigu datuma. Domes
  79. gada
  80. maija lēmumā "Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2.redakcijas pilnveidošanu,
  81. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai"4 noteiktais publiskās apspriešanas termiņš (no
  82. gada
  83. jūnija līdz
  84. gada
  85. jūlijam) neatbilst sistēmā noteiktajam publiskās apspriešanas termiņam (no
  86. gada
  87. jūnija līdz
  88. gada
  89. jūlijam). Pēc pēdējās publiskās apspriešanas ir veiktas izmaiņas Jelgavas novada TP saistošajā daļā - teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos5 (turpmāk - apbūves noteikumi), kas nav atspoguļotas Izstrādes vadītājas priekšlikumos par izmaiņām un pamatojumu redakcionālu kļūdu labošanai6, Jelgavas novada TP teritorijas plānojuma 2019.-
  90. gadam un Vides pārskata redakcijām. Precizējums nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. No šī kritērija izriet precizējumu un grozījumu nošķiršanas pazīmes, kas saistītas ar precizējumu izstrādes robežām. Redakcionāla kļūdu labošana jeb precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek labotas vienīgi publicētā normatīvā akta redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Ar precizējumu nav pieļaujamas normatīvā akta izmaiņas, kas skar personu tiesiskās intereses.7 Ministru kabineta
  91. gada
  92. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1 punkts paredz, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības. Līdz ar to pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā8, kas neskar personu tiesiskās intereses. Pēc publiskās apspriešanas apbūves noteikumu
  93. punkts atbilstoši VAS "Latvijas valsts ceļi"
  94. gada
  95. jūlija atzinumam izteikts citā redakcijā, kas būtiski atšķiras no publiskajai apspriešanai nodotās redakcijas.9 Vienlaikus, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas
  96. gada
  97. jūlija vēstulē minēto, apbūves noteikumi papildināti ar jaunu 5.1.
  98. apakšnodaļu "Valsts funkciju īstenošanai nepieciešamās teritorijas (TIN14)".10 Tomēr grafiskajā daļā šāda teritorija ar īpašiem noteikumiem nav attēlota. 9.
  99. Ministru kabineta
  100. gada
  101. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240)
  102. punkts noteic funkcionālās zonas, kurās pieļaujama vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW. Savukārt noteikumu Nr. 240
  103. punkts dod tiesības pašvaldībai noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta. Pretēji publiskās apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem (iesniegumu parakstījušas vairāk nekā 600 personas), teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta, nav noteiktas, ņemot vērā, ka pašvaldībai nav objektīva un izvērtēta, dokumentāla pamatojuma šāda aizlieguma noteikšanai.11 Domes
  104. gada
  105. augusta sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, netika sniegta pietiekama argumentācija šādu teritoriju nenoteikšanai. Vēja elektrostaciju izvietošanai apbūves noteikumos ietverts noteikumu Nr. 240
  106. punkts, kas papildināts ar piebildi, ka jāievēro arī papildus prasības, t.i., apbūves noteikumu
  107. punkts - vēja elektrostaciju parku būvniecība atļauta tikai pēc rakstiska saskaņojuma saņemšanas pašvaldībā un noteikto prasību attiecībā uz satiksmes infrastruktūru izpildes. 9.
  108. Atbilstoši noteikumu Nr. 628
  109. punktam saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos norāda tos lokālplānojumus un detālplānojumus, kuri zaudē spēku. Jelgavas novadā uz
  110. gada
  111. janvāri spēkā ir 8 detālplānojumi, no kuriem 5 ir īstenoti. Saistošajos noteikumos Nr. 6 nav ietverta tiesību norma par tiem, ka zaudējuši spēku.12 Saskaņā ar Likuma
  112. panta trešo daļu vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, kurā uzsākama detālplānojuma īstenošana - detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu. Vienlaikus Likuma Pārejas noteikumu
  113. punkts noteic, ka visi spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti sistēmā ievietojami līdz
  114. gada
  115. decembrim. Sistēmā ir ievietoti tikai divi detālplānojumi - detālplānojums nekustamajam īpašumam "Vilces iela 17", Svētes pagastā un Jelgavas novada Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Lindas" detālplānojums. Detālplānojums salīdzinājumā ar teritorijas plānojumu ir uzskatāms par speciālo tiesību normu, līdz ar to detālplānojuma teritorijā spēkā ir detālplānojumā noteiktais. Pretēji detālplānojumā "Lindas" noteiktajam zonējumam - individuālo dzīvojamo māju apbūve (DzM)13, Jelgavas novada TP šajā teritorijā noteiktā funkcionālā zona ir lauksaimniecības teritorija (L), turklāt tā ir applūstošā teritorija un atrodas ārpus Vītoliņu ciema. Detālplānojums nekustamajam īpašuma Vilces iela 1714 paredz individuālo dzīvojamo māju apbūvi (DzM), bet Jelgavas novada TP šī teritorija noteikta kā savrupmāju apbūves teritorija (DzS), kas atbilst paskaidrojuma rakstā dotajai funkcionālo zonu savietojamības tabulai. Apbūves noteikumu
  116. punkts noteic, ka teritorijas, kurās ir jāizstrādā detālplānojums, ir noteiktas kā teritorijas, kurām izstrādājams detālplānojums (TIN3) un tās atrodas Kalnciemā, Kalnciema pagastā, bet konkrētais apzīmējums norādīts visās grafiskās daļas kartēs. 9.
  117. Atbilstoši noteikumu Nr. 628
  118. punktam, ja teritorijas plānojumā paredzētas novada pagasta, novada pilsētas vai ciema robežu izmaiņas, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai to statusa maiņa, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu
  119. punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu. Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka izstrādes laikā ir pārskatītas visu ciemu robežas.15 Robežas grozītas 30 no 34 novadā esošajiem ciemiem. Savukārt 4 ciemiem robežas precizētas pa zemes vienību robežām. Ciema robežu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
  120. panta pirmajai daļai un noteikumu Nr. 628 31.1.
  121. apakšpunktam nosaka teritorijas plānojuma grafiskajā daļā. Grafiskajā daļā ir attēlotas divas ciemu robežas - esošā un plānotā robeža. Stājoties spēkā saistošajiem noteikumiem Nr. 6 (t.i., no
  122. gada
  123. septembra), spēkā ir tikai viena ciema robeža, kas grafiskajā daļā nosaukta par plānoto ciema robežu. 9.
  124. Noteikumu Nr. 628
  125. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā ietilpst paskaidrojuma raksts, apbūves noteikumi un grafiskā daļa. Līdz ar to tajās ietvertajai informācijai jābūt savstarpēji saistītai un atbilstošai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Turklāt apbūves noteikumos var ietvert tikai tādas normas, kuru izdošanai pašvaldībai normatīvajos aktos ir dots deleģējums. Apbūves noteikumos nav ietveramas normas, kas dublē augstāka juridiskā spēka vai tāda paša juridiskā spēka normatīvajos aktos.16 9.
  126. apbūves noteikumos dotas atsauces uz neesošiem pielikumiem paskaidrojuma rakstā17; 9.
  127. nav sniegts pamatojums, kāpēc Svētes pagasta Jēkabnieku ciems un Jaunsvirlaukas pagasta Vecsvirlaukas ciems nav ietverts 5.pielikumā, kaut arī Jelgavas novada TP grafiskajā daļā šo ciemu robežas grafiskajā daļā ir attēlotas; 9.
  128. grafiskajā daļā nav attēlotas visas teritorijas, kuras noteiktas, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN), tai skaitā teritorija ar īpašiem noteikumiem "riska teritorija" (TIN11), kas saskaņā ar apbūves noteikumu
  129. punktu ir bijusī Sibīrijas mēra lopu kapsēta (nekustamais īpašums "Zeltiņi", Lielplatones pagastā), kurā aizliegta jebkādas saimnieciskās darbības veikšana; 9.
  130. apbūves noteikumos lietotā terminoloģija neatbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;18 9.
  131. nav ņemts vērā, ka servitūtu nodibināšana, grozīšana vai izbeigšana var notikt vienīgi Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajā kārtībā un ceļa servitūtu nodibināšana un uzraudzība ir civiltiesisks jautājums, kas saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" nav pašvaldību kompetencē; 9.
  132. apbūves noteikumos ietvertas prasības, kas nav izpildāmas, jo papildus prasības, uz kurām dota atsauce, apbūves noteikumos nav noteiktas; 9.
  133. apbūves noteikumos ietverta prasība saņemt pašvaldības saskaņojumu gadījumos, kad šādu prasību izvirzīšanu neparedz augstāka juridiskā spēka normatīvais akts; 9.
  134. apbūves noteikumu pielikumā noteiktā ielu klasifikācija neatbilst noteikumu Nr. 240
  135. pielikumam; 9.
  136. nav ņemts vērā Zemes pārvaldības likuma
  137. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktais nosacījums, ka koplietošanas ceļš ir ceļš, kas kā būve pieder pašvaldībai, bet zeme zem tā ir privātīpašums, kas kopā ar ceļa nodalījuma joslu vai ielas sarkanajām līnijām tiek iezīmēts teritorijas plānojumā; 9.
  138. pārrakstītas noteikumu Nr. 24019, Ministru kabineta
  139. gada
  140. jūnija noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas", Ministru kabineta
  141. gada
  142. jūnija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves""20 tiesību normas; 9.
  143. apbūves noteikumos izvirzītas prasības, kas neatbilst noteikumu Nr. 240 nosacījumiem;21 9.
  144. apbūves noteikumos nav ievērota konsekvence attiecībā uz pašvaldības institūciju, no kuras saņemams saskaņojums būvniecības procesā22, tai skaitā, nav ņemti vērā Ministru kabineta
  145. gada
  146. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"
  147. punktā noteiktie gadījumi, kad nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija un līdz ar to saskaņojums ar pašvaldību; 9.
  148. nav pamatota teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā plānotā būvniecība jāsaskaņo ar Babītes novada pašvaldību" (TIN 13) noteikšana; 9.
  149. ietvertas tiesību normas, kas atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"
  150. pantu nosakāmas citos saistošajos noteikumos;23 9.
  151. grafiskajā daļā lietoti apzīmējumi, kam nav dots skaidrojums24 un katrā grafiskās daļas kartē norādīti pilnīgi visi grafiskajā daļā lietotie apzīmējumi, neskatoties uz to, ka pašā kartē šādi apzīmējumi nav lietoti;25 9.
  152. Domes
  153. gada
  154. jūnija saistošie noteikumi Nr. 8 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Jelgavas novadā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 8) nosaka kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, šo sistēmu ekspluatācijas un aizsardzības noteikumus. Saistošo noteikumu Nr. 8
  155. punkts noteic, ka visos jaunas būvniecības gadījumos apbūves teritorijās, kurās saskaņā ar teritorijas plānojumu ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas, pieprasāmi tehniskie noteikumi. Jelgavas novada TP nav noteiktas teritorijas, kurās atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 8
  156. punktam ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas. Atbilstoši apbūves noteikumu
  157. punktam centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas ierīkošana jāparedz 32 no novada 34 ciemiem.
  158. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas
  159. gada
  160. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas
  161. punktu un
  162. gada
  163. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03
  164. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu.
  165. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"
  166. panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.
  167. Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas
  168. gada
  169. marta spriedumu lietā Nr. 2003-16-05, secinājumu daļas
  170. punkts).
  171. Atbilstoši Likuma
  172. panta trešajai daļai, ja, izskatot privātpersonas iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.
  173. Ņemot vērā Rīkojuma
  174. punktā konstatēto, secinu, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības lokālplānojuma izstrādei: 14.
  175. pārkāpta likuma "Par pašvaldībām"
  176. panta otrā daļa,
  177. pants; 14.
  178. pārkāpta Likuma
  179. pants,
  180. panta otrā un ceturtā daļa,
  181. panta trešā daļa; 14.3.pārkāpta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
  182. panta pirmā daļa; 14.
  183. pārkāpts Zemes pārvaldības likuma
  184. panta pirmā, otrā un trešā daļa; 14.
  185. pārkāpts noteikumu Nr. 628 2.4., 28., 30., 31.1.4., 36.
  186. apakšpunkts, 75.,
  187. un
  188. punkts; 14.
  189. pārkāpts noteikumu Nr. 240 12., 84., 86., 89., 140., 148., 151., 155., 161., 162.,
  190. punkts; 14.
  191. pārkāpts Ministru kabineta
  192. gada
  193. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"
  194. punkts.
  195. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Likuma
  196. panta pirmo daļu, apturu Saistošo noteikumu Nr. 6 darbību.
  197. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Jelgavas novada domes priekšsēdētājam. 1 Pieejams arī Jelgavas novada pašvaldības tīmekļvietnē http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/Lemums_par_TP_izstrades_uzsaksanu_28_06_2017.pdf 2 Domes
  198. gada
  199. jūnija lēmums "Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma izstrādi" - Domes Attīstības nodaļas vadītāja; Domes
  200. gada
  201. novembra lēmums "Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma redakcijas pilnveidošanu" - E.Upīte, Izstrādes vadītājas priekšlikumi par izmaiņām un pamatojums redakcionālu kļūdu labošanai, Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.-
  202. gadam un Vides pārskata (sistēmā ievietots
  203. gada
  204. augustā) - L.Lonerte; Domes
  205. gada
  206. augusta sēdē par Jelgavas novada TP ziņoja A.Strupulis. 3 Pieejams arī Jelgavas novada pašvaldības tīmekļvietnē http://www.jelgavasnovads.lv/lv/pasvaldiba/saistosie-noteikumi/teritorijas-planosana/ 4 Pieejams Jelgavas novada pašvaldības tīmekļvietnē http://www.jelgavasnovads.lv/lv/pasvaldiba/sabiedribas-lidzdaliba/publiskas-apspriesanas/15159/pazinojums-par-jelgavas-novada-teritorijas-planojuma-3redakcijas-nodosanu-publiskai-apspriesanai/ 5 Ziņojums par sabiedriskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu,
  207. priekšlikums 6 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_15680, Izstrādes vadītājas priekšlikumi par izmaiņām un pamatojums redakcionālu kļūdu labošanai, Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2019.-
  208. gadam un Vides pārskata redakcijām. 7 Z.Pumpure-Prāmniece. Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos. Žurnāls " Jurista Vārds",
  209. gada
  210. jūlijs Nr. 29

(624)8 Noteikumu Nr. 628
  1. punkts - Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu - funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. 9 Publiskajai apspriešanai nodoto Apbūves noteikumu
  2. punkts "Ja dzīvojamās mājas būvniecība paredzēta autoceļa aizsargjoslā, būvniecība nav pieļaujama teritorijā, kur tiek pārsniegts pieļaujamais trokšņu līmenis ja netiek paredzēti pasākumi trokšņu līmeņa samazināšanai"; apstiprināto apbūves noteikumu
  3. punkts "Teritorijās, kur konstatējami trokšņa robežlielumu pārsniegumi, ēku būvniecība atļauta tikai gadījumos, ja tas atbilst teritorijas plānojumam un ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams, prettrokšņa pasākumus precizē, veicot akustiskās situācijas papildus modelēšanu". 10 Apbūves noteikumu 5.1.
  4. "Valsts funkciju īstenošanai nepieciešamās teritorijas (TIN14)"
  5. punkts. Valstij piekrītošās zemes vienības kurās noteikts funkcionālais zonējums "Meža teritorijas" atļauta Valsts drošības infrastruktūras būvniecība/izveidošana. 11 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_15680, "Ziņojums par sabiedriskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu"- pamatojums priekšlikums vērā ņemšanai vai noraidīšanai uz
  6. priekšlikumu 12 Paskaidrojuma raksta
  7. lp. 13 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_3820 14 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_6081 15 Paskaidrojuma raksta
  8. lp. 16 Ministru kabineta
  9. gada
  10. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.
  11. apakšpunkts. 17 Apbūves noteikumu 6.,
  12. un
  13. punktā dota atsauce uz Paskaidrojuma raksta
  14. pielikumu,
  15. punktā - uz
  16. pielikumu. Paskaidrojuma rakstam pievienoti tikai seši pielikumi. 18 Piemēram, Apbūves noteikumos lietots termins "rekonstrukcija, atbilstoši Būvniecības likumam lietojams termins - "pārbūve"; termina "būvprojekts" vietā lietojams Ministru kabineta
  17. gada
  18. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" noteiktais termins "būvniecības ieceres dokumentācija", terminu "inženierkomunikācijas" un "inženiertehniskās komunikācijas" vietā lietojams Ministru kabineta
  19. gada
  20. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" noteiktais termins "inženiertīkls". Ministru kabineta
  21. gada
  22. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" noteic, ka būves ir iedalāmas ēkās un inženierbūvēs, bet apbūves noteikumos lietots termins "ēkas un būves". 19 Piemēram, apbūves noteikumu
  23. punkts dublē noteikumu Nr. 240
  24. punktu, apbūves noteikumu
  25. punkts dublē noteikumu Nr. 240
  26. punktu; 20 Piemēram, apbūves noteikumu
  27. un
  28. punkts dublē Ministru kabineta
  29. gada
  30. jūnija noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas""
  31. un
  32. punktu un Ministru kabineta
  33. gada
  34. jūnija noteikumi Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves""
  35. un
  36. punktu. 21 Piemēram, no apbūves noteikumu
  37. punkta izriet, ka pašvaldībā akceptēts teritorijas vertikālā plānojuma projekts nepieciešams, ja teritorijas pazemināšana vai paaugstināšana paredzēta vairāk par 30 cm. Saskaņā ar noteikumu Nr. 240
  38. punktu akceptēts teritorijas vertikālā plānojuma projekts nepieciešams, ja teritorijas pazemināšana vai paaugstināšana paredzēta vairāk par 50 cm; Apbūves noteikumu
  39. punkts noteic, ka apgriešanās laukumu veido neatkarīgi no strupceļa garuma. Noteikumu Nr. 240
  40. punkts noteic, ka apgriešanās laukumu veido, ja strupceļa garums pārsniedz 50 m. 22 Piemēram, apbūves noteikumu 16., 22., 57., 78., 84., 92., 115., 119., 154., 402.,
  41. un
  42. punktā norādīts, ka jāsaskaņo ar pašvaldību vai attiecīgo viedokli sniedz pašvaldība, savukārt apbūves noteikumu 37., 62., 105., 111.,
  43. un
  44. punktā noteikts, ka to veic būvvalde. 23 Piemēram, apbūves noteikumu
  45. punkta prasība par ēkas uzturēšanu kārtībā ietverama saistošajos noteikumos par būvju un teritoriju uzturēšanu. kopšanu un labiekārtošanu (likuma "Par pašvaldībām"
  46. panta pirmās daļas 5.,
  47. un
  48. punkts), apbūves noteikumu
  49. un
  50. punkta prasība par reklāmu un sludinājumu izvietošanu ir saistošo noteikumu par reklāmu izvietošanu (likuma "Par pašvaldībām"
  51. panta pirmās daļas
  52. punkts). 24 Piemēram, violetiem skaitļiem treknā fontā. 25 Piemēram, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, kurām izstrādājams detālplānojums (TIN3), teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās plānotā būvniecība jāsaskaņo ar Babītes novada pašvaldību (TIN13) vai valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne - māla atradne "Kaiģi". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - aizsardzības ministrs A. Pabriks

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.