← Latvija

Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regu

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/64 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā Par grozījumiem Zemkopības ministrijas
  3. gada
  4. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu
  5. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" Saskaņā ar Zvejniecības likuma
  6. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā. Zvejniecības likuma
  7. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma
  8. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts. Zvejniecības likuma
  9. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām. Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un Padomes
  10. gada
  11. oktobra Regulā (ES) 2019/1838, ar ko
  12. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apmēru, lai saglabātu reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populāciju Baltijas jūrā, Zemkopības ministrija
  13. gada
  14. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu
  15. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" (turpmāk - lēmums Nr. 4.1-12e/163). Ar ministrijas lēmuma Nr. 4.1-12e/163 2.punktu komerczvejniekiem, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos,
  16. gadā tika noteikti papildu nosacījumi, kas saistīti ar mencu krājumu aizsardzību un ziņojumu sniegšanu Valsts vides dienestam (turpmāk - VVD) par veicamajām zvejas darbībām. Ministrija saņēma biedrības "Latvijas Zvejnieku federācija" (turpmāk - LZF)
  17. gada
  18. maija vēstuli Nr. 20-16 "Par ierobežojumiem un papildus nosacījumiem piekrastes zvejā no Nidas līdz Pāvilostai", kurā LZF lūdz vienkāršot procedūru papildus nosacījumiem piekrastes zvejā, kas ar lēmumu Nr. 4.1-12e/163 noteikti laikā no
  19. gada
  20. maija līdz
  21. gada 31.decembrim tiem komerczvejniekiem, kuri zvejo Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos. Ministrija sadarbībā ar institūtu un VVD izvērtēja LZF vēstulē minētās problēmas, kas saistītas ar prasīto datu ziņošanas nodrošināšanu VVD un vienojās par iespēju vienkāršot sekojošas ziņošanas prasības piekrastes zvejā: 1) lai atvieglotu esošo prasību par katra zvejas rīka lielākā garuma vai atvēruma divu koordinātu sūtīšanu, būtu iespējams noteikt, ka ir nosūtāma tikai viena visu zvejas rīku izvietošanas vietas vidējā koordināta. Šādā gadījumā murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu viens no otra, būtu jānorāda arī rīku skaits (piemēram, viena koordināte un 4 murdi), savukārt tīklu jedām būtu jāsniedz viena vidējā koordināta katrai jedai. Galvenais, lai būtu identificējama zvejnieka zvejas rīku atrašanās vieta. Tomēr, ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā viens no otra) atrodas tādā attālumā viena no otras, kas pārsniedz 1 jūras jūdzi, būtu jānorāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās koordinātas. Koordinātu nosūtīšana ir nepieciešama, lai varētu kontrolēt nosacījumu par rīka pārvietošanu par divām jūras jūdzēm gadījumos, ja mencu piezveja pārsniedz 10 %; 2) tiem zvejniekiem, kuri zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem (saprotot, ka zvejojot piekrastē ar šiem rīkiem ir ļoti grūti noteikt nozveju uzreiz pēc šo rīku pacelšanas), būtu pieļaujams ziņot nozvejas apjomu atrodoties krastā (bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas), savukārt tiem zvejniekiem, kuri zvejo ar murdiem vai stāvvadiem, par nozvejas apjomu būtu kā līdz šim jāziņo atrodoties jūrā vismaz 2 stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, kā arī saglabājot nosacījumu, ka, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, iepriekšējo paziņojumu iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, tas ir nonākšanas krastā. Zivsaimniecības konsultatīvā padome
  22. gada
  23. jūnijā rakstiskās procedūras ietvaros atbalstīja iepriekš minēto vienkāršoto ziņošanas prasību piemērošanu piekrastes zvejniekiem. Lai izvairītos no mencu nejaušas nozvejas to piezvejas lieguma periodā, kuru nosaka Regula (ES) 2019/124, ar ministrijas lēmuma Nr. 4.1-12e/163
  24. punktu, tika noteikti papildus zvejas ierobežojumi reņģu, brētliņu un plekstu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras
  25. un
  26. apakšrajonā. Šie ierobežojumi tika pamatoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
  27. gada
  28. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (turpmāk - Regula (ES) 1380/2013)
  29. pantu. Ministrija saņēma Eiropas Komisijas
  30. gada
  31. jūnija vēstuli Nr. Ares

(2020)2831378 "Follow-up on information about Latvia's national emergency measures in 2020", kurā norādīts, ka, pieņemot dalībvalsts ārkārtas pasākumus labākai Austrumbaltijas mencu aizsardzībai, pareizāk būtu atsaukties nevis uz Regulas (ES) 1380/2013
  1. pantu, bet
  2. pantu. Tāpat arī Eiropas Savienības zivsaimniecības reģionālās sadarbības struktūras "BALTFISH" augsta līmeņa grupas tiešsaistes video sanāksmē 09.06.
  3. tika izteikts Eiropas Komisijas pārstāvja viedoklis, ka pieņemot nacionālos ārkārtas pasākumus Austrumbaltijas mencu aizsardzībai, dalībvalstīm vajadzētu izmantot atsauci uz Regulas (ES) 1380/2013
  4. pantu un
  5. pantu, nevis uz
  6. pantu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt precizējumus lēmuma Nr. 4.1-12e/163
  7. punktā un nomainīt tajā esošo atsauci uz Regulas (ES) 1380/2013
  8. pantu ar atsauci uz
  9. un
  10. pantu. Atbilstoši Zvejniecības likuma
  11. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/163 iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un
  12. gada
  13. jūnijā saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/
  14. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma
  15. panta otro un trešo daļu un
  16. panta pirmo daļu, ministrija nolemj: izdarīt Zemkopības ministrijas
  17. gada
  18. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu
  19. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" šādus grozījumus:
  20. izteikt nolēmuma daļas
  21. punktu šādā redakcijā: "
  22. noteikt šādus papildus pienākumus komerczvejniekiem
  23. gadā, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos: 2.
  24. ja, izceļot zvejas rīkus konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas; 2.
  25. no
  26. gada
  27. maija līdz
  28. gada
  29. decembrim ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūtīt Valsts vides dienestam šādu informāciju: 2.2.
  30. ziņojumus par plānoto iziešanas jūrā laiku un kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt/ iesniegt pirms iziešanas jūrā; 2.2.
  31. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta
  32. gada
  33. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"
  34. pielikumam "Kuģa ziņojuma saturs pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā un izkraušanas sākuma". Paziņojumu iesniegt vismaz 2 stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, taču, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, kā arī komerczvejniekiem, kas zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem, neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas, iepriekšējo paziņojumu ir atļauts iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas; 2.2.
  35. paziņojumam, kas minēts šī lēmuma 2.2.
  36. apakšpunktā, pievienot zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus: 2.2.3.
  37. zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu viens no otra, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu jānorāda arī izvietoto rīku skaits; 2.2.3.
  38. zvejojot ar tīklu jedām, jāsniedz viena vidējā ģeogrāfiskā koordināta katrai jedai; 2.2.3.
  39. ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā viens no otra), atrodas tādā attālumā viena no otras, kas pārsniedz 1 jūras jūdzi, jānorāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās ģeogrāfiskās koordinātas.";
  40. aizstāt nolēmuma daļas
  41. punktā skaitli un vārdu "
  42. pantu" ar skaitļiem un vārdiem "
  43. un
  44. pantu". Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
  45. panta ceturtās daļas
  46. punktu un Zvejniecības likuma
  47. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  48. panta otro daļu un
  49. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā. Administratīvā procesa likuma
  50. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma
  51. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.