← Latvija

Par Salacgrīvas novada domes 2020. gada 19. februāra saistošo noteikumu Nr. 4 "Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam teritorijas i

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 15-2/4906 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā Par Salacgrīvas novada domes
  3. gada
  4. februāra saistošo noteikumu Nr. 4 "Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma līdz
  5. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu
  6. Salacgrīvas novada dome (turpmāk - Dome)
  7. gada
  8. februārī apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 4 "Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma līdz
  9. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 4). Saistošie noteikumi Nr. 4 stājās spēkā
  10. gada
  11. martā (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 4 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts
  12. gada
  13. martā).
  14. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums)
  15. panta
  16. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk - ministrija) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā Likuma
  17. un
  18. pantā minēto darbību veikšanai.
  19. Likuma
  20. un
  21. pants nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra (turpmāk - ministrs) iniciatīvas un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšanu.
  22. Atbilstoši Likuma
  23. panta trešajai daļai, ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.
  24. Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma līdz
  25. gadam (turpmāk - Salacgrīvas novada TP) pārsūdzēšanas termiņš beidzās
  26. gada
  27. maijā.
  28. Ministrija
  29. gada
  30. maijā ar vēstuli Nr. 15-2/4148 informēja Domi par Salacgrīvas novada TP izvērtēšanu saskaņā ar Likuma
  31. panta pirmo daļu.
  32. Pamatojoties uz Likuma
  33. pantā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz
  34. gada
  35. maijam ir saņemti divi privātpersonu iesniegumi.
  36. Ņemot vērā šā rīkojuma
  37. un
  38. punktā minēto Ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā1 (turpmāk - sistēma) pieejamo Salacgrīvas novada TP dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.
  39. Izvērtējot Salacgrīvas novada TP saturu un izstrādes procedūru, konstatēju: 9.
  40. Saskaņā ar Ministru kabineta
  41. gada
  42. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628)
  43. punktu teritorijas plānojuma izstrādi uzsāk ar pašvaldības domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba uzdevums un izstrādes vadītājs. Salacgrīvas novada TP uzsākts ar Domes
  44. gada
  45. jūlija lēmumu Nr. 263 "Par Salacgrīvas novada Teritorijas plānojuma 2016.-
  46. gadam izstrādes uzsākšanu"2; 9.
  47. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi3 attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti, izņemot Domes
  48. gada
  49. jūlija lēmums Nr. 263 "Par Salacgrīvas novada Teritorijas plānojuma 2016.-
  50. gadam izstrādes uzsākšanu" sistēmā ievietots septiņus mēnešus vēlāk, proti,
  51. gada
  52. decembrī; 9.
  53. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas
  54. gada
  55. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas
  56. punktu). Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas
  57. gada
  58. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas
  59. punktu un
  60. gada
  61. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03
  62. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu. Likuma
  63. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas
  64. gada
  65. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 26.
  66. punktu un
  67. gada
  68. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas
  69. punktu). Saskaņā ar noteikumu Nr. 628
  70. punktu pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu. Salacgrīvas novada TP atkārtoti pilnveidotās redakcijas (
  71. redakcija) publiskā apspriešana notika no
  72. gada
  73. decembra līdz
  74. gada
  75. janvārim. Pēc pēdējās publiskās apspriešanas Salacgrīvas novada TP ir veiktas izmaiņas, kuras nevar uzskatīt par redakcionālām, atbilstoši normatīvajam regulējumam bija nepieciešams organizēt atkārtotu publisko apspriešanu.4 Precizējums nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. No šī kritērija izriet precizējumu un grozījumu nošķiršanas pazīmes, kas saistītas ar precizējumu izstrādes robežām. Redakcionāla kļūdu labošana jeb precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek labotas vienīgi publicētā normatīvā akta redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Ar precizējumu nav pieļaujamas normatīvā akta izmaiņas, kas skar personu tiesiskās intereses. 5 Ministru kabineta
  76. gada
  77. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1 punkts paredz, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības. Līdz ar to pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā6, kas neskar personu tiesiskās intereses. Konstatējams, ka pirms Salacgrīvas TP apstiprināšanas veikta virkne precizējumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - apbūves noteikumi), kas nav atzīstamas par redakcionālām kļūdām. 9.
  78. Nav izpildīta Aizsargjoslu likuma
  79. pantā noteiktā prasība un Salacgrīvas novada TP projekta stadijā nav lūgts ministrijai apstiprināt izmainītās Lāņu un Lembužu ciemu, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, robežas. 9.
  80. Noteikumu Nr. 628
  81. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā ietilpst paskaidrojuma raksts, apbūves noteikumi un grafiskā daļa. Līdz ar to tajās ietvertajai informācijai jābūt savstarpēji saistītai un atbilstošai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Turklāt apbūves noteikumos var ietvert tikai tādas normas, kuru izdošanai pašvaldībai normatīvajos aktos ir dots deleģējums. Apbūves noteikumos nav ietveramas normas, kas dublē augstāka juridiskā spēka vai tāda paša juridiskā spēka normatīvajos aktos.7 Dome ir izstrādājusi normas, kuru regulējums ir pretrunā augstāka spēka normatīvajiem aktiem.8 Tāpat Salacgrīvas novada TP ir noteiktas prasības, kas ir citu saistošo noteikumu prasības9, kā arī nav ņemtas vērā likuma "Par pašvaldībām"
  82. panta kārtībā apstiprināto Domes saistošo noteikumu prasības10; 9.
  83. Apbūves noteikumos ietvertas normas, kas ir pretrunā normatīvo aktu regulējumam: 9.6.
  84. 40.
  85. un 40.
  86. apakšpunkts ir pretrunā kārtībai, kādā veidā veicama apkures inženiertīklu un sildķermeņu būvniecība atbilstoši Ministru kabineta
  87. gada
  88. maija noteikumiem Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"; 9.6.
  89. 45.
  90. apakšpunkts, jo spēkā esošais normatīvais regulējums nenoteic tādu parametru kā apbūves līnija. Būves izvietošanu gar ielu vai autoceļu ierobežo būvlaide11, savukārt gar zemes vienības robežu minimālo attālumu noteic Latvijas Republikas Civillikums
  91. Tāpat gar virszemes ūdensobjektiem un meliorācijas grāvjiem tiek noteikta aizsargjosla13, kurā noteikti šīs teritorijas aprobežojumi; 9.6.
  92. 49.5, 49.
  93. un 49.
  94. apakšpunkts ir pretrunā Ministru kabineta
  95. gada
  96. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240)
  97. punktam; 9.6.
  98. 50.
  99. apakšpunkts, jo tualešu izbūvi publiskām būvēm nosaka Ministru kabineta
  100. gada
  101. jūnija noteikumi Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves""; 9.6.
  102. 51.
  103. apakšpunkts, jo atbilstoši Ministru kabineta
  104. gada
  105. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.punktam žogu būvdarbiem nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija un saskaņojums būvvaldē vai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, ja tiek ievērotas apbūves noteikumu noteiktās prasības, tai skaitā caurredzamība; 9.6.
  106. 55.
  107. apakšpunkts, jo noteikumu Nr. 240
  108. punkts, kuru dublēja minētais apbūves noteikumu apakšpunkts, ir zaudējis spēku14; 9.6.
  109. punkts, jo būvdarbu veicēja atbildība ir noteikta Būvniecības likumā, savukārt pienākumi un tiesības Ministru kabineta
  110. gada
  111. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"; 9.6.
  112. pretēji Aizsargjoslu likuma
  113. un
  114. panta regulējumam, norādīts, ka jaunas sarkanās līnijas nosaka arī zemes ierīcības projektā vai būvprojektā; 9.6.
  115. Apbūves noteikumu
  116. pielikumā ietverts ielu saraksts ar sarkano līniju platumu, nenorādot konkrēto ielu kategorijas pretēji noteikumu Nr. 240
  117. un
  118. punktam. 9.
  119. Apbūves noteikumu 31.
  120. apakšpunktā ietverta prasība pašvaldībai izvērtēt katru gadījumu par ceļa vai ielas izveidi un nosacījumu izvirzīšanu darba uzdevumā nevar tikt attiecināts uz servitūta ceļiem, jo nav ņemts vērā, ka servitūtu nodibināšana, grozīšana vai izbeigšana var notikt vienīgi Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajā kārtībā un ceļa servitūtu nodibināšana un uzraudzība ir civiltiesisks jautājums, kas saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" nav pašvaldību kompetencē; 9.
  121. Pastāv neatbilstība starp Salacgrīvas novada TP saistošajam daļām - apbūves noteikumiem un grafisko daļu. Daļa apbūves noteikumos noteikto funkcionālo zonu apakšzonas (piemēram, apakšzonas ar indeksu DzS1 un DzM1) un teritorijas ar īpašiem noteikumiem nav attēlotas grafiskajā daļā (piemēram, Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums (TIN21- TIN24 vai teritorija ar īpašiem noteikumiem Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN41) )). Neskatoties uz to, ka Dabas un apstādījumu teritorijā (DA) kā papildizmantošana atļauta, minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība un apbūves parametri nav noteikti; 9.
  122. Apbūves noteikumu 35.
  123. apakšpunkta nosacījumu prasības, definējot detālplānojumu īstenošanas kārtību, ir maldinošas un neatbilstošas Likuma
  124. panta un
  125. panta otrās daļas regulējumam. 9.
  126. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu15 teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas, nosakāmas, izvērtējot to ierīkošanas ekonomisko pamatojumu. Izvirzīt kā obligātu prasību var tikai tajā gadījumā, ja pieguļošā ielā ir centralizētie tīkli. Normatīvie akti16 noteic, ka visām apdzīvotajām vietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, ņemot vērā noteiktos kritērijus, centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un tālakai novadīšanai nosaka prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai (aglomerācijām). Grafiskajā daļā nav noteiktas apbūves teritorijas, kurās saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem17 ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.
  127. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas
  128. gada
  129. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas
  130. punktu un
  131. gada
  132. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03
  133. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"
  134. panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.
  135. Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas
  136. gada
  137. marta spriedumu lietā Nr. 2003-16-05, secinājumu daļas
  138. punkts).
  139. Atbilstoši Likuma
  140. panta trešajai daļai, ja, izskatot privātpersonas iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.
  141. Ņemot vērā rīkojuma
  142. punktā konstatēto, secināms, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības teritorijas plānojuma izstrādei: 13.
  143. pārkāpta likuma "Par pašvaldībām"
  144. panta otrā daļa; 13.
  145. pārkāpta Likuma
  146. pants,
  147. panta otrā daļa,
  148. pants,
  149. panta otrā daļa; 13.
  150. pārkāpta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
  151. panta trešā daļa; 13.
  152. pārkāpts Aizsargjoslu likuma.7., 13., 14., 18., 37.,
  153. un
  154. pants; 13.
  155. pārkāpts Ministru kabineta
  156. gada
  157. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 31.1,
  158. punkts; 13.
  159. pārkāpts noteikumu Nr. 628
  160. punkts, 31.
  161. un 32.
  162. apakšpunkts; 13.
  163. pārkāpts noteikumu Nr. 240 88.,
  164. un
  165. punkts.
  166. Ņemot vērā minēto, un pamatojoties uz Likuma
  167. panta pirmo daļu, apturēt saistošo noteikumu Nr. 4 darbību.
  168. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājam. 1 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_16722 2 Salacgrīvas novada TP 1.redakcijas dokumentācija https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_2183, 30.07.
  169. Lēmums par dokumenta izstrādes uzsākšanu. 3 Noteikumu Nr.628
  170. un 16.punkts, Likuma 25.panta otrā daļa. 4 Salacgrīvas novada TP 4.redakcijas dokumentācija https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_16378 10.02.
  171. Izstrādes vadītāja pamatojums redakcionālu kļūdu labošanai. 5 Z.Pumpure - Prāmniece. Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos. Žurnāls "Jurista Vārds",
  172. gada
  173. jūlijs Nr.29

(624). 6 Noteikumu Nr.628 91.punkts - Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu - funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. 7 Ministru kabineta
  1. gada
  2. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2.apakšpunkts. 8 Piemēram, apbūves noteikumu 25.punktā ietverta prasība, kas noteic, ka jaunveidojamās zemes vienības minimālajā platībā netiek ieskaitīta zemes vienības daļa, kas atrodas ielu sarkano līniju vai ceļu nodalījuma joslas robežās, kā arī ceļu, ielu laukumu platības, kas saistītas ar koplietošanu; apbūves noteikumu 40.3., 40.4.apakšpunkts. 9 Prasības teritorijas labiekārtošanai un uzturēšanai Salacgrīvas novada teritorijā noteic Domes 2016.gada 19.oktobra saistošie noteikumi Nr.11 "Saistošie noteikumi par Salacgrīvas novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu". 10 Ēku numurzīmju izvietošanas kārtību, kā arī apbūves noteikumu 50.1.-50.3.apakšpunktaā ietvertās normas regulē Domes 2016.gada 19.oktobra saistošie noteikumi Nr.11 "Saistošie noteikumi par Salacgrīvas novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu". 11 Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikum Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". 12 Latvijas Republikas Civillikuma 1091.pants. 13 Aizsargjoslu likuma 7., 18., 37.un 47.pants. 14 Ministru kabineta 2019.gada 1.oktobra noteikumi Nr.461 "Grozījums Ministru kabineta
  3. gada
  4. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"". 15 Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6.panta trešā daļa. 16 Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 31.1, 32.punkts. 17 Domes 2017.gada 28.decembra saistošo noteikumu Nr.9 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Salacgrīvas novada pašvaldībā" 11.punkts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.