← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu pa

Ministru kabineta noteikumi Nr. 438 Rīgā

  1. gada
  2. jūlijā (prot. Nr. 44
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
  6. panta
  7. punktu un Vispārējās izglītības likuma
  8. panta
  9. un 11.1 punktu un
  10. panta septīto daļu
  11. Izdarīt Ministru kabineta
  12. gada
  13. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018,
  14. nr.) šādus grozījumus: 1.
  15. papildināt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, aiz vārdiem un skaitļiem "Vispārējās izglītības likuma
  16. panta
  17. un 11.1 punktu" ar vārdiem un skaitli "un
  18. panta septīto daļu"; 1.
  19. izteikt
  20. punktu šādā redakcijā: "
  21. Noteikumi nosaka: 1.
  22. valsts pamatizglītības standartu, kurā ietverti šā standarta prasībām atbilstoši pamatizglītības programmu paraugi, un vispārējās pamatizglītības mācību jomu nosaukumus; 1.
  23. prasības to pamatizglītības programmu izstrādei, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par šajos noteikumos noteiktajiem pamatizglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (turpmāk - prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem), un prasības izglītības satura apguvē sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas (turpmāk - prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem)."; 1.
  24. papildināt noteikumus ar VI1 nodaļu šādā redakcijā: "VI
  25. Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem un prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem 24.1 Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas: 24.1
  26. plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomā vai tās daļā ir noteikti augstāki nekā šo noteikumu
  27. punktā noteiktie rezultāti un ir saskaņoti ar centru; 24.1
  28. mācību stundu skaits mācību priekšmetos tiek samazināts ne vairāk kā par 25 procentiem no šo noteikumu
  29. pielikuma
  30. tabulā un
  31. pielikuma
  32. tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā. 24.2 Prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas: 24.2
  33. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un ir noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem triju gadu periodā valstī. Svešvalodā, kurā valsts pārbaudes darbu kārto tikai tās pamatizglītības programmas skolēni, kurā attiecīgajā daļā no mācību jomas ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem valstī triju gadu periodā valsts pārbaudes darbos pārējās svešvalodās kopā; 24.2
  34. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un nav noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā, kas izteikts 10 ballu skalā, triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir 8 balles vai vairāk. Mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un kurā skolēna mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā tiek izteikts apguves līmeņos, mācību sniegums triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir izteikts ar līmeni "apguvis padziļināti"; 24.2
  35. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēni triju gadu periodā ir godalgotu vietu ieguvēji mācību priekšmetu olimpiādēs, skatēs, konkursos vai projektos reģionālā, valsts vai starptautiskā mērogā; 24.2
  36. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, izglītības iestāde katru gadu triju gadu periodā ir piedalījusies vai organizējusi koncertus, uzvedumus, konkursus, atklātās mācību priekšmetu olimpiādes, erudīcijas spēles vai citus ar attiecīgo mācību jomu saistītus pasākumus, kuros ir piedalījušies arī citu izglītības iestāžu skolēni vai citi sabiedrības pārstāvji."; 1.
  37. izteikt
  38. pielikuma
  39. punkta
  40. tabulas 3.2., 3.
  41. un 3.
  42. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  43. mūzika 208

(6)210
(6)105
(3)3.3. literatūra 140
(4)210
(6)3.4. teātra māksla 35
(1)35
(1)" 1.
  1. izteikt
  2. pielikuma
  3. punkta
  4. tabulas 3.2., 3.
  5. un 3.
  6. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  7. mūzika 208
(6)210
(6)105
(3)3.3. literatūra 140
(4)210
(6)3.4. teātra māksla 35
(1)35
(1)" 1.
  1. izteikt
  2. pielikuma
  3. punkta
  4. tabulas 3.2., 3.
  5. un 3.
  6. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.
  7. mūzika 208
(6)210
(6)105
(3)3.3. literatūra 140
(4)210
(6)3.4. teātra māksla 35
(1)35
(1)"
  1. Noteikumi stājas spēkā
  2. gada
  3. septembrī. Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.