Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

(103)P&A&I jomai plānots novirzīt 19,89% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.

(104)Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 6,93% no kopējā ERAF finansējuma.

(105)Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā –uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3. tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 12,56% no kopējā ERAF finansējuma.

(106)4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 11,38% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta

1. c)un
2. e)apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 22,64% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta
3. a)apakšpunkta i),
4. ii)un
5. v)punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%.

(107)Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu

1. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 2,48% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas
2. panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai.

(108)Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 14,22% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta

1. c)apakšpunkta i),
2. ii)un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,29% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta
3. c)un
4. e)apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata.

(109)Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 55,65% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta

1. d)apakšpunkta
2. i)un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta
3. b)apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.".2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 111. un 112. punktu šādā redakcijā:"

(111)Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 15,69% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(112)Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta

1. b)apakšpunkta
2. i)un
3. iv)punkts), kas veido 39,25% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9.tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,91% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta
4. a)apakšpunkts).".3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 114., 115., 116. un 117. punktu šādā redakcijā:"

(114)Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 39,04% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta

1. c)apakšpunkta i);
2. ii)iii) un
3. iv)punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,05% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5. panta 10) punkts).

(115)Lai izpildītu ES Padomes

1. un
2. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi
3. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,75% no ESF.

(116)Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes

1. un
2. gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā – 3,31% no ESF, 1,59% no ERAF un 3,27% no KF tiks novirzīti TP.

(117)Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.

1. c)punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,77% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta
2. a)apakšpunkta
3. i)punkts,
4. b)apakšpunkta
5. i)un
6. iv)punkts, un
7. c)apakšpunkta
8. i)un
9. ii)punkts).".4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.2.

(2)"Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" šādā redakcijā:"Prioritārais virziensFondsES līdzfinansējums (EUR)ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)Tematiskais mērķisIeguldījumu prioritāteIeguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķisKopējais un specifiskais rezultāta rādītājs

1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijasERAF490 732 20211,11 %
2. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju1.
3. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi1.1.
4. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrāValsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbamVidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā1.
5. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu1.2.
6. Palielināt privātā sektora investīcijas P&APrivāto investīciju P&A apjoms1.2.
7. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantosInovatīvo komersantu īpatsvars
8. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumiERAF171 083 8293,87%
9. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti2.
10. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām 2.1.
11. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumuPieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars2.
12. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā2.2.
13. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbībuIedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus1Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss
14. Mazo un vidējo komersantukonkurētspējaERAF309 994 2337,02%
15. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja3.
16. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību3.1.
17. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēsMVK skaits uz 1000 iedzīvotājiemMVK produktivitāte uz vienu nodarbināto3.1.
18. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaituStraujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma3.
19. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos3.2.
20. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporcijuMVK eksporta apjoms3.
21. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.3.3.
22. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībāmNefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem3 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR)ESF17 799 8570,40%
23. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti3.
24. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību3.4.
25. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanaiTiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai3.4.
26. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanaiValsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomāsNozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits
27. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsERAF290 594 2296,58%
28. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs 4.
29. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā4.2.
30. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkāsVidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei4.2.
31. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkāsVidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei4.
32. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus4.4.
33. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru LatvijāReģistrēto elektroauto skaits LatvijāKF320 273 1287,25%4.
34. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos4.1.
35. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībāAtjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā4.
36. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali4.3.
37. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādēAtjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijāKopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē4.
38. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus4.5.
39. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūruVidei draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri
40. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāteERAF411 851 2239,32%
41. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību5.
42. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas 5.1.
43. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijāsTo piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā5.1.
44. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijāsPlūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijāsPlūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
45. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti5.
46. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru5.4.
47. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmasNodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiemNodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām5.
48. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu5.5.
49. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumusPavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā5.
50. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus5.6.
51. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanuPiesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas5.6.
52. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmāmStrādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas5.6.
53. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijaTo piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācijaKF191 923 7244,34%
54. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti5.
55. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana5.2.
56. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerācijuPārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu5.
57. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības5.3.
58. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējasIedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumiIedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi5.
59. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru5.4.
60. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībāVides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām5.4.
61. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanaiNodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiemNodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
62. Ilgtspējīga transporta sistēmaERAF235 477 5635,33%
63. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās6.
64. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai6.3.
65. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitātiValsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvarsVidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumuKF693 722 03015,70%6.
66. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T6.1.
67. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitātiLaika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājumsPievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars6.1.
68. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība6.1.
69. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturuVidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks6.1.
70. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīkluLielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam6.1.
71. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšanaValsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars6.
72. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus6.2.
73. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitātiModernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvarsVilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā
74. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte ESF101 607 6232,30%
75. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti7.
76. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei7.1.
77. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumamKvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībāsPasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām7.1.
78. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometruIzveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma7.
79. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu7.2.
80. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvarosNodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanasKvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās7.
81. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām7.3.
82. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumosAtbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības7.3.
83. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātībuAtbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanasJNI58 021 2781,31%
84. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti7.
85. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu7.2.
86. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvarosKvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībāsDalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenciDalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumuDalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātiDalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenciDalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanasNeaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenciDalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātiNeaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanasNeaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātiDalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanasPašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
87. Izglītība, prasmes un mūžizglītībaERAF272 565 4406,17%
88. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā8.
89. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru8.1.
90. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaituModernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā8.1.
91. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidiPilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaitsIzglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā8.1.
92. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaituPilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā8.1.
93. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžāsKoledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmasESF252 647 6485,72 %
94. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā8.
95. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām8.2.
96. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmasAtbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditācijuAtbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditācijuAtbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju8.2.
97. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomāsAtbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijāAtbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs)Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci8.2.
98. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijāsAugstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību8.2.
99. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildeiInstitūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām8.
100. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības 8.3.
101. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturuApstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu8.3.
102. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībaiVispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai8.3.
103. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībāNEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros8.3.
104. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumusIzglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai8.3.
105. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēsVispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem8.3.
106. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmuIeviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits 8.
107. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu8.4.
108. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenciNodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniNodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās8.
109. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi8.5.
110. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumāAtbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbinātiAtbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā8.5.
111. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūraiAtbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits8.5.
112. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidiKvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)
113. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošanaERAF244 403 8865,53%
114. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju9.
115. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem9.3.
116. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībāPalielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi9.3.
117. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūruAmbulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētāsUzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanaiESF254 219 0185,75%
118. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju9.
119. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību9.1.
120. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgūNodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanasPasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā9.1.
121. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgūBijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus9.1.
122. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitātiPilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksēProfesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem9.1.
123. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgūNelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie9.
124. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem9.2.
125. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personāmSociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā9.2.
126. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniemPersonu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijasInstitucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanāsSlēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits9.2.
127. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanaiIzstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaitsIzstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits9.2.
128. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiemIedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklētiIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
129. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus9.2.
130. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus RīgasAtbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas9.2.
131. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijuĀrstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros 9.2.
132. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanaiDalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
133. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"ESF21 420 0400,48 %N/AN/A 10.1.
134. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitātiPilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvarsKP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits10.1.
135. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiemSabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstībuIedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā10.1.
136. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēzijuDarbinieku mainībaAudita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīzijuKP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
137. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"ERAF39 180 5540,89 %N/A N/A 11.1.
138. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroliDarbinieku mainībaKP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
139. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"KF40 715 7100,92 %N/AN/A 12.1.
140. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēzijuDarbinieku mainībaProjektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadāAudita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju4KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas".
141. Izteikt 2.
142. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija"
143. punktu šādā redakcijā:"

(152)Atbalsts jaunizveidotu komersantu attīstībai ir savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver gan finanšu pieejamību, gan atvieglotos nosacījumus mikrouzņēmumu dibināšanai, gan konsultatīvā atbalsta sistēmu, cita starpā, nodrošinot informatīvu un konsultatīvu atbalstu un apmācības ideju autoriem, t.sk. jaunajiem doktorantiem un potenciālajiem komercdarbības uzsācējiem, lai veidotu izpratni par inovāciju, motivāciju uzsākt saimniecisko darbību un pilnveidotu prasmes komercdarbības uzsākšanai. Pasākumi šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros būs savstarpēji papildinoši ar atbalstu, kas tiks sniegts

1. prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja" ietvaros. Vienlaikus 1.prioritārā virziena ietvaros ir būtiski stiprināt atbalstu inovatīvu produktu ražojošiem un eksportējošiem komersantiem, kas ir Latvijai stratēģiski svarīgi ilgtermiņā un sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP.".
2. Papildināt 2.
3. apakšsadaļu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" ar
4. punktu šādā redakcijā:"

(1531)Atbilstoši Latvijas Bankas

1. gada aprīlī publicētajiem secinājumiem par Covid-19 ietekmi tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, līdz ar to paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Covid-19 izraisīta nedrošība un noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanu un eksportspēju. Covid-19 krīzei ieilgstot un palielinoties neziņai par pasaules ekonomikas atgūšanās tempiem, plānotie investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, t.sk., ierobežotas finansējuma ar ilgu atmaksāšanas periodu pieejamības dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Līdz ar to ir jau šobrīd ir identificējams finanšu pieejamības trūkums tādiem vidējiem un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijai ilgtermiņā stratēģiski svarīgi uzņēmumi (t.i., sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP un veido ieņēmumus, uz kuriem varam balstīt valsts nākotnes izaugsmi), kuru darbība tehnoloģiski ir ļoti grūti atjaunojama pēc dīkstāves vai jaudu samazināšanas, kuri nodarbojas ar konkurētspējīgu vai inovatīvu ražošanu un produkciju eksportē, kā arī IT pakalpojumus eksportējošus uzņēmumus, vai uzņēmumus ar lielu ietekmi tautsaimniecībā.".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija"
4. punktu šādā redakcijā:"

(155)1.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nepieciešamajai infrastruktūrai pētījumu izstrādei, kā arī atbalsta pētījumu izstrādei atbilstoši privātā sektora vajadzībām, jaunu produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādei un ieviešanai ražošanā, t.sk., inovācijas vaučeri MVK un tehnoloģiju pārneses pakalpojumu nodrošināšanai vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas ietvaros, t.sk. jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, pētniecības rezultātu ar komercializācijas potenciālu sagatavošanai licencēšanai, tīklošanās iespēju radīšanai izglītības institūcijām, zinātniskajām institūcijām, studentiem un uzņēmējiem inovatīvu starpnozaru produktu un pakalpojumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai tirgū. Tāpat būtiska atbalsta pieejamība aizdevumu formā privāto investīciju kapacitātes stiprināšanai Covid – 19 krīzes apstākļos, tādējādi sniedzot atbalstu vidējo un lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanai un eksportspējai viedās specializācijas (RIS3) jomās.".8. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" tabulu Nr. 2.1.5.

(5)"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.1.2.1.ak (CO01)Atbalstīto komersantu skaitsKomersantiERAF523Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.bk(CO02)Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantusKomersantiERAF473Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.fk(CO03)To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav grantiKomersantiERAF50Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.ck (CO28)To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktusKomersantiERAF498Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.dAtbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaitsProjektiERAF100Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.ek(CO27)Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiemEURERAF121 049 217Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.gk (CV21)Apgrozāmā kapitāla atbalsta vērtība MVU, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti) (kopējās publiskās izmaksas)EURERAF25 000 000Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.hk (CV23)MVU skaits, kuri saņem apgrozāmā kapitāla atbalstu, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti)KomersantiERAF25Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.ik (CV26)Apgrozāmā kapitāla atbalsta vērtība lielajiem komersantiem, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti) (kopējās publiskās izmaksas)EURERAF25 000 000Projektu datiReizi gadāi.1.2.1.jk (CV27)Lielo komersantu skaits, kuri saņem apgrozāmā kapitāla atbalstu, kas saistīts ar COVID-19, kas nav dotācijas (finanšu instrumenti)KomersantiERAF25Projektu datiReizi gadāi.1.2.2.ak(CO01)Atbalstīto komersantu skaitsKomersantiERAF1300Projektu datiReizi gadāi.1.2.2.bk(CO02)Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantusKomersantiERAF1300Projektu datiReizi gadāi.1.2.2.cPersonu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstuPersonasERAF34 320Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.6.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība

1. gadsMērķa vērtība Rādītāja nozīmīguma aprakstsSiev.Vīr.KopāDatu avotsFinanšu rādītājs (F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)EURERAFMazāk attīstītie reģioni83 094 259577 332 004Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaIznākuma rādītājsi.1.1.1.akTo pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos(CO25)Kopējaispilnslodzes ekvivalentsERAFMazāk attīstītie reģioni02 163Projektu datiRādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējumaGalvenais īstenošanas posmsi. 1.1.1.akIzsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma(S111)Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos%ERAFMazāk attīstītie reģioni30Projektu dati Iznākuma rādītājsi.1.2.1.ai.1.2.2.aAtbalstīto komersantu skaits(CO01)KopējaisuzņēmumiERAFMazāk attīstītie reģioni01 773Projektu datiRādītājs ietver darbības no SAM 1.2.
2. un 1.2.
3. un atbilst39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienamGalvenais īstenošanas posmsi.1.2.1.ai.1.2.2.aNoslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu(S121)Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.LīgumiERAFMazāk attīstītie reģioni55Projektu dati ".
4. Izteikt 2.
5. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.
6. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"ERAF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas(tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR5643 820 4701490 732 2021272 877 0207490 732 202N/AN/A1490 732 2025743 820 469 210 607 360 58111 453 724 7207 247 822 60217 630 167 6246 069 924 6427 937 448 ".
7. Izteikt 2.
8. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" tabulu Nr. 2.2.5.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:Rādītāja tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarposma vērtība

1. gadsMērķa vērtība Rādītāja nozīmīguma aprakstsSiev.Vīr.KopāDatu avotsFinanšu rādītājs(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)EURERAFMazāk attīstītie reģioni23 975 988201 275 093 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaIznākuma rādītājsI.2.2.1.aPilnveidoti darbības procesiPubliskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvarosPubliskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, utml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums utml.).Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.Darbības procesiERAFMazāk attīstītie reģioni0205Projektu datiRādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējumaGalvenais īstenošanas posmsI.2.2.1.aNoslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita(S221)Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita.Pilnveidots darbības process — ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.%ERAFMazāk attīstītie reģioni30Projektu datiGalvenais īstenošanas posmsIznākuma rādītājsI.2.2.1.bCentralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaitsCentralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros.Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.Informāciju sistēmu platformasERAFMazāk attīstītie reģioni4 18Projektu datiRādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst24,73% no prioritārā virziena finansējuma
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" tabulu Nr. 2.2.
4. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"ERAF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR4642 274 1151171 083 8297128 809 7147171 083 829N/AN/A2171 083 829487 000 000 342 274 115 7842 423 858 7954 585 880 805 154 593 817 000 000 8212 645 383 ".
5. Izteikt 2.
6. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.3.

(5)"ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējums avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.3.1.1.ak(CO01)To komersantu skaits, kuri saņem atbalstuKomersantiERAF1 285Projektu datiReizi gadāi.3.1.1.bk(CO03)To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav grantiKomersantiERAF1 030Projektu datiReizi gadāi.3.1.1.ck(CO02)Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantusKomersantiERAF439Projektu datiReizi gadāi.3.1.1.dk(CO05)Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaitsKomersantiERAF1340Projektu datiReizi gadāi.3.1.1.ek(CO06)Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir grantiEURERAF61 000 000Projektu datiReizi gadāi.3.1.1.fk(CO07)Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)EURERAF280 000 000Projektu datiReizi gadāi.3.1.1.gk (CO08)Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumosPilnslodzes ekvivalentsERAF1 667Projektu datiReizi gadāi.3.1.1.hk (CO04)To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstuKomersantiERAF1000Projektu datiReizi gadāi.3.1.2.ak(CO01)To komersantu skaits, kuri saņem atbalstuKomersantiERAF100Projektu datiReizi gadāi.3.1.2.bk(CO03)To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav grantiKomersantiERAF100Projektu datiReizi gadāi.3.1.2.ck(CO05)Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaitsKomersantiERAF60Projektu datiReizi gadāi.3.1.2.dk(CO07)Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)EURERAF23 375 000Projektu datiReizi gadā".
2. Papildināt 2.
3. apakšsadaļu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ar
4. punktu šādā redakcijā:"

(244)Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas

1. gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem).
2. gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–
3. gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–
4. gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem – darījumu un pasākumu tūrisms (MICE ), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.".
5. Izteikt 2.
6. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.5.

(5)"ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.3.2.1.ak(CO01)To komersantu skaits, kuri saņem atbalstuKomersantiERAF2 680Projektu datiReizi gadāi.3.2.1.bk(CO02)To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti)KomersantiERAF2 140Projektu datiReizi gadāi.3.2.1.ck(CO04)To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstuKomersantiERAF1 360Projektu datiReizi gadāi.3.2.1.dk(CO07)Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir grantiEURERAF19 000 000Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.11.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:"Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība

1. gadāMērķa vērtībaDatu avotsRādītāja nozīmīguma aprakstssievietesvīriešikopāFinanšu rādītājs(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)EURERAF Mazāk attīstītie reģioni79 669 032364 699 101Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)EURESF Mazāk attīstītie reģioni7 012 83820 941 009Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājsi.3.1.1.ai.3.1.2.aAtbalstīto komersantu skaits(CO01)KopējaisKomersantiERAFMazāk attīstītie reģioni1201 385Projektu datiRādītājs iekļauj 3.1.
2. SAM un 3.1.
3. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubātoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienamIznākuma rādītājsi.3.4.1.aTiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanaiRādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas praksekomercdarbību regulējošos jautājumosPersonu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni 456 12 133Projektu datiRādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku(tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros".
4. Izteikt 2.
5. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.
6. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:ERAF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR511 803 3481208 994 2337250 977 4917250 977 491N/AN/A3309 994 23375 901 674332 200 000110 911 633110 911 633 215 901 674424 000 000337 193 476548 105 109 3417 705 023544 800 000210 911 633 636 200 001 6650 357 916 67125 900 000 7267 252 225 7518 972 372 ".
7. Izteikt 2.
8. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.
9. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"ESF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR11917 799 857117 799 857717 799 857717 799 857817 799 8571117 799 857".
10. Izteikt 2.
11. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.5.

(5)"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.4.2.1.ak(CO31)Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikācijuMājsaimniecībasERAF16 186Projektu datiReizi gadāi.4.2.1.bk(CO32)Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkāskWh/gadāERAF34 676 000Projektu datiReizi gadāi.4.2.1.cVidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energo-efektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanaskWh/m2/gadāERAF90Projektu datiReizi gadāi.4.2.1.dk(CO30)No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjaudaMWERAF1,2Projektu datiReizi gadāi.4.2.1.ek(CO34)Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadāCO2ekvivalenta tonnasERAF21 889Projektu datiReizi gadāi.4.2.2.ak(CO32)Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkāskWh/gadāERAF15 683 302Projektu datiReizi gadāi.4.2.2.bk(CO30)No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjaudaMWERAF1,2Projektu datiReizi gadāi.4.2.2.ck(CO34)Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadāCO2ekvivalenta tonnasERAF3 956Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs"
4. punktu šādā redakcijā:"

(362)SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Ieguldījumi modernā un efektīvā sabiedriskā transporta infrastruktūrā ir būtisks nosacījums turpmākai ilgtspējīgas intermodālās mobilitātes attīstībai. Sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaita pieaugums veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un ļaus efektīvāk organizēt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas, veicinot ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports – no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.".22. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 366. punktu šādā redakcijā:"

(366)Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros Rīgā, Liepājā un Daugavpilī – tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī – jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā – dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, – jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.".23. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 369. punktu šādā redakcijā:"

(369)Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 44% no SAM plānotā finansējuma.".

1. Izteikt 2.
2. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.11.

(5)"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāteI.4.5.1.ak(CO15)Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garumskmKF20Projektu datiReizi gadāI.4.5.1.bJaunu videi draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu skaitsTransportlīdzekļiKF85Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.12.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:"Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība

1. gadsMērķa vērtībaDatu avotsRādītāja nozīmīguma aprakstsSiev.Vīr.KopāFinanšu rādītājs(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF) EURKF31 678 051376 039 155Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF) EURERAF56 161 288 341 875 566Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājsi.4.2.1.akMājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju(CO31)KopējaisMājsaimniecībasERAF016 186Projektu datiIznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.
2. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienamGalvenais īstenošanas posmsi.4.2.1.aNoslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanuLīgumiERAF70Projektu dati Iznākuma rādītājsi.4.5.1.akJaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja unmetro līniju kopējais garums (CO15)KopējaiskmKF020Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.
3. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 37,79 % no kopējā finansējuma.Galvenais īstenošanas posmsi.4.5.1.aNoslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju(S451)Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanuLīgumiKF2Projektu dati".
4. Izteikt 2.
5. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.
6. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"KF: Mazāk attīstītie reģioniIntervenceskategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR7011 866 9131301 127 787783 744 0957 320 273 128N/AN/A4320 273 1281122 605 664419 145 3411236 539 033 1628 992 420 43244 941 218 6811 866 913 ".
7. Izteikt 2.
8. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.16.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarposma vērtība

1. gadsMērķa vērtība Datu avotsRādītāja nozīmīguma aprakstsSiev.Vīr.KopāFinanšu rādītājs(F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF)EURERAFMazāk attīstītie reģioni109 957 466484 530 854Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Finanšu rādītājs (F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF)EURKFMazāk attīstītie reģioni35 200 539225 792 618Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma Iznākuma rādītājsi.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE)(CO19)kopējaisIedzīvotāju ekviavalentsKFMazāk attīstītie reģioni117541 790Projektu datiRādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.
2. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā.Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam.Iznākuma rādītājsi.5.6.2.akKopējā atjaunotās zemes platība (CO22)kopējaishaERAFMazāk attīstītie reģioni0 556Projektu datiRādītājs atspoguļo SAM 5.6.
3. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā.Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienamGalvenais īstenošanas posms5.6.
4. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu(S562)Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmāmLīgumiERAFMazāk attīstītie reģioni10 Projektu datiN/A
5. Izteikt 2.
6. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.
7. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"ERAF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR511 826 2191411 851 2237110 309 570775 853 505N/AN/A561 170 173711 826 219 1172 521 4641921 38 673 6350 681 0502111 826 219 336 881 5165243 859 045 3423 652 438 292 138 673 7282 783 529 863 072 721 8761 180 784 89186 592 539 92700 555 9418 390 000 ".
8. Izteikt 2.
9. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.
10. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"KF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR1749 833 7231191 923 724789 361 2177191 923 724N/AN/A6191 923 724189 184 249 191 588 415 151 367 342 21102 562 507 328 127 809 220 223 067 356 8528 754 830 ".
11. Izteikt 2.
12. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma"
13. punktu šādā redakcijā:"

(508)KF un ERAF atbalsts ir plānots tā, lai sekmētu kvalitatīvas transporta infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, lidosta "Rīga", lielās ostas) nodrošināšanu, kas ir pamats konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, komodālas transporta sistēmas attīstībai, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus. Atbalsts tiek sniegts dažāda mēroga nozīmes ceļu infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai, novēršot ceļu sabrukšanu, lielo ostu un lidostas "Rīga" drošības pasākumu uzlabošanai un vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot vienotu transporta sistēmu.".31. Papildināt 2.6. apakšsadaļu "Ilgtspējīga transporta sistēma" aiz tabulas Nr. 2.6.5.

(3)ar tabulu Nr. 2.6.5.1.

(3)"KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā:"Tabula Nr. 2.6.5.1.

(3)KF specifiskie rezultātu rādītājiIDRādītājs (rādītāja nosaukums)MērvienībaSākotnējā vērtība (

1. g.)Finansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas biežumsr.6.1.6.aTransporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits5Datu kategoriju skaits0KF20Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" izveidotajā nacionālās piekļuves punktā iekļautās datu kategorijasProjekta īstenošanas noslēgumā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma"
4. punktu šādā redakcijā:"

(557)Veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vienlaikus īstenojot arī drošības pasākumus, tiks uzlabota cilvēku un kravu mobilitāte dzelzceļa pārvadājumos, tādejādi attīstot dzelzceļu kā ilgtspējīga transporta sistēmas nozīmīgu komponenti.".33. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 559. punktu šādā redakcijā:"

(559)Investīcijas Rīgas dzelzceļa mezglā sekmēs TEN-T dzelzceļa tīkla attīstību, veicinot tā drošību, kvalitāti, kapacitāti, vienlaikus paaugstinot pārvadājumu efektivitāti. Investīciju vilcienu kustības ātruma palielināšanā būtiskākais ieguvums saistāms ar blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība, samazinot vilcienu braukšanas laiku. Ieviešot drošības pasākumus dzelzceļa infrastruktūrā, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās ar intensīvu satiksmi tiks samazināti negadījumu riski publiskās dzelzceļa infrastruktūras šķērsošanas vietās un paaugstināta gājēju drošība.".34. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.7.

(3)"KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtība (2012.gadā)Finansējuma avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas biežumsr.6.2.1.cModernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars%18%KF49%VAS "Latvijas dzelzceļš"Projektu īstenošanas noslēgumār.6.2.1.dVilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijākm/hlīdz 120 km/hKFlīdz 140 km/hVAS "Latvijas dzelzceļš"Projekta īstenošanas noslēgumā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma"
4. un
5. punktu šādā redakcijā:"

(561)Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā un tam ir būtiska loma pasažieru un kravu pārvadājumos. Pieaugot dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir būtiski modernizēt un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas šobrīd ir mūsdienu prasībām neatbilstoša, tajā skaitā, nepiemērota personām ar īpašām vajadzībām. Negadījumu risku samazināšana un gājēju drošība, palielinoties pasažieru pārvadājumu apjomiem, ir būtisks faktors ilgtspējīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Lai dzelzceļa transports kļūtu pievilcīgāks pasažieriem, kā viens no ietekmējošiem faktoriem ir laiks, ko pasažieri pavada ceļā līdz gala mērķim, savukārt, kravu pārvadājumos ir būtiski paaugstināt efektivitāti, attiecīgi, veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, paaugstinot vilcienu kustības ātrumu, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti savstarpējiem savienojumiem ar Eiropas transporta tīkla komponentēm.

(562)SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu un modernizējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības ātruma palielināšanu un drošību, sniegs ieguldījumu dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes uzlabošanā.".36. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 564., 565. un 566. punktu šādā redakcijā:"

(564)Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti un drošību, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija un jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveide.

(565)Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Pasažieru vilciens".

(566)Lielie projekti: N/A.".

1. Svītrot 2.
2. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma"
3. punktu.
4. Izteikt 2.
5. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.8.

(5)"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējums avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.6.2.1.ak(CO12a)Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garumskmKF150Projekta datiProjekta īstenošanas noslēgumāi.6.2.1.bStaciju skaits kurās uzbūvēti paaugstinātie peroniStacijasKF45Projekta datiProjekta īstenošanas noslēgumā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.11.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:"Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība

1. gadāMērķa vērtībaDatu avotsRādītāja nozīmīguma aprakstsSievietesVīriešiKopāFinanšu rādītājs(F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)EURERAFMazāk attīstītie reģioni72 852 630277 032 428Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaFinanšu rādītājs(F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF)EURKFMazāk attīstītie reģioni306 148 623816 143 568Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaIznākuma rādītājsi.6.1.5.akRekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T)(CO14a)KopējaiskmKFMazāk attīstītie reģioni0296Projektu datiRādītājs ietver 6.1.
2. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst37,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.Galvenais īstenošanas posmsi.6.1.5..aIzsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita.(S615)Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam.%KFMazāk attīstītie reģioni50Projektu dati Iznākuma rādītājsi.6.2.1.akRekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums(CO12a)KopējaiskmKFMazāk attīstītie reģioni0150Projektu datiRādītājs iekļauj SAM 6.2.
3. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst11,84 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.Galvenais īstenošanas posmsi.6.2.1.aAr projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.
4. SAM finansējuma.(S621)Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma%KFMazāk attīstītie reģioni15Projektu dati Iznākuma rādītājsi.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums(CO14)KopējaiskmERAFMazāk attīstītie reģioni0305Projektu datiRādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.
5. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijāGalvenais īstenošanas posmsi.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita.(S631)Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam%ERAFMazāk attīstītie reģioni20Projektu dati".
6. Izteikt 2.
7. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.
8. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"KF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR132 106 6401693 722 0307268 252 8747693 722 030N/AN/A7693 722 030221 015 580 1426 109 004 24190 554 243 2548 887 515 262 500 000 33346 982 882 3431 700 000 379 862 545 3955 112 625 445 000 000 ".
9. Izteikt 2.
10. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.8.

(4)"ESF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:"IDRādītājsReģiona kategorija vai JNI7MērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāter.7.3.2.aAtbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanasMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsN/A4162012Dalībnieku skaits250Apsekojums
2. gadā"
3. Izteikt 2.7.apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte"
4. punktu šādā redakcijā:"

(596)7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar

1. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tiks pilnveidota un nodrošināta bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.8.

(4)"ESF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:IDRādītājsReģiona kategorija vai JNI7MērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāter.7.3.2.aAtbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanasMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsN/A4162012Dalībnieku skaits250Apsekojums2023.gadā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte"
4. punktu šādā redakcijā:"

(626)7.3.

1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, atbalsts (kolektīvā formātā) iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai, t.sk. kolektīvajām pārrunām starp darba devējiem un darba ņēmējiem , situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.9.

(5)"ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējums avotsPlānotā vērtība(

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.7.3.1.akAtbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaitsSaimnieciskās darbības veicējiESF900Projektu datiReizi gadāi.7.3.1.bDarba vietu skaits bīstamajās nozarēs, kurās veikts darba vides risku novērtējumsDarba vietu skaitsESF3 600Projektu datiReizi gadāi.7.3.2.aAtbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaitsDalībniekiESF500Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" Nr. 2.7.10.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība

1. gadāMērķa vērtībaDatu avotsRādītāja nozīmīguma aprakstssievietesvīriešikopāFinanšu rādītājs(F11) Finanšu rādītājs
2. PV (ESF)EURESFMazāk attīstītie reģioni49 376 694 119 538 382 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaFinanšu rādītājs(F12) Finanšu rādītājs
3. PV (JNI)EURJauniešu nodarbinātības iniciatīvaMazāk attīstītie reģioni 48 708 012 63 140 804Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaIznākuma rādītājsi.7.1.1.akBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)KopējaisDalībniekiESFMazāk attīstītie reģioni42 000 88 034Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 7.1.
4. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 82 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.7.2.1.aBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)KopējaisDalībniekiJauniešu nodarbinātības iniciatīvaMazāk attīstītie reģioni19 000 19 000Projektu datiIznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.
5. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai.
6. Izteikt 2.
7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.
8. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"ESF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR10294 139 8091159 628 9017159 628 9017159 628 9018159 628 9018159 628 90110358 021 278 1067 467 814 ".
9. Izteikt 2.
10. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.16.

(5)"ESF specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsReģiona kategorija vai JNI8MērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāter.8.4.1.aNodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A6 5172013Personu skaits22 728Projektu datiProjekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadār.8.4.
2. bNodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībāsMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A1 3422013Personu skaits15 374Projektu datiProjekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā".
3. Izteikt 2.
4. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.17.

(5)"ESF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:IDRādītājsMērvienībaFinansējums avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.8.4.1.aNodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniPersonu skaitsESF35 893Projektu datiReizi gadāi.8.4.1.bNodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībāsPersonu skaitsESF19 734Projektu datiReizi gadā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.22.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība

1. gadāMērķa vērtībaDatu avotsRādītāja nozīmīguma aprakstssievietesvīriešikopāFinanšu rādītājs(F14) Finanšu rādītājs
2. PV (ERAF)EURERAFMazāk attīstītie reģioni80 534 872320 665 225Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaFinanšu rādītājs(F15) Finanšu rādītājs
3. PV (ESF)EURESFMazāk attīstītie reģioni36 865 959297 232 532Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaIznākuma rādītājsPakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā(CO35)KopējaisPersonasERAFMazāk attīstītie reģioni12 16289 400 Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.
4. un 8.1.
5. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros.Iznākuma rādītājsi.8.2.1.cJauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalstsAtbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti.Programmu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni16 22Projektu datiIznākuma rādītājs ietver 8.2.
6. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1,33 % (3 975 594 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40.pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)Personu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni50 300Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 8.2.
7. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 7,63 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanaiInstitūciju skaitsESFMazāk attīstītie reģioni10 20Projektu datiIznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 6,34 %(18 852 242 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.3.1.bKompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalstsKompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalstsMācību un metodisko līdzekļu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni10 61Projektu datiRādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,22 %(9 578 275 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru, aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalstsVadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalstsVadlīniju un valsts standartu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni3 3Projektu datiRādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 5,49 %(16 318 466 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībaiVispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībaiIestāžu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni180 272Projektu datiRādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.
8. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 11,49 % (34 145 389 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.3.3.aNEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvarosNEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvarosPersonu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni1 950 3 500Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,54 %(7 560 329 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstamVispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)Iestāžu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni295 328Projektu datiRādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 7,5 % (22 280 687 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniNodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniPersonu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni11 562 35 893Projektu datiRādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 11,26 % (33 457 580 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvarosPersonu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni 756 3 150Projektu datiRādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 3,69 %(10 961 776 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
9. Izteikt 2.
10. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.
11. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"ERAF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR4944 002 4861272 565 4401131 269 5937180 659 300N/AN/A10272 565 4405063 925 718 299 779 053191 906 140 51118 556 969 341 516 794 1346 080 267 ".
12. Izteikt 2.
13. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.
14. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:"ESF: Mazāk attīstītie reģioniIntervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas (tikai ESF)Tematiskie mērķiKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR115126 936 4211252 647 6487252 647 6487252 647 6488252 647 64810252 647 64811656 431 260 11739 818 339 11829 461 628 ".
15. Izteikt 2.
16. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
17. punktu šādā redakcijā:"

(867)) 9.1.

1. SAM: palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū.".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.1.

(4)"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:IDRādītājsReģiona kategorija vai JNI9MērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāter.9.1.1.akNodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanasMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki(CO01)1 0672012Dalībnieku skaits9 711Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšanaDivas reizes gadāār.9.1.1.bPasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumāMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki(CO01)1 0672012Dalībnieku skaits 11 750Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšanaDivas reizes gadāā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.4.

(6)"ESF kopējais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:"IDRādītājsReģiona kategorija vai JNI10MērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāter.9.1.4.akNelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātieMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsNA1 2542007Dalībnieku skaits1 020Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
4. un
5. punktu šādā redakcijā:"

(894)9.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pagaidu nodarbinātības pasākumi, subsidētas darbavietas bezdarbniekiem, t.sk. bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi, ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi apvienojumā ar atbalstu sociālās situācijas risināšanai, motivācijai un darba meklēšanai, atbalsts sociālās uzņēmējdarbības īstenošanai un darbavietu izveidei, t.sk. iekārtu, aprīkojuma iegādei, speciālistu (psihologu u.c.) konsultācijas, mentorings, atbalsts reģionālajai mobilitātei, nodarbinātības šķēršļu mazināšana, t.sk. atbalsts atkarību pārvarēšanai. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, Sociālās integrācijas valsts aģentūru.

(895)9.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: bezdarbnieki, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki ar apgādājamiem un gados vecāki bezdarbnieki, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, sociālās uzņēmējdarbības veicēji.".57. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.5.

(5)"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējums avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.9.1.1.akBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbniekiDalībniekiESF46 393Projektu datiReizi gadāi.9.1.1.bAtbalstīto sociālo uzņēmumu skaitsUzņēmumiESF112Projektu datiReizi gadāi.9.1.2.aResocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaitsDalībniekiESF16 000Projektu datiReizi gadāi.9.1.3.aApmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiemPersonas (IeVP un VPD darbinieki)ESF1400 IeVP un 250 VPD darbinieku, kas strādā ar klientuProjektu datiReizi gadāi.9.1.3.bRiska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalstsRVN instrumentiESF6Projektu datiReizi gadāi.9.1.4.aAtbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju skaitsDalībniekiESF6 300Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
4. punktu šādā redakcijā:"

(925)SAM īstenojams ciešā sasaistē ar 9.2.2., 9.2.4., 9.2.5., 9.2.6., 9.2.7., 9.3.

1. un 9.3.2.SAM, kas nodrošinās SAM ietvaros definēto pasākumus īstenošanu.".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
4. punktu šādā redakcijā:"

(933)9.2.5.SAM: uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.".60. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 936. punktu šādā redakcijā:"

(936)Rezultātā tiks nodrošināta pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem ārpus Rīgas, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī sabiedrības veselības krīžu situācijā.".61. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" (pēc 936.punkta) šādā redakcijā:"Tabula Nr. 2.9.10.1.

(4)ESF specifiskie rezultāta rādītāji"IDRādītājsReģiona kategorija vai JNI11MērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāter.9.2.5.aAtbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanasMazāk attīstītie reģioniPersonasN/A02012Personu skaits50612Projektu datiReizi gadā".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 938.,
4. un
5. punktu šādā redakcijā:"

(938)Lai nodrošinātu ārstniecības procesā iesaistītā personāla prasmes un zināšanas atbilstoši veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajai specifikai, prioritātēm, sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas zinātnes attīstības gaitu, nepieciešams nodrošināt tālākizglītības apmācību pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta procesā iesaistītajam personālam prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) jomās.

(939)Atbalsts veselības aprūpes procesā iesaistītajam personālam paredzēts veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanas ietvaros, nodrošinot personāla prasmju un kompetenču pilnveidi, tādējādi papildinot pārējās investīcijas sabiedrības veselībā un nodrošinot kompleksu atbalstu veselības aprūpes (tai skaitā medicīniskās rehabilitācijas) pakalpojumu kvalitātes celšanai.

(940)SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālajā jomā strādājošo speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u.tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. Pasākumi ir veicami ciešā sasaistē ar deinstitucionalizācijas mērķiem (tai skaitā garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.".63. Papildināt 2.9. apakšsadaļu "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" pēc tabulas Nr. 2.9.11.

(4)"ESF specifiskie rezultāta rādītāji" ar 9411., 9412., 9413., 9414., 9415. punktu un tabulu Nr. 2.9.11.1.

(4)"ESF specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:

(9411)9.2.7.SAM: Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai

(9412)COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi virkni problēmu veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kas arī citu sabiedrības veselības krīžu situācijā radītu riskus sabiedrībai, tai skaitā Latvijā pakalpojumu pieejamību būtiski ietekmē ārstniecības personu trūkums slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, kur COVID-19 pacientu skaits ir vislielākais (Rīgā uz 17.06.2020. bija 651 pozitīvs COVID-19 pacients, kas ir vairāk kā puse no visiem gadījumiem Latvijā13) un kur tiek ārstēti smagākie saslimšanas gadījumi visās diagnonožu grupās.

(9413)Būtiskākās ar veselības jomas personāla pieejamību saistītās problēmas Rīgā ir:

1. Medicīnas māsu un māsu palīgu, kā arī ārstu palīgu trūkums. Praktizējošo ārstniecības personu ar vidējo medicīnisko izglītību uz 10 000 iedzīvotāju skaits pēdējos gados Rīgā samazinās –
2. gadā šis skaits bija 115,9, savukārt
3. gadā jau tikai 109,
4. Latvijā uz 10 000 iedzīvotājiem ir 45,7 praktizējošas māsas, kas ir
5. zemākais rādītājs ES
6. Viena no problēmām tieši veselības aprūpē Rīgā ir tā, ka māsas strādā vairākās darba vietās, līdz ar to bieži vien darba slodze ir pārāk liela un rada izdegšanas riskus, līdz ar to īpaši COVID-19 krīzes apstākļos tieši māsu nepieejamība negatīvi ietekmēja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Rīgā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu galvenais cilvēkresurss ir ārstu palīgi – sabiedrības veselības krīzes apstākļos tieši šī veselības aprūpes personāla iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā ir būtiska gan slimnīcās, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā.
7. Ģimenes ārstu novecošanās (līdz
8. gada beigām Rīgā strādās 130 ģimenes ārsti, kas jau sasnieguši pensijas vecumu) – minētais aspekts būtiski ietekmē ģimenes medicīnas pieejamību Rīgā COVID-19 izplatības apstākļos, jo šie ģimenes ārsti ir slimības riska grupā un krīzes situācijā tiek apdraudēta pensijas vecuma ārsta iespējas sniegt veselības aprūpes pakalpojumu, turklāt ģimenes ārstam kā primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir būtiska loma COVID-19 un citu slimību ierobežošanā. Ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa ir preventīvs pasākums veselības krīzes situācijas novēršanai – ja pirms vai krīzes laikā ģimenes ārsti pensijas vecumā pārtrauks darbu, operatīvi nenododot pacientus nākamai ārstu paaudzei, tas var ierobežot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(9414)Lai risinātu minētās problēmas, nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu motivācijas sistēmu, sniedzot papildu atbalstu māsām, māsu palīgiem un ārstu palīgiem, ja tie pēc izglītības iegūšanas vai ārstniecības personām, kas šobrīd strādā citās nozarēs, izvēlas uzsākt darbu valsts apmaksātajā veselības aprūpē. Tāpat problēmas risināšanai nepieciešams atbalstīt pensijas vecuma ģimenes ārstu motivāciju nodot praksi un zināšanas jaunajam ģimenes ārstam, lai mazinātu primārās veselības aprūpes ierobežotās pieejamības risku ārkārtas situācijas apstākļos.

(9415)Minētais risinājums nodrošinās labāku ārstniecības iestāžu gatavību nodrošināt pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanu gan COVID-19 krīzes gadījumā, gan citu slimību uzliesmojumu gadījumā, gan arī sniedzot kvalitatīvus un savlaicīgus veselības aprūpes pakalpojumus ikdienā.Tabula Nr. 2.9.11.1.

(4)ESF specifiskie rezultāta rādītājiIDRādītājsReģiona kategorija vai JNI15MērvienībaaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāter.9.2.7.a(CVR1)Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanasMazāk attīstītie reģioniPersonasN/A02020.Personu skaits270Projektu datiReizi gadā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
4. punktu šādā redakcijā:"

(946)Veselības aprūpe: Identificēto trūkumu un nepilnību risināšanai veselības jomā, plānots attīstīt veselības tīklus prioritārajās16 veselības jomās, kā arī īstenot pasākumus veselības aprūpē, kas nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību dažādu sabiedrības veselības krīžu situācijās, tai skaitā ievērojot arī EK Padomes rekomendāciju Latvijai 2014.–

1. gadam "uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitāti, kvalitāti un pieejamību". Veselības tīklu attīstības vadlīniju mērķis ir izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, uzlabojot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un samazinot vidējo laiku diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritārajās17 veselības jomās18 Latvijā, būtiski pilnveidot primāro veselības aprūpi slimību profilaksei un ārstēšanai.".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
4. punktu šādā redakcijā:"

(965)9.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe, garīgā veselība un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistīto) veselības jomu ietvaros, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (trūcīgās personas, bērni, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki19 u.c.), tai skaitā organizēti slimību profilakses pasākumi un informatīvie pasākumi par slimību profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, veselības veicināšanas koordinatoru un atbildīgo amatpersonu apmācības, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana līdzaudžu programmās par veselīga dzīvesveida paradumiem, dalība interaktīvās izglītojošās nodarbībās, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās, pētījumu veikšana u.c.".66. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 974. punktu šādā redakcijā:"

(974)9.2.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kvalifikācijas celšanas apmācību programmu izstrāde un ieviešana, ieskaitot specifisku prasmju pilnveidošanai, kas saistīta ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm četru prioritāro tīklu ieviešanai un COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu seku mazināšanai, tai skaitā, piemēram, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, sociālā darba speciālistiem (prasmēm sociālā pakalpojuma sniegšanas ietvaros identificēt nepieciešamību piesaistīt ārstniecības personālu) u.c. Veselības un sociālās jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi - neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem.".67. Papildināt 2.9. apakšsadaļu "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ar 9771., 9772., 9773. un 9774. punktu šādā redakcijā:"

(9771)9.2.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kompensācijas ārstniecības personu (māsu, māsu palīgu un ārstu palīgu u.c.) piesaistīšanai darbam ārstniecības iestādēs un atbalsts ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai Rīgā.

(9772)9.2.7.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības personas.

(9773)9.2.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Veselības ministrija.

(9774)9.2.7.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".".

1. Izteikt 2.
2. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.12.

(5)"ESF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.9.2.1.aSociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē- supervīzijā un apmācībāsDalībniekiESF2 000Projektu datiReizi gadāi.9.2.1.bSpeciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomāDalībniekiESF5 825Projektu datiReizi gadāi.9.2.1.cBērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmasPersonasESF1 640Projektu datiReizi gadāi.9.2.1.dSpeciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaitsRekomendāciju skaitsESF3 690Projektu datiReizi gadāi.9.2.1.eIekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalstsPētījumiESF10Projektu datiReizi gadāi.9.2.1.fKonsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojektu skaitsIzmēģinājumprojektsESF1Projekta datiReizi plānošanas periodā - uz 31.12.2023.i.9.2.2.aPersonu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietāPersonasESF2 100Projektu datiReizi gadāi.9.2.2.bBērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumusPersonasESF3 570Projektu datiReizi gadāi.9.2.2.cPieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējumsPersonasESF2 100Projektu datiReizi gadāi.9.2.2.dBērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējumsPersonasESF1 198Projektu datiReizi gadāi.9.2.2.eSlēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaitsInstitūciju/filiāļu skaitsESF3Projektu datiReizi plānošanas periodā- uz 31.12.2016.i.9.2.2.fIzstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismiFinansēšanas mehānismiESF2Projektu datiReizi plānošanas periodā – uz 31.12.2018.i.9.2.2.gIzstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānismsPakalpojumsESF1Projektu datiReizi plānošanas periodā – uz 31.12.2017.i.9.2.3.aAttīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaitsVadlīniju skaitsESF4Projektu datiReizi gadāi.9.2.3.bStacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanaiIestāžu skaitsESF 21Projektu datiReizi gadāi..9.2.4..aIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumosPersonu skaitsESF45 000Projektu datiReizi gadāi.9.2.4.bIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumosPersonu skaitsESF175 000Projektu datiReizi gadāi.9.2.4.cESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaitsPasākumu skaitsESF60 197Projekta datiReizi gadāi.9.2.4.dESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaitsKampaņu skaitsESF5Projekta datiReizi gadāi.9.2.5.aReģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus RīgasPersonu skaitsESF142020Projektu datiReizi gadāi.9.2.6.aVeselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomāDalībnieku skaitsESF35 000Projektu datiReizi gadāi.9.2.7.a(CVHC)Ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas ESF atbalstuPersonu skaitsESF270Projekta datiReizi gadā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
4. punktu šādā redakcijā:"

(986)SAM īstenošana ļaus nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda), garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomās, attīstot veselības aprūpē tehnisko nodrošinājumu un izveidojot infrastruktūru kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, SAM ietvaros notiks ciešā sasaistē ar 9.2.3.SAM, kura ietvaros izstrādātās prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijas noteiks katra aprūpes līmeņa kompetences un nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, tai skaitā atrunājot nosacījumus pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai sociālās atstumtības un nabadzības riska grupām, un nosakot kritērijus un principus veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai un izvietojumam (kartējums). Vienlaicīgi 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātais kartējums21 nodrošinās izvietojuma ietvaru veselības attīstības tīkliem, nodrošinot ERAF un ESF SAM sasaisti prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu ietvaros. 9.2.3.SAM, 9.2.4.SAM, 9.2.5.SAM, 9.2.

1. un 9.2.7.SAM ietvaros pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar teritoriālo aspektu, kas tiks izmantots prioritāro veselības jomu veselības attīstības tīklu detalizētā izstrādē, lai nodrošinātu, ka veselības pakalpojumi vienlīdz kvalitatīvi tiek nodrošināti gan iedzīvotājiem pilsētās, gan lauku teritorijās, kā arī sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām, paredzot efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, kādā tiek nodrošināta attiecīgā līmeņa pakalpojumi pacienta dzīvesvietas tuvumā vai uzlabota pacientu piekļūšana augstākas specializācijas pakalpojumam no dzīvesvietas attālāk esošās iestādēs. Rezultātā tiks nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām".
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"
4. punktu šādā redakcijā:"

(997)9.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības aprūpes jomu ietvaros ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošana (t.sk. telpu attīstība un aprīkošana) visos aprūpes līmeņos ieskaitot pakalpojumu kvalitātes sistēmas ieviešanu.".71. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.15.

(5)"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:"IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (

1. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitātei.9.3.1.aIzveidoto un/ vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidēVietu skaitsERAF250Projektu datiReizi gadāi.9.3.1.bIzveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiemVietu skaitsERAF2473Projektu datiReizi gadāi.9.3.1.cIzveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūraInfrastruktūraERAF1Projektu datiVienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2019.i.9.3.2.aUzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanaiĀrstniecības iestāžu skaitsERAF607Projektu datiReizi gadāi.9.3.2.b(CO36)Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumiCilvēku skaitsERAF1 839 598Projektu datiReizi gadāi.9.3.2.c(CV12)Attīstītās infrastruktūras vērtība COVID-19 seku mazināšanaiKopējās publiskās izmaksas, EURERAF30 356 471Projektu datiReizi gadā
2. Izteikt 2.
3. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.16.

(6)"Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:"Indikatora tipsID.Rādītāja nosaukumsDefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība

1. gadāMērķa vērtībaDatu avotsRādītāja nozīmīguma aprakstssievietesvīriešikopāFinanšu rādītājs (F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)EURESFMazāk attīstītie reģioni47 915 277299 081 202Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaFinanšu rādītājs (F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF) EURERAFMazāk attīstītie reģioni7 796 118287 533 985Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmaIznākuma rādītājsi.9.1.1.akBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki DalībniekiESFMazāk attīstītie reģioni12 500 46 393Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 9.1.
2. SAM plānotās investīcijas, kas veido 41 % no
3. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietāTo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietāPersonasESFMazāk attīstītie reģioni210 2100Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.
4. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 17 % no
5. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvarosIznākuma rādītājsi.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
6. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumosIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP
7. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumosIedzīvotājiESFMazāk attīstītie reģioni20 000 45 000Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 9.2.
8. SAM plānotās investīcijas,