← Latvija

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17.,

  1. nr.; 2000, 15.,
  2. nr.; 2002,
  3. nr.; 2004,
  4. nr.; 2005,
  5. nr.; 2007,
  6. nr.; 2008,
  7. nr.; 2009, 2.,
  8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  9. nr.; 2010,
  10. nr.; 2011, 112.,
  11. nr.; 2012,
  12. nr.; 2013,
  13. nr.; 2015,
  14. nr.; 2018, 65.,
  15. nr.; 2020,
  16. nr.) šādus grozījumus:
  17. Papildināt
  18. panta 12.1 punktu ar vārdiem "nosaka šo testēšanas institūciju izdotajos dokumentos norādīto pārbaudījumu vērtējumu atbilstību svešvalodas centralizētā eksāmena vērtējumam".
  19. Papildināt
  20. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "

(3)Izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, sniedz atbalstu latviešu valodas apguvei izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams, tai skaitā izglītojamiem, kuriem tā nav dzimtā valoda." 3. Papildināt 20.1 pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "
(11)Izglītības iestāde veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam, kas uzsāk obligāto izglītību izglītības iestādes īstenotajā pirmsskolas izglītības programmā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku, un nodrošina nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē izglītojamam ar speciālām vajadzībām." 4. 21. pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "
(2)Pašvaldības pienākums ir nodrošināt iespēju visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs apgūt pirmsskolas izglītības programmu valsts valodā."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
  1. Papildināt pārejas noteikumus ar 43., 44., 45.,
  2. un
  3. punktu šādā redakcijā: "
  4. Šā likuma 20.1 panta 1.1 daļa stājas spēkā
  5. gada
  6. septembrī.
  7. Pašvaldība nodrošina šā likuma
  8. panta otrajā daļā minētās iespējas visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ne vēlāk kā līdz
  9. gada
  10. septembrim.
  11. Speciālās izglītības iestāde, kurai speciālās izglītības attīstības centra statuss piešķirts līdz
  12. gada
  13. maijam un kura neatbilst šā likuma
  14. panta piektās daļas prasībām (par izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes īsteno, un izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot papildus), ir tiesīga saglabāt minēto statusu līdz
  15. gada
  16. augustam, ja tā atbilst Ministru kabineta
  17. gada
  18. marta noteikumos Nr. 187 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu" (redakcijā, kas ir spēkā
  19. gada
  20. maijā) minētajiem kritērijiem, tai skaitā
  21. gada
  22. maijā tā īsteno ne mazāk kā vienu no šā likuma
  23. panta piektajā daļā minētajām speciālās izglītības programmām. Uzturēšanas izdevumus minētajās speciālās izglītības iestādēs no
  24. gada
  25. septembra līdz
  26. gada
  27. augustam sedz no valsts budžeta mērķdotācijas par izglītojamiem šā likuma
  28. panta piektajā daļā minētajās izglītības programmās.
  29. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz
  30. gada
  31. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta
  32. gada
  33. marta noteikumos Nr. 187 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu" atbilstoši šā likuma
  34. panta piektajā daļā noteiktajam. Lai nodrošinātu speciālās izglītības attīstības centru darbības pilnveidi, līdz
  35. gada
  36. maijam speciālās izglītības attīstības centra statusu speciālās izglītības iestādei nepiešķir.
  37. Ministru kabinets līdz
  38. gada
  39. jūnijam izdod šā likuma
  40. panta
  41. punktā minētos Ministru kabineta noteikumus (par kritērijiem un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss), paredzot pakāpenisku tajos noteikto kritēriju piemērošanu izglītības iestādēm, kurām valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts līdz
  42. gada
  43. maijam. Lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz
  44. gada
  45. decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir." Likums Saeimā pieņemts
  46. gada
  47. maijā. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
  48. gada
  49. maijā

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.