Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-53 Rīgā

1. gada
2. aprīlī Grozījums Kultūras ministrijas
3. gada
4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
5. gada
6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
7. punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
8. panta devīto daļu un Ministru kabineta
9. gada
10. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473)
11. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
12. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par īres nama Rīgā, Kalnciema ielā 2, daļas - fasādes pret Raņķa dambi (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti: 1.
13. izraksts no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
14. gada
15. aprīļa sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/7; 1.
16. informācija par Objekta nosaukumu; 1.
17. informācija par Objekta atrašanās vietu; 1.
18. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā; 1.
19. Objekta apraksts; 1.
20. Objekta fotofiksācijas materiāli; 1.
21. ziņas par Objekta īpašniekiem; 1.
22. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
23. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473
24. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks un valdītājs, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
25. panta pirmo un otro daļu un Administratīvā procesa likuma
26. panta pirmo daļu, ar Pārvaldes
27. gada
28. septembra vēstuli Nr. 08-09.2/4352 informēti par ierosinājumu un lūgts paust attieksmi. Ar
29. gada
30. oktobra vēstuli īpašnieks pauž attieksmi pret Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Pārvalde ar
31. gada
32. novembra vēstuli Nr. 08-09.2/5460 skaidro īpašniekam par Objekta kultūrvēsturisko vērtību un nepieciešamību aizsargāt to. Savukārt ar
33. gada
34. aprīļa vēstuli Nr. 04-06.2/2057 Pārvalde lūdza Rīgas domes attieksmi par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīgas domes īpašuma departamenta Būvniecības pārvalde ar
35. gada
36. maija vēstuli Nr. DIB-19-81-nd un Rīgas pilsētas būvvalde ar
37. gada
38. jūlija vēstuli Nr. BV-19-6237-ap atbalsta Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
39. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
40. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta
41. gada
42. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 12.
43. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļus var iekļaut - būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.
44. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 12.
45. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts celts kā īres nams ar veikaliem
46. gadā pēc arhitekta E. V. Frīzendorfa projekta stateniskā jūgendstila formās. Objekta fasāžu kompozīcija veidota uzsvērtā vertikālismā un tā stilistiski veido vienotu ansambli ar blakus ēku Raņķa dambī 14, kura celta
47. gadā pēc arhitekta J. Alkšņa projekta. Objektam ir saglabājusies arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcija un grezna dekoratīvā apdare. Fasāde ir plastiski bagāta ar izkoptām proporcijām. Masīvas lizēnas paceļas vairāku stāvu augstumā, sadalot gan logailas, gan ornamentālo dekoru, kas aizpilda laukumus starp logailām pārsegumu līmenī. Fasādes plastiku izceļ pusapaļi erkeri vairāku stāvu augstumā, un fasādi vainago noapaļoti liektas formas zelmiņi. Objekts pirms ugunsgrēka bija iespaidīgs stateniskā jūgendstila paraugs ar plastisku un greznu fasādes apdari, pazīstama arhitekta autordarbs. Objekts ir pilsētbūvnieciski nozīmīgs, jo kopā ar blakus esošo ēku (Rīgā, Raņķa dambī 14) veido stilistiski vienotu kvartāla autentiskās apbūves fronti Pārdaugavas maģistrāļu krustpunktā. Objekta saglabājamās vērtības: būves daļa (fasāde pret Raņķa dambi), telpiskais risinājums pilsētas apbūvē, fasādes dekoratīvā apdare.
48. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
49. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473
50. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
51. gada
52. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
53. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9281 Vietējās nozīmes Arhitektūra Īres nama daļa - fasāde pret Raņķa dambi Rīga, Kalnciema iela 2
55. Kultūras pieminekļa sastāvs: ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 061 0154 001 fasāde pret Raņķa dambi.
56. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
57. panta pirmajai daļai Objektam ir noteikta individuālā aizsardzības zona, kas vienāda ar
58. Objekts jau atrodas aizsardzības zonā ap vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli "Īres nams" Rīgā, Raņķa dambī 14 ar valsts aizsardzības Nr.
60. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
61. pants un
62. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma
63. pants,
64. panta pirmā daļa,
65. panta otrā daļa,
66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
67. gada
68. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 4.
69. un 12.
70. punkts, Ministru kabineta
71. gada
72. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
73. un
74. punkts, Ministru kabineta
75. gada
76. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
77. punkts.
78. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
79. panta otro daļu un
80. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007). Kultūras ministrs N. Puntulis