Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2020-29-01

Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums Rīgā

1. gada
2. oktobrī Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2020-29-01 Satversmes tiesa rīcības sēdē šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis un Artūrs Kučs, izskatījusi lietas Nr. 2020-29-01 "Par Apsardzes darbības likuma
3. panta
4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
5. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2020-29-01) materiālus un Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas
6. gada
7. septembra iesniegumu par rīcības sēdes sasaukšanu, konstatēja:
8. Satversmes tiesas
9. kolēģija
10. gada
11. maijā ierosināja lietu Nr. 2020-29-
12. Ar
13. gada
14. maija rīkojumu Nr. 29-LSI Satversmes tiesas tiesnesei Sanitai Osipovai uzdots sagatavot lietu izskatīšanai.
15. gada
16. septembrī saņemts Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas ierosinājums sasaukt rīcības sēdi, lai izlemtu par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu.
17. gada
18. oktobrī Satversmes tiesas priekšsēdētāja izdeva rīkojumu par rīcības sēdes sasaukšanu.
19. Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova no lietas Nr. 2020-29-01 sagatavošanas gaitā apkopotajiem materiāliem secinājusi, ka lietas materiālos ir iekļauta informācija par pieteicēju administratīvajā lietā (turpmāk - persona H) veselības datiem, un ierosina lemt par pieejamības ierobežošanu informācijai, kas attiecas uz identificējamu fizisku personu, it īpaši informācijai par personas veselību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka lietas sagatavošanas stadijā izskatāmus lūgumus par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu izvērtē rīcības sēdē, pieņemot lēmumu (sk. Satversmes tiesas
20. gada
21. oktobra rīcības sēdes lēmuma lietās Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01, Nr. 2016-17-01, Nr. 2016-18-01 un Nr. 2016-19-01 3.
22. punktu). Satversmes tiesa secināja:
23. No lietas Nr. 2020-29-01 sagatavošanas gaitā apkopotajiem materiāliem secināms, ka lietas materiālos citstarp ir iekļauta informācija par personas H veselības datiem, ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
24. gada
25. aprīļa Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula 2016/679)
26. panta
27. punktam ir aizliegts apstrādāt. Saskaņā ar minētās regulas
28. panta
29. punkta "f" apakšpunktu datu par personas veselību apstrādes aizliegumu nepiemēro, ja apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai ikreiz, kad tiesas pilda savus uzdevumus. Tomēr jebkurai personas datu apstrādei jāatbilst, pirmkārt, Regulas 2016/679
30. pantā ietvertajiem principiem, tostarp, šī panta
31. punkta "c" apakšpunktā noteiktajam datu minimizēšanas principam. Otrkārt, personas datu apstrādei jāatbilst vienam no Regulas 2016/679
32. pantā noteiktajiem kritērijiem datu apstrādes atzīšanai par likumīgu (sk. Satversmes tiesas
33. gada
34. jūnija lēmuma par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2018-18-01 10.
35. punktu un Eiropas Savienības Tiesas
36. gada
37. janvāra sprieduma lietā C-496/17 "Deutsche Post", ECLI:EU:C:2019:26,
38. punktu).
39. Lietas materiālos iekļautā informācija, kas attiecas uz personas datiem, ietilpst šīs personas tiesību uz privāto dzīvi tvērumā. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus (sk. Satversmes tiesas
40. gada
41. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01
42. punktu,
43. gada
44. maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 10.
45. punktu un
46. gada
47. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01
48. punktu). Interpretējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
49. pantu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka jēdziena "privātā dzīve" tvērums ir plašs. Personas datu iegūšana un glabāšana ietilpst tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas
50. gada
51. februāra sprieduma lietā "Amann v. Switzerland", pieteikums Nr. 27798/95,
52. punktu un
53. gada
54. decembra sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom", pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04,
55. un
56. punktu).
57. Izvērtējot lietas materiālus, Satversmes tiesa secina, ka informācijas par personas H veselību un attiecīgi arī personu H identificējošas informācijas izpaušana ierobežotu šīs personas tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību. Tādēļ šajā lēmumā personu H identificējošā informācija ir anonimizēta un šai informācijai ir nosakāma ierobežota pieejamība, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā secināto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
58. panta pirmo daļu, Satversmes tiesa nolēma:
59. Noteikt ierobežotu pieejamību, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai, lietas Nr. 2020-29-01 "Par Apsardzes darbības likuma
60. panta
61. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
62. panta pirmajam teikumam" materiālos ietvertajai personu H identificējošajai informācijai, tostarp, informācijai par personas H veselību.
63. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu lietas dalībniekiem.
64. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētāja S. Osipova