← Latvija

Zaudējis spēku - Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" Izdarīt likumā "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994,

  1. nr.; 1995,
  2. nr.; 1996,
  3. nr.; 1997, 5., 23.,
  4. nr.; 1998, 6., 15.,
  5. nr.; 2000, 2.,
  6. nr.; 2001,
  7. nr.; 2002,
  8. nr.; 2003,
  9. nr.; 2005,
  10. nr.; 2008,
  11. nr.; 2009, 2.,
  12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  13. nr.; 2010, 106.,
  14. nr.; 2011,
  15. nr.; 2013,
  16. nr.; 2014,
  17. nr.; 2015,
  18. nr.; 2019,
  19. nr.; 2020,
  20. nr.) šādus grozījumus:
  21. Papildināt likumu ar 14.1 pantu šādā redakcijā: "14.1 pants. Pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu - periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par šā likuma
  22. pantā noteikto funkciju izpildi, kā arī publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju. Šā panta noteikumi attiecas arī uz informatīvā izdevuma pārpublicēšanu elektroniski. Informatīvajā izdevumā publicē tikai šajā pantā minēto informāciju, un tas ir pieejams bez maksas. Informatīvo izdevumu izdod ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Šis ierobežojums neattiecas uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus."
  23. Izteikt
  24. panta otro daļu šādā redakcijā: "Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta."
  25. pantā: izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja šāda iespēja ir noteikta pašvaldības nolikumā un ja: 1) domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties domes sēdes norises vietā; 2) attiecīgajā teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus."; izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Domes deputāts uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņš ir reģistrējies dalībai domes sēdē pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā, viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē."
  26. Papildināt
  27. panta pirmās daļas otro teikumu ar vārdiem "ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc kārtējās domes sēdes".
  28. Izslēgt
  29. panta otrās daļas otro teikumu.
  30. Izslēgt
  31. panta otro daļu.
  32. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Komiteju sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā komitejas sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu šā likuma
  33. panta otrajā daļā minēto informāciju."; izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Komitejas priekšsēdētājs var noteikt, ka komitejas sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja šāda iespēja ir noteikta pašvaldības nolikumā un ja: 1) komitejas loceklis sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties komitejas sēdes norises vietā; 2) attiecīgajā teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Komitejas loceklis uzskatāms par klātesošu komitejas sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņš ir reģistrējies dalībai komitejas sēdē pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā, viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē."
  34. Izslēgt
  35. pantu.
  36. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Finanšu pārskata revīziju veikšanai dome slēdz revīzijas pakalpojumu līgumu ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem."; papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Finanšu pārskata revīzijā atbilstoši Valsts kontroles norādījumiem iekļauj arī citus ar pašvaldības finanšu izlietojumu un rīcību saistītus jautājumus, ja par tiem Valsts kontrole ir informējusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju līdz pārskata gada
  37. martam."
  38. panta otrajā daļā: izteikt
  39. punktu šādā redakcijā: "5) zvērināta revidenta ziņojumu par gada pārskatu;"; papildināt daļu ar
  40. punktu šādā redakcijā: "11) finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībām un nodibinājumiem, katrai biedrībai un nodibinājumam norādot finanšu piešķīruma apmēru un mērķi." Likums Saeimā pieņemts
  41. gada
  42. oktobrī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
  43. gada
  44. oktobrī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.